Vai atkal tie paši?
Jaunā, līdzšinējam Tautas partijas
(TP) Saeimas frakcijas vadītājam Aigaram Kalvītim veidot uzticētā
valdība top nemitīgās partiju pretrunās un domstarpībās, kuras ik
pa brīdim uzkurina arī dažādas sazvērestības teorijas. Situāciju
vēl vairāk samežģīja divu ekspremjeru – Einara Repšes un Andra
Šķēles – vārdu nosaukšana attiecīgi aizsardzības un veselības
ministra amatiem, kas likusi izskanēt visdažādākajiem pieņēmumiem
par šo kāršu izspēlēšanas patiesajiem iemesliem. Tikmēr
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas līdz šim paudusi, ka
jaunās valdības kodolam jābūt TP un Jaunajam laikam (JL), vakar
noraidīja kā A.Šķēli, tā E.Repši ministru amatos. Tas, protams,
ļauj skanēt apgalvojumam, ka TP tīšām atstūmusi JL. Ņemot vērā,
ka JL valdībā bez Repšes atsakās iet, iznākums ir diezgan skaidrs
– ja apvienība TB/LNNK tāpat kā līdz šim bloķēsies ar JL, jaunajā
Ministru kabinetā pārstāvētas var izrādīties tās pašas partijas,
kas tur jau bijušas līdz šim, tikai tagad ar A.Kalvīti, ne Induli
Emsi priekšgalā.
Ja divu Saeimā plašāk pārstāvēto labējo partiju – JL un TP –
nesaskaņas izrādījušās tik lielas, ka nav bijis iespējams
vienoties par prezidentes ieteikto un it kā loģiski saprotamāko
valdības modeli, jājautā – kāpēc? “Pārāk atšķirīgi ir
uzstādījumi, līdzekļi un veidi, kā panākt rezultātu,” skaidro
politologs Jānis Ikstens, kurš šo partiju saprašanos arī nākotnē
vērtē visai skeptiski. Kā galvenos nesaprašanās iemeslus viņš min
domstarpības tādos būtiskos jautājumos kā minoritāšu konvencijas
ratificēšana un atlikušais privatizācijas process. Aktuāla esot
arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšana amatā, ko atbalstīt
tagad it kā piekrīt visas partijas Saeimā, taču galarezultāts,
kas gaidāms jau pēc pašvaldību vēlēšanām, varot būt pavisam cits.
Turklāt, kā norāda J.Ikstens, arī Veselības ministrijas miljonos
latu mērāmā budžeta un veselības aprūpes sistēmas māsterplāna
finansējuma apgrozīšana, ja tas tiktu uzticēts A. Šķēlem, liek
būt uzmanīgiem. Savukārt, runājot par E.Repšes izvirzīšanu
aizsardzības ministra amatam, politologs atzīst: straujš,
impulsīvs cilvēks tam nav īsti piemērots.
Paliek, protams, jautājums, vai plašā, iepriekš prognozētā
A.Kalvīša valdība, kas sastāvētu no piecām labējām partijām, būtu
gana rīcībspējīga un stabila? J.Ikstens to apšauba. Proti, pārāk
lielā deputātu skaita dēļ jautājumu izskatīšana vilktos gausi.
Vai stabila? “Pie viena galda sēdošs Repše un Šlesers diezgan
skaidri nozīmē – būs uguņošana.”
Kādus secinājumus par jaunās valdības veidošanu, spriežot pēc
plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas, var izdarīt
vienkāršais vēlētājs? “Ir jāpagaida, kad valdība beidzot tiks
izveidota, tad arī varēs spriest. Taču viens vēstījums jau šobrīd
ir redzams – Andris Šķēle nekur nav aizgājis un ir ārkārtīgi
ietekmīgs,” domā J.Ikstens. Taču jebkurā gadījumā notiekošais
nostiprina jau tā iesakņojušos priekšstatu, ka lielo lietu
anatomija nav paredzēta vienkāršiem cilvēkam, kuriem no politiskā
procesa tiek tik vien kā reizi vairākos gados kļūdīties vēlēšanās
un arī tad nesaprast – kāpēc?
Guntars Laganovskis, “LV”