"Kurp stūrē Putins?"

"Vesti"

— 2000.08.03.

Uz "Vesti" jautājumu atbild laikraksta "Komsomoļskaja pravda" galvenais redaktors Vladimirs Sungorkins.

— Lēciens caur Pekinu, Koreju uz Okinavu, Latvijas lidotāju atbrīvošana no Indijas cietuma — tās ir neapšaubāmas Krievijas ārpolitikas un personiski prezidenta Putina veiksmes. Taču iekšējās problēmas paliek, tā pati Čečenija, no kurienes tu nesen uzrakstīji speciālreportāžu "Komsomolkas" atvērumam. "Nogremdēt mazmājiņā" pēdējo bandītu līdz šim laikam tā arī nav izdevies. Un vai maz izdosies?

— Bet kas tur var izdoties? Pret mums Čečenijā ir visa tauta, ko militāristi neatzīst. Situācija ir pilnīgi bezcerīga. Nav tur nekādu divtūkstoš bandītu, kuri kaut kur klīst un karo. Viņus sit un sit, un viņu aizvien vēl ir divi tūkstoši.

Ko darīt? Pirmkārt, procesā jāiesaista politiķi. Kur viņi liksies, būs vien jārunā ar Mashadovu, lai arī cik nepatīkami tas būtu. Tas, ka Mashadovs neko nekontrolē, ir vistīrākā specpropaganda! Loģiski ir jautāt, ja viņš neko nekontrolē, tad kādā veidā katru dienu mums piegādā jaunus līķus? Katru dienu! Tev jāzina, ka kopš operacijas sākuma, tikai viena diennakts bijusi, kad Čečenijā nav bijis mūsu kritušo.

Starp citu, pēc manas publikācijas par Čečeniju piezvanīja prezidenta palīgs (un viņi mūs lasa) un sacīja man (tas bija negaidīti), ka pacentīsies darīt visu, lai prezidents izlasītu "Komsomolkas" rakstu.

Militārajam lobijam karš ir izdevīgs. Tas nozīmē milzīgu naudu. Cik degvielas vien abām pusēm nevajag! Un neviens neskaita. Banku sistēmas Čečenijā nav. Es vaicāju: puiši, bet kā jūs pensijas izmaksājat (bet ziņo taču simtiem miljonu)? Atbild: ir rajona komandants, kam atved naudu. Pēc tam viņš atdod sarakstus, ka visu izdarījis. Uzrakstījis sarakstus, krustiņus salicis pret jebkuriem uzvārdiem — kurš pārbaudīs? Bet tās ir gan pensijas, gan darba algas, gan visādi pabalsti...

Ko mēs esam pastrādājuši Čečenijā — tas ir noziegums. Sagrauts viss, ko vien var sagraut. Groznijā nevienas veselas mājas. Piepilsētās arī ne. Šobrīd Čečenijā nav nevienas ģimenes, kurā nebūtu vismaz viens vai divi bojā gājušie.

Diemžēl, Krievijas sabiedrības vairākums pagaidām vēl nav gatavs sarunām: tā, lūk, būšot kapitulācija, atgriešanās pie Hasavjurtas. Cilvēki ir dezinformēti. Nezinu, cik cilvēkiem vēl jāaiziet bojā, lai saprastu, ka tas nav karš ar kaut kādiem algotņiem un bandītiem... Norobežojiet to mazo Čečeniju ar nopietnu robežu, un lai tad viņi tur cits ar citu tiek galā, beigu beigās!

Karens Markarjans