Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums”.
Sabiedriskā labuma komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kura sniedz Finanšu ministrijai atzinumus atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6.panta otrajai daļai.
Komisijas sastāvā ir 12 komisijas locekļu. No tiem sešus pilnvaro šajos noteikumos noteiktās valsts iestādes un sešus izraugās atklātā konkursā no Latvijas Republikā reģistrēto biedrību un nodibinājumu izvirzītajiem kandidātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā biedrību un nodibinājumu pārstāvji iekļaujami Sabiedriskā labuma komisijā. Komisijas pilnvaru laiks ir trīs gadi no dienas, kad Ministru kabinets apstiprinājis komisijas personālsastāvu.
Komisijā iekļauj pārstāvjus, kurus pilnvarojušas šādas valsts iestādes: Finanšu ministrija, Labklājības ministrija; Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.
Komisijas priekšsēdētājs ir Finanšu ministrijas pārstāvis. Komisijas priekšsēdētāja vietnieku pirmajā komisijas sēdē ievēlē komisijas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.
Valsts iestādēm ir tiesības atsaukt savu pilnvaroto komisijas locekli, iesniedzot komisijas priekšsēdētājam attiecīgās valsts iestādes lēmumu un pilnvarojot darbam komisijā citu pārstāvi. Biedrībai vai nodibinājumam ir tiesības atsaukt izvirzīto komisijas locekli (kurš izvēlēts konkursa kārtībā), iesniedzot komisijas priekšsēdētājam attiecīgās biedrības vai nodibinājuma pārvaldes institūcijas lēmumu.
Ja tiek atsaukts vai atkāpjas no amata komisijas loceklis, kurš izvēlēts konkursa kārtībā, mēneša laikā tiek rīkots konkurss uz brīvo komisijas locekļa vietu (uz atlikušo komisijas pilnvaru termiņu).
Komisijas locekļi par darbu komisijā atlīdzību nesaņem.

Pieņemti “Noteikumi par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā”, kuri nosaka kārtību, kādā izvirza un iekļauj Sabiedriskā labuma komisijas sastāvā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms komisijas pilnvaru termiņa beigām organizē konkursu. Konkursu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājas lapā internetā. Konkurss uzskatāms par izsludinātu dienā, kad sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumā norādītais pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no konkursa izsludināšanas dienas.
Pieteikt kandidātu komisijas locekļa amatam ir tiesības tādai biedrībai vai nodibinājumam, kas atbilst visiem šiem kritērijiem: biedrība vai nodibinājums ir reģistrēts Latvijas Republikā vismaz gadu pirms konkursa izsludināšanas; biedrība vai nodibinājums visus gada pārskatus ir iesniedzis noteiktajā termiņā; pēdējā pilnā pārskata gada laikā biedrībai vai nodibinājumam nav bijis un konkursa izsludināšanas brīdī nav nodokļu parādu.
Biedrība vai nodibinājums konkursam var izvirzīt tādu fizisko personu, kura atbilst visiem šiem kritērijiem: tai ir vismaz 18 gadu; pēdējo piecu gadu laikā tā ir vismaz vienu gadu darbojusies nevalstiskās organizācijās. Viena biedrība vai viens nodibinājums iekļaušanai komisijā drīkst pieteikt vienu kandidātu.
Piesakot kandidātu, biedrība vai nodibinājums iesniedz šādus dokumentus: iesniegumu, kurā norādīts biedrības vai nodibinājuma nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un kontakttālrunis; biedrības vai nodibinājuma pārvaldes institūcijas lēmuma norakstu vai protokola izrakstu par kandidāta pieteikšanu; biedrības vai nodibinājuma darbības aprakstu (līdz 3000 zīmēm) pēdējo divu gadu laikā, īpaši norādot veidu, kādā biedrības vai nodibinājuma administratīvā spēja un līdzšinējā pieredze varēs nodrošināt sekmīgu pieteiktā kandidāta darbību komisijā; rakstisku apliecinājumu, ka kandidāts piekrīt būt par komisijas locekli, un viņa dzīvesgājumu (curriculum vitae); kandidāta motivācijas rakstu (līdz 3000 zīmēm), kurā viņš apraksta pieredzi nevalstiskajā sektorā un izpratni sabiedriskā labuma darbības jautājumos, kā arī pamato vēlēšanos darboties komisijā.
Konkursa komisijā ir: Finanšu ministrijas pārstāvis; Valsts kancelejas pārstāvis; Tieslietu ministrijas pārstāvis; Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārstāvis; Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvis. Konkursa komisijas personālsastāvu apstiprina īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.
Iesniegumu vērtēšana notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtē: biedrības vai nodibinājuma atbilstību šo noteikumu prasībām; kandidāta atbilstību šo noteikumu prasībām; iesniegto dokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām. Konkursa otrajā kārtā notiek intervijas ar kandidātiem.
Pirmajam Sabiedriskā labuma komisijas konkursam, kurš tiek rīkots pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, kandidātus var pieteikt arī tās sabiedriskās organizācijas un bezpeļņas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri reģistrēti vismaz gadu pirms konkursa izsludināšanas dienas un vēl nav ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā. Šādām sabiedriskajām organizācijām un bezpeļņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ne vēlāk kā trīs dienas pirms jautājuma par komisijas personālsastāvu iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz konkursa organizētājam biedrības vai nodibinājuma reģistrācijas apliecības kopija. Ja reģistrācijas apliecības kopija šajā termiņā netiek iesniegta, uzskatāms, ka attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvis darbam komisijā nav pieteikts.
Divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts izsludina konkursu.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.novembra noteikumos Nr.660 “Noteikumi par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu””.
Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu likuma “Par aviāciju” 73.panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam doto uzdevumu. Minētā likuma 73.panta ceturtā daļa nosaka, ka aviācijas nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta, kurš noticis ārpus Latvijas Republikas teritorijas un kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisakuģu reģistrā reģistrēts gaisakuģis vai tāds gaisakuģis, ko ekspluatē fiziskā vai juridiskā persona, kuras domicils ir Latvijas Republikā, izmeklēšanu, ja to neīsteno cita valsts, veic Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Grozījumi noteikumos precizē kārtību, kādā Latvijas Republika veic ārpus Latvijas Republikas teritorijas notikuša aviācijas nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta, kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisakuģu reģistrā reģistrēts gaisakuģis, izmeklēšanu, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republika piedalās ārpus Latvijas Republikas teritorijas notikuša aviācijas nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta, kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisakuģu reģistrā reģistrēts gaisakuģis, izmeklēšanā, ko veic citas valsts aviācijas institūcijas.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 528 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 44 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 484 pilsonības pretendentiem 74% ir krievi, 8% – baltkrievi, 10% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 82 298 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 13 010 personas.

Pieņemti “Dopinga kontroles noteikumi”, kuri nosaka dopinga kontroles kārtību.
Dopinga kontroli īsteno, lai sportista organismā konstatētu noteikumu pielikumā minētās dopinga vielas vai dopinga metodes izmantošanu. 
Dopinga kontroles pasākumus koordinē Antidopinga komiteja. Antidopinga komiteja ir konsultatīva institūcija dopinga kontroles jomā. Antidopinga komitejas sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes. Antidopinga komitejas personālsastāvu apstiprina veselības ministrs. Antidopinga komitejas darbu vada komitejas priekšsēdētājs. Antidopinga komitejas priekšsēdētājs ir Veselības ministrijas pārstāvis. Uz komitejas sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt ekspertus.
Antidopinga komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no balsstiesīgajiem komitejas locekļiem. Katram komitejas loceklim ir viena balss. Antidopinga komiteja lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.
Sacensību laikā antidopinga komitejai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegusi sporta federācija, kuras biedrs ir konkrētais sportists, attiecīgā starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome vai vadošā valsts sporta institūcija, ierosināt veikt dopinga kontroli sportistiem. 
