Par NVO draudzīgas tiesiskās vides veidošanu

Vakar, 30.novembrī, Ministru kabinets pieņēma Sabiedriskā labuma komisijas nolikumu un noteikumus par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā. Abus Ministru kabineta noteikumu projektus izstrādāja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar citām ministrijām, Nevalstisko organizāciju centru un nevalstiskajām organizācijām.
Šā gada vasarā pieņemtais Sabiedriskā labuma organizāciju likums pirmo reizi nosaka vienotus kritērijus organizācijām, kas iegūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šis statuss norāda, ka biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai. Organizācijas, kas ieguvušas šo statusu, iegūst netiešu valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā.
Sabiedriskā labuma komisija sniedz Finanšu ministrijai atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā to nosaka Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Vakar pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nosaka komisijas sastāvu, darbības kārtību un veidu, kādā komisija pieņem lēmumus, kā arī to, kā Sabiedriskā labuma komisijā iesaistās biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Šā nolikuma aptvertā sfēra ir viens no aspektiem, kas nodrošina pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas attīstību valstī, atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam nosakot darbības pamatprincipus komisijai, kas atbildīga par sabiedriskā labuma organizāciju izvērtēšanu.
Sabiedriskā labuma komisijas nolikumā noteikts, ka šajā komisijā darbojas 12 komisijas locekļi. Šajā komisijā liela nozīme piešķirta pašām organizācijām – pusi no Sabiedriskā labuma komisijas locekļiem pārstāv atklāta konkursa kārtībā izvēlēti biedrību un nodibinājumu pārstāvji, savukārt otra puse ir valsts pārvaldes pārstāvji. Lēmumus šī komisija pieņem, atklāti balsojot, un, ja balsu skaits sadalās vienādi, galīgais lēmums tiek pieņemts pēc jautājuma atkārtotas izskatīšanas.
Savukārt noteikumi par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā nodrošina pilsoniskās sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā tieši tajā jomā, kas attiecas uz biedrību un nodibinājumu attīstību, un nosaka vienlīdzīgu kārtību biedrībām un nodibinājumiem atklātajam konkursam līdzdarbībai Sabiedriskā labuma komisijā.
Abu dokumentu projektu izstrādes laikā gan Nevalstisko organizāciju centrs, gan Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts organizēja sanāksmes sabiedriskajām organizācijām, kuru priekšlikumi par šiem noteikumiem tika iestrādāti normatīvo aktu projektos.
“Vakar pieņemtie Ministru kabineta noteikumi ir daļa no pasākumu kompleksa, kas nodrošinās nevalstiskajām organizācijām draudzīgu vidi Latvijā. Drīzumā plānots Ministru kabinetā iesniegt arī Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes 2005.–2014.gadam, valsts programmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana 2005.–2009.gadam” projektu un projektu “Par pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam”, kā arī citus tiesību aktu projektus. Visu šo dokumentu pamatmērķis ir uzlabot tiesisko, juridisko un fiskālo vidi nevalstisko organizāciju darbībai. Bez tam šā gada 10.novembrī valdība valsts budžeta ietvaros pilsoniskās līdzdalības nodrošinājuma un metodoloģijas infrastruktūras pilnveidošanai Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas ietvaros sekretariātam piešķīra finansējumu 70 000 latu,” situāciju vērtē ministrs Nils Muižnieks.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts