1990.gada 16.jūlija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Vai mūsu reglamentā nevajadzētu paredzēt kādu momentu, kā sākt mūsu sēdes. Es ierosinātu sākt ar dziesmu dziedāšanu, varbūt tad mēs varētu ātrāk nomierināties.
Par darba kārtību 16., 17. un 18.jūlijā. Man jūs jāinformē, ka Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis solās jau rīt deputātiem rakstiskā veidā iesniegt valdības programmu, un 18.jūlijā mēs šo programmu varētu apspriest. Bet pašreiz to ietvert darba kārtībā ir pāragri. Kad šī programma būs rakstiskā veidā iesniegta, tad arī lemsim, kurā brīdī un kādā veidā to apspriest. To es saku orientācijai un informācijai. Jūs redzat, ka orientējoši ir uzrakstīts 23.jūlijs, bet 6.augusts jūs informē par to, ka Augstākās padomes Prezidijs nolēmis, un to mums kādā brīdī vajadzēs izskatīt un akceptēt, ka atvaļinājums deputātiem būs no 6.augusta līdz 3.septembrim– četras nedēļas un divas nedēļas Ziemassvētku brīvdienas. Vai par darba kārtības jautājumiem iebilžu un citu ierosinājumu nav? Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Punovskis: Man ir ierosinājums plānoto trešo darba kārtības punktu par vēlēšanu termiņa noteikšanu pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103.vēlēšanu apgabalā izskatīt šodien pirmo. Pamatojums ir tāds, ka tas neaizņems vairāk par pusstundu, un bez tam tas ir ļoti aktuāls. Patlaban katra diena ir no svara, un mums ir nepieciešams zināt, vai šis vēlēšanu termiņš tiek pagarināts līdz 28.oktobrim vai netiek. Tādēļ es lūdzu izskatīt šo jautājumu pirmo, lai situācija tiktu noskaidrota.

Priekšsēdētājs: Vai jums ir klāt šis lēmumprojekts?

A.Punovskis: To varētu sastādīt, tas neprasītu daudz laika.

Priekšsēdētājs: Nu tad, lūdzu, ar tādiem pieprasījumiem nenāciet. Pa priekšu kaut ko vajag sastādīt un pēc tam izteikt šādu ierosinājumu.

A.Punovskis: Vai šis jautājums ir iekļauts šīsdienas darba kārtībā?

Priekšsēdētājs: Bet jums nav materiālu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Sakarā ar informāciju par Augstākās padomes Prezidija sēdi. Šeit nav nekādu ziņu par delegāciju, kuru Augstākā padome sūtīs uz Maskavu pēc Maskavas pilsētas padomes ielūguma. Es ierosinu šo jautājumu par delegāciju uz Maskavas pilsētas tautas deputātu padomi ieslēgt šodienas sēdes dienas kārtībā./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, jūs pie mikrofona ejat? Lūdzu./

V.Kostins: */Anatolij Valerianovič! Man ir trīs jautājumi par dienas kārtību un par mūsu darba programmu. Mēs burtiski neko nerunājam par Latvijas Republikas pilsoņu kongresa, kas ir noticis, rezolūcijām. Tas pieņēmis rezolūciju par Latvijas Republikas Augstākās padomes darbību. Mums droši vien ir pienākums izteikt savu attieksmi pret šo rezolūciju: vai mēs piekrītam un atbalstām šo rezolūciju, vai arī mēs tai nepiekrītam. Acīmredzot jāpieņem kāds lēmums. Aizvadītās nedēļas darba kārtībā tāda jautājuma nebija, arī šonedēļ nav. Man ir priekšlikums pie šī jautājuma atgriezties./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, par kādu rezolūciju jūs runājat?/

V.Kostins: */Latvijas Republikas pilsoņu kongresa rezolūcija par Latvijas Republikas Augstākās padomes darbību./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

V.Kostins: */Nākamais jautājums, par kuru es gribētu runāt un acīmredzot pie kura mums vajadzētu atgriezties no jauna. Mums dienas kārtībā ir likums par pensijām, bet es atkal gribētu atgriezties pie tā dokumenta, lai mēs jautājumu izskatītu šajā nedēļā vai nākošajā, iespējams, par PSRS likumu par pilsoņu nodrošināšanu ar pensijām PSRS, kas stājas spēkā 1990.gada 1.oktobrī, un par karavīru nodrošināšanu ar pensijām, kaut vai par pensiju nodrošinājumu kara invalīdiem, citiem kara dalībniekiem, kritušo karavīru ģimenēm. Jo mums Latvijā ir vairāk nekā 50 tūkstoši kara dalībnieku, viņu vidū 8 tūkstoši invalīdu, tāpat daži simti tūkstošu ieinteresēto viņu ģimenes locekļu. Man liekas, ka nevar atmest ar roku tādai kara dalībnieku milzu armijai, invalīdiem un kritušo ģimenēm. Mums nekur tas nekust un neplānojas.
Un trešais, par ko gribu runāt. Rūpīgi izstudējot materiālus, kurus mēs saņēmām sava darba sākumā maijā, un dienas kārtību 22., 30.jūlijā, mēs redzam, ka daļa dokumentu, daļa projektu kaut kur pazuduši. No 2. līdz 30.jūlijam mēs plānojām izskatīt tādus likumprojektus kā nolikumu par radio un televīziju, likumprojektu par pensijām, nolikumu par Latvijas pašpārvaldes departamenta dibināšanu, likumprojektu par Latvijas nacionālo grupu tiesībām un tā tālāk. Bet to jautājumu, kurus mēs saņēmām izskatīšanai līdz 6.augustam, dienas kārtībā atkal nav. Es gribētu kaut kā reglamentēt šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: */Atļaujiet jums uzdot jautājumu. Vai jūs savās komisijās šos jautājumus ierosinājāt?/

V.Kostins: */Tas ir, mēs saņēmām dokumentus līdz 6.augustam, un es cerēju, ka tomēr līdz 6.augustam šos jautājumus izskatīsim, un tomēr tā nav./

Priekšsēdētājs: */Šie priekšlikumi nāk no jums, no komisijas?/

V.Kostins: */Nu, tad nevajadzēja tos ieslēgt. Bet tā ieslēdzām. Tagad iznāk.../

Priekšsēdētājs: */Vai tiešām jūs nesaprotat, ka mums ir palikušas trīs nedēļas, bet jautājumu, kuri būtu jāizskata,– simtiem. Komisijas lēma, kas jāizskata vispirms, un ieteica. Mēs, protams, to varam izskatīt atsevišķi, bet vispirms jāapstiprina dienas kārtība šīm trim dienām. Citādi mēs pusi dienas spriedīsim par jautājumu svarīgumu, puse dienas tam aiziet.../

V.Kostins: */Labi, es sapratu. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Man jums ir jautājums. Vakar Latvijas radio ziņoja, ka notikusi Baltijas republiku pilsoņu komiteju pārstāvju un Augstāko padomju pārstāvju tikšanās. Gribētu zināt, kas pārstāvēja mūsu Augstāko padomi un kādus jautājumus tur izskatīja./

Priekšsēdētājs: */Uzreiz atbildu. Neviens Augstāko padomi oficiāli nepārstāvēja. Ja deputāti, kas ievēlēti Augstākajā padomē un komitejā, piedalījās šajā darbā, tad tā ir viņu lieta, bet oficiāli Augstāko padomi neviens nepārstāvēja, jo tādas pilnvaras netika dotas./

A.Aleksejevs: */Bet tā bija Latvijas radio oficiāla ziņa. Varbūt mums izdarīt labojumu, ka no Augstākās padomes neviens nebija pilnvarots./

Priekšsēdētājs: */Es jums jau atbildēju./ Lūdzu, pie trešā mikrofona.

K.Špoģis: Es gribētu precizēt. Es arī vakar uzmanīgi klausījos radio, un trīs reizes tika teikts, ka Augstākās padomes pārstāvju nebija un ka no Augstākās padomes speciāli ir saņemts paziņojums ar motivāciju, ka sakarā ar to, ka par vēlu ir saņemts uzaicinājums, nevarēja piedalīties. No kurienes kolēģi ir saņēmuši šo informāciju? Latviešu valodā trīs reizes atkārtoja, ka nebija Augstākās padomes delegācijas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Viss ir labi, ka mēs klausāmies radio un mums ir savas domas par katru pārraidi un par katru informāciju, bet mēs esam šeit sanākuši tāpēc, lai pieņemtu likumus. Mēs jau gandrīz pusstundu runājam par to, ko mēs gribētu un kā gribētu, bet konkrēti jautājumi, kuri mums ir jāizskata, gaida šo izskatīšanu. Savā necilajā praksē esmu nācis pie secinājuma, ka šādas apspriešanas mēs varam izvērst tad, kad mazumiņš darba ir izdarīts, nevis no rīta sākt ar tās vai citas informācijas pārspriešanu, bet mums, lūk, šodien ir ļoti svarīgi kaut vai pieņemt to likumprojektu par īpašumu pirmajā lasījumā. Es katrā ziņā tā darītu, ka vispirms pieņemtu vienu likumprojektu, vēl jo vairāk tāpēc, ka esam lūguši translēt pa radio, pēc tam varētu turpināt apspriest ko mēs esam dzirdējuši pa radio, un izteikt savu attieksmi pret citu informāciju.
Tagad par konkrētiem priekšlikumiem. Tātad par darba kārtību 16., 17. un 18.jūlijā es lūgšu balsot, pēc tam ir papildinājumi par Augstākās padomes delegāciju sarunām ar Maskavu, tad seko jautājumi par pensijām. Ja pirms šo papildinājumu balsošanas ir vajadzīga īsa informācija, tad to sniegsim. Vispirms balsosim to darba kārtību 16. un 30.jūlijam, ko iesaka Augstākās padomes Prezidijs, pēc tam balsosim papildinājumus. Lūdzu reģistrēsimies. Paldies.
Tagad, lūdzu, balsosim to darba kārtību, ko ierosina Augstākās padomes Prezidijs. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu. Par– 121, pret– 2, atturas– 3. Apstiprinām. Balsosim papildinājumus darba kārtībā. Vispirms ir ierosināts iekļaut šīsdienas darba kārtībā jautājumu par Augstākās padomes delegāciju sarunām ar Maskavas pilsētas padomi. Vai deputāts Freimanis šajā sakarā grib sniegt kādu paskaidrojumu? Nē? Lūdzu, balsosim to, lai iekļautu šo jautājumu darba kārtībā. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par– 71, pret– 32, atturas– 21. No balsojošo skaita vairākums ir. Jautājums tiek iekļauts darba kārtībā.
Par pensiju lietām informēs deputāts Ivars Krastiņš.

I.Krastiņš: Atbildot cienījamam kolēģim, kurš teica, ka likumprojekta par pensijām nav darba kārtībā, mēs lūgtu, lai līdz 6.augustam viņš paskatās 7.punktu, tātad no 23.jūlija līdz 6.augustam, tad viņš redzētu, ka tas ir likumprojekts par pensijām, kurš patlaban tiek tulkots un pavairots. Es ceru, ka, vēlākais, nākamās nedēļas sākumā visi deputāti to saņems un tad arī varēs apspriest un attiecīgi izteikt savu viedokli tajā jautājumā, kuru cienījamais kolēģis izvirzīja, proti, par kara dalībnieku pensijām utt. Katrā ziņā līdz atvaļinājumam ir paredzēts šo likumprojektu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es lūgšu komisijas vadītāju Škaparu izteikt savu viedokli. Šeit izskanēja tas pats jautājums, kuru deputāts Kostins skāra, par radio un televīziju. Es pats varētu sniegt šo paskaidrojumu, bet es vēlreiz saku, ka visi šie jautājumi ir saskarsmē ar komisijas darbu. Un tāpēc labāk būtu, ja jūs sniegtu šo paskaidrojumu.

J.Škapars: Par radio un televīziju mums ir atsevišķs punkts, ja par kolēģijas apstiprināšanu kādi jautājumi rodas, tas ir 8.punkts darba kārtībā no 23.jūlija līdz 8.augustam. Un, ja kādi jautājumi rodas, tad apspriešanas kārtībā tos visus varētu skart.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to šie jautājumi ir iekļauti darba kārtībā no 23.jūlija līdz 8.augustam.
Tagad izskatām mūsu darba kārtības pirmo punktu 16.jūlijam, tas ir, šodien, likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par īpašumu. Lūdzu, vispirms Ekonomikas komisijas vadītājs Ojārs Kehris.

O.Kehris: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pēc pagājušās nedēļas sēdes, kad tika izskatīts šis jautājums, Ekonomikas komisija un Likumdošanas komisija trešdien, ceturtdien un piektdien no trijām, faktiski no četrām redakcijām, kas, mūsuprāt, bija vienas koncepcijas ietvaros, izveidoja šo redakciju, kura pašlaik ir izsniegta deputātiem. Rakstiski tika saņemti arī deputātu Ēlerta, Smoļuka, Edmunda Krastiņa, Plotnieka, Briņķes, Bartaševiča, Grūbes, Blumberga, Grūtupa un valdības vārdā iesniegtie Arņa Kalniņa labojumi un precizējumi. Un piektdien, 13.jūlijā, šis teksts, kurš pašlaik ir jūsu rīcībā, tika saskaņots arī Ekonomikas un Likumdošanas komisijās.
10.pants, kā redzams, būtībā ir pārņemts no Likumdošanas komisijas iepriekšējā varianta, kurš bija kā 11.pants. Divi vislielāko diskusiju objekti, par kuriem pilnībā nebija iespējams ņemt vērā visus deputātu iesniegumus, jo vairāk tāpēc, ka tie viens otru izslēdza, bija 11. un 14.pants. 11.pantā būtībā ierosinājumiem bija redakcionāls raksturs, kā nosaukt vai kā klasificēt īpašniekus un īpašuma formas.
Zināmu kompromisu rezultātā tika pieņemta redakcija, kura ir fiksēta 11.pantā, nosaucot četrus īpašuma tiesību subjektus, proti, fiziskās personas, juridiskās personas, pašvaldības iestādes un valsti, atzīstot arī, ka likumā vai konkrētajos likumos var pastāvēt arī citi īpašuma tiesību objekti, un fiksējot, ka ir atļauta un ir iespējama dažāda šo īpašumu apvienošana. Visos pārējos pantos, izņemot 14., pie kura es pakavēšos noslēgumā, faktiski par pamatu tika ņemta Likumdošanas komisijas redakcija, ietverot arī jaunos momentus, kurus ekonomisti uzskatīja par nepieciešamiem ietvert Konstitūcijas grozījumos un papildinājumos. Visi formulējumi tika saskaņoti ar Likumdošanas komisiju.
Visvairāk priekšlikumu bija par jautājumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz zemi. Pašlaik tas ir 14.pants, un komisijas uzskatīja, ka šo jautājumu ir lietderīgāk spēkā esošajā Konstitūcijā fiksēt tādējādi, ka pašlaik Latvijas Republikas īpašumā ir zeme, tās dzīles un pārējie resursi, kas ir minēti šajā pantā, un ka visi jautājumi par īpašuma nodošanas kārtību citu personu īpašumā vai lietošanā risināmi tikai Latvijas Republikas likumu noteiktajā kārtībā. Tātad šī diskusija mums vēl stāv priekšā tad, kad mēs runāsim par privatizāciju un par zemes reformas jautājumiem, jo paredzēt to Konstitūcijā situācijā, kad lauku apvidos ir viena kārtība un lielākajās pilsētās cita kārtība, nav iespējams. Un būtībā šī diskusija mums vēl nav notikusi. Tādēļ mēs vienojāmies par šādu redakciju. Arī komisijas vienojās par to, ka tad, kad mēs ar jūsu atļauju iesniegtu šo projektu otrajam lasījumam, tiktu izsniegts arī lēmuma projekts par kārtību, kādā šie grozījumi un papildinājumi Konstitūcijā stājas spēkā, lēmums, kurā varētu arī atrunāt konkrētus termiņus, kas būtu saistīti ar Civillikuma izstrādāšanas kārtību un privatizācijas izstrādāšanas programmu, lai nebūtu nekādu neskaidrību par to, kas ir Civilkodeksā vai citos ar šiem labojumiem saistītajos likumos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Likumdošanas komisija arī ziņos? Deputāt Endziņ, jūs arī ziņosiet? Paldies. Lūdzu, jautājumus!

J.Vaivads: Pagājušajā apspriešanas reizē profesors Freimanis iedeva arī rakstisku ierosinājumu 13.pantā noteikt, ka privātīpašumā var būt jebkura kustama vai nekustama manta, kā arī autortiesības. Man ir jautājums, kādēļ tas ir pazudis. Kādēļ šis ierosinājums vispār netika pieminēts?

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, jūs arī nāciet uz jautājumiem atbildēt. Atbildiet abi ar Ojāru Kehri.

O.Kehris: Šis jautājums tika izskatīts. Mūsu juristi uzskatīja, ka 13.panta redakcijā, kur ir fiksēts, ka privātīpašumā var būt jebkura kustama vai nekustama manta, šis priekšlikums ir pietiekami atainots.

A.Endziņš: Tas ietilpst šajā jēdzienā un speciāli nav jāizdala.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Es iesniedzu ļoti konkrētus priekšlikumus par zemes īpašuma lietošanas jautājumiem, taču uzskatu, ka 13. un 14.pantā pašreizējā redakcijā šie jautājumi ir apieti. Mani interesē, kāpēc šie jautājumi ir apieti un kāpēc katrā likumdošanas aktā mēs rakstīsim par zemi? Vai tomēr pirmajā vietā nevajadzētu būt likumdošanas akta– Konstitūcijas labojumiem un tad pēc tam, izejot no tiem, likumu labojumi?

O.Kehris: Es piekrītu deputātam Grūbem, ka šie jautājumi 14.pantā tiešām ir apieti, bet šajā sakarībā bija diametrāli pretēji priekšlikumi. Vieni uzskatīja, ka zeme var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņu privātīpašumā, otri– ka tā var būt arī juridisko un fizisko personu īpašumā, trešie, ka jādala gan lauku apvidus, gan pilsētas. Tādēļ arī, izstrādājot šo grozījumu un papildinājumu koncepciju, uzskatīja, ka šie jautājumi nav jārisina šī likumprojekta ietvaros. Ja mēs risinātu jautājumu par zemi, tad vienai no galvenajām vajadzētu būt Lauksaimniecības komisijai, tādēļ mēs uzskatījām, ka šādā redakcijā mēs tiešām šo jautājumu atliekam, ņemot vērā to, ka zemes nodošanas kārtība var tikt noteikta ar Latvijas Republikas likumiem. Un, apspriežot šo jautājumu konceptuāli un to diskutējot, mēs varētu virzīties tālāk, nosakot Latvijas Republikas zemes reformu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Endziņš: Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka 14.pantā mēs noteicām, ka Latvijas Republikas īpašumā ir zeme un tās dzīles un ka to nodošanas kārtību nosaka likums. Ja mēs šodien Konstitūcijā ierakstīsim kategoriski to, ka var būt tikai fizisko personu īpašumā, mēs līdz ar to, īpaši reglamentējot, daudzējādā ziņā varam nogriezt jebkādu ceļu juridiskajām personām, arī ārvalstīm, īpaši reglamentējot, kad, teiksim, šī zeme var būt arī īpašumā, jo tas vienmēr jāreglamentē likumā. Manuprāt, arī tā kārtība, kāda pašreiz ir paredzēta vismaz projektu līmenī attiecībā uz agrāro reformu, zināmā mērā var nonākt pretrunā, tāpēc vajadzētu būt mazliet elastīgākiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Zaļetajevs: */Man ir lūgums referentiem pēc iespējas precīzāk formulēt pamatkoncepcijas, kas ir likuma pamatā. Mēs to pieņemam pirmajā lasījumā. Vajadzīgs, lai visiem deputātiem būtu pietiekami noteikta sapratne par koncepciju un lai otrajā lasījumā, kad tiks izskatīti labojumi un izmaiņas, nerastos domstarpības par to, kāds labojums atbilst koncepcijai un kāds ne./

A.Endziņš: */Biedri Zaļetajev! Mēs taču koncepciju apspriedām iepriekšējā reizē. Jūs pats piedalījāties darbā ar šo projektu. Kāpēc vēlreiz atkārtot to, par ko runāja, diskutēja pēdējā plenārsēdē?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: 12.panta 3.rindkopa “Par īpašuma piespiedu atsavināšanu”. Sakiet, lūdzu, kas tās “vispārīgās intereses”, lūdzu, paskaidrojiet. Vai 14.panta 2.rindkopā ar vārdiem “republikas īpašuma nodošanas kārtību citu personu” domātas fiziskās un juridiskās personas? Un kā ir ar pašvaldībām?

A.Endziņš: Īpašums principā ir svēts un neaizskarams, tai pašā laikā var būt nepieciešamība atsavināt gan zemi, lai rīkotu ceļu, gan ūdenskrātuvi. Un tā tad arī būs tā vispārība. Jēdziens “vispārības interesēs” ir visu attīstīto valstu konstitūcijās, kur ir runa par īpašuma atsavināšanas iespējamību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Kinna: Man ir šāds jautājums projekta autoriem: kāpēc šajos vitāli svarīgajos Konstitūcijas punktos, tātad mūsu valsts pamatlikumā, mēs izteikti virzāmies prom no pilsonības jēdziena, jo es nekad dzīvē nevienā Konstitūcijā neesmu redzējis, ka šis jēdziens tiktu apiets. Vai mēs ceram, ka mums ilgstoši izdosies Konstitūcijā apiet šo pilsonības jēdzienu, neskatoties uz to, ka mums šobrīd nav likuma. Man ir tas pats jautājums par zemi, ko uzdeva Grūbes kungs. Lauksaimniecības komisija šādam formulējumam nevar piekrist, tāpēc ir iesniegusi jums savu formulējumu. Es gribētu, lai to iekļauj projektā un liek uz balsošanu. Tas ir Grūbes kunga priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildiet.

O.Kehris: Pilsonības koncepcija vēl nav apspriesta Augstākajā padomē, tādēļ mēs uzskatījām, ka nebūtu vēlams likt priekšā šo pilsonības institūtu. To mēs teicām jau iepriekšējās apspriešanas gaitā, jo lai minam kaut vai vienu no argumentiem– ja mēs šeit pieliekam pilsonības institūtu, sasaistot to ar īpašuma tiesībām uz zemi, tad līdz ar to mēs jau nosakām zināmu vēlēšanos tieši šo jau fiksēto momentu dēļ kļūt vai nekļūt par pilsoni, tāpēc mēs uzskatām, ka šie pilsonības koncepciju jautājumi ir jādiskutē, tieši apspriežot šo pilsonības koncepciju, tieši izvirzot par apspriešanas objektu, nevis pašlaik, apspriežot īpašumu, daļēji pieskarties šim pilsonības jautājumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Rikards.

R.Rikards: Vēlreiz par 13.pantu. Intelektuālais īpašums nav ne kustama, ne nekustama manta. Tādēļ es iesaku šo pantu sekojošā redakcijā: “Privātīpašums var būt jebkura kustama vai nekustama manta, kā arī autora tiesības.”

O.Kehris: Arī ekonomisti uzskatīja, ka intelektuālais īpašums neietilpst kustamā vai nekustamā īpašumā, jāteic, ka mūsu cienījamie juristi pierādīja, ka tas ietilpst. Ja to vajadzētu precizēt, es domāju, ka tas būtu iespējams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ.

A.Endziņš: Es atkārtošu vēlreiz, ka mantas īpašuma jēdzienā ietilpst arī intelektuālais īpašums kā tāds. Te ir kā autorība, tā arī tiesības uz autoru atlīdzību. Tas viss ietilpst šajā jēdzienā, tāpēc speciāli izcelt intelektuālo īpašumu nebūtu vajadzības. Civilajā likumdošanā jūs, profesors Rikard, saņēmāt jau arī eksemplāru par lietu tiesībām. Varbūt jūs īsti neieskatījāties, bet tur ir arī šis jautājums iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Vai tā ir drukas kļūda, ka 14.pantā Latvijas Republikas īpašuma uzskaitījumā ir pazudusi “gaisa telpa virs sauszemes teritorijas”? Iespējams, ka tas ir izlaists vienkārši.

A.Endziņš: Es paskaidrošu. Jūs apskatieties 10.pantu, kur ir teikts, ka Latvijas Republika īsteno jurisdikciju attiecībā uz gaisa telpu virs valsts sauszemes teritorijas iekšējiem un Baltijas jūras teritoriāliem ūdeņiem. Tātad realizē augstākā jurisdikcija, tas jau ir iekšā.

I.Geidāns: Un otrs jautājums, kolēģi, par 13.pantu. Vai es esmu pareizi sapratis, ka privātīpašumā var iegūt jebkuru kustamu vai nekustamu mantu. Vai tas nozīmē, ka arī zeme var būt jebkura pilsoņa īpašumā?

A.Endziņš: Jā, var būt, tikai tas nozīmē to– lasiet tālāk 14.pantā–, ka Latvijas Republikas īpašuma nodošanas kārtību citu personu īpašumā nosaka Latvijas Republikas likumi. 14.panta pirmajā daļā– par republikas īpašumu– ir minēta zeme un nodošanas kārtība– to, kādos gadījumos zeme, tāpat kā cita kustama manta var būt pilsoņu vai kādas citas personas, vai organizācijas īpašumā, noteiks likums. Mēs nevaram tik sīku gradāciju ieviest Konstitūcijā.

No zāles: Tātad šeit tieši tāpēc netiek pateikts, ka zeme var būt privātīpašumā, bet šī nodošanas kārtība, ko mēs visi apspriedīsim, ir atsevišķas apspriešanas vērta. Tādēļ jau tiešām šis jautājums nav jāsaista ar izmaiņām Konstitūcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Vispirms es gribētu teikt, ka “vseobščie interesi”, kā saka krieviski, nav tas pats, kas “vispārības intereses”, kā šeit ir ierakstīts.
Bet man ir cits jautājums. Kāpēc šinī projektā ir konsekventi apiets jautājums par nodokļu aplikšanas kārtību vai vispār par nodokļiem kā tādiem, jo, kā zinām, vecajā Konstitūcijā, 14.pantā kaut vai garāmejot, bet vispār ir pieminēts, ka pastāv tādi nodokļi un ka kaut kas tiek aplikts ar nodokļiem. Vai mēs Konstitūcijā drīkstam atsaukties uz kaut kādu konkrētu likumu ar konkrētu nosaukumu, jo var izrādīties, ka, mainot likumu vai likuma nosaukumu, jāmaina uzreiz Konstitūcija, kaut gan būtībā nekādu izmaiņu nav. Es runāju par 147.panta 2.rindkopu. Mēs ierakstījām Konstitūcijā jau konkrētu likuma nosaukumu, nevis vienkārši likumu. Tātad šeit izvirzās divi jautājumi.

A.Endziņš: Jums taisnība, ka nevietā ierakstīta atsauce uz konkrētu likumu, tur es jums pilnībā piekrītu.

O.Kehris: Jautājumā par nodokļiem mēs uzskatām, ka visa ekonomiskā situācija nav jāatklāj Konstitūcijā. Par nodokļiem būs sava likumprojektu pakete. Tiešām ir pats par sevi saprotams, ka nodokļi ir eksistējuši gan tirgus ekonomikā, gan administratīvajā ekonomikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Safonovs: */12.pants. Lūk, otrā rinda skan tā: “mantu ne no viena nevar atņemt patvarīgi”. Krievu tekstā, pasvītroju, tas skan kā pamācība, ka zagt ir slikti. Es iesaku šo rindu pavisam izsvītrot, bet pēdējo rindkopu “īpašuma piespiedu atsavināšana kopīgās interesēs” var atstāt un tālāk kā tekstā. Ja svītrot “kopīgās interesēs”, tad viss būs normāli, tas ir, “īpašuma piespiedu atsavināšana var notikt tikai atbilstoši likumam”, un tā tālāk./

A.Endziņš: */Šeit, iespējams, vajag padomāt par redakciju krievu valodā, bet svītrot šo frāzi būs nepareizi. Tā ir papildu garantija, ka īpašums tiešām ir neaizskarams, ka tikai izņēmuma gadījumos īpašums var tikt atsavināts. Tāpēc mēs uzstājam par to, lai šo frāzi tomēr saglabātu. Var padomāt, iespējams, par redakciju krievu valodā./

A.Safonovs: */Krievu tekstā šī iespraustā frāze “ne no viena nevar patvarīgi” nav vajadzīga. Ja pēdējai frāzei pierakstīta “tikai atbilstoši likumam”, tad viss nostājas savās vietās, vismaz krievu valodā./

A.Endziņš: */Jāpadomā par redakciju./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

L.Muciņš: 21.1.panta pēdējais teikums– Latvijas Republikā atļauta dažāda īpašuma apvienošana. Vai šis teikums bija nepieciešams? Jā, es domāju, ka ir pieļauta ne tikai apvienošana un dalīšana, bet arī citas darbības.

A.Endziņš: Līdz šim mūsu likumdošana nepieļāva iespēju, ka varētu būt kopīpašums pilsonim ar valsti. Veidojoties tirgus ekonomikai, šeit var būt dažādi īpašuma tiesību subjekti, kuru manta varētu tikt apvienota, tai skaitā varētu būt arī īpašums valstij kopā ar pilsoni vai kādām citām organizācijām un tamlīdzīgi.

L.Muciņš: Es tā arī sapratu, bet to speciāli nevajadzēja uzsvērt.
Nākošais jautājums ir par 14.pantu. Tajā teikts, ka Latvijas Republikas īpašuma nodošanas kārtību citu personu īpašumā vai lietošanā nosaka Latvijas Republikas likumi. Vispirmām kārtām nav saprotams, ko nozīmē “citu personu”. Tātad kas ir “viena persona” un kas ir “citas personas”? Vai pēc šī teikuma vispār bija vajadzība, jo ir dabiski, ka visam jānotiek saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

A.Endziņš: Šeit mēs arī diskutējām. Te jāpadomā mums visiem kopā. Iznāk, ka Latvijas Republika arī ir persona. To arī mēs paši jutām, ka šeit īsti labi nav, bet tajā pašā laikā, lai šeit neatkārtotos atkal uzskaitījums, kādi varētu būt subjekti, kam var nodot īpašumu, mēs pieturējāmies pie šī formulējuma, ka “citu personu”, domājot šeit gan fiziskas, gan juridiskas personas, tai skaitā valsts pašvaldību utt. Šeit jāpadomā, kā redakcionāli to labāk izdarīt. Bet mēs pasludinājām, ka īpašumā ir zeme. Kā tad varētu nonākt īpašumā zeme vai cits valsts īpašums tikt nodots? Tāpēc to reglamentēs likums. Tas ir šeit jānorāda.

L.Muciņš: Par 14.pantu. Agrāk bija vārds: “Tikai Latvijas Republikas īpašumā ir zeme”, utt. Tagad šie vārdi ir pazuduši, bet, kad mēs pirmo reizi apspriedām komisijā šo jautājumu, tika izvirzīts jautājums, vai nebūtu nepieciešams šeit norādīt rūpnīcas, transporta līdzekļus utt. Kāds ir tagad tas uzskats?

A.Endziņš: Mēs apspriedām šo formulējumu, bet atstājām pirmās rindkopas pirmās daļas pēdējo teikumu, ka Latvijas Republikas īpašums var būt arī cita manta. Ja mēs atstāsim to formulējumu– rūpnīcas, transporta maģistrāles, kultūrvēsturiskie objekti utt., tik un tā šis uzskaitījums nebūtu pilnīgs. Tas ir nepieciešams Konstitūcijā. Šeit mēs uzsveram tikai svarīgāko– zeme, meži, zemes dzīles un citi objekti var būt valsts īpašumā.

L.Muciņš: Atļaujiet iebilst un aicināt iekļaut, jo līdz ar to PSRS var uzskatīt, ka tas pārējais ir viņas īpašumā, un var rasties strīdi.

V.Eglājs: Liekas, ka 13.panta pirmo daļu vajadzētu papildināt, jo visa mūsu ekonomikas vaina ir tā, ka likvidēts privātīpašums uz zemi un ražošanas līdzekļiem. Liekas, ka šeit vajadzētu rakstīt, ka Latvijas Republikā privātīpašums var būt jebkura kustama vai nekustama manta, tai skaitā zeme un ražošanas līdzekļi, lai būtu pilnīgi skaidrs. Būtiski momenti, bez kā ekonomika nevar kustēt.

O.Kehris: Mēs apspriedām šo jautājumu. Uzskatījām, ka nevar iekļaut šajā klasifikācijā ražošanas līdzekļus, jo pats termins “ražošanas līdzeklis” nav viennozīmīgi paskaidrots vai definēts. Vienam ražošanas līdzeklis ir pildspalva, citam ražošanas līdzeklis ir okeāna laineris. Līdz ar to nolēmām atturēties no šī termina, uzskatot, ka esošā redakcija ir izsmeļoša un neizslēdz ražošanas līdzekļus.

J.Endele: Man ir jautājums par 146.pantu. Šajā pantā ir teikts, ka Latvijas Republikas budžeta sistēmā ietilpst patstāvīgi valsts un vietējie budžeti. Tālāk ir atrunāts, kas ir vietējie, bet nekas nav teikts par patstāvīgiem valsts. Man liekas, ka te ir loģiska nesaiste– ja runā par vieniem, tad vajadzētu runāt par otriem. Jeb nerunāt ne par vieniem.

A.Endziņš: Varbūt padomāsim par to formulējumu, kas ir patstāvīgi valsts un vietējie budžeti. Valsts budžets ir skaidrs– viena valsts un viens budžets, bet par vietējiem budžetiem tāpēc nāk arī paskaidrojums, kas tad ietilpst šajā jēdzienā– rajons, pilsēta, ciemats un pagasts.

G.Preinbergs: Man būtu konkrēts jautājums attiecībā uz 11.punktu. Pirms Tēvijas kara diezgan daudz cilvēku būvēja individuālās mājas un bieži vien dvīņu mājas. Šādas dvīņu mājas būvēja arī pēc kara. Pēc 1945.gada represijām, pamatojoties uz KPFSR 1938.gada likumiem, liela daļa šo māju tika nacionalizētas, lai kaut cik pielāgotu mūsu apstākļiem. Tad 1948.gadā arī pie mums tika izdots likums par šādu māju nacionalizāciju, ja tās pārsniedz 200 m² . Sakiet, lūdzu, vai šobrīd, ja Latvijas Republikā atļauj dažāda īpašuma apvienošanu, šiem cilvēkiem vai viņu mantiniekiem ir cerības uz savas mājas daļas denacionalizāciju?

A.Endziņš: Ja tāda īpašuma apvienošana tiek pieļauta un Konstitūcijā tas ir paredzēts, ka normāli risināsies jautājums par denacionalizāciju, tad tas nav Konstitūcijas, bet tālākās likumdošanas jautājums. Kādos apjomos? Iespēja var pastāvēt, kā mēs lemsim kopā?

Priekšsēdētājs: Debatēs pieteikušies deputāti: Bojārs, Šapovālovs, Gavrilovs, Vaivads. Man liekas, ka abas komisijas, izlabojot iepriekšējo kļūdas, tomēr līdz galam nav visu ņēmušas vērā, lai mēs konstruktīvi varētu pabeigt lasījumu un apspriest šo jautājumu. Tātad, ja komisijā ir iesniegts deputātu labojums jeb cita redakcija pantam un ja komisija, izskatot šo redakciju, to noraidīs, bet deputāti tomēr uzstāj, lai tā tiktu apspriesta, tad komisijas interesēs ir un komisijas pienākums bija, iesniedzot mums šo projektu, atspoguļot tās principiālās atšķirības, kuras tika noraidītas komisijas sēdes laikā. Deputāts Grūbe un deputāts Kinna uzstāj, ka 14.pantam vajag citu redakciju, praktiski papildinājumu. Tātad mums būs jābalso. Vai ir citas redakcijas, kuras mums vajadzētu tādā veidā izskatīt? Tās jāpavairo, jo citādi mums būs jārīko starpbrīdis un mēs nevarēsim tālāk virzīties uz priekšu.

A.Endziņš: Mums taču šodien ir pirmais lasījums. Mēs centāmies komisijās ņemt vērā tos priekšlikumus, kādi tika izteikti, bet pie pirmā labojuma, tagad rakstveidā tika iesniegts šis kopīgais variants. Būs individuāli katram paskaidrojums pie otrā lasījuma. Pašreiz pirmajā lasījumā mēs analizējam iesniegtās piezīmes.

Priekšsēdētājs: Es sapratu. Bet vai jūs nejūtat, ka 14.pantā šis papildinājums ir principiāls? Lauku deputāti Grūbe un Kinna uzstāj uz balsošanu. Kādā veidā lai es lieku uz balsošanu? Vai jāpavairo tomēr ir?

A.Endziņš: Tas ir tiešām principiāls jautājums. Lai iesniedz rakstveidā, otrajā lasījumā tad arī mēs varēsim balsot, jo tikpat daudzi ir pret šādu kategorisku formulējumu.

Priekšsēdētājs: Man vienkārši gribas konstruktīvi virzīties uz priekšu. Vai vēl citi principiāli papildinājumi ir? Vai mēs tikai šo pavairosim un izsniegsim? Ir vēl citi? Tad starpbrīdī pavairosim šos priekšlikumus un pēc starpbrīža balsosim. Tāpēc būtu labi, ja mēs līdz pusdivpadsmitiem debates pabeigtu. Ļoti liels lūgums ir debatēs runāt ļoti konstruktīvi, sniegt konkrētus priekšlikumus. Visu pārējo mēs jau pagājušo reizi dzirdējām. Runā deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Man jāatvainojas, ka, iepriekšējā reizē uzstājoties, es vienkārši pateicu pāris tēzes par to, ko saka starptautiskās jūras tiesības attiecībā uz kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu. Redziet, šeit ir mazs, bet pavisam būtisks labojums 14.pantā. Termins “kontinentālais šelfs” ir vispār jāstrīpo ārā, jo ne Latvijai, ne citai Baltijas jūras piekrastes valstij kontinentālā šelfa nav. Kontinentālais šelfs ir tikai Norvēģijai, Dānijai utt., jo kontinents Baltijas jūrā neiesniedzas. Kontinentālais šelfs ir pakāpiens, kontinenta nobeigumam pārejot uz okeānu. Mums nekāda okeāna nav. Tas ir ūdens slānis. Tas kontinenta gabaliņš, kas ir apmēram 300 jūdzes no krasta, ir līdz 300 m dziļumā un tālāk iziet viss okeānā. Mums kontinentālā šelfa nav, tāpēc mēs kontinentālo šelfu svītrojam ārā. Bet mums ir sava ekonomiskā zona, Baltijas jūras ekonomiskā zona ir sadalīta. Es steigā nevarēju atrast 1982.gada jūras tiesību konvenciju. Tā gan nav spēkā, bet ir Apvienoto Nāciju konvencija. Tekstā ir apvienotas normas, par kurām principā valstis ir vienojušās. Tur ir visas trīs agrākās jūras tiesību konvencijas apvienotas. Tāpēc jāņem no šejienes noteikumi par ārkārtējo jeb ekskluzīvo ekonomisko zonu.
Ņemot vērā šīs konvencijas 6.panta noteikumus, es lieku priekšā formulējumu, kur būtu vienkārši saīsināts konvencijas 56.panta teksts. Tātad mēs strīpojam laukā visu un liekam punktu pēc vārdiem “teritoriālie ūdenī”. Kontinentālo šelfu mēs izsvītrojam ārā kā jēdzienu. To, kas attiecas uz ekonomisko zonu, mēs esam pasludinājuši kā savu īpašumu. Bet tas nevienai valstij nav īpašums. Tur ir savādāks juridiskais formulējums, un es lieku priekšā korekti turēties pie starptautiskajām jūras tiesībām un formulēt tā, kā tas ir konvencijās, tas ir sekojoši: “Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uz dzīvajiem un nedzīvajiem dabas resursiem, kas atrodas ūdens masā.” Te ir trīs sfēras. Ūdens masa virs šīs zonas. Tālāk pats jūras dibens un tas, kas guļ uz jūras dibena. Tas ir, nafta un vēl citi resursi. Tādējādi konvencijai ir trīs sfēras: masa, pats jūras dibens un viss, kas atrodas zem tā. Latvijas Republika rezervē sev arī citas saimnieciskās un izmantošanas iespējas. Mēs šeit varētu lietot vārdu “tiesība”. Vai nu iespējas, vai tiesība. Konvencijas tekstam tuvāk ir iespējas, piemēram, enerģijas ražošana un ūdens. Ar to ir domāta enerģija, ko ražo no temperatūras starpības starp ūdens virsas slāni un dziļākajiem slāņiem. Tāda tehnoloģija ir. Pēc komata– “mākslīgo salu iekārtu un struktūru veidošanu”. Lūk, šādu tekstu es lieku priekšā. Izlabojis vienu burtu, es to iesniedzu komisijā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tieši par ekonomisko zonu un teritoriāli kontinentālo šelfu gribēju runāt, bet cienījamais Bojāra kungs mani jau apsteidza. Iepriekšējā sēdē es jau uzdevu jautājumu par šī stāvokļa neatbilstību. Uz to Kehra kungs nevarēja atbildēt, bet Bojāra kungs izskaidroja, kaut arī viņa skaidrojums mani neapmierināja. Man par lielu apmierinājumu tagad viņš mums izskaidroja, kas tā tāda ekonomiskā zona un kontinentālais šelfs. Tas bija manas uzstāšanās pirmais jautājums.
Otrais. Es gribu pievērst deputātu uzmanību 10.panta un 14.panta neatbilstībai. Jo 10.pantā mēs runājam par to, ka Latvijas Republika nosaka savu jurisdikciju gaisa telpai uz sauszemes valsts teritorijas, iekšējiem ūdeņiem un Baltijas jūras teritoriālajiem ūdeņiem, bet 14.pantā runājam par to, ka īpašumā ir arī kontinentālais šelfs vai ekonomiskā zona. Ja sekotu 10.pantam, tad mūsu jurisdikcija uz ekonomisko zonu neattiecas, tāpēc jānovērš neatbilstība arī 10.pantā, pēc vārdiem “iekšējie ūdeņi un teritoriālie ūdeņi” jāpapildina ar vārdiem “ekonomiskā zona” vai “kontinentālais šelfs”, vai formulēt tā, kā teica Bojāra kungs, un noteikt jurisdikciju, citādi mums izkrīt mūsu ekonomiskā zona– Latvijas Republikas jurisdikcijas svarīgs punkts. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti, cienījamais Prezidij! Gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mūsu likumā par likumu pieņemšanu pavisam precīzi formulēts, ka pirmajā lasījumā izskatāma tikai koncepcija. Es uzskatu, ja šo var uzskatīt par koncepciju, tad pirmajā lasījumā tā pieņemama, bet es gribu arī atzīmēt tajā esošās pretrunas, jo tādās īsās frāzēs un formulējumos koncepciju izteikt ir ļoti grūti. Es runāju jau iepriekšējā reizē, šeit pirmajā lasījumā mēs nepaspējām, bet es lūdzu šo punktu ierakstīt speciālā lēmumā, lai otrajā lasījumā mēs izskatītu arī Civilkodeksa sadaļu par īpašumu kopumā, lai mēs zinātu, kā Civillikumā traktēts šis Konstitūcijas noteikums. Un lūdzu tieši lēmumu par pieņemšanu ieslēgt kā atsevišķu punktu, citādi mēs atkal pieķersimies frāzēm, pieķersimies konkrētiem komatiem un tā tālāk, nezinot, neredzot visu bildi kopumā, kāda tā ir Civilkodeksā. Kā es saprotu, jau ir tāda Civilkodeksa izstrāde, un nepieciešams, vēlreiz pasvītroju, lai otrajam lasījumam šie labojumi ietu kopā ar Civilkodeksa sadaļu par īpašumu. Lūk, tāds priekšlikums. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Vaivadam.

J.Vaivads: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es faktiski gribēju atgriezties pie šī paša 13.punkta. Visi gaida faktiski vienu labojumu Konstitūcijā, lai vispirmām kārtām parādītos tāds formulējums kā privātīpašums. Es pat gribētu teikt, ka šajā Konstitūcijas labojumā būtu jāparādās ne tikai privātīpašumam, bet arī noteikti intelektuālajam īpašumam. Šīs divas vērtības ir tagad jāiestrādā Konstitūcijā. Tas ir tas, kas lielā mērā nosaka šī labojuma progresīvo raksturu. Tas, ka formulējums varētu tikt iekļauts kādā citā vispārīgā formulējumā, manuprāt, neattaisno to, ka šīs izmaiņas vajadzētu izdarīt atsevišķi. Ko nozīmē vispārinājums? Mēs pieejam no šāda viedokļa, ka, piemēram, nekustamo īpašumu mēs arī varam atrisināt no kustamā, pieņemot, ka kustības ātrums ir nulle. Tomēr nav izeja šādā veidā paslēpt zem kaut kāda nekustamās mantas jēdziena, bet es domāju, ka tieši to vajadzētu izdalīt atsevišķi. Tas ir, izteikt, ka privātīpašumā var būt jebkura kustama vai nekustama manta, kā arī autora tiesības. Es domāju, ka no tā šis labojums neko nezaudēs, bet tikai iegūs.
Tālāk man ir vēl divas redakcionālas piebildes. Tas ir, 12.pantā pēdējā rindkopā man nav skaidrs, ko nozīmē jēdziens “vispārības intereses”. Ko tas definē vispārīgi? Tālāk 14.pantā priekšpēdējā rindkopā ir formulējums “Latvijas Republikas īpašuma nodošanas kārtība citu personu īpašumā”. No šāda formulējuma izriet, ka Latvijas Republika ir traktēta kā persona. Paldies par uzmanību. Tie ir visi mani labojumi.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Raimondam Krūmiņam.

R.Krūmiņš: Man pagājušā reizē bija savs likumprojekta variants, bet acīmredzot šoreiz šo variantu noņemšu. Tajā pašā laikā man gan nebija pašam iespēja pēdējā sēdē piedalīties, kad tika apspriests un akceptēts šis variants, kuru piedāvāja Ekonomikas un Likumdošanas komisija kopīgi. Principā es tur nesaskatu iespēju iekļaut vai apspriešanas gaitā panākt, lai tiktu iekļauts. Tas ir mans variants.
Bet konkrētajā situācijā es varu piedāvāt sekojošus labojumus šim variantam, kas arī zināmā mērā beigtos ar kompromisu. Man ir priekšlikums izteikt 11.pantu tādā redakcijā, kā bija manis piedāvātajā variantā 10.pantā. Pirmais teikums: “Latvijas Republikā īpašuma un tā mantošanas tiesības ir neaizskaramas.” Tādā gadījumā tiek ietverts tas, kas ir teikts 11.panta pirmajā rindkopā. Kehra kungs apgalvo, ka nodokļu aplikšanas kārtību Konstitūcijā nevajag iekļaut un nevajag pieminēt vispār nodokļus kā tādus. Tas ir ārkārtīgi nesaprotami. Pašsaprotama ir tāda tēze, ka Latvijas Republikā atļauta dažādu īpašumu apvienošana. Manuprāt, tas ir vēl vairāk saprotams nekā nodokļu nepieciešamība valstī vispār.
Tālāk, ja pieņem formulējumu, ka īpašuma un tā mantošanas tiesības ir neaizskaramas, tad automātiski izzūd vajadzība pēc 15.panta, un 12.panta faktiskā nepieciešamība arī lielā mērā zūd. Te arī ļoti vispārīgi formulējumi, piemēram, vispārīgas intereses. Varētu būt kopīgas intereses vai sabiedrības intereses, bet nekādā ziņā vispārības intereses. Varbūt atceramies, ka dažus gadus atpakaļ presē un dažos citos informācijas avotos figurēja arī vispārības terminu atšķiršana no dažādiem viedokļiem ar visai ironisku pieskaņu. Ja pieņemam tieši šādu variantu, tad īpašuma neaizskaramība ietver sevī arī to, ka privātīpašumā var būt jebkura kustama vai nekustama manta.
Bet, manuprāt, juristi un ekonomisti kopumā ir atraduši vienu ļoti svarīgu momentu piedāvātajā variantā. “Latvijas Republikas īpašuma nodošanas kārtība citu personu īpašumā” varbūt nav īsti veiksmīgi teikts. Tieši tā vieta, pirmās un otrās rindiņas mija, otrajā rindkopā, 14.pantā. Bet kopumā šī otrā rindkopa ir ļoti vērtīga, kura būtu tomēr nepieciešama arī tajā manis iepriekš piedāvātajā variantā. Tas būtu noteikti jāatstāj vai nu kā atsevišķs pants, vai pievienojot citam pantam. Bet, ja mēs šeit izslēdzam no 14.panta šo terminu vai vārdus pirms Latvijas Republikas– “vienīgi ir tikai”, tad faktiski lielā mērā šī pirmā rindkopa 14.pantā pazaudē jēgu, jo arī jebkura cita objekta īpašumā var būt šeit uzskaitītie objekti, ja mēs neierakstām, ka tas ir Latvijas Republikas īpašums. Kaut gan tajā pašā laikā otrā rindkopa vienlaikus ļauj secināt, ka tomēr te tā nozīmes nokrāsa ir tāda, ka šeit prasās tas vārds “tikai”. Bez šaubām, varētu palikt šajā gadījumā tā: “citu valstu īpašuma tiesības Latvijas Republikā noteic Latvijas Republikas likumi un tās noslēgtie starptautiskie līgumi”. Taču, ja to atstāj, tad noteikti ir nepieciešams minēt ne tikai “citu valstu”, bet arī “citu valstu pilsoņu” vai “arī citu”, jo “citas valstis” ne vienmēr sakrīt ar “citu valstu pilsoņu” īpašumu. Tātad šeit tas ir arī jāatspoguļo. Neraugoties uz to, ka Kehra kungs apgalvo, ka tas ir ļoti pašsaprotami, bet visās Konstitūcijās tomēr attiecībā uz īpašuma tiesībām, uz finansēm utt. konsekventi tiek iekļauts šis jēdziens par nodokļu aplikšanas kārtību. Tas var būt viens teikums vai daži vārdi. Kas attiecas uz 7.sadaļu, es jau iepriekšējā reizē teicu, ka šeit faktiski ir saistība ar sociālo sfēru, iedzīvotāju sociālās tiesības ir aizsargātas un minimāli nodrošinātas jau esošajā Latvijas PSR Konstitūcijā, tā ka tas ir absolūti nevajadzīgs.
140.pants. Šo pantu ietver 17.nodaļas teksts manis piedāvātajā variantā. Tas ir apvienots vienā teikumā. Man šķiet, ka tas ir daudz veiksmīgāk, jo te neparādās, pirmkārt, likuma nosaukums, un tas ir īsāk. Te jau Endeles kungs iepriekš izteicās, ka valsts budžets ir patstāvīgs. No vienas puses, tam var piekrist, jo mēs varbūt mēģinām atainot, ka esam patstāvīgi attiecībā uz PSRS budžetu. Es domāju, ka nebūtu īsti korekti Konstitūcijā rakstīt tādas normas. Ja mēs esam spējuši pieņemt Neatkarības deklarāciju, tad diez vai ir vajadzība Konstitūcijā apstiprināt kaut ko papildus. Tāpēc mans priekšlikums būtu šo pirmo teikumu 146.pantā izteikt, ka Latvijas Republikas budžeta sistēmā apvieno valsts un patstāvīgus pašvaldību budžetus, nevis vietējos budžetus. Mēs rakstām– “pašvaldību budžets”. Mums ir likums par pašvaldībām, un tur ir skaidri zināms, kas ir pašvaldības. Tad nav nepieciešams uzskatīt, ka vietējie budžeti ir rajonu vai pilsētu un tā tālāk dažādi budžeti. Tajā pašā teikumā var ietvert arī to, ka tie ir savstarpēji saistīti, kā tas ir manis piedāvātajā redakcijā, kas attiecas uz šo pantu. Arī tēze par budžeta veidošanās kārtību un attiecībām ar uzņēmumiem prasa, manuprāt, vienkāršošanu. Tie būtu galvenie iebildumi. Tātad kopumā varētu atbalstīt. Bet te jāizdara daudz labojumu. Iespējams, ka otrajā lasījumā teksts varētu ļoti radikāli mainīties, bet pirmajā lasījumā to varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Atļaujiet precizēt, kā tālāk rīkoties ar jūsu priekšlikumiem. Vispirms, kā jūs pats teicāt, ļoti žēl, ka jums neiznāca aiziet uz komisiju un visus šos jautājumus ar komisiju apspriest. Bet tagad par jūsu priekšlikumiem. Jūs šeit tos izvirzījāt, tātad tie nāks kā papildinājums pirmajam lasījumam un tiks izskatīti otrajā lasījumā.

R.Krūmiņš: Jā, es savu priekšlikumu iesniegšu kā papildinājumu un noņemu to no balsošanas.

Priekšsēdētājs: Es sapratu jūs. Vārds deputātam Imantam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Cienījamie šī likuma varianta sastādītāji! Man ļoti patika jūsu operativitāte un godprātība attiecībā uz citiem variantiem, kurus jūs arī iekļāvāt savās likumprojekta izmaiņās, bet es ļoti atvainojos, ka nevaru piekrist tam formulējumam, kā jūs man atbildējāt, ka šajos veidos ir paredzēts tas variants, par kuru mēs te visi runājām un faktiski turam sirdi, tas ir, ka zeme un citi dabas resursi Latvijā var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem. Mēs labi atceramies, ka, sākot deputāta gaitas, juristi speciālisti mums vairākkārt skaidroja, ka neatkarīga valsts sastāv no trim daļām: no zemes, no tautas un no reālas varas. Okupējot mūsu zemi, puse tautas jau gandrīz ir iznīcināta vai nomainīta, varu mēs mēģinām atjaunot, bet kas notiks, ja mēs pieļausim, ka arī zemi turpmāk varēs pirkt jebkurš cits pilsonis vai jebkura organizācija ar šī pilsoņa starpniecību. Vai Latvija vairs pēc tam būs, ja mēs iztirgosim savu zemi? Un tāpēc man ir lūgums: mēs tomēr praktiski esam Latvijas pilsoņi, Latvijas Republikas pilsoņi, tāpēc atbalstīsim Grūbes kunga ieteikto variantu un tomēr formulēsim skaidri un gaiši, kam šodien Latvijā pieder zeme un citi dabas resursi, un kam tie var piederēt. Paldies par atbalstu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Jānim Kinnam, pēc tam runās deputāts Teikmanis, un tad debates izbeigsim saskaņā ar mūsu normu.

J.Kinna: Cienījamie deputāti! Es runāšu par to pašu tēmu, par kuru iepriekšējā reizē runāja Grūbe un kuru skāra Imants Geidāns. Es mazliet paanalizēšu to jautājumu, kāpēc mēs šobrīd kategoriski atsakāmies šo frāzi rakstīt. Tāpēc, ka tā ir paradoksāla situācija, ka tie cilvēki, kuri ir iebraukuši Latvijā pēc 1940.gada, uzskata, ka viņiem ir pilnas tiesības saņemt īpašumā Latvijas zemi, bet arī tie cilvēki, kuri šobrīd atrodas emigrācijā un ir pieņēmuši citas valsts pavalstniecību, uzskata, ka viņiem ir tiesības pirkt un pārdot vai saņemt šo zemi. Un tāpēc ir šī paradoksālā situācija, ka vienu intereses katrā brīdī mums gribas pārstāvēt, bet otru– ne. Pastāv variants, ka Latvijas Republikas pastāvīgie pilsoņi– agri vai vēlu mēs būsim spiesti šo pilsonības likumu pieņemt– var nonākt tādā situācijā, ka Latvijas Republikā zeme piederēs gan visiem citiem, tikai ne viņiem pašiem. Un tāpēc es ierosinu 13.pantā iestrādāt domu, ka Latvijas Republikā zeme privātīpašumā var būt tikai tās pilsoņiem, un 14.pantā pieņemt Grūbes kunga ieteikto labojumu. Kāpēc to drīkst rakstīt Konstitūcijā, neskatoties uz to, ka šobrīd nav pilsonības likuma? Jā, Konstitūcija ir tieši tas dokuments, kas reglamentē, kādi likumi valstī būs un kādi likumi valstī ir jāpieņem. Un es domāju tā– kaut arī Pilsoņu kongress mums aktīvi norāda un saka, ka mēs nedrīkstam pieņemt pilsonības likumu, acīmredzot, lai realizētu vairākas saimnieciskas un arī politiskas reformas, mums tomēr šis pilsonības likums būs jāpieņem. Varbūt tas sauksies pagaidu pilsonības likums vai kā citādi, un es negribu aģitēt ne par vienu, ne par otru, ne par trešo pilsonības likuma variantu, taču uzskatu, ka šobrīd Konstitūcijā ir laiks un ir vietā ierakstīt, ka zeme Latvijas Republikā var piederēt tikai tās pilsoņiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un pēdējais debatēs runās deputāts Teikmanis. Lūdzu.

A.Teikmanis: Kolēģi, man ir burtiski daži redakcionāli labojumi, bet, manuprāt, šie labojumi tomēr būtu vajadzīgi, lai noņemtu šim tekstam mazliet emociju un padarītu to precīzāku. Es domāju tieši par 12.panta otro rindkopu “nevienam personīgi nedrīkst atņemt īpašumu”. Man liekas, ka jurisdikcijā ir pietiekami precīzs formulējums “atsavināt īpašumu”. Tas ir viens, un tāpēc es ierosinātu šo teikumu vispār svītrot no panta. Tāpat es ierosinātu svītrot šīs mistiskās “intereses”, un no panta pirmās daļas svītrot arī teikuma daļu: “šīs tiesības nedrīkst izmantot pretēji Latvijas tautas interesēm”. Zināt, katrs šīs “intereses” vai iztulkot, kā pats grib, bet būtība ir tāda– vai nu atbilst, vai neatbilst likumam. Un tāpēc es šo pantu ierosinu izteikt šādā redakcijā: “Latvijas Republikā atzīst un ar likumu vienādi aizsargā jebkura īpašuma tiesības”.
Otrais teikums: “Īpašuma piespiedu atsavināšana var notikt tikai saskaņā ar likumu”, svītrojot vārdus “izmaksājot atlīdzību par zaudējumiem”. Zināt, tādā gadījumā no mūsu krimināltiesībām jāizņem jēdziens “mantas konfiskācija”, jo mantas konfiskācija ir īpašuma tiesību piespiedu atsavināšana bez atlīdzības, kas līdz šim notiek par dažādu smagu noziegumu izdarīšanu. Tātad arī īpašumu piespiedu atsavināšanu, kuru nereglamentē Konstitūcija un par kuru neizmaksā atlīdzību, var notikt saskaņā ar likumu. Manuprāt, es pateicu pietiekami skaidri, ko tur vajadzētu izsvītrot, bet daži panti jāpapildina ar vārdiem: “likums vienādi aizsargā”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates ir beigušās, tagad jums izsniedz deputāta Grūbes papildinājumu 14.pantam. Es runāju tikai par būtiskiem papildinājumiem, kurus vajadzētu tūlīt balsot, ja mēs tā nolemsim. Tātad 13.pantu deputāts Jānis Kinna papildināja ar sekojošu ierakstu: “Zeme Latvijas Republikas privātīpašumā var būt tikai tās pilsoņiem.” Vēl bija trešais būtiskais labojums, tas gan vairs nemainīja būtību, bet juridiski un ekonomiski pareizi izteica 10. un 14.pantu, kuri saistīti ar kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu. Vai jums, deputāt Bojār, savs priekšlikums ir noformulēts līdz galam? Es saprotu tā, ka šo abu pantu precizējumi ir tādi precizējumi, kuriem principiālā balsošana mums nebūtu vajadzīga, jo neviens jau neiebilda pret šiem precizējumiem. Ja mēs ņemam konceptuāli, tad gaidīt uz šo pantu precizējumu mums laikam nevajadzētu. Nav iebildumu? Tagad par šiem diviem pantiem jums ir pilnīga skaidrība, un mums būtu tūlīt jāizšķiras, kādā redakcijā mēs 13. un 14.pantu tomēr pirmajā lasījumā konceptuāli gribam redzēt.
Pirms mēs balsojam, es vēlreiz varu dot vārdu gan Likumdošanas jautājumu komisijas vadītājam Aivaram Endziņam, gan Ekonomikas komisijas vadītājam Ojāram Kehrim. Ja jums ir vēlēšanās, lūdzu, izsakiet savu viedokli par balsošanas motīviem, bet 13. un 14.pantu ar papildinājumiem es likšu uz balsošanu. 13.pantā jau ierakstītais “privātīpašumā var būt jebkura kustama vai nekustama manta” ir papildināts ar “Latvijas Republikā privātīpašumā var būt tikai tās pilsoņiem”. 14.pants ir papildināts, un tā trešā rindkopa būs šāda: “zemi un citus dabas resursus likumā noteiktajā kārtībā var nodot lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī nodot vai pārdot Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā”. Lūdzu, deputāt Endziņ, nāciet uz tribīni!

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka gadījumā, ja mēs 13.pantu liksim uz balsošanu tādā redakcijā, kā priekšsēdētājs to teica, tad tas būtībā ir pretrunā ar 14.panta papildinājumu, jo te jau ir iekļauts tas pats, ka zemi un citus dabas resursus var nodot lietošanā likumā noteiktajā kārtībā fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī nodot vai pārdot Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā. Tādā gadījumā 13.pantā tas nebūtu vajadzīgs, it sevišķi trešā daļa, un tādējādi no 13.panta arī otrā daļa vispār jāizņem ārā.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, jūs laikam runājat par 14.pantu, bet sauciet to par 13.pantu?

A.Endziņš: Nē, jūs nosaucāt, ka 13.pants papildināts ar trešo daļu.

Priekšsēdētājs: Nē, tā nav trešā daļa, un 13.pants tad būs šādā redakcijā: “Privātīpašumā var būt jebkura kustama vai nekustama manta. Zeme Latvijas Republikā privātīpašumā var būt tikai tās pilsoņiem.” Tāds ir 13.pants, bet 14.pantā otrā rindkopa ir tāda: “Latvijas Republikas īpašuma nodošanas kārtību citu personu īpašumā vai lietošanā nosaka Latvijas Republikas likumi.” Savukārt deputāti Grūbe un Kinna ierosina, lai šo rindkopu (es gan kļūdījos: tā nebūs trešā rindkopa, bet papildinātā otrā rindkopa) izteiktu tā: “...zemi un citus dabas resursus likumā noteiktajā kārtībā var nodot lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī nodot vai pārdot Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā.”

A.Endziņš: Taču tādā gadījumā nav vajadzīga 13.panta atruna par zemi, ka tā var būt Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā, jo tas jau ir ietverts 14.panta papildinājumā.

Priekšsēdētājs: Kā es saprotu, deputāts Kinna vēlreiz var lūgt vārdu balsošanas motīviem un runāt vienu minūti, bet 13.panta papildinājumu būtība ir sekojoša: zeme Latvijas Republikā privātīpašumā var būt tikai tās pilsoņiem. Arī deputāts Geidāns runāja par to pašu.

A.Endziņš: Bet tādā gadījumā atkal ir pretruna ar 14.panta pirmo daļu, jo šeit kā jūs atceraties, to arī deputāts Krūmiņš uzsvēra, ka vajadzētu pārrakstīt, ka zeme, tās dzīles un tā tālāk ir tikai Latvijas Republikas īpašumā, un tās ir ekskluzīvas īpašuma tiesības. Ja mēs to liksim tur, tad būs tikai ekskluzīvās īpašuma tiesības: zemei kā pilsoņa īpašumam var būt ekskluzīvās īpašuma tiesības, bet otrajā pantā mēs sakām, ka ekskluzīvās īpašuma tiesības uz zemi ir republikai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Škapars!

J.Škapars: Es domāju par struktūru: Grūbes papildinājumu varētu likt kā 13.panta otro rindkopu, jo trešā rindkopa tad būtu tā, kuros gadījumos ir ierobežojumi. Pārāk loģiski tas nav, bet arī atskatoties pēc šīs struktūras, citas izejas nav.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet ko darīt ar vārdiem “tikai tās pilsoņiem”? Tas arī ir priekšlikums, kas man jāliek uz balsošanu.

J.Škapars: Palasiet tekstu 2.lappusē pašā augšā: “Tikai likums noteic gadījumus, kad fizisko vai juridisko personu īpašuma tiesības uz zemi, dabas resursiem un citu mantu ir speciāli ierobežotas.” Tātad– ja tur tās ir jau ierobežotas, tad pirms ierobežošanas šīs tiesības būtu jādod. Es uzskatu, ka pirms šī teksta ir jādod Grūbes labojums.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kinna, lūdzu izsakiet savas domas par balsošanas kārtību!

J.Kinna: Es gribētu papildināt savu uzstāšanos, tā kā neesmu jurists, ne arī tiesību zinātnieks. Es gribētu, lai šī frāze tiktu iestrādāta Konstitūcijā. Kā to izdarīt– tas labāk jāzina juristiem. Vai to ierakstīt 13.pantā? Es domāju, ka tam jābūt vismaz 13.pantā, jo pretējā gadījumā 13.pants būtu pretrunā ar 14.pantu.

A.Endziņš: Tādā gadījumā lūgums– iesniegt rakstveidā precīzu formulējumu, kā jūs to domājat, un norādīt, kurā vietā to ierakstīt.

(Zālē rosība, sarunas.)

A.Endziņš: Bet princips? Jā, principu jūs izteicāt mutiski. Esiet tik laipns un iedodiet to rakstveidā. Pašreiz nevar saprast.

Priekšsēdētājs: Tas rakstveidā ir iesniegts. Mums vēl ir 2 minūtes laika. Vārds deputātam O.Kehrim, pēc tam runās deputāts Plotnieks, bet pārtraukumā pavairosim šo papildinājumu: “zeme Latvijas Republikā privātīpašumā var būt tikai tās pilsoņiem”, un pēc starpbrīža balsosim. Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Man būtu priekšlikums: šo deputāta Grūbes un deputāta Kinna priekšlikumu, kurš ir pilnīgi precīzs un skaidrs, bet kurš tomēr skar tikai ekskluzīvās tiesības, tiešām labāk ir ietvert. Un to mēs varētu sagatavot kā variantu otrajam lasījumam un tad precīzā redakcijā nobalsot. Mazliet bīstami tas ir, jo mēs šeit varam to...

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Ja mēs atsakāmies no 13.panta otrās daļas tādā redakcijā, kādā tā jums ir piedāvāta, tad zūd arī līdzsvars, ko esam sasnieguši vienā jautājumā: Konstitūcijai ir jāgarantē antimonopola likvidācija, lai nebūtu mantas koncentrācijas viena monopola rokās. Tas ir ārkārtīgi būtiski, un citu pasaules valstu Konstitūcijas parasti to cenšas darīt. Šajā sakarībā jautājums: kā varētu apvienot tos ierobežojumus, kuri ir piedāvāti, un reizē arī izslēgt tos no mūsu tautsaimniecības monopola? Man šķiet, ka šajā gadījumā 13.pantu varētu konstruēt šādi: saglabāt pirmo daļu– “Privātīpašums var būt jebkura kustama vai nekustama manta”, bet kā otro daļu iekļaut deputāta Grūbes piedāvāto formulu, tikai nedaudz redakcionāli to grozīt– “zemi un citus dabas resursus likumā noteiktajā kārtībā var nodot lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī pārdot vai nodot īpašumā Latvijas Republikas pilsoņiem”, kā trešo daļu– “Vienveidīgas mantas koncentrāciju vienā īpašumā var ierobežot ar likumu”.

Priekšsēdētājs: Man ir jautājums deputātiem Grūbem un deputātam Geidānam, Tātad komisija ierosina jūsu papildinājumus izskatīt otrajā lasījumā. Ja jūs uzstājat, ka ir jābalso tagad, tad to darīsim pēc pārtraukuma. Ja varam uzskatīt, ka jūsu ierosinājumus mēs varam izskatīt un papildināt konceptuāli otrajā lasījumā, tad varam pirmo lasījumu balsot tūlīt, jo visi pārējie attiecas uz papildinājumiem, kurus var izskatīt otrajā lasījumā. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es varētu piekrist komisijas lēmumam, taču mūsu nolikumā 15.punktā par lēmuma pieņemšanas gaitu ir rakstīts, ka otrajā lasījumā konceptuālus jautājumus neapspriež. Tāpēc man būtu lūgums– speciāli nebalsot par to, kādā redakcijā izteikt, bet tomēr nobalsot, ka šis priekšlikums jāņem vērā otrā lasījuma izstrādāšanas gaitā.

I.Geidāns: Es pilnīgi atbalstu Grūbes kunga priekšlikumu, un Kinnas kunga arī.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kur ir deputāta Gavrilova iesniegtais ierosinājums? Tad mūsu lēmums pašreiz varētu būt šāds: akceptēt pirmajā lasījumā likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par īpašuma tiesībām Latvijas Republikā. Un tagad vajadzētu pateikt par šiem diviem priekšlikumiem, kas varētu skanēt apmēram šādi: “Likumdošanas jautājumu un Ekonomikas pastāvīgajai komisijai iestrādāt likumprojektā deputātu Grūbes, Kinnas, Geidāna un Krūmiņa priekšlikumus un iesniegt tos izskatīšanai otrajā lasījumā.” Tas būtu pirmais punkts.
Otrais punkts būtu tas, ko ierosina deputāts Gavrilovs: izskatīt otrajā lasījumā šo likumprojektu kopā ar iesniegto Civilkodeksa projekta jauno redakciju nodaļai “Īpašums”. Tādi būtu divi punkti mūsu lēmumā, kuru mēs tagad varētu akceptēt. Vai jums ir iebildumi vai papildinājumi par manis izteikto priekšlikumu? Lūdzu.

A.Endziņš: Atļaujiet paskaidrot: projektu par izmaiņām Civilkodeksā nodaļā “Lietu tiesības” mēs juristi skatīsim tikai otrdien. Tas vēl tiek tulkots krievu valodā un labākajā gadījumā Likumdošanas jautājumu komisijā šo projektu mēs varēsim skatīt tikai ceturtdien vai piektdien. Vēl šis projekts nav pietiekamā gatavības pakāpē, tam ir pārāk liels apjoms, lai to deputātiem nodotu izskatīšanai plenārsēdē. Reāli tas varētu notikt vai nu pēdējās sēdēs, vai pat varbūt tikai rudenī.

Priekšsēdētājs: Kā es sapratu, deputāts Gavrilovs neuzstāj, ka mums tas ir jāpieņem vienlaicīgi. Viņš uzstāj, ka mums pie tā jāstrādā un tas jāiesniedz. Vai es jūs pareizi sapratu?

M.Gavrilovs: */Vajag obligāti kopā, vajag saskaņot termiņus. Šos labojumus Civilkodeksā mēs varam izskatīt kā koncepciju pirmajā lasījumā, paralēli. Tos vajag izskatīt vienlaikus, citādi mēs būsim pilnīgi dezorientēti./

A.Endziņš: */Es saku, ka mēs paši šo projektu vēl neesam izskatījuši, saprotat?/

M.Gavrilovs: */Nu, bet kad Konstitūcijas otrais lasījums? Nākamajā dienā, vai?/

A.Endziņš: */Mēs domājām par to, ka, teiksim, šī projekta otro lasījumu var likt priekšā šajā nedēļā trešdien./

Priekšsēdētājs: */Šajā nedēļā nekādi nesanāks./ Kā gan mēs šonedēļ varam to izskatīt otrajā lasījumā, ja trešdien pie mums nāk valdība ar savu programmu?

M.Gavrilovs: */Anatolij Valerianovič! Man liekas, nekādā gadījumā to nevar otrajā lasījumā izskatīt bez Civilkodeksa jaunās redakcijas projekta sadaļā par īpašumu, vienkārši nevar to izskatīt, tā būs izskatīšana tumsā./

O.Kehris: Saskaņā ar Nolikuma par likuma izskatīšanas kārtību 11.punktu mums būtu jānosaka termiņš, kad projektu izskatīsim otrajā lasījumā. Tāpēc šis termiņš varētu tikt noformulēts tā, ka tad, kad skatām šo likumprojektu par izmaiņām Konstitūcijā otrajā lasījumā, iespējams skatīt Civilkodeksu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Kādu termiņu jūs paši piedāvājat? Jūs pasakāt un aizejat prom, bet man tagad jāsāk domāt, kādu termiņu noteikt, jo komisijas vadītāji par to nedomā.

A.Endziņš: Līdz 25.jūlijam. Te ir šis projekts un es gribu nodemonstrēt, kāds ir tā apjoms, kas vēl jāpārtulko krievu valodā un vispirms jāizdiskutē speciālistu lokā, un tikai tad šo materiālu mēs varam dot visiem deputātiem, lai viņi ar to iepazītos tuvāk.
Otrs jautājums: es uzskatu, ka Konstitūcija ir tas pamatakts, kurš nosaka, kas būs likumdošanā. Kas tad te ko nosaka– Konstitūcija (pamatlikums) nosaka parasto likumdošanu vai parastā likumdošana noteiks Konstitūciju? Ja mēs Konstitūcijā ieliksim pamatprincipus, tad būs tieši otrādi– no šiem principiem būs jāvadās, strādājot, lūk, pie šā projekta par izmaiņām Civilkodeksā. Un nevis otrādi.

M.Gavrilovs: */Pilnīgi piekrītu, bet mums saglabājas saistība: labojumi Konstitūcijā ies otrajā lasījumā, tāpēc Civilkodekss jāliek priekšā pirmajā lasījumā. Citādi nevar. Es to ierosinu, ņemot vērā, ka šeit nedrīkst steigties, šie ir ļoti nopietni labojumi. Par īpašumu tos var iesniegt rudenī, otrajai sesijai. Mums būs izstrādāta Civilkodeksa īpašuma sadaļa, ievērojot labojumus. Ko šeit lemt mēnesi?/

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Balsosim par lēmuma projektu pa punktiem. */Atvainojiet, tagad nobalsosim un tad būs pārtraukums./ Balsosim pirmo punktu, ka mēs akceptējam grozījumus un papildinājumus Konstitūcijā pirmajā lasījumā par īpašuma tiesībām Latvijas Republikā. Uzdodot Likumdošanas jautājumu un Ekonomikas komisijai izskatīt šeit apspriestos deputātu Imanta Geidāna, Jāņa Kinnas, Gunta Grūbes un Raimonda Krūmiņa iesniegtos priekšlikumus. Taču neizslēdz iespēju saskaņā ar mūsu reglamentu papildinājumus un grozījumus iesniegt vēl arī laikā starp pirmo un otro lasījumu. Tātad mēs projektu akceptējam pirmajā lasījumā, bet uzdodam iestrādāt tajā šeit apspriestos deputātu iesniegtos priekšlikumus. Termiņš – 25.jūlijs. Lūdzu, balsosim par pirmo punktu un pēc tam balsosim deputāta Gavrilova iesniegto otro priekšlikumu.
*/Kā atsevišķi? Kāpēc atsevišķi? Jums ir cits priekšlikums? Lūdzu./ Otrs priekšlikums– termiņš ir 3.septembris. Es tā sapratu.

M.Gavrilovs: */Protams, jaunās sesijas pirmajā dienā rudenī to visu var izskatīt./

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais termiņa priekšlikums, ko iesniedza abas komisijas, ir 25.jūlijs. Deputāts Gavrilovs iesaka otro lasījumu iesniegt un izskatīt 3.septembrī. Lūdzu, balsosim projekta pirmo punktu. Lūdzu reģistrēties! Rezultātu. Paldies. Plenārsēdē piedalās un ir reģistrējušies 137 deputāti. Tagad balsosim pirmā punkta redakciju, kur teikts, ka termiņš ir līdz 25.jūlijam. Lūdzu rezultātu. Pierakstiet: 99– par, 25– pret, atturas– 9. Un tagad šo pašu punktu balsosim tādā redakcijā, ka otrajā lasījumā termiņš ir 3.septembris. Lūdzu rezultātu: par– 36, pret– 84, atturas– 15. Tātad punktu pieņemam tādā redakcijā, ka otrais lasījums jāiesniedz līdz 25.jūlijam abām komisijām.
Tagad balsosim lēmuma otro punktu, ko iesniedzis deputāts Gavrilovs, ka līdz ar likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par īpašuma tiesībām Latvijas Republikā” otrajā lasījumā iesniegt arī jauno redakciju Civilkodeksa nodaļai “Īpašums”. Protams, tā jāiesniedz pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Tātad 62– par, 38– pret, 21– atturas. Lēmuma punkts tiek pieņemts ar balsojošo vairākumu. Kas nav pareizi? Viss ir pareizi: par– 62, pret– 38, atturas– 21; 38 plus 21 ir 59, tātad par ir 62, un tas ir vairāk nekā 59. Tātad punkts ir pieņemts.
Tagad balsosim lēmumu kopumā, tad ir vajadzīgs vairākums no balsojošo skaita. Lūdzu rezultātu! Par– 119, pret– 7, atturas– 6. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par īpašuma tiesībām Latvijas Republikā” tiek akceptēts pirmajā lasījumā, bet komisijas to otrajā lasījumā iesniedz līdz 25.jūlijam. Paldies. Es arī atvainojos– mēs esam strādājuši 15 minūtes ārpus reglamenta. Paziņoju pusstundu ilgu pārtraukumu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Vai ziņotājs par nākamo jautājumu ir ieradies? Lūdzu, nāciet uzreiz uz tribīni, jo jau ir laiks. Sāksim darbu. Izskatīsim jautājumu par deputātu pieprasījumu lēmumprojektiem par Embrekta izraidīšanu un par kārtības sargu formējumiem. Ziņo Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs deputāts Tālavs Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Tātad jums jau pagājušajā nedēļā tika izdalīti divi likumprojekti: konkrēti jums ir uz rokas lēmumprojekts par deputātu pieprasījumu sakarā ar ASV pilsoņa I.Embrekta izraidīšanu no Latvijas un Valsts drošības komitejas darbības likumību. Jāteic, ka komisija vēlreiz, strādājot pie šā likumprojekta, ir to akceptējusi, izņemot lēmuma otro punktu. Komisijas viedoklis bija– izslēgt un līdz ar to nedaudz precizēt lēmuma trešo punktu, kurš tagad būtu otrais punkts. Un tas skanētu tā: “Uzdot Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgajai komisijai sagatavot priekšlikumus par Valsts drošības komitejas statusu, izstrādāt Latvijas Republikas valsts drošības koncepciju un attiecīgu likumprojektu.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Vai mums likumprojekts jābalso pa punktiem vai mēs vēlreiz uzklausīsim redakciju, kurā apvienots otrais un trešais punkts, un balsosim lēmumprojektu kopumā?

T.Jundzis: Es vēlreiz nolasīšu otro punktu, tas skanēs šādi: “Uzdot Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgajai komisijai sagatavot priekšlikumus par Valsts drošības komitejas statusu, izstrādāt Latvijas Republikas valsts drošības koncepciju un attiecīgu likumprojektu.”

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu nav? Par balsošanas motīviem debatēs ir pieteikušies divi deputāti– deputāts Repše un deputāts Panteļejevs. Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Cienījamie deputāti! Esmu viens no tiem, kuri ierosināja un aizstāv šo lēmumprojekta otro punktu par speciālu deputātu komisiju Valsts drošības komitejas statusa noteikšanai Latvijas Republikā. Vispirms par to, kāpēc mums jātiek skaidrībā par VDK statusu Latvijā. Pirmām kārtām tāpēc, ka mēs šodien jau paši vairākkārt jaucamies nosaukumos. Kas tad īsti ir Valsts drošības komiteja? Vai tā ir Latvijas Republikas Valsts drošības komiteja vai, kā reizēm dzird, tā ir Latvijas PSR Valsts drošības komiteja, vai, kā arī to reizēm dzird, tā ir PSRS Valsts drošības komitejas filiāle Latvijā. No vienas puses, mēs formāli it kā esam vistuvāk tam pirmajam, proti, Latvijas Republikas variantam, jo esam VDK ar likumu par Ministru padomes sastāvu iekļāvuši valdībā. No otras puses, ne Johansona kungs ir apstiprināts par VDK priekšsēdētāju Augstākajā padomē, ne arī pats īpaši to vēlējies, un, visbeidzot, kā mēs to redzam no dažām praktiskām lietām, konkrēti Ivara Embrekta lietas, VDK Latvijā faktiski izpilda, pie tam akli un paklausīgi, Maskavas rīkojumus. Trešām kārtām, pastāv dažādi jautājumi, kas saistīti ar VDK arhīviem un citām lietām. Un bez tam pastāv bailes no VDK– it kā no tās visvarenības, visuresamības, nenovēršamības. Jā, protams, ne Baltijas kara apgabala Latvijā lokalizētās karaspēka daļas, ne arī esošās VDK struktūras vienā dienā izmainīt nevar, bet tikai tāpēc, ka šeit atrodas PSRS Bruņoto spēku daļas un mēs no tām netiekam vaļā, mēs tās nesaucam par Latvijas Republikas armijas apakšvienībām, un nevienam Bruņoto spēku virsniekam tomēr nav dotas tiesības aizturēt jauniesaucamos uz ielas, ierasties septiņos no rīta privātā Rīgas dzīvoklī, lai izraidītu mūsu viesi un palīgu ārpus Latvijas teritorijas. Šādas pilnvaras mēs varbūt vienīgi dosim mūsu Iekšlietu ministrijai– un arī tad stingri likumā noteiktajā kārtībā. Tātad vai Valsts drošības komitejai, kuras statuss jau tā ir ļoti neskaidrs, mēs šādas papildu ārkārtas pilnvaras, kas raksturīgas tikai Iekšlietu ministrijai, ļaujam vai ne– tas būtu speciāli lemjams.
Tagad otrā daļa par to, kāpēc jāveido speciāla komisija un kāpēc mēs nevaram, teiksim, iztikt ar jau esošo komisiju, kas rūpējas par mūsu valsts drošības koncepciju un aizsardzību. Vispirmām kārtām jautājums par VDK ir daudz plašāks nekā tikai aizsardzības un iekšlietu jautājumi. Es gribētu ticēt, ka arī Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija noteikti šajā jautājumā ir ieinteresēta, es gribētu ticēt, ka ieinteresēta ir Likumdošanas jautājumu komisija, kā arī Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai te būtu kas sakāms, un, visbeidzot, manuprāt, šajā jautājumā varētu būt ieinteresēts arī katrs atsevišķs deputāts. Bez tam jautājums par VDK ir ne tikai profesionāls, tas ir arī ētisks. Manuprāt, jautājums par esošo VDK un tās statusu nekādā gadījumā nav saistāms ar jautājumu par Latvijas Republikas valsts drošības koncepciju. Jo par to, vai mums būs savi valsts drošības orgāni, vai mēs to pilnvaras pilnībā uzticēsim Iekšlietu ministrijai– mēs vēl lemsim un debatēsim.
Šis ir tas jautājums, kas būtu atstājams Aizsardzības un iekšlietu komisijas kompetencē, taču es ceru, ka mēs nekad neveidosim Latvijas Republikas drošības orgānus, pārveidojot esošo VDK. VDK savas darbības laikā piecas reizes ir mainījusi nosaukumu, bieži arī savus vadītājus, un tomēr cauri gadsimtiem šis kantoris ir palicis tāds pats. Tāda 1917.gadā bija čeka– Ļeņina lolojums, toreiz tā un tās personas tika dēvētas par pilsoņu kara acīm un ausīm, 1922. gadā tās kļuva par galveno politisko pārvaldi (GPU), 1934.gadā– par NKVD, 1941. gadā– par Valsts drošības ministriju (MGP), 1954.gadā tā visbeidzot tika pārdēvēta par KGB. No 1938. līdz 1953. gadam šā iestādījuma vadībā atradās Berija, kuru nošāva, un drīz pēc tam mainīja arī šīs iestādes nosaukumu. Taču, neskatoties pat uz to, kantoris palika tas pats, vēlreiz mēģinot tam nomainīt tikai nosaukumu, nevis pašu būtību, mēs neko šajā lietā, kā redzams, izmainīt nevaram. Jāiet pavisam cits ceļš. Un, tā kā, realizējoties noteiktiem apstākļiem, VDK var ne tikai sargāt, bet pat apdraudēt atsevišķas republikas drošību, es uzskatu, ka šis jautājums ir speciālas deputātu komisijas cienīgs, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šādas komisijas izveidošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Panteļejevam.

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Arī es gribētu atbalstīt šo priekšlikumu un lūgt izdalīt kā atsevišķu punktu centrālās deputātu komisijas izveidošanu šīs Valsts drošības komitejas statusa noskaidrošanai. Un es griežos pie jums zināmā mērā mūsu Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas vārdā. Cilvēka tiesību jomā nevar būt jautājumu, kas tiek atlikti uz kaut kādu laiku, tie ir jautājumi, kas mums jārisina šodien. Diemžēl jau savā praktiskajā darbībā Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija, risinot atsevišķus jautājumus, kas skar tieši konkrētu cilvēka tiesību izpausmi šeit, Latvijā, gan attiecībā uz ārzemju pilsoņiem, gan attiecībā uz pašu pilsoņiem, mēs esam tieši saskārušies ar šo problēmu, ka Valsts drošības komitejas statuss mums, parlamentāriešiem, nav skaidrs. Tā ir paradoksāla situācija. Kad es tiku ievēlēts augstākajā likumdevējā orgānā šeit, Latvijā, tad es apsolīju saviem vēlētājiem, ka šo vēlētāju elementāra aizsardzība cilvēktiesību nozīmē būs viens no maniem pirmajiem pienākumiem šajā parlamentā. Un tagad izrādās– mūsu komisijā bija individuāla pārruna ar Valsts drošības komitejas pārstāvi –, ka pastāv kaut kāda organizācija, kas darbojas pēc kaut kādiem nolikumiem vai pēc kaut kādām normām, kuras man, deputātam, augstākās likumdevējas varas pārstāvim, nemaz nav lemts zināt. Tad pasakiet– ko es tagad varu atbildēt saviem vēlētājiem par viņu drošību, ja tajā pašā laikā nevaru atbildēt, pēc kādiem nolikumiem un kādiem likumiem vadās tā organizācija, kuras darbība ir tieši saistīta ar šo cilvēku drošību?
Minēšu vienu konkrētu piemēru. Pagājušajā nedēļā mūsu komisijā griezās kāds ārzemju pilsonis ar lūgumu, vai mēs, parlamenta komisija, nevarētu noskaidrot Valsts drošības komitejā jautājumu, kādas tad ir šīs Valsts drošības komitejas domas par to, kāda ārvalstu pilsoņu darbība ir uzskatāma par valsts drošībai bīstamu un kāda ārvalstu pilsoņu darbība nav uzskatāma par valsts drošībai bīstamu, kādas ir ārvalstu pilsoņu tiesības saskarsmē ar Valsts drošības komiteju. Tie visi jautājumi, kas ļoti konkrēti izriet tieši no Embrekta lietas. Un zināt– mums pēc tam bija saruna ar Valsts drošības komitejas pārstāvi, un šī saruna līdz šim ne pie kā nav novedusi. Sākumā Valsts drošības komitejas pārstāvis apsolīja, ka viņš mēģinās no Valsts drošības komitejas puses sagatavot šādu materiālu, jo, es atvainojos, par katru cilvēku, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, arī ārvalstu pilsoni, starptautiskajā arēnā mēs esam atbildīgi par viņa drošību. Viņam ir jāzina, kāda ir šī valsts drošību apdraudošā rīcība un tā tālāk. Diemžēl pēc tam telefoniski mūsu komisijai tika atbildēts, ka Valsts drošības komiteja tomēr ir pārdomājusi un šādu informatīvu materiālu nav sagatavojusi dažu iemeslu dēļ, tāpēc es nezinu, kā tas viss turpināsies. Tātad rezultāts ir tāds pats.
Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija nevar uzņemties nekādu atbildību un beigu beigās nevar paskaidrot nevienam ārvalstu pilsonim, kādas tad ir viņa tiesības un kā mēs kā augstākais likumdevējs orgāns varam viņu aizstāvēt. Tas attiecas ne tikai uz ārvalstu pilsoņiem, bet arī uz jebkuru mūsu pilsoni. Līdz ar to es uzskatu, ka šis jautājums ir jautājums par Valsts drošības komitejas statusu, par tās juridisko un tiesisko pamatu, uz kura tā darbojas un uz kura tā drīkst darboties. Tas ir jautājums, ko mēs nedrīkstam atlikt. Tas jānoskaidro tūlīt, lai mēs kā likumdevējs orgāns varam atbildēt mūsu vēlētāju priekšā par viņu pamatjautājumu– viņu personisko drošību. Līdz ar to es uzskatu, ka šajā jautājumā ir jāizveido komisija.
Te izskanēja divi konkurējoši priekšlikumi: viens priekšlikums ir Einara Repšes priekšlikums– izveidot šo komisiju kā pilnīgi atsevišķu komisiju. Un otrais priekšlikums, ko izteica deputāts Jundzis– nevis izveidot jaunu komisiju, bet uzdot to Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgajai komisijai. Vadoties tieši pēc savas– Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas interesēm, kur ir tikai vitāli jautājumi šajā jautājumā, es tomēr gribētu atbalstīt Einara Repšes priekšlikumu, ņemot vērā patstāvīgās komisijas noslogotību, ņemot vērā šo vispārējo jautājumu loku, kas komisijai jāskata. Katrā ziņā es ļoti gribētu, lai šajā komisijā, kas nodarbosies ar Valsts drošības komitejas statusu, noteikti tiktu iekļauts pārstāvis no Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas. Komisijā mēs esam vienojušies, ka tieši šajā jautājumā tā varētu būt Ita Kozakeviča. Es lūdzu arī šajā sakarā atbalstīt Einara Repšes priekšlikumu par atsevišķas konkrētas komisijas izveidošanu, šodien sākt šo jautājumu risināt un informēt parlamentu par savu darbību. Rezultātiem jābūt tuvākajā laikā. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Vēl mums debatēs ir pieteicies deputāts Vaivads, bet drusciņ precizēsim, lai konstruktīvāk virzītos uz priekšu. Kā es noprotu no šā projekta, kas mums ir izsniegts, šeit ir trīs punkti, un otrais punkts ir šāds: “izveidot deputātu komisiju Valsts drošības komitejas statusa noteikšanai Latvijas Republikā”, un trešais: “uzdot Aizsardzības un iekšlietu komisijai izstrādāt Latvijas Republikas valsts drošības koncepciju un attiecīgu likumprojektu”. Pašreiz ir divi viedokļi. Pirmais: komisijas vadītājs T.Jundzis ierosināja šos abus jautājumus apvienot– gan jautājumu par statusu, gan arī par drošības koncepciju un attiecīgo likumprojektu izstrādāšanu, ko var uzticēt Aizsardzības un iekšlietu komisijai; otrais priekšlikums– tomēr izveidot atsevišķu komisiju, par ko izteicās deputāts E.Repše un deputāts Panteļejevs.
Varbūt vairāk iedziļināsimies šajos priekšlikumos, jo mums tie būtu jāizšķir balsojot, un tāpēc lūdzu izteikt savu viedokli tieši par šo jautājumu, tieši par statusa izklāstu, funkcijām utt., es domāju, ka tas būtu deputātu komisijas darba jautājums, citādi mēs tērēsim laiku par vienu un to pašu jautājumu. Vai jūs ko gribējāt paskaidrot šajā sakarā? Lūdzu. Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Komisijā šis jautājums tika rūpīgi izdiskutēts, un mēs vienprātīgi nonācām pie tāda viedokļa, ka ar šo jautājumu būtu jātiek galā Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgajai komisijai, tai arī jāatrisina jautājums par priekšlikumiem, kas saistīti ar Valsts drošības komitejas statusu. Es domāju, ka šis jautājums nedaudz tiek pārspīlēts, jo par Valsts drošības komitejas statusu mums faktiski zālē jau viss ir skaidrs. Tas nekādus īpašus priekšlikumus un jautājuma sagatavošanas laiku neprasa, galvenais ir radīt savu drošības koncepciju, bet tas ir sarežģītāks jautājums. Tāpēc veidot komisiju tikai šī jautājuma statusa noteikšanai pilnīgi nav nepieciešams. Jo vairāk– mums ir pilnīgi skaidrs, ka par PSRS organizāciju Latvijā, kuras darbību regulē slepens nolikums, un par šīs organizācijas nolikuma izstrādāšanu mums nebūtu jāuztraucas. Tiešām, kā jau tika uzsvērts, mums jāizstrādā jauns Latvijas Republikas valsts drošības orgāna nolikums, kas principā atšķirsies. Tāpēc ar kaut kādu likumu precizēt šo komitejas statusu, tas pilnīgi nav nepieciešams. Ir skaidrs, ka šī organizācija ir mūsu republikā, tāpēc mūsu pienākums tomēr ir par šo jautājumu uzklausīt jebkuru viedokli, kā tas ir, strādājot pie jebkura likuma un lēmuma, un arī labprāt aicināsim, kā jau līdz šim esam to darījuši, Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu pastāvīgās komisijas pārstāvjus mūsu komisijas darbā, ja citām komisijām atliks laiks. Mūsu sēdes nekad nav bijušas slēgtas, taču šo komisiju pārstāvji tikai reizi vien līdz šim ir piedalījušies. Tāpēc es komisijas vārdā aicinu balsot par šo piedāvāto redakciju ar diviem lēmuma punktiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl runās deputāts Vaivads, taču es lūdzu izteikt vai nu jaunus argumentus, bet, ja jūs atkārtojat to pašu, tad dariet to, lūdzu, īsāk, jo problēma šeit ir skaidra.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka jautājums varbūt tiešām nav tik vienkāršs, jo tā sfēra, ko pašlaik aptver Valsts drošības komitejas darbība, ir daudz plašāka un skar ne tikai cilvēku konkrētas tiesības un atsevišķas intereses, bet, piemēram, izpaužas arī tādā sfērā kā zinātniskās darbības sfēra. Es gribētu runāt par tādu lietu kā “pirmā daļa” iestādēs, kas ir tipiska sistēma, un tās darbības raksturu. Pieļaujot domu, ka informācijas izplatības ierobežojums noteiktā darbības sfērā ir pilnīgi nepieciešama un pieļaujama parādība, tomēr ir pamats domāt, ka šīs daļas lielā mērā nodarbojas ne tikai ar informācijas noplūdes aizsargāšanu. Tātad arī šis jautājums būtu jāietver izpētes lokā, un līdz ar to es uzskatu, ka aprobežoties tikai ar izpēti tādā līmenī vien, kā to iecer veikt deputāta Jundža komisija, manuprāt, ir par maz, un arī es ierosinu izveidot plašāku komisiju, kas aptverošāk varētu izpētīt šo jautājumu un līdz ar to daudz korektāk un precīzāk izstrādātu jaunas domas, ja tādas tiks arī akceptētas, un Drošības komisijas statūtus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates pārtraucam. Par balsošanas motīviem vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Godājamie deputāti! Es balsošu šo lēmumu viena apstākļa dēļ. Redzat, man nepatīk šā lēmuma forma. Es labi saprotu, ka ir atrisināts jautājums par Iekšlietu ministriju un tagad ir pienākusi kārta Valsts drošības komitejai, taču to vajadzētu izdarīt kaut kā solīdāk. Šeit ir tāds neliels iegansts– atgadījums ar Embrekta kungu; ja mēs beigtu konstatējošo daļu ar pirmo punktu, viss būtu daudzmaz solīdi, bet mēs, balstoties uz šo atsevišķo gadījumu, izdarām divus nopietnus secinājumus, veidojam komisiju un gribam izspriest jautājumu principā. Zināt, paliek tāds iespaids, ka tie, kuri uzrakstījuši attiecīgo deputātu pieprasījumu, ir it kā paši izprovocējuši šo gadījumu ar Embrekta kungu, lai būtu iemesls nostādīt šo jautājumu pēc būtības un tik krasi. Es domāju, ka jārīkojas mazliet parlamentārāk, nevis tā, kā to darām mēs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu klusumu! Par balsošanas motīviem arī es lūdzu vārdu un gribētu atgādināt sekojošo: tad, kad mēs apspriedām šo jautājumu, protams, radās jautājums par Valsts drošības komitejas statusu. Es gribētu deputātam Dīmanim atgādināt to, ka tieši jautājumu par Valsts drošības komitejas statusa izstrādāšanu iesniedz nevis tie, kuri izprovocēja šo lietu, ja tā var teikt, un varbūt arī tas tā ir, bet to iesniedza arī Valsts drošības komitejas vadītājs Johansons. Vai vēl ir kādi runātāji par balsošanas motīviem? Nav. Tagad mums acīmredzot jābalso pa punktiem, jo 2. un 3.punkts mums būs dažādās redakcijās, bet līdz ar to arī 1.punkts būs jānobalso. Lūdzu reģistrēties! Ir 137 deputāti. Lūdzu, balsosim par konstatējošo daļu. Šeit nebija nekādu iebildumu vai priekšlikumu. Vai ir jābalso? Nav jābalso. Par 1.punktu, lūdzu. Vai ir iebildumi? Tā kā citādas tā redakcijas neizskanēja, balsosim lēmuma 1.punktu. Lūdzu rezultātu: par– 104, pret– 23, atturas– 7. Pirmais punkts tiek pieņemts tādā redakcijā, kādā tas jums ir iesniegts.
Tagad acīmredzot būtu pareizi rīkoties sekojoši: balsot deputātu iesniegto priekšlikumu, bet pēc tam komisijas ierosinājumu. Deputātu iesniegtais priekšlikums ir sekojošs. 2.punkts: “Izveidot deputātu komisiju Valsts drošības komitejas statusa noteikšanai Latvijas Republikā.” 3.punkts: “Uzdot Aizsardzības un iekšlietu komisijai izstrādāt Latvijas Republikas valsts drošības koncepciju un attiecīgu likumprojektu.” Tādā redakcijā ir abi punkti. Savukārt komisijas ierosinājums ir tāds– šos punktus apvienot, tad to redakcija būs šāda: “Uzdot Aizsardzības un iekšlietu komisijai izstrādāt Latvijas Republikas valsts drošības koncepciju un attiecīgu likumprojektu un sagatavot priekšlikumus par Valsts drošības komitejas statusu.”
Tātad vispirms balsojam deputātu ierosināto variantu, es jums to nolasīju, un pēc tam komisijas variantu, arī to es nolasīju. Balsosim deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– 27, atturas– 19. Tagad balsosim komisijas ierosināto redakciju. Lūdzu rezultātu! 77– par, 34– pret, 16– atturas. Tātad tiek pieņemta deputāta Einara Repšes ierosinātā redakcija. 2.punkts: “Izveidot deputātu komisiju Valsts drošības komitejas statusa noteikšanai Latvijas Republikā.” 3.punkts: “Uzdot Aizsardzības un iekšlietu komisijai izstrādāt Latvijas Republikas valsts drošības koncepciju un attiecīgu likumprojektu.” Bet, pirms mēs balsojam lēmuma projektu kopumā, vajadzētu precizēt 2.punktu: izveidot deputātu komisiju. Kam izveidot? Deputāt Repše, lūdzu!

E.Repše: Komisijā būtu deputāti, tātad tajā būtu jāiekļauj pārstāvji no iespējami ieinteresētām komisijām un arī mēs kā šā priekšlikuma autori. Šis jautājums ir vienreiz apspriests frakcijā, tas arī ir zināmā mērā kopējs viedoklis, un mēs piedāvātu komisijas sastāvā iekļaut šādus cilvēkus.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, pagaidiet, tagad gan nevajadzētu to darīt. Varbūt pareizāk būtu uzdot deputātam E.Repšem izveidot deputātu komisiju Valsts drošības komitejas statusa noteikšanai Latvijas Republikā un iesniegt to apstiprināšanai Augstākajā padomē. Nav iebildumu? Lūdzu.

E.Repše: Vai ar to Augstākās padomes darba laiks netiks pārāk traucēts, varbūt to var izdarīt Prezidijā?

Priekšsēdētājs: Bet jūs tikko gribējāt vēl vairāk to traucēt, sākt jau tūlīt to apspriest.

E.Repše: Ir priekšlikums šo komisiju apstiprināt vai nu tūlīt, vai Prezidijā.

L.Kurdjumovs: */Man ir iebildumi jūsu priekšlikumam– deputātam Repšem uzdot izvēlēties komisijas sastāvu. Es ieteiktu Augstākajai padomei vispirms noteikt komisijas skaitlisko sastāvu un atbilstoši mūsu lēmumam par abu frakciju proporcionālu piedalīšanos visu komisiju sastāvā dot iespēju katrai frakcijai izvirzīt atbilstošo deputātu skaitu./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, kam jūs uzdotu sastādīt šo komisiju?/

L.Kurdjumovs: */Es vēlreiz ierosinu Augstākajai padomei noteikt komisijas skaitliskumu, tad frakcijas proporcionālā sastāvā piedāvās savus pārstāvjus šai komisijai. Einars Repše, dabiski, var piedalīties tajā kā viens no projekta autoriem./

Priekšsēdētājs: */Es saprotu, ka jūs to uzdodat Prezidijam./ Kādam vajag izstrādāt un iesniegt komisijas sastāvu, nevar tūlīt pat sākt saukt uzvārdus.

V.Kostins: */Anatolij Valerianovič, man kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklim nav skaidras mūsu komisijas pilnvaras. Einars Repše veidos komisiju vai Prezidijs? Kāda tad ir mūsu komisijas loma un funkcijas? Tas ir mūsu komisijas jautājums un mums tas jāizstrādā./

Priekšsēdētājs: */Ar to, ka vairākums nenobalsoja par to, lai ar šo jautājumu nodarbotos tikai jūsu komisija, šis jautājums jau izlemts. Nākamais jautājums. Komisiju veido Augstākā padome, bet Einars Repše nāk ar priekšlikumu. Pirmais variants, kuru šeit tribīnē piedāvāja,– tūlīt izveidot komisiju. Otrais variants– komisiju veidos Prezidijs. Tūlīt vienosimies par šīs komisijas skaitlisko sastāvu. Atbilstoši mūsu lēmumam par frakcijām tajā ienāk proporcionāls frakciju locekļu skaits. Deputāt Kurdjumov, lai jūsu priekšlikums būtu līdz galam skaidrs, cik locekļu komisijas sastāvā jūs piedāvājat no savas frakcijas?/

L.Kurdjumovs: */Frakcija piedāvā iekļaut komisijā septiņus cilvēkus./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi?

J.Krūmiņš: Man kā vienam no izprovocētājiem ir priekšlikums komisijā iekļaut 13 cilvēkus, lai tā varētu ievērot un pārstāvēt visu intereses.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vairāk priekšlikumu nav? Balsosim divus priekšlikumus, bet otro– divās variācijās. Faktiski iznāk trīs priekšlikumi. Pirmais ir priekšlikums, kas šeit sāka veidoties, kad tribīnē atradās Einars Repše, un tas ir sekojošs: “Uzdot deputātam Repšem izstrādāt priekšlikumu par komisijas sastāvu Valsts drošības komitejas statusa noteikšanai Latvijas Republikā un iesniegt to apstiprināšanai Augstākajā padomē.” Otrais priekšlikums: “Augstākās padomes Prezidijam izveidot deputātu komisiju Valsts drošības komitejas statusa noteikšanai Latvijas Republikā septiņu deputātu sastāvā.” Trešais priekšlikums: “Augstākās padomes Prezidijam izveidot deputātu komisiju Valsts drošības komitejas statusa noteikšanai Latvijas Republikā 13 deputātu kopskaitā vai sastāvā.” Varam balsot? Es domāju, neiesniegsim citus priekšlikumus, jo te var būt dažādas variācijas, kas drusciņ jau ieskanējās, bet tas vienīgi sarežģīs situāciju un attālinās mērķi.
Pirmais priekšlikums: komisiju veido Einars Repše un iesniedz to apstiprināšanai Augstākajai padomei. Lūdzu balsosim. Rezultāts: 75– par, 36– pret, 20– atturas.
Otrais priekšlikums: komisiju veido Augstākās padomes Prezidijs septiņu cilvēku sastāvā, un nākamais priekšlikums– komisija būs 13 cilvēku sastāvā. Balsojam to, ka komisija būs septiņu cilvēku sastāvā. Lūdzu rezultātu: 50– par, 55– pret, 24– atturas.
Un trešais priekšlikums: komisiju veido Augstākās padomes Prezidijs, un tās sastāvā būs 13 deputāti. Lūdzu rezultātu: 89– par, 27– pret, 16– atturas. Tiek pieņemts variants, ka komisiju veido Augstākās padomes Prezidijs un tajā būs 13 deputāti. Paldies. Vai papildinājumu nav? Tādējādi varam balsot lēmumu kopumā. Lūdzu, balsosim! Vajadzīga 101 balss. Balsošana jau notiek, bija signāls. Lūdzu rezultātu! Par– 101, pret– 26, atturas– 7. Mums tiešām ir vajadzīga 101 balss, deputāt Kurdjumov, vai tā ir? Ja mēs deputāta Mantuļņikova pilnvaras esam apstiprinājuši un tāds ir rezultāts. Tātad lēmums ar 101 balsi tiek pieņemts.
Par nākamo lēmuma projektu vārds deputātam Tālavam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Arī šis lēmums jau tika vienlaicīgi izdalīts, un tas ir lēmuma projekts par deputātu pieprasījumu sakarā ar armijas dezinformācijas izplatīšanu par bruņoto kaujinieku darbību Latvijā. Šis lēmuma projekts ir jūsu rokās, un komisija to ir akceptējusi. Es tikai gribu teikt, ka ir priekšlikums pirmajā pantā iekļaut vēl vienu teikumu. Jāsaka tā, ka šis teikums ļoti ilgi tapa gan frakcijā, gan arī komisijā, un tā īsti mēs to noformulējām tikai kopā ar Ilmāru Bišeru, kurš arī to akceptēja tieši šādā redakcijā, kā es to tūlīt nolasīšu.

Priekšsēdētājs: Dariet to lēni un pamatīgi.

T.Jundzis: Lasu: “Jebkuri kārtības sargāšanas formējumi Latvijas Republikā var veidoties un darboties tikai Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktā kārtībā tās vadībā un kontrolē. Piešķirt Ministru padomei tiesības aizliegt tādu kārtības sargāšanas formējumu darbību, kas pārkāpj šos noteikumus. Ministru padomei jānodrošina šajā punktā prasīto prasību izpilde”. Viss pārējais paliek tā, kā jums tiek piedāvāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Paldies. Jautājumu nav. Debatēs ir pieteikušies deputāte Marjaša, deputāts Jagupecs, deputāts Šapovālovs, deputāts Kurdjumovs. Vārds deputātei Marjašai. Kā, lūdzu? To vajadzēs izteikt pretenzijās, apspriežot sekretariāta darbu.

R.Marjaša: Es runāšu krieviski. */Es aicinu abu frakciju deputātus atbalstīt lēmumu šajā jautājumā, ko pieņēmusi mūsu frakcija. Mēs vienprātīgi secinājām, ka informācija, ko satur anonīmā uzziņa, ir dezinformējoša. Es domāju, ka deputāti pārliecinājās par to, mums visiem bija iespēja uzdot jautājumus tiesībsargājošo orgānu vadītājiem. Atbildes uz šiem jautājumiem liecina par to, ka informācija par bruņotām kaujinieku vienībām nav nekas cits kā meli, dezinformācija. Komisijas sēdē Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Johansons uz mūsu jautājumiem atbildēja, ka tādu vienību Latvijā nav.
Kāpēc Augstākajai padomei jāpieņem šāds lēmums? Vispirms tāpēc, ka dezinformēto pilsoņu loks ir pietiekami plašs. Viss sākās, kā paskaidroja Drošības komitejas priekšsēdētājs, partijas aktīvā, kur 14 rajonu organizāciju pārstāvjiem tika izsniegta šī uzziņa. Šo pašu informāciju publicēja avīze “Jeģinstvo”, un vēl bez tam Latvijas kompartijas uz PSKP platformas CK pirmais sekretārs A.Rubiks PSKP 28.kongresā savā runā paziņoja, ka Latvijā notiek profašistisku nacionālistisku militarizētu formējumu veidošana. Tā mēs varam secināt, ka šī dezinformācija, publicēta centrālajā presē, izplatījās ļoti plaša iedzīvotāju loka vidū. Kaitējumu, ko radīja šī dezinformācija, es gribētu raksturot no diviem skatu punktiem. Tas ir kaitējums ārpus mūsu parlamenta un kaitējums parlamenta iekšienē. Ārpus parlamenta šī dezinformācija sekmē galēju politiskā stāvokļa destabilizāciju iedzīvotāju vidū. Tagad, kad Latvijas ceļš uz neatkarību kļuvis par realitāti, ir fakts, ka arvien vairāk un vairāk cilvēku to sāk saprast, nostājas jaunajās, Deklarācijas pozīcijās. Ļaudis strādā, domā par nākotni, konstruktīvi darbojas, konkrētus uzdevumus pildot. Lai to kavētu, bija vajadzīga šī dezinformācija.
Īpaši gribu atzīmēt starpnacionālo pretišķību saasināšanos, ko šī dezinformācija rada. Tajā laikā, kad vienojošie momenti– nacionālo kultūru attīstība, nacionālo kultūru autonomija Latvijā– tiek ignorēti, to parādīja viena no jautājumiem apspriešana, par Konsultatīvo tautību padomi, konfrontācijas momenti, pretstatošie, visnotaļ tiek pasvītroti un novesti līdz absurdam, kaut vispār zināms, ka miers un saskaņa iespējama tikai uz attīstītas kultūras un ekonomikas pamata.
Un otrais aspekts– dezinformācija. Domāju, ka tā var tikt nobloķēta, ja mēs kopā pieņemsim šo lēmumu, kura būtība ir tā, ka frakciju pārstāvji (jo pirmām kārtām runājam par frakciju “Līdztiesība”) ieinteresēti profesionālā auglīgā parlamenta, komisiju darbībā, plenārsēžu gaitā, kas tiešām, ne tikai vārdos, sajūt Latviju kā savu dzimteni, aicināti pavisam precīzi paziņot par savu šīs dezinformācijas nosodījumu. Lai gan, teiksim, tieši šeit, parlamentā, ir ļaudis, kuriem grūti norobežoties no šīs dezinformācijas, ja “Jeģinstvo” to publicēja, tad Interfrontes līderiem, kas šeit ir klāt, no šīs dezinformācijas grūti distancēties, kaut gan par to būtu jāpadomā.
Cienījamie deputāti, šodien ceļš uz neatkarību– realitāte. Iepazīstoties ar centrālo presi, mēs redzam, ka arī dažas citas republikas, kas vēl ir PSRS sastāvdaļas, iet uz patstāvību un neatkarību. Domāju, ka republikas, kurām ir liels intelektuālais potenciāls un kurās demokratizācijas procesi intensīvi, var mūs apsteigt. Es uzskatu un esmu par to pārliecināta, ka dezinformācija, par kuru runa, šinī lēmumā pelna tikai nosodījumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs runāt gribētāju saraksts arvien palielinās. Tātad es jau nosaucu: deputāts Jagupecs, deputāts Šapovālovs, Kurdjumovs, Aleksejevs, Preinbergs. Man būtu lūgums visiem, kuri runā debatēs: neatkārtojiet to, ko mēs jau šeit esam apsprieduši, mums tagad ir lēmuma projekts, tāpēc apspriedīsim konkrētu lēmuma projektu un varbūt akcentēsim savu uzmanību uz to, kas šeit, pēc jūsu domām, ir pareizi atainots no mūsu diskusijas, kura jau tika nobeigta iepriekšējā reizē, un kas varbūt nav pareizi, un, lūdzu, izvirziet savus priekšlikumus. Vārds deputātam Jagupecam, pēc tam runās deputāts Šapovālovs. Lūdzu. Es lūgšu jūsu atļauju debatēs dot piecas minūtes, protams...

J.Jagupecs: */Es gribētu izteikt dažas piezīmes par tikko piedāvāto Augstākās padomes lēmuma projektu par deputātu pieprasījumu. Pirmā piezīme sakarā ar 1.punkta formulējuma izmaiņu, ko izdarīja iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lai noskaidrotu jaunā formulējuma būtību, būtu mērķtiecīgi izdarīto izmaiņu tekstu nodrukāt un darīt zināmu deputātiem. Dot tiesības Latvijas Republikas Ministru padomei aizliegt organizāciju darbību, kas neiekļaujas valstiskās struktūrās, kopumā var tikai apsveikt un atbalstīt, bet es gribu atzīmēt sekojošo. Šī lēmuma 2.punktā vārdus “melīgi izdomājumi” nomainīt ar “dezinformāciju” atbilstoši lēmuma nosaukumam, kurā runa tieši par dezinformāciju, nevis par melīgu informāciju. Bez tam es iesniedzu priekšlikumu, kuru komisija neatbalstīja, par to, ka otrajā rindkopā jāizdara šādas izmaiņas: “Augstākā padome konstatē, ka Latvijas Republikā nav formējumu” papildināt ar vārdiem “pēc Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības komitejas un prokuratūras ziņām”.
Deputātes Marjašas uzstāšanās sakarā es gribu piezīmēt, ka informācija avīzē “Jeģinstvo”, kuru mēs šodien apspriežam, parādījās pēc tās izplatīšanas šeit, Augstākajā padomē, bet ne pirms tam. Bez tam es uzstāju, lai Augstākajā padomē tiktu apspriests mans priekšlikums, par kuru jau esmu runājis no šīs tribīnes: Augstākajai padomei viennozīmīgi jāizsaka sava attieksme sakarā ar aizsargu organizācijas atdzimšanu. Kāpēc rodas tādas bažas? Tās rodas sakarā ar to, ka pirmajā jūnijā, kā zināms, notika Latvijas Republikas Pilsoņu kongress, kur tika pieņemts nolikums par Latvijas Republikas vietējo un apriņķu pilsoņu komitejām. Tā 5.punktā, starp citu, ir teikts, ka pilsoņu aizsardzībai tiek atjaunota aizsargu organizācija.
Un tālāk 7.punktā: pilsoņu apriņķu komitejas veido koordinācijas tīklu un citus nepieciešamos apstākļus Latvijas Republikas pilsoņu apgādei un aizsardzībai ekstremālās situācijās. Mums visiem zināms, ka pilsoņu komitejas otrajā kongresā viennozīmīgi pasludināja, ka neatzīst pašreizējās Augstākās padomes darbību. Dabiski, ka aizsargu organizācija, kuras darbība pamatojas uz 1922.gada konstitūciju, atbilstošiem likumiem, kas pieņemti Latvijā 1919., 1936., 1938.gadā, nevar neradīt bažas tikai “Līdztiesības” deputātu grupai, bet arī tai iedzīvotāju daļai, kas labi atceras šīs organizācijas darbību. Mēs lieliski saprotam, ka aizsargu darbība nebija kārtības sargu darbība. Tā bija militāra organizācija, kuras struktūrā ietilpa militāras gaisa, jūras, sauszemes, dzelzceļa un citas apakšvienības. Tā bija apbruņota organizācija. Tāpēc man liekas, ka Augstākajai padomei jāizveido atbilstoša komisija un jāpieņem lēmums, kurā viennozīmīgi jāizsaka mūsu nostāja pret šo organizāciju, kuru vairs nevar vienādot ar to, kas izveidota Ministru padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka vadībā. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Deputāts Šapovālovs, pēc tam deputāts Kurdjumovs./

P.Šapovālovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es arī biju klāt tikšanās reizē ar Johansona kungu, Latvijas Republikas Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju, kad viņš, atbildot uz jautājumiem par apbruņotiem formējumiem, pasvītroja, ka viņa rīcībā tādas informācijas nav. Tāpat šeit paziņoja republikas iekšlietu ministrs un Bišera kungs. Bet es kā jurists saku: ja nav informācijas, tas nenozīmē, ka nav bruņotu vienību. Tas ir jāsaprot. Tas ir mans personīgais uzskats.
Tālāk, atgriežoties pie aizsargu formējumiem, es atbalstu deputātu Jagupecu, ka mums šiem formējumiem jāpievērš īpaša uzmanība, jo laikraksta “Sovetskaja Molodjož” korespondentam tika paziņots, ka aizsargiem ieroču pagaidām nav. Pagaidām nav. Taču ieročus mūsdienās nav grūti iegūt. Var gadīties tā, ka pašlaik aizsargiem ieroču nav, bet pēc dienas, divām tie var parādīties.
No politiskām problēmām atgriežamies pie juridiskām. Otrais punkts. Mēs ierakstījām: “uzdot Latvijas Republikas prokuratūrai noskaidrot un saukt pie atbildības personas...” Man nepatīk šis formulējums tāpēc, ka rodas jautājums: par ko saukt pie atbildības? Kādu Kriminālkodeksa pantu šajā gadījumā piemērot? Par apmelošanu? Par starpnacionāla naida kurināšanu? Par kaut ko trešo? Nu Augstākā padome dod prokuratūrai vainīguma faktus un nepieciešamību saukt pie atbildības, tas ir, mēs lemjam, ka jāsauc pie atbildības, cilvēks atrasts, atliek piemērot pantu. Tā iznāk, ja mēs pieņemsim pantu šajā redakcijā. Tā ir atgriešanās pie 1937.gada: ir cilvēks, atliek izvēlēties pantu un darboties tālāk. Es iesaku šādu redakciju: “uzdot Latvijas Republikas prokuratūrai izlemt jautājumu par to personu saukšanu pie atbildības, kas izplata melīgu informāciju par bruņotu vienību veidošanu”. Un viss. Par veiktajiem pasākumiem mēneša laikā informēt Augstāko padomi. Papildinājumā: būšu priecīgs, ja tādu bruņotu vienību nav un nebūs. Tāpēc iesaku, lai pēc 2. punkta ienestu jaunu, vai pēc 3.punkta: gadījumā, ja šīs ziņas nepatiesas, saukt pie atbildības personas, kas slēpj patiesību. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: */Iesniedziet, lūdzu, savus priekšlikumus vai paskaidrojiet, ko nozīmē “izlemt jautājumu”. Likt uz balsošanu? Par procedūru?/

L.Kurdjumovs: */Lūdzu atvainot, Anatolij Valerianovič, pēc deputātu Jagupeca un Šapovālova runām es atsaucu savu uzstāšanos./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Vārds deputātam Alksnim, pēc tam runās deputāts Preinbergs. Es atvainojos, deputāt Aleksejevs. Ir parādījies arī deputāts Alksnis, bet vārdu lūdz deputāts Aleksejevs. Es atvainojos. Vēl runās deputāts Preinbergs, pēc tam deputāts Geidāns, un deputāts Teikmanis. Ņemot vērā situāciju,– mēs šodien nevarēsim pieņemt lēmumu, ja mēs vēl debatēsim par to, ko mēs jau debatējām.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi, mēs šodien izskatām jautājumu, kas tiešām ir ļoti nopietns. Es ar lielu labpatiku uzzināju, ka arī deputāte Marjaša šo jautājumu uztver kā ļoti nopietnu. Bet mēs acīmredzot ar viņu atšķirsimies šī gadījuma vērtēšanā. Domāju, ka šeit visi vienbalsīgi uzstājas pret jebkādu valdības nekontrolētu bruņotu vai nebruņotu formējumu veidošanu, kas vēlas nodibināt kārtību republikā. Šajā sakarā gribu teikt, ka baumu izplatīšanos republikā zināmā mērā veicinām arī mēs paši. Ņemsim, piemēram, vēsturi ar formējumiem sabiedriskās kārtības sargāšanai Augstākās padomes rajonā, kur, kā jūs zināt, parādījās ļaudis ar apsējiem, uz kuriem bija nesaprotamas emblēmas. Šo cilvēku parādīšanās tiesības un mērķi pavisam nebija skaidri, bet šie cilvēki izprovocēja mums visiem zināmās nekārtības. Deputātu reakcija šeit liecina par vāju juridisko sagatavotību.
Iedomājieties paši, ka uz ielas pie jums pienāk cilvēks ar apsēju, uz kura ir nesaprotamas zīmes, un pārtrauc jūsu gaitu, cenšas jūs apvainot vai izraut no rokām plakātu vai transparentu. Kā to novērtēt? Ne citādi– kā par provokāciju. Un šeit, lūk, Anatolij Valerianovič, man jāsaka, ka zināma daļa atbildības gulstas arī uz jums, jo jūs tā arī nevarējāt paskaidrot, kas ir šie cilvēki. Kas viņus organizēja? Tas, dabiski, izsauca dažādas baumas, kuras palīdzēja izplatīt arī masu informācijas līdzekļi. Bet vēl nesen mēs pa Latvijas radio dzirdējām par vienību veidošanos. Tagad es vairs precīzi neatceros, kā tos sau-ca– apsardzes vienības aizsardzībai vai pašaizsardzībai, bet vēlāk noskaidrojās, ka tās ir vienības viensētu aizsargāšanai no mežacūkām. Taču jūs saprotat, ka bez izskaidrojuma stāvoklis saspringst. Tāpēc es aicinu masu informācijas līdzekļu darbiniekus būt ļoti uzmanīgiem, gatavojot materiālus par šo tēmu.
Kas attiecas uz piedāvāto lēmuma projektu, tad es ierosinu pirmajā punktā vēl ierakstīt: laikus informēt Augstāko padomi par visām no jauna izveidotajām sabiedriskās kārtības sargāšanas vienībām. Jo mums ir jāatzīst, ka Ministru padome pieņēma lēmumu, bet mums nenodeva informāciju par kārtības sargu nolikumu. Tā bija kļūda. Starp citu, man liekas, ka nesaprašanās var rasties sakarā ar dažu vietējo padomju lēmumiem dibināt municipālo policiju. Es uzskatu, ka Augstākajai padomei par to jābūt informētai: kas tā par policiju? Kādas ir tās tiesības? Kā šī policija tagad sadarbojas ar miliciju? Trešo punktu es lūdzu papildināt ar vārdiem: “...šī gada 15.maijā komats informēt Augstāko padomi, kas ir to vienību organizators, kuras centās nodarboties ar kārtības uzturēšanu Augstākās padomes rajonā”. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg, jums vārds.

G.Preinbergs: Man liekas, ka jautājums tiešām ir vairāk nekā nobriedis. Par to daudzkārt runāts un, man liekas, ka tas daudzkārt ir arī skaidrs, jo mēs esam to noklausījušies tad, kad šeit bija mūsu VDK priekšsēdētājs Johansons. Man tikai gribas atgādināt dažus momentus un pateikt sekojošo: mēs nedrīkstam ignorēt šo dezinformācijas plūsmu, un man kļūst stipri dīvaini, kad man šeit, no šīs tribīnes zālē jādzird, ka tas ir gadījums. Nē, cienījamie kolēģi, tas nav gadījums! Mēs Jelgavā zinām šos gadījumus jau no marta, aprīļa mēneša, kad sistemātiski kāda dezinformācija tika izplatīta vietējā padomē, tā ir sistēma, tas nav gadījums, tāpēc es katrā ziņā uzskatu, ka šis lēmums ir nepieciešams un nemaz nevajag arī ko labot.
Vēl es gribētu teikt: par ko tad īsti mēs varētu saukt pie atbildības? Man liekas, ka otrajā punktā ir skaidri pateikts, ka varam saukt pie atbildības tās personas, kuras izplata nepatiesus izdomājumus, taču es vēl gribētu pievienot klāt “par nacionālā naida kurināšanu”, jo būtībā te ir tā sakne– radīt šķirtni starp tautām, un tas pamatā tā arī ir.
Runājot par pilsoņu komitejām, man ir sava īpaša nostāja, taču es gribētu pateikt, ka pilsoņu komitejas meklē kontaktus ar Augstāko padomi, un, man liekas, tās dara pareizi. Varbūt kļūdas stratēģijā, bet tas jau ir cits jautājums. Ko es gribētu šeit uzsvērt? Mēs aizmirstam cienījamo Rubika kungu, kurš kategoriski neatzīst šo parlamentu, un, kā jūs zināt, pats viņš ir bijis plenārsēdēs tikai vienu vai divas reizes, tātad spriediet un vērtējiet paši. Paldies par uzmanību, un es aicinu jūs nobalsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Ir ienākuši priekšlikumi pārtraukt debates. Man šai sakarā jāatvainojas deputātiem, kā es saprotu, tie bija Teikmanis, Geidāns un tagad vēl Zotovs, taču man jāliek jautājums uz balsošanu, jo ir iesniegts priekšlikums par debašu pārtraukšanu. Izsakiet savu attieksmi pret debatēm– tās turpināt vai pārtraukt. Tātad, lūdzu, balsosim priekšlikumu par pārtraukšanu, bet jūs savu attieksmi varat izteikt dažādi. Lūdzu rezultātu! Par debašu pārtraukšanu ir 102 deputāti, tātad debates tiek pārtrauktas. Lūdzu, deputāt Jundzi. Man visi priekšlikumi ir, es varu tūlīt visu likt uz balsošanu, bet ja jums ir vajadzīgs vārds, pirms mēs sākam balsošanu, tad lūdzu!

T.Jundzis: Es gribu teikt, ka pamatā visi šie priekšlikumi komisijās tika izskatīti un tie nesaņēma balsu vairākumu, tāpēc es varu tikai atkārtoti ierosināt balsot projektu ar vienu labojumu, kurš jums tika nolasīts, un to balsot tādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Kā, lūdzu? Man situācija ar šīm zīmītēm veidojas tāda, ka lielākais vairākums to tomēr ir papildinājumi. Izmantojot vienu punktu, kuru ierosināja deputāts Jagupecs, ir priekšlikums izveidot komisiju sakarā ar pilsoņu komiteju, es precīzi nefiksēju, paziņojumu par aizsargu organizācijas izveidošanu. Tas ir atsevišķs punkts. Pārējie punkti tā vai citādi papildina to, kas šeit jau ir, piemēram, deputāts Jagupecs, preambulā pēc vārdiem “Latvijas Republikā” ierosina papildināt, kā jūs dzirdējāt, “pēc Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības komitejas un prokurora datiem”, ja nav informācijas.
Tālāk. Deputāts Zaļetajevs, šeit, arī preambulā, es izlasīšu ātrāk, jo tulkojot varu kļūdīties: */“Augstākā padome konstatē, ka formējumi, kas darbojas pie sabiedriskajām organizācijām sabiedriskā kārtā, nav apbruņoti.”/
Tālāk. Deputāts Šapovālovs otro punktu lūdz formulēt tā: nevis noskaidrot un saukt pie atbildības personas, bet uzdot prokuratūrai izskatīt jautājumu par personu saukšanu pie atbildības. Tie tad ir visi priekšlikumi. Vai jums ir par balsošanas motīviem?

A.Zotovs: */Kas tas ir– apbruņotās vienības? Jūs pieņemat lēmumu, nenosakot to juridisko statusu. Bruņotās vienības– tie ir cilvēki, kuriem kaut kas rokās (nunčaki) vai karate. Runa ir par tiem formējumiem, kuri tomēr reāli eksistē. Es glabāju vēlētāju jautājumus par uzbrukumiem, piemēram, Gaujā, tāpat par majora Braijera bruņotajiem ļaudīm, kurš tagad ir komisijas sastāvā. Tomēr uzdosim komisijai, kuru pašlaik sastādām, un deputātam Repšem noskaidrot šo problēmu, tāpēc ka moments pašlaik ir politiski bīstams, sprādzienbīstams./

Priekšsēdētājs: */Nu, tad jūs, lūdzu, materiālus nododiet deputātam Repšem, kas, starp citu, nekādu komisiju neveido./

A.Zotovs: */Nu, tā komisija, kuru mēs par Valsts drošības komisiju saucam, varbūt kaut kā savienot šos jautājumus?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Teikmani.

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Diemžēl man debatēs netika dots vārds, bet tomēr. Neaizrausimies ar to, ko mēs nedrīkstam darīt– otrajā punktā mēs dodam likuma tulkojumu, tas ir pēc šā teksta. Tas ir krimināllikums, kas skaidrojams, mēs esam tiesīgi tādu dot, bet tikai tad, ja to būs izskatījusi Likumdošanas komisija. Neuzņemsimies tās funkcijas, ko mēs nedrīkstam darīt, mēs šeit esam ierakstījuši, ka tās personas, kuras izplata nepatiesas ziņas par bruņotām vienībām, pirmkārt, ir saucamas pie kriminālatbildības par politiskās situācijas destabilizāciju. Nav mums tāda krimināllikuma panta, nav mums tāda administratīvā likuma panta. Otrkārt, mēs dodam krimināllikuma pantu, kur ir noteikta kriminālatbildība par nacionālā naida kurināšanu, mēs šeit esam devuši tā tulkojumu, ka tas izpaužas kā nepatiesu izdomājumu izplatīšana par bruņotām vienībām. Tas ir likuma tulkojums. Mēs nevaram pašreiz pieņemt šādu likumu tulkojumu. Tāpēc es ierosinu otro punktu izteikt šādā redakcijā: “Uzdot Latvijas Republikas prokuratūrai noskaidrot personas, kuras izplata nepatiesus izdomājumus par bruņoto vienību veidošanu, un lemt jautājumu par šo personu saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.”

Priekšsēdētājs: Mīļie kolēģi! Viss tas būtu labi, bet vai tad mums nevajag iet uz priekšu? Vai mēs tagad apspriežam otro punktu? Deputāts Zotovs grib kaut ko Repšem jautāt, citi arī gribēs... Es jums uzdevu jautājumus, uz kuriem gribēju saņemt atbildi un iet uz priekšu. Pirmais. Mēs varam balsot par katru punktu atsevišķi un plus iesniegtie labojumi. Un pēc tam sakarā ar katru punktu uzklausīsim par balsošanas motīviem, ja būs iebildumi vai papildinājumi. Lūdzu, savus priekšlikumus izsakiet, mēs ņemsim vērā. Tātad jums nav iebildumu? Balsosim pa punktiem.
Vispirms par preambulu tādā redakcijā, kādu ir iesniegusi mūsu komisija, pēc tam balsosim papildinājumus. Par balsošanas motīviem ir kas sakāms? Lūdzu, balsosim preambulu. Lūdzu, rezultātu: 98, 18, 6... Balsojošo vairākums ir. Paldies. Preambula tiek pieņemta.
Tagad uzreiz balsosim labojumus. Vispirms deputāta Jagupeca labojumu. Pēc vārdiem “Augstākā padome konstatē, ka Latvijas Republikā nav”, pēc vārdiem “Latvijas Republikā...”. Es lasīšu krieviski, lai būtu precizitāte, jo man ir grūti momentā precīzi tulkot. Pēc “Latvijas Republikā”, pēc “Iekšlietu ministrijas, Drošības komitejas, prokuratūras ziņām...” un tālāk kā tekstā. */“Pēc Iekšlietu ministrijas, VDK, prokuratūras ziņām”. Pēc vārdiem “Latvijas Republikā” un tālāk kā tekstā./ Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo papildinājumu. Balsosim! Lūdzu rezultātu: par– 58, pret– 55, atturas– 15. 55+15– tas ir 70. Līdz ar to “par” nav balsojis vairākums. Šis papildinājums netiek pieņemts.
Deputāta Zaļetajeva formulējums pēdējai rindkopai: */“Augstākā padome konstatē, ka formējumi, kas darbojas pie sabiedriskajām organizācijām vai sabiedriskā kārtā, nav apbruņoti.”/ Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 30– par, 78– pret, 22– atturas. Balsojošo vairākums nav. Paldies. Vairāk priekšlikumu sakarā ar konstatējošo daļu jeb preambulu nav.
Pirmais lēmuma punkts. Vēlreiz nolasu: “Augstākā padome nolemj: 1. Jebkuri kārtības sargāšanas formējumi Latvijas Republikā var veidoties...” Un pēc tam jūs nemitīgi jautājat, lai es atkārtoju... Lūdzu klusumu! “...jebkuri kārtības sargāšanas formējumi Latvijas Republikā var veidoties un darboties tikai Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā, tās vadībā vai kontrolē. Piešķirt Ministru padomei tiesības aizliegt tādu kārtības sargāšanas formējumu darbību, kas pārkāpj šos noteikumus. Ministru padomei nodrošināt šajā punktā izteikto prasību izpildi.” Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par– 102, pret– 20, atturas– 10. Punkts tiek pieņemts šajā redakcijā. Papildus redakcijas netika iesniegtas. (Zālē sarunas, izsaucieni.)

A.Aleksejevs: */Es rakstīju un lūdzu ierakstīt, lai Ministru padome informētu Augstāko padomi par visiem formējumiem./ (Zālē sarunas, kņada.)

Priekšsēdētājs: Bez paraksta, deputāt Aleksejev!... (Dep. Aleksejevs turpina bez mikrofona.) Jā, bet jūs man atgādināt visas manas kļūdas, es jums atgādinu tikai dažas.
Pirmā punkta papildinājums: */“...un informē Augstāko padomi par visiem veidojamajiem sabiedriskās kārtības sargāšanas formējumiem”./ Tātad Ministru padome informē Augstāko padomi par visiem sabiedriskās kārtības sargāšanas formējumiem, kurus Ministru padome apstiprina. Vai es pareizi sapratu? Lūdzu, balsosim šādu papildinājumu pirmajam punktam. Rezultāts: 45– par, 51– pret, 25– atturas. Puse no balsojošiem nav. Tas ir, vairākuma nav. Šis papildinājums netiek pieņemts.
Tagad par otro punktu. Vispirms tajā redakcijā, kura ir šeit. “Uzdot Latvijas Republikas prokuratūrai noskaidrot un saukt pie atbildības personas, kuras izplata nepatiesus izdomājumus par bruņotu vienību veidošanu, tādējādi destabilizējot politisko situāciju un kurinot nacionālo naidu. Par veiktajiem pasākumiem mēneša laikā informēt Augstāko padomi.” Par balsošanas motīviem jau izteicās deputāts Teikmanis. Vai gribat savu priekšlikumu vēlreiz pamatot? (Starpsaucieni, sarunas.)

A.Teikmanis: Es vēlreiz jūs aicinu padomāt– nevis mums viegli ir pieņemt, bet mēs nostādīsim tos, kuriem būs jāpilda šis lēmums, ļoti kutelīgā situācijā, jo viņiem ir likums, pēc kura ir jāvadās, un tad vēl parādās kaut kāds Augstākās padomes lēmums, kas, piedodiet, sajauks tikai galvu konkrētajam izmeklētājam. Nevis deputāts lems, bet izmeklētājs.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums?

A.Teikmanis: Es to noformulēju tā: “Uzdot Latvijas Republikas prokuratūrai noskaidrot personas, kuras izplata nepatiesus izdomājumus par bruņotu vienību veidošanos, un lemt jautājumu par šo personu saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.” Likumā atbildība ir paredzēta.

Priekšsēdētājs: Tad gandrīz vai jāsaka, ka, salīdzinot jūsu priekšlikumu ar deputāta Šapovālova priekšlikumu, deputātam Šapovālovam jānoņem savs priekšlikums.
*/Tā, ja? Jūs atsaucat savu priekšlikumu un atbalstāt deputāta Teikmaņa priekšlikumu?/ (Dep. Gavrilovs kaut ko runā. Slikti dzirdams. Zālē smiekli.) */Labi, tad uzskatīsim, ka tie ir jūsu un Teikmaņa priekšlikumi, bet, manuprāt, deputāta Teikmaņa priekšlikums ir nedaudz plašāks un precīzāks./

J.Vaivads: Vai to nevar vienkāršāk? Saukt personas pie likumā paredzētās atbildības vai uzrakstīt tikai– “likumā paredzēto”, tas pats vien ir.

Priekšsēdētājs: Vai uzskatīt to par trešo priekšlikumu? Kolēģi, nu, nevajag, ja jau divi deputāti uzņēmušies, tad... 2. punkts tādā redakcijā, jā, starp citu, vai deputāts Jundzis piekrīt?

T.Jundzis: Es teikšu tā, ka var piekrist, būtība jau nemainās, man liekas, tas ir tīri emocionāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsosim šādu redakciju, kas acīmredzot ir zināms konsenss: “Uzdot Latvijas Republikas prokuratūrai noskaidrot personas, kas izplata nepatiesus izdomājumus par bruņotu vienību veidošanos, un lemt jautājumu par šo personu saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Par veiktajiem pasākumiem mēneša laikā informēt Augstāko padomi.” Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par– 125, pret– 6, atturas– 3. Otrais punkts ir pieņemts tādā redakcijā. Par trešo punktu. Tam citas redakcijas nebija. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par– 114, pret– 6, atturas– 5. Punkts ir pieņemts. Tagad papildus ceturtais punkts.
*/Sakarā ar to, ka atjaunotā aizsargu organizācija neatzīst pašreizējo Latvijas valdību, uzskatām, ka ir mērķtiecīgi izveidot deputātu grupu septiņu cilvēku sastāvā aizsargu organizācijas darbības izpētei./
Par balsošanas motīviem. Trešais mikrofons, lūdzu!

T.Jundzis: Mums ir komisiju dibināšanas mānija. Tas kārtējo reizi izpaužas šajā priekšlikumā. Es tikai gribu pirms balsošanas informēt, ka šo jautājumu mūsu komisijā gatavo Odisejs Kostanda un nākamajā sēdē tas tiks izskatīts komisijā. Ja būs nepieciešamība, mēs ar to tad varētu griezties Augstākajā padomē.
Otrkārt, es domāju, ka šādu punktu nevajadzētu pieņemt arī tāpēc, ka mums jau ir pirmais punkts, kas tieši paredz, ka aizliegta ir visu formējumu darbība, kuri nedarbojas Ministru padomes noteiktajā kārtībā vai nedarbojas tās kontrolē.

Priekšsēdētājs: Deputāt Jagupec, vai jūs nevarētu pieņemt zināšanai šādu informāciju, un, tiklīdz komisija būs izskatījusi, jūs varat ierosināt šo informāciju apspriest šeit, Augstākajā padomē, ja tas būs nepieciešams? Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Jagupecs: */Es visumā piekrītu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam, taču uzskatu, ka mums Augstākās padomes pavasara sesijā jāizskata šis jautājums un jāpieņem attiecīgs lēmums. Pēc komisijas izpētes darba šis jautājums jāieslēdz darba kārtībā atbilstoša lēmuma pieņemšanai. Es piekrītu, ka šodien jautājumu var neiekļaut, bet obligāti.../

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Paldies. Līdz ar to visus papildinājumus un grozījumus esam izskatījuši, tagad balsosim lēmumu kopumā. Reģistrēties nevajag, jo neviens nav atvainojies, ka viņš ir ieradies uz balsošanu. Ja kāds uzstāj, var lūgt reģistrēties. Neviens neuzstāj. Lūdzu, balsosim lēmuma projektu kopumā. Kopumā vajadzīga 101 balss. Rezultāts: par– 105. Godātie kolēģi, jūs mani vienkārši nostādāt neērtā situācijā– kad mēs balsojām pantus, jūs necēlāt balsošanas kartītes, tad, lūdzu, grozieties, kā gribat,– vai nu atvainojieties, un mēs reģistrēsimies no jauna, vai kaut kā citādi. 150– par, pret– 25, atturas– 3. Tātad lēmums ir pieņemts.
Paziņojumi. Pirms frakcijas vadītāji dodas pie mikrofona sniegt savu informāciju, ir šāds paziņojums: “Sakarā ar tautas deputātu pieprasījumu lūdzu vārdu informācijai par ceļazīmju iegādi uz sanatorijām, atpūtas namiem šā gada augusta mēnesī, kā arī par parakstīšanos uz preses, žurnālu izdevumiem šā gada otrajam pusgadam.” Noklausīsimies šādu īsu informāciju? Kā, lūdzu? Lūdzu.

L.Tukāne: Tuvojas atvaļinājuma laiks, un tāpēc daudzus deputātus interesē jautājumi, kā būs ar ceļazīmēm uz sanatorijām un atpūtas namiem. Šajā sakarībā daru jums zināmu: augusta mēnesī varat iegādāties ceļazīmes uz sanatoriju “Rīgas Jūrmala”, tās filiāli Līgatnē, sanatorijām “Latvija” un “Baltija”. Runājot par atpūtas namiem, pansionātiem, izņemot pansionātu “Lielupe”, kuri ir Vissavienības sadalē, mums laikam būs ļoti grūti kaut ko panākt. Es domāju– ja būs īpaša vēlēšanās, kādam varēsim palīdzēt. Citi interesējošie jautājumi: daži deputāti griezās pie manis– kā būs ar ģimenes locekļiem. Noteikumi visiem pastāv vienādi, tātad– ja jūs vēlaties sanatorijā atpūsties ar dzīvesbiedri vai arī kopā ar dēlu vai meitu– no 16 gadiem, ja viņiem ir pases, lūdzu. Filiālē “Līgatne”, ja būs vēlēšanās,– arī ar mazbērniem, man daži deputāti to lūdza, tur var dzīvot arī bērni no 6 vai 7 gadiem. Pārējiem ir tādi noteikumi: vajadzīga kūrortkarte un viss pārējais. Man ir lūgums šajā sakarā: lūdzu, padomājiet un rīt ar komisiju priekšsēdētāju starpniecību dariet zināmu, kas un uz kurieni vēlas, lai mēs varētu apmierināt jūsu vēlmes. Tātad rīt no rīta es gaidīšu ziņas no komisiju priekšsēdētājiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, diez vai komisiju priekšsēdētājiem ir jānodarbojas ar šo darbu. Katrs deputāts lai individuāli izlemj, un viss pārējais ir viņa paša rokās.

L.Tukāne: Tad, lūdzu, rīt no rīta es gaidīšu informāciju 167.istabā. Vai ir kādi jautājumi?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka jautājumus šeit visas auditorijas priekšā neuzdosim, bet tas, kurš vēlas, droši vien arī noskaidros visas detaļas.
Par otro jautājumu.

L.Tukāne: Par parakstīšanos uz presi un žurnāliem. Pastāv noteikumi, ka jūs varat parakstīties uz otro pusgadu uz žurnāliem un avīzēm, ja jums ir bijuši abonenti pirmajā pusgadā, jā, tad jums ir tiesības turpināt parakstīšanos uz otro pusgadu. Kuriem deputātiem ir šāda situācija, lūdzu griezties pie manis, es jums palīdzēšu šo jautājumu nokārtot. Ja ir deputāti, kuri nav parakstījušies uz pirmo pusgadu, bet ir vēlēšanās saņemt avīzes vai žurnālus, tad es atstāšu sekretariātā vēlreiz šo mapīti, kurā ir norādīts, kādas avīzes ir iespējams parakstīt. Ja kādus žurnālus vai avīzes jūs vēlaties, lūdzu, parakstiet savu uzvārdu un preses izdevuma nosaukumu, to jūs varēsiet saņemt mūsu preses apvienības kioskā otrajā pusgadā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Frakciju vadītāji, lūdzu. Nav informācijas? Lūdzu, sakiet!

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi, tā kā mums ir ievilcies darbs, tad frakcijas sēdi mēs sākam pusstundu vēlāk, tātad pulksten 15.30. Labi. Ja tas ir par vēlu, tad pulksten 15.00– frakcijas sēde.

S.Dīmanis: Frakcijas “Līdztiesība” sēde pulksten 15.00, kā parasti.

Priekšsēdētājs: Plenārsēde rīt pulksten desmitos.