Antidopinga komiteja divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sniedz Sporta medicīnas valsts aģentūrai atzinumu par dopinga kontroles nepieciešamību. 
Dopinga kontroli ārpussacensību laikā sportistiem veic atbilstoši aģentūras izstrādātajam dopinga kontroles plānam. Dopinga kontroles plānu divas reizes gadā iesniedz izvērtēšanai Antidopinga komitejā. Izstrādājot ārpussacensību dopinga kontroles plānu, aģentūra izmanto datus par sportistu treniņu un sacensību norises vietām un laiku, sasniegumiem, iepriekš veiktajām dopinga kontrolēm un to rezultātiem, attiecīgā sporta veida pārstāvju iespējamo saistību ar dopinga vielu lietošanu un citu informāciju.
Lai veiktu dopinga kontroli, aģentūra, pamatojoties uz šajos noteikumos minēto iesniegumu vai dopinga kontroles plānu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūst attiecīgā sportista asins vai urīna paraugu. Sportista asins vai urīna paraugu ņem aģentūras direktora pilnvarota amatpersona. Asins paraugu ņem dopinga kontrolieris – sertificēta ārstniecības persona.
Aģentūras direktors dopinga kontroles veikšanai izsniedz dopinga kontrolierim rakstisku pilnvaru. Aģentūra dopinga kontrolierim sniedz ziņas par vietu un laiku, kad attiecīgo sportistu var sastapt, kā arī izsniedz dopinga kontrolei nepieciešamo inventāru un dokumentus.
Sporta medicīnas valsts aģentūra organizē un koordinē valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju antidopinga pasākumu īstenošanu un veic dopinga kontroles pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem.
Izglītības valsts inspekcija uzliek personām administratīvo sodu par dopinga kontroles noteikumu pārkāpumiem. 

Pieņemti noteikumi “Dabas parka “Milzukalns” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka dabas parka “Milzukalns” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību un tā funkcionālo zonējumu, lai aizsargātu kēmu pauguru – Milzukalnu, mežus tā nogāzēs, kā arī saglabātu augstvērtīgus rekreācijas resursus.
Dabas parka teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Dabas parka platība ir 73 ha.
Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: regulējamā režīma zona; dabas lieguma zona; dabas parka zona.
Visā dabas parka teritorijā atļauts cirst bīstamos kokus. Ja nocirstā koka diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, nocirstais koks atstājams mežā.
Regulējamā režīma zona izveidota dabisko meža biotopu un purvainu mežu aizsardzībai. Regulējamā režīma zonā aizliegts: veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot ugunsdrošības pasākumus; ierīkot jaunus un paplašināt esošos ceļus un tūrisma takas.
Dabas lieguma zona izveidota, lai palielinātu purvu un dabiski veidojušos mežu bioloģisko un rekreācijas vērtību. Dabas lieguma zonā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz dabas liegumiem.
Dabas lieguma zonā no 1.maija līdz 1.oktobrim aizliegts organizēt sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku.
Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu dabas parku atpūtai un izglītošanai, aizsargātu ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības.
Dabas lieguma un dabas parka zonā aizliegts cirst augošus ozolus un priedes, kuru vecums pārsniedz 140 gadu, egles, kuru vecums pārsniedz 120 gadu, un bērzus, kuru vecums pārsniedz 100 gadu.
Noteikumi nosaka, ka dabas parka zonā aizliegta zemes transformācija.

Pieņemti “Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 2005.gadā”.
Noteikumi nosaka valsts nodevas likmi (latos) 2005.gadā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu atsevišķi katram regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam, pamatojoties uz regulējamo sabiedrisko pakalpojumu gada neto apgrozījumu 2004.gadā un regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem izdevumiem 2005.gadā.
Valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji maksā par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu, kura regulēšanas nepieciešamību saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta ceturto daļu valsts regulējamās nozarēs ir noteicis Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – attiecīgā pašvaldība.
Valsts nodevas likme 2005.gadā katram valsts regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam ir divi lati par katriem 1000 latiem (0,2 procenti), bet katram pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam – četri lati par katriem 1000 latiem (0,4 procenti) no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2004.gadā.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri 2005.gadā sāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, maksā valsts nodevu no uzņēmuma plānotā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā.
Valsts nodevu 2005.gadā sadala četrās vienādās daļās. Pirmo valsts nodevas daļu samaksā līdz 2005.gada 10.janvārim, otro – līdz 2005.gada 10.aprīlim, trešo – līdz 2005.gada 10.jūlijam, ceturto – līdz 2005.gada 10.oktobrim.
Ja 2005.gadā samaksātā valsts nodeva ir mazāka vai lielāka par attiecīgajiem procentiem (0,2 procenti valsts regulējamās nozarēs vai 0,4 procenti pašvaldību regulējamās nozarēs) no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2004.gadā, samaksāto summu precizē, veicot 2005.gada pēdējo maksājumu.
Ja 2005.gadā samaksātā valsts nodeva ir mazāka par 0,2 procentiem (valsts regulējamās nozarēs) vai 0,4 procentiem (pašvaldību regulējamās nozarēs) no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2005.gadā, uzņēmums līdz 2006.gada 30.janvārim samaksā atlikušo valsts nodevas summu.
Ja 2005.gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz 0,2 procentus (valsts regulējamās nozarēs) vai 0,4 procentus (pašvaldību regulējamās nozarēs) no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2005.gadā, pārmaksāto summu izlīdzina, valsts nodevas aprēķinā 2006.gadam samazinot maksājumu summu par pārmaksāto daļu.
Ja 2005.gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz regulatora darbības nodrošināšanai 2005.gadā nepieciešamās izmaksas, 2006.gadā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam valsts nodevu par pārmaksāto summu samazina proporcionāli katra sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iemaksātās valsts nodevas lielumam 2005.gadā.

Pieņemts rīkojums “Par valsts pārvaldes pakalpojuma saņemšanai iesniedzamās informācijas apjoma samazināšanu”.
Lai uzlabotu iedzīvotāju apkalpošanu, samazinātu tās informācijas apjomu, kuru valsts pārvaldes institūcijas pieprasa no iedzīvotājiem, un sekmētu Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma principu un normu ieviešanu valsts pārvaldē, visām tiešās pārvaldes iestādēm (ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sekretariātam) uzdots: apzināt attiecīgās nozares normatīvos aktus un līdz 2005.gada 1.februārim iesniegt Valsts kancelejā apkopotu informāciju par nozares normatīvajiem aktiem (pielikums), kas nosaka privāto tiesību subjektam pienākumu iesniegt valsts institūcijā (tiešās pārvaldes iestādē, valsts kapitālsabiedrībā) citas institūcijas rīcībā esošu informāciju (izziņu), lai viņš varētu saņemt valsts pārvaldes pakalpojumu, kā arī uzdots sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2005.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā projektus par grozījumiem normatīvajos aktos, tajos paredzot: pilnīgu sniedzamās informācijas uzskaitījumu, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai iestādē; personai iespēju izteikt piekrišanu (piekrišanas apstiprināšanai paredzot attiecīga parauga veidlapu), ka informācijas saņemšanu par tās privāto dzīvi (pilsonība, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, veselības stāvoklis, sodāmība, ienākumi, īpašums vai citas ziņas) no citām iestādēm nodrošinās pati iestāde vai ka persona pati saņems informāciju (piemēram, lai paātrinātu pakalpojuma saņemšanu vai cita iemesla dēļ); izslēgt iestādei tiesības pieprasīt notariāli apliecinātu dokumenta kopiju, ja iestādei tiek uzrādīts dokumenta oriģināls (kā arī izvērtēt, vai likumos noteiktā notariāli apliecinātas kopijas pieprasīšana ir pamatota). Šādā gadījumā iestādes pienākums ir pieņemt dokumenta kopiju un izdarīt uz tās atzīmi par atbilstību oriģinālam.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai uzdots izvērtēt pašvaldību izdoto ārējo normatīvo aktu tiesiskumu un nodrošināt, lai pašvaldību iestādes savā darbībā veicinātu tām iesniedzamās informācijas apjoma samazināšanu saskaņā ar šajā rīkojumā minētajiem principiem.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.759 “Noteikumi par valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem””.
Grozījums paredz noteikt pārejas periodu valsts pasūtījuma sarunas procedūras izvēlei dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem līdz 2007.gada 30.aprīlim, tas ir, līdz kopējai sabiedriskā transporta sistēmas reformai.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā izmaksājama valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensija”, kuri nosaka kārtību, kādā pieprasāma un izmaksājama valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensija un izdarāmi ieturējumi no personas izdienas pensijas.
Lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu pieņem Kultūras ministrija, pamatojoties uz personas iesniegumu. Iesniegumam pievieno: dokumentus, kas apliecina personas māksliniecisko vai radošo darbu valsts vai pašvaldības profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī vai cirkā; personas apliecinājumu, ka persona nav nodarbināta valsts vai pašvaldības profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī vai cirkā attiecīgajā profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju; darba devēju izziņas par darba samaksu attiecīgajā profesijā nostrādātajos pēdējos 36 mēnešos; persona, kura līdz 2005.gada 1.janvārim ir saņēmusi izdienas pensiju, – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu izziņu, ka personai ir pārtraukta izdienas pensijas izmaksa no valsts pensiju speciālā budžeta. Izziņā jābūt norādītam izdienas pensijas izmaksas pārtraukšanas datumam; persona, kura saņem vecuma pensiju, – aģentūras izsniegtu izziņu par vecuma pensijas apmēru un piešķiršanas datumu.
Māksliniecisko vai radošo darbu valsts vai pašvaldības profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī vai cirkā apliecina: darba grāmatiņa (darba līgumu grāmatiņa); darba līgums un dokumenti par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu; darba devēja izziņa; tiesas spriedums.
Lai apliecinātu darba periodu, uzrāda: dokumentu oriģinālus; dokumentu norakstus vai kopijas, kuras noformētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu un kuru pareizību apliecinājis dokumenta autors vai notārs.
Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas saņēmējam izmaksā: aģentūra – vecuma pensiju; ministrija – starpību starp izdienas pensijas apmēru un piešķirtās vecuma pensijas apmēru (izdienas pensijas daļu).
Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc no dienas, kad sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai. Starpību starp izdienas pensijas apmēru un vecuma pensijas apmēru (izdienas pensijas daļa) izmaksā no vecuma pensijas piešķiršanas dienas pēc izziņas par vecuma pensijas apmēru iesniegšanas ministrijā.
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.598 “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās””.
Grozījumi noteikumos paredz ieviest mūzikas aparatūrai speciālus skaņas ierobežotājus (limiterus) un komercsabiedrībām pirms objektu darbības sākšanas veikt trokšņa prognozi, lai paredzētu iespējamo iedarbību uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem. Grozījums nosaka, ja komercdarbībā plānotās trokšņainākās iekārtas skaņas jaudas līmenis pārsniedz 80 dB(A), telpā pirms komercdarbības sākšanas prognozē akustisko troksni un tā iedarbību uz apkārtējām telpām un apbūvi.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka akustiskā trokšņa prognozi nosaka Latvijas būvnormatīva LBN  016–03 “Būvakustika” 8.punktā minētie kvalificētie būvakustikas eksperti, kā arī noteikumi papildināti, nosakot, ka telpās, kurās veic komercdarbību, izmantojot elektroakustiskās sistēmas, un kuras robežojas ar citām šo noteikumu 2.pielikumā minētajām dzīvojamo un publisko ēku telpām vai Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” minētajām teritorijām, elektroakustisko sistēmu aprīko ar skaņas ierobežotājiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu ievērošanu.
Komercsabiedrības pieļauj skaļu muzicēšanu dažādās sabiedriskās izklaides vietās, radot troksni un pārkāpjot iedzīvotāju tiesības. Trokšņa iedarbība var radīt dzirdes traucējumus, psiholoģiska rakstura problēmas, miega traucējumus. 2003.gadā Nejēdzību novēršanas birojs, Rīgas pilsētas dome un citas institūcijas saņēma sūdzības no iedzīvotājiem par atkārtotiem pārkāpumiem, ko rada skaļa mūzikas atskaņošana dažādās sabiedriskās vietās – restorānos, kafejnīcās, bāros un citur. Neskatoties uz to, ka sabiedriskās izklaides vietām ir piemēroti administratīvie sodi par pieļaujamā trokšņu līmeņa neievērošanu, situācija daudzviet būtiski nemainās. No tā izriet, ka ir jāpastiprina preventīvo pasākumu veikšana trokšņu ierobežošanas jomā, jo šī problēma ir ļoti aktuāla.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība””.
Grozījums noteikumos paredz, ka teritorijā, kurā veic komercdarbību, izmantojot elektroakustiskās sistēmas, un kura robežojas ar citām šo noteikumu 2.pielikumā minētajām teritorijām vai Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.598 “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” minētajām dzīvojamo un publisko ēku telpām, elektroakustisko sistēmu aprīko ar skaņas ierobežotājiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt vides trokšņa robežlielumu vai akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu.

Pieņemti “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru”, kuri nosaka nederīgo dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību, kā arī reģistra izmantošanas kārtību.
Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļautas ziņas par nederīgajiem Latvijas Republikas un ārvalstu personu apliecinošiem dokumentiem, tiesības apliecinošiem dokumentiem un to veidlapām. Reģistrā iekļauj ziņas par šādiem dokumentiem: pase; personas apliecība; atgriešanās apliecība; transportlīdzekļa vadītāja apliecība; jūrnieka grāmatiņa.
Reģistra izveides mērķis ir nodrošināt dokumentu, kā arī dokumentu statusu ietekmējošu juridisko faktu (notikums) vienotu datorizētu uzskaiti, lai ierobežotu dokumentu nelikumīgu izmantošanu. Pamatojoties uz notikumu, dokumentam reģistrā piešķir šādu statusu: nederīgs; nav noteikts; derīgs.
Reģistra pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Par ziņu ticamību, savlaicīgu ievadi reģistrā un aktualizāciju vai ziņu sniegšanu centram ievadei reģistrā un aktualizācijai ir atbildīgs tās iestādes vai struktūrvienības vadītājs, kura ziņas ievada reģistrā un aktualizē vai sniedz centram ziņas ievadei reģistrā un aktualizācijai.
Reģistra satura veidošanā piedalās šādas iestādes: Valsts policija; Valsts robežsardze; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments; Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs; Valsts protokols; Naturalizācijas pārvalde; valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”; valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrs; dzimtsarakstu nodaļas.
Informāciju reģistra aktīvajā datu bāzē glabā līdz dokumenta derīguma termiņa beigām, bet ne mazāk kā 10 gadus. Pēc glabāšanas termiņa beigām informāciju ievieto reģistra arhīva datu bāzē.
Informāciju par beztermiņa dokumentiem reģistra aktīvajā datu bāzē glabā 50 gadus. Pēc glabāšanas termiņa beigām informāciju ievieto reģistra arhīva datu bāzē.
Ja attiecīgā dokumenta veids vai tā modifikācija ir izņemta no apgrozības, informāciju par šādiem dokumentiem 10 dienu laikā pēc datu saņemšanas par dokumentu izņemšanu no apgrozības ievieto reģistra arhīva datu bāzē.

Pieņemts rīkojums “Par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu SAPARD programmā paredzētās Eiropas Savienības finansējuma daļas avansēšanai”, kurš atļāva Zemkopības ministrijai izmantot apakšprogrammā 21.01.00 “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” paredzētos valsts budžeta līdzekļus SAPARD programmas līdzfinansējumam, 2004.gada decembrī avansējot Eiropas Savienības budžeta finansējuma daļu.
Lauku atbalsta dienestam uzdots nodrošināt atbilstoši SAPARD programmai iesniegto maksājumu pieprasījumu samaksu, vienlaikus veicot nacionālā finansējuma maksājumu 25 % apmērā un Eiropas Savienības budžeta finansējuma daļas maksājumu 75 % apmērā, avansējot to no valsts budžeta līdzekļiem.
2005.gadā pēc SAPARD programmā paredzētās Eiropas Savienības finansējuma daļas saņemšanas Lauku atbalsta dienestam sadarbībā ar Finanšu ministriju (Valsts kasi) uzdots nodrošināt avansētā Eiropas Savienības finansējuma daļas maksājuma līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu daļā “Pārējie ieņēmumi”.
Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot budžeta pieprasījumu, paredzot papildu dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem apakšprogrammā 21.01.00 “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” par avansēto Eiropas Savienības finansējuma daļu SAPARD programmas līdzfinansējumam, un iesniegt to Finanšu ministrijā iekļaušanai 2005.gada valsts budžeta projektā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.septembra noteikumos Nr.399 “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā)””.
Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā) nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu izmaksu vidējo izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā.
Grozījumā noteikts, ka vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 347 lati. Vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 385 lati.
Grozījumā noteikts, ka ar pedagogu turpmāko darba samaksas palielinājumu šajos noteikumos minēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu piemēro, ņemot vērā attiecīgo koeficientu. Šo koeficientu nosaka pedagoga ar augstāko izglītību un pedagoģiskā darba stāžu, kas ilgāks par 10 gadiem, attiecīgā tarifikācijas perioda zemākās algas likmes un pedagoga algas likmes – Ls 170 – attiecība.

Pieņemts rīkojums “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu piemaksu par virsstundu darbu izmaksai robežsargiem par 2002. un 2003.gadu”.
Lai nodrošinātu neizmaksāto piemaksu par virsstundu darbu izmaksu robežsargiem par 2002. un 2003.gadu, Finanšu ministrijai uzdots no budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt līdzekļus Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzes Galvenajai pārvaldei, Valmieras pārvaldei, Viļakas pārvaldei, Ludzas pārvaldei, Daugavpils pārvaldei, Jelgavas pārvaldei, Sēlijas pārvaldei, Rīgas pārvaldei, Ventspils pārvaldei, Valsts robežsardzes koledžai) 223 778 latus (pirms nodokļu nomaksas).

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu”, kuri nosaka valsts kontrolēto kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu un kārtību, kādā komercsabiedrību izmaksājamā valstij piekritīgā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiek ieskaitīti valsts budžetā.
Komercsabiedrības izmaksājamā valstij piekritīgā peļņas daļa (dividendes) ir: kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumā noteiktā izmaksājamā kapitālsabiedrības peļņas daļa, kura valstij piekrīt proporcionāli valstij piederošo kapitāla daļu nominālvērtību summai; pilnsabiedrības biedru apstiprinātā peļņas daļa, kuru valsts kā pilnsabiedrības biedrs var prasīt izmaksāt, ja tas nekaitē pilnsabiedrībai un valsts ieguldījuma (kapitāla) daļa pilnsabiedrībā nav samazinājusies; komandītsabiedrības biedru apstiprinātā peļņas daļa, kuru valsts kā komandītsabiedrības biedrs var prasīt izmaksāt, izņemot gadījumu, kad tās kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu dēļ vai arī samazinātos tās peļņas daļas izmaksas dēļ.
Minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām ir 27 procenti no attiecīgās kapitālsabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas vai arī tās apmērs tiek noteikts kārtējā gada valsts budžeta likumā.
Ministru kabinets pēc kapitāla daļas turētāja pamatota priekšlikuma valsts kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu par attiecīgo pārskata gadu, nekā noteikts šajos noteikumos. Priekšlikumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu valsts kapitāla daļas turētājs iesniedz Ministru kabinetā reizē ar šādu kapitālsabiedrības tīrās peļņas izlietojuma pamatojumu: ekonomiskais pamatojums, ja ir nepieciešams novērst draudus komercdarbības ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai; tiesiskais pamatojums, ja atšķirīga dividendēs izmaksājamā minimālā peļņas daļa noteikta, balstoties uz kapitālsabiedrības dalībnieka līgumu; cits pamatojums, kas atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma noteiktajām prasībām.
Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” papildus šajos noteikumos noteiktajām dividendēm ieskaita dividendes valsts pamatbudžetā saskaņā ar kārtējā gada valsts budžeta likumu šādā apmērā: 2005.gadā – 1 097 397 latus; 2006.gadā – 1 097 397 latus; 2007.gadā – 847 615 latus. Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” minētās papildu dividendes ieskaita šādos termiņos: 2005. un 2006.gadā – katru gadu divpadsmit vienādās daļās katru mēnesi līdz piektajam datumam; no 2007.gada janvāra līdz septembrim – deviņās vienādās daļās katru mēnesi līdz piektajam datumam.
Kapitālsabiedrība vai personālsabiedrības biedrs, kas pilda attiecīgu sabiedrības lietvedības pilnvarojumu, dividendes iemaksā Valsts kases norādītajā kontā 10 dienu laikā pēc dividendes apstiprināšanas dalībnieku sapulcē vai pēc valsts kā personālsabiedrības biedra pārstāvja pieprasījuma saņemšanas, vai citā termiņā, ja sabiedrības dibināšanas līgumā, statūtos un citos tiesību aktos ir noteikts cits termiņš, un ieskaita valsts budžetā saskaņā ar kārtējā gada valsts budžeta likumu.
Citus maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu iemaksā Valsts kases norādītajā kontā un ieskaita valsts budžetā saskaņā ar kārtējā gada valsts budžeta likumu.
Ja dividendes vai citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu komercsabiedrības (personas) vainas dēļ nav samaksāti noteiktajā termiņā un apmērā, Valsts ieņēmumu dienests valsts vārdā kā kapitālsabiedrības kapitāla daļu īpašnieka vai personālsabiedrības biedra pārstāvis un valsts vārdā kā kapitāla īpašnieka pārstāvis aprēķina nokavējuma naudu un piedzen to Likumā par budžetu un finanšu vadību, Civillikumā, Komerclikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Valsts kapitāla daļas turētājs un valsts kā personālsabiedrības biedra pārstāvis paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par kapitālsabiedrības pamatkapitālu (kopējo ieguldījuma apjomu), valsts kapitāla daļām (ieguldījumu), pārskata gada tīro peļņu, valstij piekritīgajām dividendēm, dalībnieku sapulces datumu un datumu, līdz kuram jāiemaksā dividendes.
Valsts institūcijas, kas pārrauga attiecīgā valsts kapitāla izmantošanu, paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par valstij piekritīgajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, maksājumu termiņiem un tiesisko pamatojumu, kas nosaka attiecīgo maksājumu piekritību valstij, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
Kapitālsabiedrībām, kurām 2004.gadā ir bijis bezpeļņas organizācijas statuss, dividendes par 2004.gadu nosaka un aprēķina no peļņas, kas gūta laikposmā no kapitālsabiedrības pārreģistrācijas komercreģistrā līdz pārskata gada beigām.
Noteikumos noteiktās dividendes saskaņā ar šiem noteikumiem nosaka un aprēķina no peļņas, ko sabiedrība guvusi, sākot ar 2004.gada pārskata gadu.
Noteikumu izpildi nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments