Patērētāji un preces, kas tos apdraud

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informē sabiedrību par bīstamām precēm, kas, iespējams, parādījušās Latvijas tirgū. Šobrīd PTAC piešķirti papildu līdzekļi dažādu preču pārbaudei, bet speciālisti īpaši lielu uzmanību pievērš vienas preču grupas – rotaļlietu – kvalitātes kontrolei.

Informāciju par bīstamām precēm, kas konstatētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tirgos, mūsu valsts patērētāju tiesību sargi saņem no kopējās informācijas sistēmas RAPEX, kas izveidota saskaņā ar preču drošuma direktīvu. PTAC speciālistu uzdevums ir pārbaudīt, vai šādas preces nav atrodamas Latvijas tirgū. Vispirms preci pēc tās ārējām pazīmēm salīdzina ar datu bāzē atrodamo informāciju. Pēc tam speciālisti meklē detalizētākus norādījumus, kas liecinātu par to, ka preces drošība būtu jāpārbauda laboratorijā.
Diemžēl bieži vien pārbaudes modelis ir teorētisks, jo tās veikšanai nepieciešams finansējums, kuru ikdienā no nelielā PTAC budžeta grūti atlicināt. Ir vēl virkne citu vajadzību. Tāpēc līdz šim inspektori no tirgus izņēma tikai tās preces, kurām, piemēram, nevarēja identificēt ražotāju. Likumos noteikts, ka šādas preces tirgū nedrīkst atrasties.

Apseko tirdzniecības vietas

Papildu finansējumu no valsts PTAC saņēma darbībai laikā no oktobra līdz decembrim. Pateicoties tam, jau otro mēnesi inspektori veic pilnu tirgus uzraudzību. “Pārbauda veikalus, tirdzniecības vietas un izņem, iespējams, bīstamu preču paraugus,” darba specifiku izklāsta PTAC direktora vietniece Māra Jēgere. Izņemtie paraugi pēc tam tiek nogādāti pārbaužu veikšanai akreditētās laboratorijās. Sarežģīta situācija veidojas, ja nav iespējams konkrēti noteikt preces trūkumus – piemēram, ja zināms vienīgi tas, ka problēmas ir ar tās garšu vai smaržu. Šādos gadījumos vajadzīgas detalizētas pārbaudes, lai noteiktu, kura sastāvdaļa var izrādīties bīstama. “Lai veiktu pārbaudes visiem preces sastāvā esošajiem elementiem, jārēķinās ar ļoti lielām izmaksām. Tāpēc šajā jautājumā sākotnēji nepieciešama speciālista konsultācija. Ja prece tik tiešām izrādās drošības prasībām neatbilstoša, izdevumi par laboratoriskajām pārbaudēm jāsedz uzņēmējam, kas to pārdod,” norāda M. Jēgere.
Parasti tirdzniecības vietu darbinieki kontrolieriem nepretojas un nemēģina neko slēpt. Taču M. Jēgere atzīst, ka vispārējā attieksme nav pozitīva: “Vienmēr tā puse, kas tiek pārbaudīta, uztraucas, vai viss ir kārtībā. Neviens negrib, lai viņa tirdzniecības vietā atklātu trūkumus, tāpēc pārdzīvo. Tādēļ inspektoru uzdevums ir korekti izklāstīt pārbaudes mērķi, uzdevumus un uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.”

Pievēršas rotaļlietu izpētei

Iegūstot papildu līdzekļus pārbaužu veikšanai, speciālisti vienojušies, ka pirmām kārtām kontrolēs rotaļlietas. Izvēle pamatota ar šīs preču grupas mērķauditoriju – bērniem, kas uzskatāma par sabiedrības neaizsargātāko daļu. Apkopotā statistika par oktobrī veiktajām 462 tirgus uzraudzības pārbaudēm liecina, ka inspektori sīkākai analīzei izņēmuši 35 rotaļlietu paraugus. Ja tiks konstatēti būtiski trūkumi, inspektori paziņos uzņēmējiem, ka konkrētā preču partija jāizņem no apgrozības. M. Jēgere norāda – lai to īstenotu, inspektoriem jābūt simtprocentīgi pārliecinātiem par konkrētās preces bīstamību, jo, izņemot preci no tirgus, uzņēmējam tiek radīti zaudējumi.
Savukārt, ja patērētājs atklājis, ka iegādājies bīstamu preci, viņam ir tiesības saņemt par to samaksāto naudas summu. Tas gan iespējams tikai tad, ja saglabāts pirkuma čeks. M. Jēgere piebilst, ka bieži vien pirkumu apliecinošais dokuments vairs nav patērētāja rīcībā. Dažkārt patērētāji, saņemot informāciju no plašsaziņas līdzekļiem par kādas preces bīstamību, to uztver pārlieku saasināti un nepareizi interpretē – uzskata, ka visos veikalos līdzīga veida izstrādājumi satur draudus, un tāpēc nepērk tās. Kā piemēru M. Jēgere min gadījumu, kad tirgū konstatēta bīstama rotaļlieta – gumijas pīlīte. Brīdinājumu par šādu preci RAPEX datu bāzē bija ievietojusi Ungārija. Arī Latvijas tirgū līdzīga prece konstatēta, taču izrādījās, ka tā nav bīstama.
Iespējams, lielāku patērētāju izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar preces drošumu, varētu panākt, ja sabiedrība aktīvāk iesaistītos tirgus uzraudzības procesā. Par preču kvalitāti PTAC saņem daudz sūdzību, bet attiecībā uz drošumu pretenziju nav. Taču šādas ziņas krietni atvieglotu patērētāju tiesību sargu darbu. Šobrīd PTAC cenšas panākt informācijas apmaiņas nodrošināšanu arī ar ārstniecības iestādēm, lai saņemtu informāciju par negadījumiem, kas notikuši, cilvēkiem lietojot kādu preci.

Svarīga ir vienāda drošuma izpratne

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES pārmaiņas ir arī patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Kā galveno pozitīvo jaunumu PTAC direktora vietniece nosauc informācijas apmaiņas uzlabošanos, jo tiek rīkoti dažādi semināri speciālistu izglītošanai. Piemēram, Phare projekta ietvaros Rīgā nesen noticis preču drošuma uzraudzībā iesaistīto valsts institūciju sadarbības tīkla PROSAFE seminārs. Tajā piedalījās patērētāju tiesību sargi no 17 ES dalībvalstīm. Seminārā uzmanība lielākoties pievērsta tam, kā pareizi novērtēt dažādus ar preču bīstamību saistītus riskus un to līmeni – institūcijas, kas jau ilgi darbojas šajā jomā, dalījās pieredzē. “Riska novērtēšana ir ļoti sarežģīts process, jo katram inspektoram var būt savs vērtējums par to bīstamību. Līdz ar to var atšķirties dažādu valstu vērtējums attiecībā uz kādu preci. Taču, ja mums ir kopīgs iekšējais tirgus, tad izpratnei jābūt līdzīgai. Pretējā gadījumā vienā dalībvalstī uzņēmējs kādu preci drīkstēs tirgot, citā ne,” informācijas apmaiņas nozīmīgumu skaidro M. Jēgere.

Ieva Treija