Latvija aktīvi apgūst Eiropas naudu

Vislielāko aktivitāti un ieinteresētību Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvē līdz šim izrādījuši lauksaimnieki, pārtikas pārstrādes uzņēmumi, zivsaimnieki un privātuzņēmēji, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. Skaidrojums ir pavisam vienkāršs – lauksaimnieki un pārtikas ražotāji jau uzkrājuši pieredzi ES līdzekļu apguvē, izmantojot ES pirmsiestāšanās programmas SAPARD līdzekļus.

Aicina ieguldīt inovatīvos projektos

Līdz novembra vidum no 83 struktūrfondos paredzētajām aktivitātēm aktīva darbība tiek izvērsta trīsdesmit piecās – tajās izsludināta vai jau noslēgusies projektu pieteikumu pieņemšana, apstiprināti projekti vai sākta projektu īstenošana. Šīs 35 aktivitātes aptver 51% no pieejamā sabiedriskā finansējuma jeb 262 miljonus latu.
Kaut arī lauksaimnieku aktivitāte Eiropas naudas apguvē vērtējama visnotaļ pozitīvi, valsts ir ieinteresēta, lai tiktu ne vien izvērstas par tradicionālām uzskatītās aktivitātes, bet arī izmantotas citas iespējas, kas gan nedod tūlītēju taustāmu labumu, bet noteikti atmaksāsies perspektīvā un veidos pavisam citus pamatus Latvijas tautsaimniecībai, piemēram, ieguldot līdzekļus inovatīvos projektos, norāda FM Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace. Struktūrfondi paredz arī šādu atbalstu mūsu valsts uzņēmējiem.
Vēl notiek gatavošanās 33 aktivitātēm 188 miljonu latu vērtībā, kas veido 36% no kopējā sabiedriskā finansējuma, un tuvākajā laikā tiks sākta projektu pieņemšana. Tās ir aktivitātes, kas paredz lielu infrastruktūras projektu realizēšanas sākšanu pašvaldībās. Paredzams, ka šie projekti būtiski ietekmēs novadu turpmāko attīstību, jo, piemēram, sakārtota infrastruktūra nenoliedzami veicinās uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās. Tieši struktūrfondu līdzekļu izmantošana sabiedriskajā infrastruktūrā būs viena no galvenajām prioritātēm nākamajā pusgadā. Šādu projektu realizēšanā būs nepieciešama arī aktīva pašvaldību līdzdalība.
Vienlaikus jāatzīst, ka 15 aktivitāšu ieviešanā, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstībā perifērijā, aizdevumos komercdarbības uzsākšanai, dalītās atkritumu vākšanas punktu izveidē un citās aktivitātēs, joprojām nav sasniegts būtisks progress, lai gan atbildīgās ministrijas ir iesniegušas FM informāciju par savām darbībām un laika grafiku, kad varētu sākties projektu īstenošana. FM speciālisti sola sekot līdzi, lai šie laika grafiki tiktu ievēroti un arī minētajām aktivitātēm paredzēto līdzekļu apguve sāktos pēc iespējas drīzāk.

Pašlaik finansējuma saņēmējiem izmaksāti 2,9 miljoni eiru, kuru atmaksa arī pieprasīta no Eiropas Komisijas. Taču tas ir pirmais EK iesniegtais maksājuma pieprasījums, kas atbilst tikai 0,5% no kopējā pieejamā finansējuma.

Par rezultātiem spriedīs nākamgad

Šobrīd vēl grūti izvērtēt struktūrfondu līdzekļu izlietojuma rezultātus, jo projektu īstenošana tikai sākusies un pagaidām notiek mazāk nekā 50 procentos no visām struktūrfondu aktivitātēm. Pabeigta vienīgi 746 lauksaimniecības un 61 zivsaimniecības fonda līdzfinansētu projektu īstenošana, kā arī pirmie darbi autoceļu būvē. Tomēr uz to pamata pašlaik nav iespējams veikt rezultātu analīzi šīm nozarēm kopumā. Par pir-majiem rezultātiem acīmredzot varēs spriest tikai nākamgad.
No struktūrfondu līdzekļiem tiek līdzfinansēts arī instruments ekonomiskās attīstības veicināšanai atpalikušākajās pašvaldībās – īpaši atbalstāmo reģionu programma. Arī līdzšinējās ES investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā ir sadalījušās starp dažādām valsts teritorijas daļām diezgan vienlīdzīgi, tādējādi uzlabojot gan dzīves kvalitāti, gan uzņēmējdarbības vidi, gan arī nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem jaunas darba vietas.

Rosīgi tikai daži reģioni

Novembrī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos rīkoja informatīvus seminārus par izsludinātajiem “Phare” un Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) konkursiem un to ietvaros pieejamo ES līdzekļu saņemšanu. Šo semināru apmeklētāju skaita un aktivitātes analīze liek secināt, ka interese par iespējām izstrādāt un realizēt projektus ar ES fondu līdzfinansējumu dažādos Latvijas reģionos ir dažāda, tādēļ arī gaidāms, ka pašlaik izsludinātajos konkursos no dažādiem reģioniem saņemto pieteikumu skaits būtiski atšķirsies.
Vislielākā interese par “Phare” programmas izsludinātajiem konkursiem, kuru ietvaros ārvalstu un nacionālais līdzfinansējums veido līdz 95% no projekta kopējām izmaksām, semināru norises laikā bija vērojama Zemgalē un Kurzemē. Ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences un šā gada semināru norisi, CFLA prognozē, ka vislielākais projektu pieteikumu skaits “Phare” projektu konkursā būs tieši no tiem plānošanas reģioniem, kas aktīvi piedalījušies informatīvajos semināros, proti, no Zemgales un Kurzemes, bet vismazāk projektu pieteikumu gaidāms no Latgales plānošanas reģiona.
Semināru dalībniekiem tika sniegta informācija arī par izsludināto konkursu ERAF līdzfinansējuma saņemšanai. Kā informē FM ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļa speciāliste Lita Kokale, līdz 2006.gadam Latvijai no ERAF būs pieejami kopumā 489,7 miljoni eiru, no tiem 120,5 miljoni eiru – kā Latvijas līdzfinansējums.
ERAF ietvaros līdzfinansējums pieejams publiskās infrastruktūras projektiem, biznesa vides sakārtošanai un konkurētspējas paaugstināšanai, īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus, vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstībai, tai skaitā nodarbinātības veicināšanai tūrismā un kultūrā, izpētei un tehnoloģiju attīstībai, kā arī vides aizsardzībai un attīstībai.
Projektu pieteikumu pieņemšana turpinās arī Eiropas sociālā fonda (ESF) līdzfinansētajās programmās. Šā fonda līdzekļus paredzēts piešķirt cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības veicināšanas projektiem. Uz finansējumu var pretendēt projekti, kas ir saistīti ar izglītību, nodarbinātību, sociālās atstumtības mazināšanu un līdzīgām aktivitātēm.
Kā zināms, šā gada jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas attīstības plānu, kas kļuva par vienoto programmdokumentu (VPD). Šajā dokumentā apkopota visa informācija par to, kā Latvija iecerējusi izmantot četru ES struktūrfondu līdzekļus, to skaitā ir izvirzītie mērķi, atbalstāmās aktivitātes un finansējuma sadalījums.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv