• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mēs varam nokavēt uz Dienvidslāviju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.08.2000., Nr. 286/288 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9722

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mīkstā pavēdere"

Vēl šajā numurā

11.08.2000., Nr. 286/288

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Mēs varam nokavēt uz Dienvidslāviju"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.08.03.

 

Krievijas klātbūtne Balkānos ir jāatbalsta ekonomiski.

Ar Krievijas ekonomisko klātbūtni Dienvidslāvijā var notikt tāpat kā ar Kosovu: krievu kontingents paspēja ieiet Prištinā pirmais un nostiprināties Slatina lidostā, kur arī palika. Bet, kurš nepaspēja, tas nokavēja.

Tiek publicētas it kā noplūdes no Okinavas, kur prezidents Putins pārrunās ar Gerhardu Šrēderu it kā atzinis, ka "Miloševičs rada Kremlim problēmas". Līdzīgu paziņojumu KF prezidents izteica arī nesenās vizītes laikā Spānijā.

Tajā paša laikā gan Kremlis, gan Krievijas ĀM ir pavisam pārliecināti, ka virzoties uz Eiropas integrāciju, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam aiziet no Balkāniem. Tieši šeit un tagad tiek risināts jautājums, kādu vietu ieņems Krievija un vai vispār ieņems Dienvidaustrumeiropā. Taču jebkura deklarācija par mūsu ģeopolitiskajām interesēm ir jāstiprina ar konkrētu (un ne tikai politisku) piepildījumu.

Pirmais KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Avdejevs nesenajā intervijā Serbijas valsts radiotelevīzijai pastāstīja par naftas cauruļvadu sistēmas izbūvēšanu caur bijušo Dienvidslāvijas teritoriju. Tas patiešām ir revolucionārs nodoms nostiprināt Krievijas ekonomisko klatbūtni Balkānos. Taču pēckara Dienvidslāvija nevar gaidīt gadiem ilgi, kad Maskava ķersies pie savām vitāli svarīgajām vajadzībām, pirmkārt, enerģētikas jomā. Pat pašreizējā starptautiskās izolācijas situācijā oficiālā Belgrada organizē pārrunas ar ārvalstu firmām par investīcijām Serbijas energosistēmā. Ekonomistiem tas nav noslēpums, ka agresija pret Dienvidslāvijas Republiku tika sākta, lai sadalītu šo tirgu. Ne velti Kosovā NATO valstu atbildības sektori sakrīt ar britu, vācu un franču ekonomisko interešu zonām.

KF tirdzniecības pārstāvja vietnieks Andrejs Hoļina jau pirms trim gadiem paredzēja, ka šeit būs karš. Kad jautāju, kas viņam tā lika domāt, viņš atbildēja: "Ekonomika. Kad tu viesojies Ungārijā, kādās degvielas uzpildes stacijās tu lej benzīnu? Protams, "Shell" vai "Texaco". Un te uz vietas — "Jugopetrol" un "Beopetrol". Un tu domā, ka naftas magnāti ilgi ar to samierināsies? Lai muļķi tic tam, ka viņiem tur, Rietumos, līdz asarām uztrauc Kosovas albāņu problēmas. Viņiem neļauj aizmigt garām palaistie ienākumi".

Serbijas enerģētiskās nozares vadītājs Dragans Kostičs uzsver: ja Krievijas celtniecības firmas investēs jaunu enerģētikas objektu celtniecībā vai veco rekonstrukcijā, tad valūtas peļņa tiktu dalīta proporcionāli ieguldījumiem. Kā konkrētu ieguldīšanas objektu Kostičs min TEC "Kolubara", kas tiek būvēta blakus ogļu ieguves karjeram un uz lēta kurināmā rēķina solās būt ļoti ienesīga.

Serbija lieliski saprot, ka no tā, kā rokās nonāks energosistēma, būs atkarīgs tās ekonomiskās neatkarības jautājums. Tāpēc tā vārda tiešā nozīmē varonīgi sargāja savu enerģētiku.

Kostičs apgalvo, ka, veicot tenderu "Džerdap" hidroenerģētikas un kuģniecības sistēmu rekonstrukcijai, neskatoties uz stingrajiem starptautiskajiem noteikumiem, pārsvars būs Krievijai.

Kas attiecas uz Miloševiču, nereti var dzirdēt argumentus, ka krievu investīcijas stiprinātu viņa režīmu, bet izsauktu tikai naidu un spiedienu uz Maskavu no Rietumu puses, kas notiek jau šodien. Taču, kad Rietumi panāks Miloševiča aiziešanu no politiskās arēnas, Krievijai būs par vēlu pielāgoties jaunajai situācijai. To šeit vairs nelaidīs iekšā.

Drīz Dienvidslāvijas Republikā sāksies lielo valsts uzņēmumu privatizācija, un valsts valdība jau saka: "Laipni lūdzam!" Piedalīšanās privatizācijā arī palīdzētu Krievijas virzībai uz Eiropu tādu tiltu izveidē starp nācijām un tautām, kas pēc savas nozīmes ir pārāks par jebkuru politisku sadarbības vai savienības vienošanos.

Tamāra Zamjatina

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!