"Kā paglābt Sibīriju un Tālos Austrumus"

"Argumenti i fakti"

— 2000.08.02.

Krievijai jau sen pienācis laiks risināt samilzušās Sibīrijas un it īpaši Tālo Austrumu problēmas.

Milzīgais reģions (13 miljoni kvadrātkilometru — trīs ceturtdaļas Krievijas teritorijas) kļūst aizvien tukšāks visu acu priekšā. Mirstība pārsniedz dzimstību, cilvēki pārceļas uz Krievijas centrālajiem rajoniem. Turklāt izbrauc viskvalificētākie kadri, iedzīvotāju darbaspējīgā daļa. Pēc to zinātnieku vērtējuma, kas nodarbojas ar ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas pētīšanu telpā no Urāliem līdz Sahalīnai, iedzīvotāju skaits šajā reģionā jaunās tūkstošgades 15–20 gadu laikā var samazināties no 32 līdz 8–10 miljoniem cilvēku.

Taču, kā zināms, vieta jau nevar palikt tukša. Demogrāfisko vakuumu Sibīrijā un Tālajos Austrumos aizpildīs citu valstu cilvēki un ekonomiskie resursi. Ķīna, piemēram, neoficiāli veicina savu pilsoņu iebraukšanu Krievijā, kuri te nodarbojas ar lauksaimniecību, celtniecību, tirdzniecību. Savus "atbalsta punktus" ar perspektīvu reģionā veido Koreja un Japāna. Malā nepaliks ASV, kas nelaidīs garām izdevīgu gadījumu arī šeit pasludināt savu "nacionālo interešu" zonu (mums visiem paskaidros, ka tas nav par sliktu Krievijai, bet gan ir pretsvars Ķīnas apetītei).

Izeja no situācijas var būt tikai viena. Asās disproporcijas iedzīvotāju izvietojumā starp Krievijas Federācijas rietumu (Eiropas) un austrumu daļām prasa izstrādāt valsts programmu, kas stimulētu daļas iedzīvotāju pārvietošanu uz Tālajiem Austrumiem un Sibīriju. Tieši tur taču atrodas vairāk nekā 80% atklāto minerālo izejvielu veidu vairāk nekā 25 triljonu ASV dolāru kopsummā.

Vispārējos vilcienos jaunās valsts politikas būtība ir radīt apstākļus, lai cilvēki pārceļotu divos virzienos: paralēlajā — krievi, citu tautību cilvēki no Ziemeļkazahstānas, Vidusāzijas valstīm un citām NVS valstīm uz Krievijas austrumiem, un meridionālajā virzienā — no Galējiem Ziemeļiem uz Sibīrijas un Tālo Austrumu dienvidu rajoniem. Pats par sevi saprotams, ka tā nebūs pārcelšanās ar ieroču palīdzību un preču vagonos bez iztikas līdzekļiem.

Pārceļošanai jābūt brīvai un ekonomiski motivētai. Tas paredz gan labas zemes bezmaksas saņemšanu īpašumā, iespējas uzcelt pamatīgu māju, sākt savu biznesu. Nodokļu atvieglojumi, bezmaksas pārcelšanās, būtiski samazināti transporta un enerģijas tarifi. Primāras infrastruktūras, slimnīcu, skolu, sakaru līdzekļu izveide...

Iespējams, ka sākt vajag ar BAM atdzimšanu, tā zonā izveidojot spēcīgus ekonomiskos un rūpniecības kompleksus, apgūstot dabas bagātību atradnes. Var noderēt arī pamestās militārās pilsētiņas 100 kilometru pierobežas zonā (saskaņā ar Gorbačova parakstīto vienošanos ar Ķīnu), kā arī rezervē aizgājušo militārpersonu dzīvokļu nodrošinājuma valsts programmas pārorientācija un daudz kas cits. Pilnīgi jaunu jēgu iegūst Galējo Ziemeļu dabas bagātību izstrādes "maiņas metode", kad darbinieka sieva un bērni pastāvīgi dzīvo reģiona dienvidu rajonu labvēlīgajos apstākļos, bet viņš pats periodiski izbrauc uz darbu Ziemeļos. Maiņu metode palīdzēs daļēji atrisināt bezdarba un darbaspējīgo iedzīvotāju pārpalikuma problēmas Ziemeļkaukāzā, tajā skaitā arī Čečenijā. Var tikt organizēta arī "tieša" būvmateriālu gatavošana šīs republikas atjaunošanai.

Saprotams, ka programma "Lielā pārceļošana" ir liels daudzu gadu darbs. Un tās rezultātus varēs redzēt un pilnā mērā novērtēt tikai krievzemiešu nākamās paaudzes. Taču sākt vajag jau tagad. Var izrādīties, ka tieši Sibīrijas un Tālo Austrumu glābšana arī ir tā tik ilgi meklētā nacionālā ideja, kas spētu saliedēt un iedvesmot mūsu sabiedrību. Jermaka karagājiena vēsture, Stolipina reformas, mūsu nesenā Sibīrijas un Tālo Austrumu attīstības vēsture liecina, ka dabiska ir Krievijas virzība no rietumiem uz austrumiem.

Sergejs Šahrajs