1990.gada 17.jūlija sēdes stenogramma
Rīta sēdē
*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka
sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka
tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Dūma
tulkojums.
Sēdi vada Latvijas Republikas
Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis
Īvāns.
Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Mēs varētu sākt savu
darbu. Jums tikko ir izsniegts lēmuma projekts par vēlēšanām
103.vēlēšanu apgabalā. Varbūt es došu laiku apmēram trīs minūtes,
lai jūs iepazītos ar šo tekstu, ja vēl neesat to izdarījuši. Pēc
tam sāksim izskatīt šo jautājumu.
Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 155. Varam strādāt.
Vārds ziņojumam deputātam Punovska kungam sakarā ar lēmumu par
vēlēšanu termiņu noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu
padomes tautas deputātu vēlēšanām 103.vēlēšanu apgabalā.
A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es centīšos būt maksimāli
kodolīgs. Lietas būtība ir sekojoša: Rīgas Tautas deputātu
padomes 1990.gada 6.jūnija sesijā tika pieņemts lēmums par
vēlēšanu noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes
103.vēlēšanu apgabalā sakarā ar deputāta Ojāra Kannenieka nāvi.
Šis lēmums izraisījis iebildes zemākā līmeņa, konkrēti Vidzemes
priekšpilsētas, Tautas deputātu padomē. Iemesli ir sekojoši:
saskaņā ar LPSR likuma par LPSR vietējo Tautas deputātu padomju
vēlēšanām 23. un 54.pantu iecirkņa komisijas vēlēšanām visas 50
dienas pirms vēlēšanām apstiprina pilsētas rajona tautas deputātu
padomes prezidijs. Saskaņā ar šā paša likuma 17.pantu vietējās
Tautas deputātu padomes prezidijs paziņo vēlētājiem vēlēšanu
iecirkņa robežas, norādot arī balsošanas vietu. Saskaņā ar šā
paša likuma 27. un 29.pantu vēlētāju sarakstu sastāda vietējās
Tautas deputātu padomes izpildkomitejas mēnesi pirms vēlēšanām.
Tādējādi visu organizatorisko vēlēšanu sagatavošanas darbu veic
vietējās tautas deputātu padomes prezidijs un
izpildkomiteja.
Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes prezidijs
vairākkārt izskatīja iespēju organizēt vēlēšanas 8.septembrī un
nonāca pie secinājuma, ka Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome
lēmumu ir pieņēmusi nepārdomāti. Pirmām kārtām nenotika
saskaņošana ar vietējās Tautas deputātu padomes prezidiju par
optimālu vēlēšanu termiņu noteikšanu. Rīgas pilsētas tautas
deputātu mandātu komisija ierosināja noteikt vēlēšanas
28.oktobrī, bet padome balsojot šo ierosinājumu noraidīja.
Turklāt vajadzētu ņemt vērā to, ka lēmums par vēlēšanu noteikšanu
8.septembrī tika pieņemts ar minimālu balsu pārsvaru. Par
8.septembri balsoja 55 deputāti, par 28.oktobri – 51
deputāts. Bez tam esošā pieredze vēlēšanu organizēšanā vasaras
laikā rāda, ka balsošanā nepiedalās vairāk kā 50% vēlētāju.
Vidzemes priekšpilsētā pēdējā balsošana rajona padomē notika
1.jūnijā. Divos apgabalos neieradās vēlētāji pietiekošā skaitā.
Bez tam, kā jūs atceraties, pēdējās vēlēšanas 44.vēlēšanu
apgabalā, kuras notika pirms pāris nedēļām, arī nedeva gaidītos
rezultātus, jo ieradās mazāk par 50% vēlētāju. Vēl daži faktori,
kuru dēļ vēlēšanu organizēšana 8.septembrī nav vēlama, ir
sekojoši: vēlēšanu iecirkņi atrodas skolās, kuras šajā laikā tiek
remontētas un gatavotas mācību gada sākumam. Ir grūtības iecirkņu
komisiju izveidošanā. Patlaban, kā zināms, ir atvaļinājumu laiks,
arī iedzīvotāji ir ļoti noguruši no garā vēlēšanu maratona un
faktiski nevēlas piedalīties iecirkņu komisiju darbā. Līdz ar to
vēlēšanu organizēšana minētajā termiņā būtu veltīga laika un
valsts līdzekļu izšķiešana. Es lūdzu jūs ņemt vērā arī to, ka
šogad 28.oktobrī vēlēšanas vienlaikus notiek divos Vidzemes
priekšpilsētas padomes vēlēšanu apgabalos.
Tādēļ es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, saskaņā ar LPSR
Konstitūcijas 97.panta 18.punktu atcelt Rīgas pilsētas Tautas
deputātu padomes lēmumu par vēlēšanu noteikšanu 103.vēlēšanu
apgabalā un noteikt vēlēšanas šajā apgabalā 1990.gada 28.oktobrī,
tātad dienā, kad vēlēšanas notiek divos citos rajona padomes
apgabalos. Visbeidzot, es lūdzu neuztvert šo lēmumprojektu kā
paņēmienu, lai atrisinātu divu padomju šķietamās nesaskaņas, bet
gan kā līdzekli, ar kuru panākt, lai gaidāmās vēlēšanas tiešām
būtu vienīgās, lai šie 3000 vēlētāji, kuri jau ir noguruši no
garā vēlēšanu maratona, kārtējo reizi nejustos apmuļķoti, kad
dažu slinko, aizņemto un vienaldzīgo dēļ daļai vēlētāju
vairākkārt jādodas pie vēlēšanu urnām.
Priekšsēdētājs: Man liekas, te bija pilnīga argumentācija.
Bet varbūt kādam deputātam kaut kas palika neskaidrs un ir kaut
kas jautājams? Priekšlikumus ne, bet jautājumus Punovska kungam.
Deputātam Zaļetajevam ir jautājums. Lūdzu.
S.Zaļetajevs: */Sakiet, lūdzu, cik laika vajadzīgs, lai
atpūstos kā vēlētāji, tā vēlēšanu komisiju locekļi?/
A.Punovskis: Es šeit nerunāju par laiku, kurš nepieciešams,
lai atpūstos iedzīvotāji un vēlēšanu komisiju locekļi, es runāju
par vēlēšanu sarīkošanu 8.septembrī. Tas ir laiks, kad tiek
novākta raža, tas ir laiks, kad iedzīvotāji izbrauc vēl pēdējos
lauku darbos, tas ir laiks, kad vēl turpinās atvaļinājumi.
8.septembrī, ņemot vērā esošo pieredzi, pie vēlēšanu urnām
ieradīsies mazāk par 50% vēlētāju.
Priekšsēdētājs: Paldies. Jums vēl ir jautājums, deputāt
Zaļetajev.
S.Zaļetajevs: */Jā, man ir vēl jautājums par Likuma par
vietējo padomju vēlēšanām 54.pantu. Ierosinātais lēmums ir
pilnīgā pretrunā šim likumam. Vai jūs to ņemat vērā? To, ka
atkārtoto vēlēšanu gadījumā vēlēšanu termiņu nosaka attiecīgā
padome?/
A.Punovskis: Ja jūs atceraties, Zaļetajeva kungs, 5.jūnijā
Augstākā padome pieņēma papildinājumu 54.pantam, kurā ir teikts,
ka vēlēšanu termiņus var pagarināt arī Augstākās padomes
Prezidijs. Ja to var darīt Augstākās padomes Prezidijs, to var
darīt arī Augstākā padome.
S.Zaļetajevs: Taču pagarināt, nevis nozīmēt.
Priekšsēdētājs: Vairāk jautātāju es neredzu. Tā kā šīs
vēlēšanas skar Rīgas pilsētu, tad Rīgas pilsētas padomes
priekšsēdētājs Andris Teikmaņa kungs arī lūdz vārdu.
A.Teikmanis: Kolēģi, es arī aicinu jūs atbalstīt piedāvāto
lēmumprojektu, jo patiešām tad, kad tika izstrādāts lēmumprojekts
par vēlēšanu sarīkošanu, vēl mums nebija šīs Augstākās padomes
izdarītās izmaiņas likumdošanā. Mēs bijām spiesti pilsētas padomē
noteikt vēlēšanu termiņu mēneša laikā, kā tas ir paredzēts
likumā. Tajās dienās, kad arī mēs šo jautājumu skatījām, Augstākā
padome izdarīja izmaiņas likumdošanā, kas ļāva pagarināt vēlēšanu
sarīkošanas termiņu, tomēr pilsētas padome balsojot šo termiņu
nepagarināja un vēlēšanas ar balsu vairākumu noteica 8.septembrī.
Es šai ziņā pilnībā pievienojos deputātam Punovskim, jo patiešām,
kā liecina prakse, vairākos Rīgas pilsētas vēlēšanu apgabalos
vēlēšanas notika permanenti. Katru nedēļu cilvēki gāja pie runām
un balsoja, bet nesanāca puse no vēlētājiem. Līdz ar to aizvien
grūtāk bija sarīkot vēlēšanas. Patiešām, 8.septembris ir ļoti
neveiksmīgs datums, jo ir maza cerība, ka atnāks vēlētāji.
Bet man būtu papildinājums pie piedāvātā lēmuma projekta. Kad mēs
skatījām pilsētas padomē jautājumu par atkārtotām vēlēšanām,
lēmums tika pieņemts par atkārtotām vēlēšanām divos vēlēšanu
apgabalos. Respektīvi, tas bija bijušā deputāta Ojāra Kannenieka
apgabalā un arī tajā apgabalā, kur kādreiz balotējās deputāts
Rubiks, pirms viņš bija nolicis savas deputāta pilnvaras Rīgas
pilsētas padomē.
Ņemot vērā pilsētas vēlēšanu komisijas viedokli, es ierosinu šo
lēmumu papildināt ar punktu, ka vēlēšanas tiek noteiktas ne tikai
103.Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet arī 28.Rīgas pilsētas vēlēšanu
apgabalā. Pilsētas vēlēšanu komisijai strādāt attiecībā uz
28.apgabalu, kurā paredzētas vēlēšanas 8.septembrī, un pēc tam
vēlreiz strādāt attiecībā uz 103.vēlēšanu apgabalu būtu visai
neracionāli. Arī 28.vēlēšanu apgabalā, es domāju, pastāv iespēja,
ka tomēr šīs vēlēšanas varētu nebūt veiksmīgas un vēlētāji varētu
neierasties pietiekamā skaitā. Tāpēc es ierosinu papildināt
2.punktu, pievienojot arī 28.vēlēšanu apgabalu. Tātad –
noteikt vēlēšanas ne tikai 103., bet arī 28.vēlēšanu apgabalā.
Precizējums pirmajā punktā būtu – atcelt pilsētas padomes
6.jūnija lēmuma 3.punktu, jo pirmais punkts ir – anulēt
deputāta Rubika pilnvaras, otrais punkts ir – sarīkot sakarā
ar deputāta Kannenieka nāvi vēlēšanas 103.vēlēšanu apgabalā, un
trešais punkts – noteikt jaunas vēlēšanas 28. un
103.vēlēšanu apgabalā 8.septembrī, 4.punkts – uzdot vēlēšanu
organizēšanu pilsētas vēlēšanu komisijai. Tātad būtībā ir jāatceļ
3.punkts, kurā minēts datums.
Priekšsēdētājs: Debatēs vārdu vēl lūdz deputāts Škapars.
J.Škapars: Es, no Tautas
pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas nākot, ierosinu
pilnībā atbalstīt deputāta Punovska priekšlikumu, kā arī to
papildu priekšlikumu, ko izteica deputāts Teikmanis. Vajadzētu
katrā ziņā 2.pantā ierakstīt kā vienu, tā otru apgabalu. Loģika
ir tāda, ka 8.septembrī mēs nekādas vēlēšanas neizdarīsim. To jau
parādīja iepriekšējā pieredze. Vēlētāji vispirms ir noguruši. Tas
ir viens. Otrkārt, šis vēlēšanu organizēšanas laiks ir vasaras
periods. Tāpēc būtu ļoti liels lūgums deputātiem – 2.punktā
ierakstīt vēlēšanu termiņu abiem šiem apgabaliem – 103. un
28. – 28.oktobrī.
Priekšsēdētājs: Man ir jautājums ierosinātājiem: šis
28.apgabals nav sagatavots, un mums jāpārveido viss lēmuma
teksts, arī preambula, ne tikai atsevišķi punkts, jo te ir arī
argumentācija, kāpēc mēs mainām. Vārds deputātam Beluham.
A.Beluha: */Kas attiecas uz šodienas lēmuma projektu, ko mums
ierosina izskatīt, tad es negribētu piekrist tādam traktējumam.
Pirmkārt, deputātu kandidātu izvirzīšana jau notiek, notikušas
sapulces, kurās piedalījās vēlētāji. Uz kāda pamata tagad, kad
darbs jau rit pilnā sparā, mēs mūsu vēlētājiem teiksim, ka mēs
atceļam vēlēšanu rezultātus un pārnesam vēlēšanu termiņus.
Otrais. Te preambulā ir atsauce uz vietējo padomju vēlēšanām. Tai
nav nekāda sakara ar pilsētas 103.apgabalu. Nākošais moments.
[Te] teikts par vēlēšanu organizācijas vasarā praksi. Tātad tas
ir 8.septembris, visi uz vietas, vēlētāji zina, sapulces notiek,
un preambulā nav redzams galvenais iemesls, kāpēc jāpārceļ
vēlēšanu datums.
Un pēdējais. Šodien Augstākās padomes sesija var pieņemt tikai
vienu lēmumu – mainīt likumu, un tikai uz tā pamata var
pārcelt vēlēšanas. Viss pārējais – pilsētas padomes sesijas,
kurai šodien nav tiesības atcelt vēlēšanas, lēmums. Man šķiet,
visa Centrālā vēlēšanu komisija izskatīja šos jautājumus un
atstāja spēkā vēlēšanu datumu Rīgas 103.apgabalā. Šodien minētie
iemesli nekādi neliek mums pieņemt citādu lēmumu. Es uzskatu, ka
mums ar cieņu jāizturas pret vēlētājiem, kuri šodien jau
piedalījās sapulcēs, darbs tiek veikts, un es galīgi neredzu te
iemeslus./
Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Rikards. Nākošais
deputāts – Ivans Ivanovs.
R.Rikards: Cienījamie kolēģi! Es runāšu ne tikai savā, bet
arī deputāta Ābiķa un deputāta Gulbja vārdā, tas ir, Ļeņingradas
rajona deputātu vārdā. Ir runa par 28.vēlēšanu apgabalu
Ļeņingradas rajonā. Pie mums ir griezušies šī rajona un apgabala
vēlētāji ar prasību pārcelt uz 28.oktobri vēlēšanas arī šajā
apgabalā. Kāpēc? Pilnīgi elementāri: vasarā neviens ar vēlēšanu
aģitāciju nenodarbojas. Vasara ir atvaļinājumu laiks – tātad
jūlijs, augusts. Septembrī gan atgriežas no atvaļinājumiem, bet
nedēļa ir nepietiekošs laiks, lai īstenotu vēlēšanu aģitāciju.
Visi zina, ka septembrī daudzi brauc vākt ražu uz lauku mājām. Ja
mēs sarīkosim vēlēšanas, 48 vai 47 procenti vēlētāju piedalīsies.
Labāk, lai būtu 80 procenti piedalījušos, tātad ir lietderīgi
pārnest uz 28.oktobri. Šajā lēmumā vajag tikai trijās vietās
labojumus, lai iekļautu arī 28.apgabalu. Vispirms lēmuma
nosaukumā – 103. un 28. Tālāk – otrās rindkopas beigās
aiz komata nāk teikums: “tātad, ņemot vērā 28.vēlēšanu apgabala
vēlētāju priekšlikumus”, komats un tālāk kā tekstā. Pirmais
punkts lēmumā tas pats – 103. un 28.vēlēšanu apgabalā.
Otrais punkts tāpat – 103. un 28. Tātad ar šiem nelielajiem
papildinājumiem lēmumu var attiecināt uz abiem
apgabaliem.
Priekšsēdētājs: Vārds
deputātam Ivanam Ivanovam.
I.Ivanovs: */Man, biedri, ir radikāls priekšlikums –
vispār nepieņemt šo lēmumu, neizskatīt to, un zināt, kāpēc? Es
esmu pilsētas padomes deputāts no 53.vēlēšanu apgabala, mēs
nolēmām sarīkot vēlēšanas 8.septembrī, kad bija jau Augstākās
padomes lēmums par Rīgas pilsētas padomes pilnvaru pagarināšanu,
mēs apzināti pieņēmām to ar balsu vairākumu, un tāpēc nav
saprotams, kāpēc tagad radies jautājums par 28.oktobri.
8.septembris – tā vairs nav vasara, tas jau ir rudens, visi
bērni ies skolā, visi vecāki sapulcēsies pilsētā. Tāpēc es
ierosinu šo lēmumu nepieņemt. Citādi, kam, biedri, ir vajadzīga
pilsētas padome, ja jebkuru mūsu lēmumu izmainīs Augstākā padome?
Augstākajai padomei ir tiesības atcelt pilsētas padomes lēmumu,
ja pilsētas padome pieņem [lēmumu] jautājumā, kas ir Augstākās
padomes kompetencē, tāpēc, biedri, es lūdzu nelikt šo jautājumu
uz balsošanu./
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Stepičevam. (Zālē rosība,
kņada.) Zaļetajevam, jā, es pieteicu. Nākošais –
deputāts Stepičevs. (Zālē rosība, kņada.) Divus es
pieteikšu, tad lemsim jautājumu par pārtraukumu.
M.Stepičevs: Atļaujiet man uzstāties kā Vidzemes
priekšpilsētas rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. Par tām
grūtībām, ar kādām nācās komisijai sastapties, rīkojot šīs
vēlēšanas. Pirmās vēlēšanas bija decembrī, tad februārī, martā,
aprīlī, maijā. Visas šīs vēlēšanas būtībā tika izgāztas tikai
tāpēc, ka nebija cilvēku, kas nāk uz vēlēšanām. Jo visi, kas
nodarbojas ar dārziņiem, gurķiem un tomātiem, bija aizņemti. Un
nedomājiet, ka tagad, vasaras vidū, kāds nāks un vēlēs. Tā būtu
kārtējā izgāšana. Neaizmirsīsim, ka visas vēlēšanu reizes
saistītas ar ļoti lielām naudas summām. Ja kāds to nezina, var
parēķināt, cik izmaksā vēlēšanu apgabals, vēlēšanu iecirknis,
komisiju darbs, transports un tā tālāk. Arī vēlēšanu komisiju nav
tik vienkārši sasaukt katru mēnesi, lai katru mēnesi rīkotu
vēlēšanas. Vēlēšanu komisijām vajag nodrošināt dežūras un tā
tālāk. Tāpēc tas ir neprāts, ka mēs pieņemsim lēmumu rīkot
vēlēšanas septembrī. Viennozīmīgi var pateikt, ka vēlēšanas ātrāk
par 28.oktobri rīkot nevar. Turklāt 28. oktobrī paredzētas arī
vietējo padomju vēlēšanas, rajona deputātu vēlēšanas. Būtu
neprātīgi rīkot divas vēlēšanas katru savā mēnesī. Tās ir
jāsavieno, un tas maksās uz pusi lētāk un būs kaut kāda garantija
tam, ka tās vēlēšanas notiks. Aicinu noteikti balsot par šo
priekšlikumu, jo tas būtībā atrisina visus jautājumus par
vēlēšanām.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaļetajevam.
S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Vispirms par mums
piedāvāto lēmumu. Te teikts: “ņemot vērā Vidzemes priekšpilsētas
padomes prezidija 14.jūnija lēmumu par vēlēšanu noteikšanu
aizgājušā deputāta vietā Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes
103.vēlēšanu apgabalā”. Šis lēmums ir absolūti skaidrā pretrunā
likumam. Likumā pilnīgi nepārprotami teikts, ka vēlēšanas
attiecīgajā padomē nozīmē attiecīgā padome. Tāpēc pilsētas
padomes vēlēšanas, pilsētas padomes vēlēšanu termiņus, saskaņā ar
54.pantu par vietējo pašpārvaldi nozīmē pilsētas padome, un tā ir
pilnīgi atbildīga par šo vēlēšanu norisi.
Tālāk. Tas varbūt ir pats svarīgākais un būtiskākais. Es nezinu
nevienu tādu deputātu, kurš nepiedalītos savā vēlēšanu kampaņā
zem tiesiskas valsts radīšanas lozunga. Un pirmām kārtām ar to
izprotot mūsu cieņu pret likumiem, kuri ir pieņemti un kuri
darbojas. Citādi neko labu mēs neuzcelsim. Ja mēs sākam likumu
voluntāru izmaiņu praksi, pielāgojot tos situācijai, tad, bez
šaubām, tas nozīmē praksi, kas sevi izsmēlusi jau pietiekami ilgā
laikā.
Par Augstākās padomes jau pieņemtā lēmuma sakaru ar pašlaik spēkā
esošo 54.pantu par pilsētas padomes vēlēšanām. Es lūdzu jūs
ievērot, ka Augstākajā padomē pieņemtais lēmums par vēlēšanu
termiņu izmaiņām Augstākajai padomei piešķir tiesības tikai
pagarināt termiņus. Par kādiem termiņiem ir runa? Pilnīgi
nepārprotami runa ir par to, ka, pirmkārt, saskaņā ar šo pantu
vēlēšanām jānotiek triju mēnešu laikā pēc deputāta aiziešanas.
Tieši par to ir runa mūsu pieņemtajā lēmumā. Tas ir, Augstākā
padome var noteikt garāku termiņu.
Gribu jums teikt, ka Rīgas pilsētas padome pieņēma savu lēmumu
jau pēc tam, kad Augstākā padome izlēma par termiņu pagarināšanu.
Šis termiņš – 8.septembris – jau ir ārpus maksimālā
trīs mēnešu termiņa. Tas pieņemts, ievērojot termiņa
pagarinājumu. Bet sarīkošanas termiņš, pilnvaras [noteikt]
vēlēšanu sarīkošanas termiņu skaidri un nepārprotami saskaņā ar
likuma 54.pantu paliek Rīgas pilsētas padomei. Šis jautājums ir
pietiekami principiāls. Tas ir jautājums par vietējās varas un
Augstākās padomes pilnvaru samēriem. Ja mēs iejauksimies, mums,
protams, nebūs skaidri norobežots pilnvaru sadalījums starp
Augstākās padomes funkcijām un vietējo varu. Vietējā vara šajā
ziņā jau tā atrodas neizdevīgā stāvoklī. Vēl jo vairāk, tai jādod
iespēju izmantot pilnīgi tās pilnvaras, kādām tai ir jābūt
piešķirtām, bet ne aizskart šīs pilnvaras katrā izdevīgā un
neizdevīgā gadījumā./
Priekšsēdētājs: Paldies. Ir priekšlikums pārtraukt debates.
Balsosim par debašu pārtraukšanu! Lūdzu rezultātu. 92 no nodoto
balsu skaita ir vairākums.
Cienījamie deputāti! Praktiski visa argumentācija mums ir zināma
ļoti skaidra. Jā vai nē – cita te nekā nav. Mēs varētu
balsot par šo lēmumu, bet ir izvirzīts jauns priekšlikums –
iekļaut šajā lēmumā 28.vēlēšanu apgabalu. Man ir gan jāsaka, ka
šādā kārtībā mēs lēmumus neiesniegsim. Ja vēl viens vēlēšanu
apgabals nāk, tas ir būtībā vesels lēmums par vienu apgabalu. Man
tomēr būtu lūgums, lai deputāti, kuri ierosināja pieņemt lēmumu
par 28.vēlēšanu apgabalu, sagatavotu šī lēmuma tekstu. Tad šodien
vai rīt mēs to varētu iekļaut dienas kārtībā un izlemt atsevišķi,
jo šādā kārtībā mēs par šo lēmumu vairs nevaram balsot. Tad ir
jāizdara pārtraukums un jāmaina teksts. Lēmumu par 103.apgabalu
mēs nemaz nepieņemsim, ja arī par to nobalsosim. Vārds deputātam
Teikmanim.
A.Teikmanis: Kolēģi, es neredzu nekādas vajadzības taisīt
divus lēmumus ar analoģisku tekstu, jo argumentācija šeit ir
minēta, skaidri un gaiši ir pateikts, ka līdzšinējā prakse,
organizējot vēlēšanas vasaras laikā, devusi negatīvus rezultātus.
Tā ir argumentācija gan vienam, gan otram apgabalam.
Priekšsēdētājs: Jā, man
viss ir skaidrs.
A.Teikmanis: Papildinās tikai viens cipars: blakus 103, tiek
pielikts 28.
Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir noraidīt šo lēmumu
un sagatavot ar papildinājumu par 28.vēlēšanu apgabalu.
A.Teikmanis: Tas ir papildinājums pie konkrēta punkta.
Priekšsēdētājs: Es taču nevaru papildināt tādā veidā, kā jūs
iesakāt, – pielikt klāt vienu ciparu – 28. Ir
nepieciešams sagatavot tekstu.
A.Teikmanis: Bet teksts ir analogs.
Priekšsēdētājs: Nav analogs teksts. Vārds deputātam
Aleksejevam.
A.Aleksejevs: */Man ir ierosinājums šī lēmuma vietā par
atcelšanu un jauna termiņa nozīmēšanu likt priekšā
izpildkomitejai, vietējām padomēm, pilsētas izpildkomitejai
pārskatīt šo jautājumu. Lai viņi paši izlemj. Kāpēc mums
vajadzētu uztiept viņiem lēmumu? Es domāju, tas atbilstu likumam
demokrātiskāk. Tā kā viņi, pieņemot šo lēmumu, likumu nav
pārkāpuši, mums nav pamata to atcelt. Manuprāt, viņiem vajag
ieteikt atgriezties un pārskatīt. Tā būtu pareizāk./
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gulbim.
J.Gulbis: Šo jautājumu apsprieda pilsētas padomē tāpat
vienlaikus. Man ir priekšlikums. Jābalso par to, vai var aptvert
vienā lēmumā abus gadījumus.
Priekšsēdētājs: Ko likt uz balsošanu?
J.Gulbis: To, vai par abiem apgabaliem kopā var lemt.
Priekšsēdētājs: Tad ir
vajadzīgs lēmuma teksts. Jūs saprotat? Bet nav taču šī lēmuma
teksta.
J.Gulbis: Tekstā nav nekādu izmaiņu, argumenti ir tieši tādi
paši.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Punovskim.
A.Punovskis: Es gribētu
tikai pēdējo reizi atgādināt, ka šī ir strīda situācija starp
rajona padomi un pilsētas padomi. Saskaņā ar likuma par pilsētas
pašvaldību 11.pantu šo strīda situāciju izšķir Augstākā padome.
Tas ir viens.
Otrkārt, faktiski priekšlikums par papildinājumu iekļaut lēmumā
jautājumu par 28.vēlēšanu apgabalu ir iesniegts, un mēs varētu
balsot par lēmumu, kā parasti darām, tas ir, par lēmuma tekstu,
kas ir izdalīts, un par papildinājumu, ko iesnieguši deputāti.
Šis papildinājums ir iesniegts rakstiski.
Priekšsēdētājs: Papildinājums nav rakstiski. Ir ierosinājums
iekļaut 28.vēlēšanu apgabalu, bet tas ir atsevišķu rajonu lēmums,
un mēs taču nevaram to papildināt. Vajadzīgs precīzs teksts.
Vārds deputātam Rikardam.
R.Rikards: Te jāpapildina
viens palīgteikums otrās rindkopas beigās: “devis negatīvus
rezultātus, un, ņemot vērā 28.vēlēšanu apgabala vēlētāju
priekšlikumus, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj”. Tur
ir attiecībā uz 103. un 28.apgabalu viens un tas pats
palīgteikums. Tā ir tikai redakcija. Nav vajadzīgs jaunam lēmumam
laiku tērēt.
Priekšsēdētājs: Tad ir vajadzīgi jūsu vēlētāju priekšlikumi.
Jūs man sakāt, ka ir vēlētāju priekšlikumi.
R.Rikards: Vēlētāji griezušies pie deputātiem. Un deputāti
iesniedza to Augstākajai padomei. Tas ir parastais ceļš.
Priekšsēdētājs: Man ir tikai šī viena lapiņa, vienīgais
rakstiskais dokuments, kas skar 28.vēlēšanu apgabalu. Es neredzu
citu iespēju – vai nu noraidīt šo lēmumu un nepieņemt par
103.vēlēšanu apgabalu, dodot laiku izstrādāt projektu kopā par
103. un 28.apgabalu, vai arī nobalsot par 103.apgabalu, un lai
deputāti nāk ar priekšlikumiem par 18.apgabalu rīt vai šodien
pēcpusdienā. Vārds deputātam Geidānam.
I.Geidāns: Es nesaprotu, vai Rikarda kungs ir iedevis tos
labojumus rakstiski? Tad par ko ir jautājums?
Priekšsēdētājs: Tos labojumus man iedeva, starp citu, tikko.
Lai iepazītos ar labojumiem, ir vajadzīgs laiks.
I.Ivanovs: */Es iesniedzu priekšlikumu vispār noņemt šo
jautājumu no izskatīšanas. Rīgas pilsētas padomē nav nekādu
pretrunu, mēs pieņēmām šo lēmumu. Ja ir pretrunas Proletāriešu
rajona padomē, tad lai viņi tur izskaidrojas, tā ir viņu
problēma./
L.Kurdjumovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir jautājums
drīzāk jums un daļēji deputātiem sakarā ar precedentu. Ja mēs
paskatīsimies uz datumiem, tad Rīgas pilsētas padome pieņēma
lēmumu 6.jūnijā, bet Proletāriešu rajons, jeb tagadējā Vidzemes
priekšpilsēta – 14.jūnijā. Vai jums nešķiet, ka mēs radām
precedentu nākotnē iespējamām situācijām, kad augstākā līmeņa
administratīvie orgāni sarīkos vēlēšanas, nozīmētas noteiktā
datumā, bet zemākie katru reizi nostādīs mūs sadomātā un strīdīgā
situācijā. Es domāju, ka grūtības, par kurām runāja no šīs
tribīnes, piemēram, ka nebūs iespējams savākt cilvēkus, šīs
grūtības arī ir pietiekami sadomātas. Cilvēkiem ir tiesības
balsot ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī mēnesi pirms tās. Es
lūdzu padomāt par to, ka mēs radām precedentu ar šo it kā
strīdīgo jautājumu./
Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt! Par to mums visiem ir
jābalso. Šo jautājumu izšķirs deputāti zālē. Ja ir priekšlikums
iekļaut 28.apgabalu, tad jābalso pavisam par citu lēmumu, nekā
bija dienas kārtībā, jābalso par to, ka mēs balsosim par vēlēšanu
termiņa noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes
deputātu vēlēšanām 103.apgabalā un 28.apgabalā. Lūdzu,
reģistrēsimies vēlreiz! Rezultāts: 152 deputāti.
Šobrīd ir divi priekšlikumi. Pirmais ir redakcijas komisijas
iesniegtais lēmums balsot par vēlēšanu termiņa noteikšanu Rīgas
pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103.apgabalā
un vairāki deputātu priekšlikumi par vēlēšanu termiņa noteikšanu
Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu
apgabalā. Mums vispirms ir jānobalso principā, par kuru dokumentu
mēs apspriedīsim – par 28.apgabalu vai tikai par
103.apgabalu.
V.Zatuliviters: */Man ir priekšlikums par balsošanas
procedūru. Mums šķiet, ka balsot vajadzētu, pirmkārt, par likuma
par vietējo padomju vēlēšanām atcelšanu, otrkārt, par pilsētas
padomes lēmuma atcelšanu un, pie reizes, par rajona padomes
lēmuma atcelšanu, un, treškārt, balsot par šo lēmumu tikai tad,
ja šis lēmums tiks iesniegts vajadzīgajā formā.
Un otrs priekšlikums. Es atbalstu jūsu priekšlikumu. To vajag, kā
nākas, noformēt, lai deputāti balsotu ne rakstiska papildinājuma
rezultātā, bet pilnīgi gatava dokumenta rezultātā. Tātad
balsošanas procedūra skaidri iezīmēta, es lūdzu, lai deputāti
iedziļinātos tajā un tādā kārtībā arī balsotu./
Priekšsēdētājs: Deputāt Stepičev, vai jums ir kas sakāms par
balsošanas motīviem?
M.Stepičevs: Es gribētu vēlreiz aicināt saprast, ka mēs
vienreiz lēmumu esam pieņēmuši par 28.vēlēšanu apgabalu. Līdz ar
to mēs būtībā pievelkam klāt šo lēmumu. Tāpat arī par pilsētu
nevaram balsot divas reizes vienā apgabalā dažādos laikos. Tā ka
neko nevajag apmainīt, nekādu likumu. Mums vienīgi vajag
pieturēties pie tās procedūras, ko esam iesākuši jau agrāk, un
izmainīt tā, lai vienā dienā būtu balsošana gan par pilsētu, gan
par rajonu.
Priekšsēdētājs: Tā ir deputātu darīšana. Izšķirsim šo
balsošanu. Tātad es lieku uz balsošanu pirmo priekšlikumu –
vai pieņemsim lēmumu par vēlēšanu termiņa noteikšanu Rīgas
pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103. un
28.vēlēšanu apgabalā. Otro reizi mēs balsosim tikai par
103.apgabalu – par lēmumu, kas šeit ir uz galda. Vārds
deputātam Ivanovam.
I.Ivanovs: */Man ir radikāls priekšlikums vispār neizskatīt
šo lēmuma projektu./
Priekšsēdētājs: Mēs varam, protams, arī nobalsot par
neizskatīšanu, kaut gan to redzēsim balsošanas rezultātā. Šis ir
trešais priekšlikums. Jūs uzskatāt, ka tas ir
visradikālākais?
A.Bērzs: Mēs nevaram spriest par šī jautājuma neizskatīšanu, bet mums ir jāspriež par mūsu apstiprinātās darba kārtības grozīšanu, jo esam jau nobalsojuši, ka mēs to izskatām darba kārtībā pirmo.
Priekšsēdētājs: Mēs lēmuma
projektu varam noraidīt. Es deputāta Ivanova priekšlikumu arī tā
sapratu – šoreiz noraidīt un neizskatīt.
I.Geidāns: Es ļoti atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj!
Mūsu bloks ļoti atvainojas. Mēs drusku apjukām, par kuru
formulējumu vispirms balsojam.
Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par radikālāko – šo
jautājumu šodien neizskatīt un atlikt uz vēlāku laiku, kad tas
būs sagatavots. Tagad daži deputāti uzskata, ka lēmums nav
sagatavots. Vai arī noraidīs vispār? Jums ir vēl kāds
priekšlikums?
S.Zaļetajevs: */Man ir sekojošss priekšlikums. Tā kā
piedāvātais lēmums skar likumu par vēlēšanām, es ierosinu šo
jautājumu iepriekš izskatīt Likumdošanas jautājumu
komisijā./
Priekšsēdētājs: Tas gan ietilpst arī deputāta Ivanova
priekšlikumā. Dabiski, ja mēs noraidām, tad mēs to arī nodosim
tūlīt kādam izskatīt. Tāpēc, lūdzu, cienījamie deputāti, balsosim
par pirmo priekšlikumu – šodien šo jautājumu neizskatīt, un,
kā deputāts Zaļetajevs ierosināja, mēs to varam nodot kādai
komisijai. Es neprecīzi formulēju, deputāts Ivanovs pateiks
precīzāk.
I.Ivanovs: */Par procedūru. Tātad es jautājumu stādu tā, lai
šodien šo jautājumu neizskatītu vispār, jo tā ir Rīgas pilsētas
padomes kompetence./
Priekšsēdētājs: */Vispār neizskatīt?/
I.Ivanovs: */Ij pretenziju tur nav nekādu, ij strīdu
nav./
Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 42 –
par, 101 – pret, 7 – atturas. Balsojam par otro,
deputātu izvirzīto priekšlikumu. Par to, vai pieņemt lēmumu par
vēlēšanu termiņu noteikšanu. Bet pēc tam tekstu mēs skatīsimies
atsevišķi. Tagad tikai par principu – par vēlēšanu termiņu
noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu
vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Lūdzu balsošanas režīmu.
Rezultāts: 112 – par, 6 – pret. Lūdzu balsot par
trešo – redakcijas komisijas priekšlikumu – izskatīt
lēmuma projektu par vēlēšanu termiņa noteikšanu 103.vēlēšanu
apgabalā. Rezultātu: 24 – pret.
Tātad ir pieņemts šis otrais priekšlikums – izskatīt lēmumu
par vēlēšanu termiņa noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu
padomes deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā.
Acīmredzot mums vajag izskatīt šo lēmumu pa punktiem. Tas nozīmē,
ka šim pamattekstam nāk klāt papildinājumi preambulā pēc deputātu
ierosinājuma. Tā kā mēs pieņēmām šo par pamata lēmumu, tad ir
papildinājums pēc komata. Es to nolasīšu. Man jālasa viss, kaut
arī teksts ir garš.
“Ņemot vērā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas (Proletāriešu rajona)
Tautas deputātu padomes prezidija 1990.gada 14.jūnija lēmumu par
vēlēšanu noteikšanu bijušā deputāta vietā Rīgas pilsētas Tautas
deputātu padomes 103.vēlēšanu apgabalā un to, ka 1990.gada
28.oktobrī vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas notiek vēl
vairākos citos Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu apgabalos, kā arī
to, ka līdzšinējā prakse, organizējot vēlēšanas vasaras laikā,
devusi negatīvus rezultātus, tāpat ņemot vērā 28.vēlēšanu
apgabala vēlētāju priekšlikumus, Latvijas Republikas Augstākā
padome nolemj...”
Nav vairāk neviena cita priekšlikuma? Nav. Tātad mēs varam balsot
par šādu pamattekstu. Lūdzu balsošanas režīmu. Es domāju,
izskatīsim punktus, pēc tam atsevišķi nobalsosim pa punktiem, lai
ir skaidrība, jo te ir papildinājumi. Rezultāts: 105 – par.
Tātad šī preambula ir pieņemta. Pirmais punkts – atcelt
Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1990.gada 6.jūnija lēmumu
par vēlēšanu noteikšanu 103. un 28.vēlēšanu apgabalā šā gada
8.septembrī. Vārds Andrim Teikmanim.
A.Teikmanis: Man bija precizējums lēmuma 3.punktā.
Priekšsēdētājs: Pieņemt vēl trešo punktu lēmumā?
A.Teikmanis: Nē, nē, nevis visu 6.jūnija lēmumu, bet tikai
lēmuma 3.punktu.
Priekšsēdētājs: Tātad 6.jūnija lēmuma 3.punktu. Tiem, kas
ierosināja šo papildinājumu, nav iebildumu?
A.Punovskis: Šis punkts ir
vērā ņemams, un jācer, ka minētā lēmuma 3.punkts par deputātu
vēlēšanām Rīgas pilsētas 28. un 103.vēlēšanu apgabalos 1990.gada
8.septembrī tiks atcelts.
Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies.
P. Šapovālovs: */Man jautājums priekšsēdētājam un tiem, kuri
gatavoja likuma projektu. Uz kāda Konstitūcijas panta pamata mēs
atcelsim pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu? 97.panta 17. un
18. punktā teikts, ka Augstākā padome var atcelt rajona un
pilsētas Padomju lēmumus gadījumā, ja tie neatbilst likumam un
gadījumos, kuri paredzēti 82.panta 3.daļā. Ne viens, ne otrs
gadījums neder mūsu situācijā. Man ir jautājums. Uz kāda pamata
Augstākā padome taisās atcelt pilsētas padomes lēmumu? Lūdzu,
miniet Konstitūcijas pantu, kur tas ir teikts. Citādi mēs
pārkāpjam 97.panta 17.punktu, kā es jau to teicu. Šajā gadījumā
pilsētas padomes lēmums nav pretrunā ar likumu./
Priekšsēdētājs: Punovska kungs, lūdzu, sniedziet
uzziņu!
A.Punovskis: Diemžēl ir jāstāsta trešo reizi. Saskaņā ar
likuma par pilsētu pašvaldību 11.pantu strīda gadījumus starp
pilsētu un pilsētu rajonu padomēm izšķir Latvijas PSR Augstākā
padome. Bez tam arī Konstitūcijas 97.panta 18.punktā ir
paredzēts, ka Augstākā padome var atcelt vietējo Tautas deputātu
padomju lēmumus. Šis ir gadījums, kad vietējā padome atsakās
izpildīt pilsētas padomes lēmumu. Tādēļ šī strīdus situācija ir
jāizšķir Augstākajā padomē.
P.Šapovālovs: */Ja biedrs izteicās pareizi, tad panta
18.punkts [ļauj] atcelt, es principā tam piekrītu, bet tur
teikts, ka atceļ divas trešdaļas balsu. Tā ka, lūdzu, atcelšanai
Augstākajā padomē jāņem vērā divas trešdaļas balsu./
Priekšsēdētājs: Augstākajai padomei jau ir mainīts balsošanas
reglaments – divas trešdaļas mums nav vajadzīgas. Tātad
vairāk neviena priekšlikuma nebija attiecībā uz šo punktu? Ir
priekšlikums balsot par šo punktu. Es nolasīšu vēlreiz: atcelt
Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1990. gada 16.jūnija
lēmumu par vēlēšanu noteikšanu 103. un 28.vēlēšanu apgabalā šā
gada 8.septembrī. Rezultāts: 104. Lūdzu otro punktu!
Papildinājums tikai viens: 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Vēl ir
kāds priekšlikums vai papildinājums? Lūdzu.
G.Zakss (Zvejnieku kolhozu savienības valdes priekšsēdētājs):
Godājamie deputāti! Sakarā ar lēmuma pieņemšanu par Rīgas
pilsētas Tautas deputātu padomes sasaukuma otrās sesijas lēmuma
trešā punkta izmainīšanu es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka
pašreiz, pamatojoties uz 6.jūnija lēmumu, darba kolektīvos,
sabiedriskajās organizācijās un dzīvesvietās tika izvirzīti
vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi. Vēlēšanu iecirkņu komisijas
ir jāapstiprina līdz 20.jūlijam pilsētas padomes prezidijā. Tas
ir pirmais jautājums.
Un otrs jautājums. Pašreiz jau ir sākusies deputātu kandidātu
izvirzīšana. Ir jau izvirzīti un ieteikti sapulcēs. Šajā gadījumā
es lūgtu jūsu lēmumā atsauksmi, kā šajā gadījumā rīkoties ar to
darbu, kas pašreiz tiek veikts.
Priekšsēdētājs: Jā, šis jautājums jau tika skatīts Prezidija
sēdē. Jūs piedalījāties, bija skaidri un gaiši norādīts, kas tiks
virzīts uz Augstāko padomi, ja būs konfliktsituācija, tā ka es
šeit varu tikai ierosināt balsot vai ne, bet es nevaru ne atcelt
projektu, ne to pieņemt. Vārds deputātam Teikmanim.
A.Teikmanis: Principā man neviens iebildums nerodas
jautājumā, kas saistīts ar vēlēšanu sarīkošanu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviena jautājuma nav par
otro punktu? Tātad mēs varam šoreiz izšķirties, vai pieņemam šādu
punktu vai ne. Pēc tam balsosim par lēmumu kopumā. Te personālā
balsošana ar elektroniku. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par
otro punktu. Rezultāts: 105. Pirms balsojam kopumā, vārdu lūdz
Sergejs Dīmanis, lai paskaidrotu. Te ir pieprasīta */“personālā
balsošana”/. Kā jūs to iedomājāties?
S.Dīmanis: Es to iedomājos
tā, kā tas vienmēr ir noticis. Lieta tā, ka mūs nepārliecināja
visi tie, kuri uzstājās un paskaidroja, ka mēs šeit pārkāpjam
Konstitūciju. Mēs nedrīkstam tik vienkāršoti ņemt un atcelt
zemākstāvošās padomes lēmumu. Tāpēc mēs gribam, lai visi vēlētāji
redzētu, kuri tik vienkāršoti vērtē Konstitūciju.
Priekšsēdētājs: Balsu skaitīšanas komisijā bija tāda
vienošanās: ja ir vajadzīga personālā balsošana, tad mēs to darām
pēc 20 deputātu pieprasījuma. Vārds Dinēviča kungam.
J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Ar kartītēm mēs atkal
ievilksim laiku. Ne vienreiz vien esam balsojuši ar kartītēm
personāla dēļ. Kad mēs nobalsojam ar elektroniku, tad balsu
skaitīšanas komisija pārbauda, vai attiecīgā deputāta viedoklis
sakrīt ar mašīnu. Tādā veidā mēs ietaupīsim vismaz pusstundu
laika. Mašīna ļoti bieži kļūdās. Vairākas reizes mēs ņēmām
izdruku un redzējām, ka ir balsots vienā vietā, atspoguļots citā
vietā. Tā ka, lūdzu, ar biļeteniem.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ozolam no balsu skaitīšanas
komisijas.
I.Ozols: Es atvainojos, mašīnas izdruku izlasot visiem
deputātiem personiski, katrs apstiprina, līdz ar to pilnīgi
ratificējot faktiskos balsošanas rezultātus. Tā ka tas ir viens
pret vienu, vienāds rezultāts ar to, ja mēs balsojam ar
kartītēm.
Priekšsēdētājs: Tātad, cienījamie deputāti, es domāju, ka mēs
varētu, kā deputāts Ozols un deputāts Kurdjumovs vairākkārt ir
ierosinājuši, balsot ar mašīnu un nolasīt rezultātus tāpat kā ar
kartītēm. Esam nobalsojuši tā vai ne?
No zāles: Labi, mēs piekrītam, tikai vajag nolasīt skaļi, visiem dzirdot.
Priekšsēdētājs: Skaidrs.
Tātad balsu skaitīšanas komisijai ir uzdevums. Lūdzu sagatavoties
balsošanai! Balsosim par lēmumu, nosakot vēlēšanu termiņu tautas
deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Tikai ko darīsim
ar tiem, kas pacēluši kartītes? Deputāti saka, ka personālā
balsošana. Tur nedarbojas pults, tajā vietā. Labi, vēlreiz. Tad
pārreģistrēsimies. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu –
145. Lūdzu, balsojam! Rezultāts – 101 balss, pieskaitot
deputātu Kramiņu. Šīs balsis vēl ir jāapstiprina, nolasot
sarakstu un deputātiem to noklausoties.
Nākošais jautājums ir likuma projekts par reliģiskajām
organizācijām. Acīmredzot kompleksā ar jautājumu par konsultatīvo
reliģijas lietu pārvaldi, ko mēs skatīsim pēc tam. Lūdzu
komisiju, kura gatavoja šo jautājumu, nākt ar ziņojumu.
M.Gavrilovs: */Es domāju, ka izdruka – tā ir minūtes
lieta, un frakcija lūdz nesajaukt šos divus jautājumus. Izdruka
jau notiek, un to vajag nolasīt, lai visi dzirdētu./
Priekšsēdētājs: Es domāju, ka dzirdēs arī tāpat. Cik laika
vajadzīgs, lai izdrukātu? Viena minūte. To vajag nolasīt, jo
katram ir jāapstiprina publiski. Lūdzu deputātus, kuri piedalījās
balsošanā, neiziet no zāles, vajadzēs apstiprināt balsošanas
rezultātus. Vārds deputātam Zaļetajevam.
S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums par sēdes vadīšanu. Vakar
mēs pieņēmām lēmumu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par
delegāciju uz Maskavas padomi. Kad šis jautājums tiks izskatīts?
Pēc tam, kad delegācija izbrauks uz Maskavas padomi, vai pirms
tam./
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
Ģ.Krūmiņš: Es lūdzu sekretariātu tomēr uzaicināt ienākt tos
deputātus, kuri izgāja. Cilvēki desmit izgāja ārā un nevarēs
savus balsošanas rezultātus apstiprināt. Lūdzu zvanu Augstākās
padomes telpā. Lūdzu, trešais mikrofons. Var izmantot laiku
izziņām.
R.Repša: Pagājušajā reizē līdzīgā veidā, personāli balsojot,
deputāti savu izvēli apstiprināja tikai tajā gadījumā, ja tā
nesaskanēja ar izdruku. Kā te apgalvo, mēdz būt kļūdas. Tas
ietaupītu mums laiku.
Priekšsēdētājs: Šoreiz vienojāmies, ka nolasīs sarakstu. Ja
tāda vienošanās ir, tad mēs to varam izdarīt. Otrais
mikrofons.
J.Blažēvičs: Izziņai.
Priekšsēdētājs: Laiks ir dots izziņai, tātad
klausieties.
J.Blažēvičs: Šeit nav pārkāpta Konstitūcija. Konstitūcijas
97.panta 19.apakšpunkts paredz šādu procedūru, par ko mēs
balsojam un pieņēmām lēmumu.
Priekšsēdētājs: Paldies, pirmais mikrofons.
P.Šapovālovs: */Cienījamie kolēģi! Redzat, balsošana caur
elektroniku pastāv tur, ka var nejauši nobalsot par kaimiņu.
Tāpēc mums vajag nolasīt, un katram jāpieceļas un jāapstiprina,
ka tieši viņš nobalsoja, bet ne nejauši par kaimiņu./
Priekšsēdētājs: Nediskutēsim par to. Vārds deputātam
Plotniekam.
A.Plotnieks: Godājamie deputāti! Es pret šādu jautājuma
nostādni protestēju. Neviens nevar prasīt no deputāta, lai viņš
apstiprinātu, ja viņš neuzskata to par vajadzīgu. Viņš ir tiesīgs
tikai iesniegt protestu, un viss.
Priekšsēdētājs: Lūdzu balsu
skaitīšanas komisiju.
I.Geidāns: Par procedūru?
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
I.Geidāns: Atbalstot Repšas kunga un Plotnieka kunga
priekšlikumu, Ozola kungam dzirdot. Mēs visi ieteicām lasīt. Ja
kāds protestē, tad lai viņš pasaka un nevilcina laiku. Nav katram
jāapgalvo, ka tā ir.
Priekšsēdētājs: Tas ir jāizšķir balsu skaitīšanas komisijai.
Lūdzu, vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam. Es
domāju, ka par šo jautājumu vairāk nediskutēsim, deputāt
Zaļetajev. Mēs taču jau izlēmām. Nekavēsim laiku. Lūdzu balsu
skaitīšanas komisiju. Par procedūru, un sāksim.
I.Ozols: Šie jautājumi ir jāizspriež deputātiem. Es
personiski uzskatu, ka tā ir neracionāla laika tērēšana. Pēc
manām domām, tam deputātam, kura balsošanas rezultāts neatbilst
tabulogrammā fiksētajam, vajadzētu protestēt, lai mēs to
atsevišķi koriģētu tabulogrammā.
Priekšsēdētājs: Par šādu
kārtību deputātiem nav jābalso? Tātad protestē tas, kura
balsojums nesakrīt ar nolasīto. Lūdzu.
I.Ozols: 1.apgabals – Panteļejevs.
2.apgabals – Marjaša – par.
Priekšsēdētājs: Es ļoti
atvainojos, man ir pamatoti iebildumi. Lūdzu, sākam lasīt
balsošanas rezultātus. Deputātu pietiek. Tagad ir procedūra. Ja
kāds nav apmierināts ar rezultātu, lūdzu, paceliet balsošanas
kartīti, un tūlīt pat pārtrauksim, noskaidrosim. Lūdzu,
turpiniet.
I.Ozols: 3. Eglājs – par.
4. Kiršteins – par.
5. Krūmiņš – par.
6. Ozols – par.
7. Batarevskis – par.
8. Cālītis – par
9. Garajevs – pret.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, nepārtrauciet. Pēc tam noskaidrosim.
Lasiet tālāk!
I.Ozols: 10. Krastiņš – par,
11. Stefanovičs – pret,
12. Smirnovs – pret,
14. Dzintars – pret,
15. Žuks – pret,
16. Gulbis – par,
17. Peršins – pret,
18. Rikards – par,
20. Ābiķis – par,
21. Zaļetajevs – pret,
22. Morozļi – pret,
23. Mihailovs – pret,
26. Repša – par,
27. Apsītis – par,
28. Krūmiņš Jānis – par,
29. Ščipcovs – pret,
32. Kostins – pret,
33. Maharevs – pret,
37. Kurdjumovs – pret,
38. Ivanovs – pret,
39. Buka – pret,
40. Ždanoka – pret,
41. Šapovālovs – pret,
42. Mihailovs – pret,
43. Blumbergs – par,
45. Prokofjevs – pret,
46. Briņķe – par,
47. Safonovs – pret,
48. Aleksejevs – pret,
49. Eglītis – pret,
50. Builovs – pret,
51. Salītis – par,
58. Teikmanis – par,
54. Cīrulis – par,
55. Punovskis – par,
56. Ēlerts – par,
57. Cilinskis – par,
58. Gavrilovs – pret,
59. Dīmanis – pret,
60. Smoļuks – pret,
61. Freimanis – par,
62. Alksnis – pret,
63. Stepičevs – par,
64. Beluha – pret,
65. Zatuliviters – pret,
66. Endziņš – par,
67. Budovskis – par,
68. Priščepovs – pret,
69. Kramiņš – par,
71. Vidavskis – pret,
74. Žarkovs – pret,
75. Beskrovnovs – pret,
78. Jagupecs – pret,
79. Preinbergs – par,
82. Geidāns – par,
83. Bērziņš – par,
84. Alksnis Leonīds – par,
85. Čebotarenoka – par,
87. Silārs – par,
88. Einiņš – par,
89. Bērzs – par,
91. Muciņš – par,
93. Eniņš – par,
94. Antons – pret,
97. Bartaševičs – pret,
99. Rešetņikovs – pret,
101. Mačtams – par,
103. Gapoņenko – pret,
104. Kalnbērzs – par,
105. Apinītis – par,
106. Caune Ivars – par,
107. Līgotnis – par,
109. Cibulis – par,
110. Andrējevs – par,
111. Vanags – par,
114. Kide – par,
115. Endele – par,
116. Skulte – par,
117. Kinna – par,
118. Krols – par,
120. Rāzna – par,
121. Teteris – par,
122. Černajs – par.
123. Zaščerinskis – par,
124. Laķis – par,
126. Mednis – par,
127. Radionovs – pret,
128. Felss – par,
129. Kozakeviča – par,
133. Plotnieks – par,
135. Kokorišs – pret,
137. Kirjušins – pret,
140. Zeltkalne – par,
142. Jurševics – par,
144. Kalniņš – par,
145. Lucāns – par,
146. Škapars – par,
147. Emsis – par,
151. Berklavs – par,
152. Gavars – par,
154. Krūgaļaužs – nebalsoja,
155. Mucenieks – par,
156. Liepiņš – par,
157. Albertiņa – par,
158. Jundzis – par,
160. Zeile – par,
161. Beļskis – par,
162. Puzo – par,
163. Špoģis – par,
166. Ūdris – atturas,
167. Ozoliņš – par,
168. Biezais – par,
169. Grūtups – par,
171. Buls – par,
172. Rogaļs – pret,
174. Dobelis – par,
175. Bojārs – par,
176. Bels – par,
178. Bērziņš – par,
182. Krūmiņš – par,
183. Seile – par,
185. Repše – par,
186. Simsons Pēteris – par,
187. Celmiņš – par,
190. Jaunkļaviņš – par,
191. Čepānis – par,
192. Īvāns – par,
193. Krastiņš – par.
Priekšsēdētājs: Tā, uzmanību.
I.Ozols: Kurš vēlēšanu apgabals? 188. – tabulogrammā nav
fiksēts. Man lūgums: pēc tam, kad mēs būsim tabulogrammu
nolasījuši, varbūt lai pieceļas tie deputāti, kuri nav nosaukti
pēc šiem tabulogrammas datiem. Pārbaudīsim pēc faktu materiālu
reģistrācijas, vai vispār ir reģistrēti. Mēs pārbaudīsim katru
lietu atsevišķi.
194. Bērziņš Andris – par,
195. Dinēvičs – par,
196. Briedis – par,
197. Ziediņš – par,
198. Krastiņš – par,
199. Blažēvičs – par.
200. Geige – nebalso,
201. Strīķis – par.
Lūdzu piecelties tos deputātus, kuri netika nosaukti.
Priekšsēdētājs: Tas ir cauri, jūs izbalsojāt?
I.Ozols: Es ļoti atvainojos, bet pirms personālās balsošanas
tika iedarbināts speciāls reģistrācijas režīms.
Priekšsēdētājs: Man pieteicās divi cilvēki – Atis
Kramiņš bija pacēlis roku, Vilis Seleckis – nav nofiksēts
aparatūrā. Pārējo pretenzijas mēs nepieņemam, jo jūs nebijāt
balsošanas laikā. Kristovskis, Imants Ziedonis arī bija,
Krūgaļaužs nebalsoja.
I.Ozols: Lūdzu deputātus, kuri nav nosaukti pēc tabulogrammas datiem, nosaukt savu vietu, rindu un uzvārdu.
No zāles: 102. apgabals.
Kristovskis – 2. rinda, 5. vieta.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, nākošais. Trešais mikrofons.
No zāles: 2. rinda, 1.
vieta, 141. Biķis.
Priekšsēdētājs: Nākošais. Trešais mikrofons.
No zāles: 3. rinda, 1.
vieta, 200. Es balsoju par, kāpēc tur ir –
nebalsoja?
Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons. Seleckis.
No zāles: 5. rinda, 2.
vieta, 188.apgabals. Balsoju par.
Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons. Ziedonis.
I.Ziedonis: 2. rinda, 10. vieta, balsoju par, un aparatūra
strādāja.
Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.
No zāles: 8. rinda, 8.
vieta – par.
Priekšsēdētājs: Bet, deputāt Krūgaļauž, vai jūs piedalījāties
balsošanā? Paldies. Pirmais mikrofons.
S.Dīmanis: Es domāju, ka jūs visi redzējāt, ko nozīmē
elektroniskā balsošana. Bez šaubām, es neko nevaru pateikt par
Ziedoņa kungu, es neko neredzēju, bet Movela kungs ir bijis šajā
laikā kafejnīcā (Saucieni, čala zālē.), un es domāju, ka
tagad mēs vairs nevaram atbildēt par katru. Tāpēc atklātā vai
vārdiskā balsošana ir jārīko, bez šaubām, tikai ar biļeteniem, jo
mēs nevaram uzticēties elektroniskajai balsošanai. Es nedomāju,
ka mēs šeit vienkārši velkam laiku. Es domāju, ka velkat laiku
jūs, ja mēs izskatām jautājumus, kuri nav būtiski. Tāpēc es
atkārtoju vēlreiz: ir nepieciešama atklāta balsošana pēc vecās
sistēmas.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsu skaitīšanas komisijai
vārds secinājumam.
No zāles: Es atvainojos balsu skaitīšanas komisijas vārdā, ka
deputāti nebija iepriekš brīdināti, ka, nosaucot vēlēšanu
apgabalus, neievēroja klātesošo deputātu vēlēšanu apgabala kārtas
numuru. Es atvainojos, ka tajā pašā mirklī konkrētais deputāts
netika brīdināts un uzaicināts piecelties, lasīšanu pārtraucot un
informējot par savu viedokli attiecībā uz konkrēto jautājumu. Tad
faktiski šis moments būtu novērsts. Tajā pašā laikā jāatzīmē,
Dīmaņa kungs, ka balsošanas kārtībai, kādu faktiski nosaka
personālā balsošana ar biļeteniem, mēs esam pilnīgi gatavi: mums
ir biļeteni un tabulogramma arī ir gatava, lai izsniegtu.
Izsniedzot biļetenus, arī to var biļetenu nenodot, var nodot...
Tāpat kā šeit deputāts apliecina, ka viņš nav nosaukts, un viņš
savu pozīciju izsaka, vai viņš ir par vai pret, to fiksējot. Tas
dos tādu pašu rezultātu un ne ar ko neatšķirsies.
Priekšsēdētājs: Taču lēmums ir pieņemts, jo vajadzīgais balsu
skaits ir. Deputāts Kramiņš visu laiku turēja paceltu roku, jo
viņam sākumā nedarbojās pults.
S.Dīmanis: Nu, atvainojiet mani, ja to var skaitīt par
notikušu balsošanu. Tas vienkārši ir absurds.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
I.Movels: Es protestēju pret to, ka deputāts Dīmanis minēja
šeit manu uzvārdu.
Priekšsēdētājs: Pirmkārt nosauciet apgabalu.
I.Movels: Es protestēju
pret to, ka deputāts Dīmanis minējis manu uzvārdu. Es nemaz
neapgalvoju, ka biju šajā zālē. Ja viņš nedzirdēja, tad es varu
atkārtot. Es piecēlos un atvainojos, ka nepiereģistrējos
balsošanai.
Priekšsēdētājs: Jā, tā tas bija, deputāts Movels
atvainojās.
Cienījamie deputāti! Balsošanas rezultātus noskaidros balsu
skaitīšanas komisija. Tā tāpēc ir radīta, lai ar to nodarbotos.
Mēs vairāk nediskutēsim par šo jautājumu. Vārds paziņojumam
deputātam Smirnovam.
No zāles: Es gribētu lūgt
balsu skaitīšanas komisiju...
Priekšsēdētājs: Pēc tam...
V.Smirnovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Vakar Rīgā ap
pulksten 22 savās mājās sešdesmit trešajā dzīves gadā miris
pazīstamais padomju rakstnieks Valentīns Savvičs Pikulis. Viņa
grāmatas ir katrā ģimenē, un laikam maz atradīsies tādu cilvēku,
kuri nebūtu pazīstami ar viņa daiļradi. Ar šī rakstnieka vārdu
saistīts spilgts māksliniecisks vēstījums par mūsu tēvzemes un
Eiropas vēstures interesantām lappusēm. Laikabiedru atmiņā un
apziņā neviļus ir klāt “Moozunda”, “Dzelzs kancleru kaujas”,
“Rekviēma karavānai PQ–17”, “Ar spalvu un zobenu”, “Man tas gods”
notikumi un varoņi. Un nav iespējams uzskaitīt laikam visu, jo
pēdējo 30 gadu laikā radīti desmitiem ievērojamu vēsturisku
romānu un stāstu. Ļoti daudz kas palicis radošajos plānos un
iecerēs. Pikulis aizgājis pašā spēku, enerģijas, prāta un talanta
plaukumā. Diemžēl rakstnieka titānisko darbu [viņa] dzīves laikā
kritiķi maz apguva un novērtēja, bet daudzie lasītāju miljoni un
tirāžu simttūkstoši, tai skaitā arī mūsu republikā, izteica
vairāk un labāk nekā literatūras kritiķi. Pikuļa fenomenu var
izskaidrot tikai ar vienu – ar dzimtenes, savas tautas
mīlestību. Kolēģi deputāti! Lūdzu jūs godināt Valentīna Savviča
Pikuļa piemiņu ar klusuma minūti. Paldies./
Priekšsēdētājs: Tātad balsu skaitīšanas komisija sapulcējas
starpbrīdī pie priekšsēdētāja. Pārējiem starpbrīdis 30
minūtes.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja
pirmais vietnieks Dainis Īvāns.
Priekšsēdētājs: Ieņemiet savas vietas, un sāksim darbu! Vai
balsu skaitīšanas komisija ir gatava ziņot? Lūdzu.
I.Ozols: Izskatot lēmumu
par vēlēšanu termiņu noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu
padomes deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā,
nobalsojuši par 102 deputāti, pret – 42, atturējās –
1.
Priekšsēdētājs: Tātad lēmums par vēlēšanu termiņu noteikšanu
Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes tautas deputātu vēlēšanām
103. un 28.vēlēšanu apgabalā ir pieņemts. Sekretariāts lai atbild
frakcijai “Līdztiesība”. Lūdzu viņus iepazīstināt ar mūsu
viesiem, kas ir zālē, jo frakcijai acīmredzot ir zināmas bažas.
Dobeļa kungs, lūdzu, informējiet! Sāksim strādāt tālāk.
J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Mūsu plenārsēdē piedalās
pārstāvji no Gruzijas dažādām žurnālistu apvienībām. Tātad četri
kungi. Es uzvārdus arī varu nosaukt, ja tas jūs interesē. Ja kaut
kāda sīkāka informācija vajadzīga, tad lūdzu. Tātad Gruzijas TF
laikraksta korespondents Melašvili, avīzes “Ziņas” korespondenti
Mersoradze un Gulašvili un avīzes “Šodien” korespondents
Kerkadze. Esiet tik laipni un pieņemiet šīs ziņas ar
pateicību.
Priekšsēdētājs: Paldies. Cerams, ka mūsu viesiem būs
interesanti vērot mūsu darbu. Lūdzu, pirmais mikrofons.
J.Dinēvičs: Mums ir vēl viesi. Tikko atbrauca Lietuvas
parlamenta delegācija, kuru vada Andrukaiša kungs. Viņi gribēs
tikties un runāt arī ar mūsu sociālo jautājumu speciālistiem. Es
domāju, ka tas nāks par labu abiem parlamentiem. Viņi ir tikko
iebraukuši un pašreiz pulcējas lejā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Pārejam pie šīsdienas kārtības otrā
jautājuma, izskatot likumprojektu par reliģiskām organizācijām.
Vārds ziņojumam deputātei Itai Kozakevičai. Cik ilgs laiks
vajadzīgs ziņojumam?
I.Kozakeviča: Godājamie kolēģi! Šodien jūsu izskatīšanai tiek
piedāvāts likums par reliģiskajām organizācijām. Likumprojektu un
nolikumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes reliģijas
lietu konsultatīvo padomi izstrādājusi darba grupa Jāņa Vēja
kunga vadībā. Es lūdzu jūs novērtēt to jautājumu nozīmīgumu, kuri
mums šodien jāizskata. Piedāvātais likumprojekts ir tapis jau
krietnāku laiku atpakaļ, tas ir izskatīts Cilvēktiesību un
nacionālo jautājumu komisijā. Vēl vairāk, tas ir izskatīts kopā
ar visu Latvijā reģistrēto konfesiju pārstāvjiem. Šajā
likumprojektā ir ieviesti vēl tie pēdējie labojumi, kuri
izrietēja no pašu konfesiju pārstāvju vēlmēm. Tādā veidā šis
projekts ir nonācis pie jums. Par likumprojektu es nedaudz vēlāk
lūgšu referēt darba grupas vadītāju Jāni Vēja kungu, bet patlaban
es gribētu pievērst jūsu uzmanību reliģisko lietu padomes
nolikuma projektam. Es piedāvāšu šādu darba kārtību. Sākumā
izskatīt šo nolikumu un pieņemt to tādēļ, ka likumprojektā jau ir
atsauces uz šo konsultatīvo reliģijas lietu padomi. Pavisam īsi
atkārtošu, kādā veidā tapusi šī ideja par Augstākās padomes
konsultatīvo reliģijas lietu padomi.
Kā jūs atceraties un kā es jūs informēju jau krietnu laiku
atpakaļ, mums noritēja diskusija par to, kādā veidā parlamentā
būtu jārisina tie jautājumi, kuri attiecas uz reliģisko
organizāciju darbību, uz konfesijām, uz pilsoņu ticības brīvības
nodrošināšanu. Kā jūs atceraties, saskaņā ar saaicināto Latvijā
reģistrēto konfesiju vēlēšanos mēs nonācām pie šāda modeļa, ka
vispirmām kārtām jāieklausās pašos ieinteresētajos, proti,
konfesiju pārstāvjos, kuri savā starpā apspriež tos jautājumus,
kuri attiecas uz reliģijas ticības brīvību, reliģisko
organizāciju darbību, un pēc tam šo lēmumu attiecīgi virza caur
Cilvēktiesību komisiju izskatīšanai Augstākajā padomē. Tādēļ es
domāju, ka šis konsultatīvās padomes nolikums nevar izraisīt
šaubas vai iebildumus tāpēc vien, ka tas ir maksimāli vienkāršs,
un citāds tas arī nevar būt.
Vispirmām kārtām par pašu konsultatīvās padomes veidošanas
sistēmu. Šeit nav, kā jūs saprotat, nekāda vēlēšanu mehānisma.
Šajā konsultatīvajā padomē itin vienkārši visas Latvijas
reģistrētās konfesijas deleģēja savus pārstāvjus. Padomē nav
nekādas sarežģītas struktūras, tādēļ ka visi jautājumi tajā tiek
lemti pēc konsensa un pēc pilnīgas paritātes principa, tādējādi
neizceļot nevienu no Latvijā reģistrētajām konfesijām. Paredzēts
šai padomei piešķirt likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tātad
attiecīgi, ja mēs esam izveidojuši komisiju, kas izstrādās
pārejas perioda Konstitūciju, šai komisijai ir jādomā par to, lai
norāde uz šīm likumdošanas iniciatīvas tiesībām parādītos arī
pārejas perioda Konstitūcijā. Konsultatīvās padomes galvenās
funkcijas, kā jūs to varat saprast, pirmām kārtām ir sniegt
Augstākajai padomei konsultācijas reliģijas jautājumos tad, kad
tās ir nepieciešamas Augstākajai padomei vai Cilvēktiesību
komisijai, jo uz to lielā mērā attiecas reliģijas jautājumi un
ticības brīvības jautājumi, vai otrādi – tad, kad pati dzīve
ir izvirzījusi reliģiskajām organizācijām un konfesijām
jautājumus, kuri jārisina likumdošanas kārtā, iesniedzot
Augstākajai padomei priekšlikumus tālākai izskatīšanai un
akceptēšanai. Tas ir viss, kas man sakāms par šo nolikumu, un es
lūdzu, ja patlaban tieši par šo nolikumu ir jautājumi, tad
uzstādiet tos man.
Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs esat gatava tūlīt atbildēt uz
jautājumiem. Vārds deputātam Ivanam Ivanovam.
I.Ivanovs: */Jūs ar kādu [no] konfesijām saskaņojāt šo
projektu vai ne?/
I.Kozakeviča: */Cienījamais kolēģi! Diemžēl man ir jāpārmet
jums, ka jūs neuzmanīgi klausījāties mani, bet es sāku…/
I.Ivanovs: */Tātad slikts tulkojums, atvainojiet./
I.Kozakeviča: */Es sāku tieši ar to, ka šis projekts tika
sastādīts kopā ar visu Latvijas Republikā reģistrēto konfesiju
pārstāvjiem./
I.Ivanovs: */Paldies./
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
I.Krastiņš: Es gribēju
vaicāt, kas šajā reliģijas lietu padomē pārstāvēs, ja vispār
pārstāvēs, mazāko reliģisko grupu, teiksim, dievturu, krišnaītu
utt., intereses.
I.Kozakeviča: Es atkārtoju – katra reģistrētā konfesija
neatkarīgi no tā, vai tā ir liela vai maza, var deleģēt vai nu
savu pārstāvi, vai speciāli pilnvarotu pārstāvi piedalīties
padomes darbā. Tas paliek katras konfesijas, katras reliģiskās
grupas ziņā. Tas pats attiecas arī uz dievturiem. Tas varētu būt
Detlava kungs vai kāds cits, ja dievturi to vēlas.
Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Paldies Itai
Kozakevičas kundzei. Vārds ziņojumam par nolikumu. Vai debatēs
neviens nevēlas izteikties? Par nolikumu nekas nav sakāms? Es
atvainojos, jo man te mapītē, ko parasti no rīta iedod, nav
nolikuma teksta. Kā parasti. Ak, nē! Tātad ir priekšlikums
pieņemt šo nolikumu par reliģijas lietu konsultatīvo padomi. Tā
kā debatēs neviens neizteicās, mums vajadzētu vienoties. Vai
nekādu citu priekšlikumu nav? Priekšlikums ir šo nolikumu
pieņemt. Droši vien to vajadzētu izskatīt pa punktiem.
Kozakevičas kundze skatīs pa punktiem, un mēs sekosim. Varbūt
vispār ne par vienu punktu nav neviena priekšlikuma? Par
nolikumu. Mēs tagad skatījāmies nolikumu par Augstākās padomes
reliģijas lietu konsultatīvo padomi. Par likumu vēlāk būs gan
ziņojums, gan debates.
Ja par nolikumu nav priekšlikumu, tad, lūdzu, deputāt Stroganov!
Acumirklīti, deputāt, es redzu, ka par dažiem punktiem ir
priekšlikumi, tāpēc izskatīsim to pa punktiem. Vispirms par
1.1. – te nebija neviena priekšlikuma. Ita Kozakeviča nāks
uz tribīni, bet jūs, lūdzu, pagaidiet, kamēr mēs nonāksim līdz
attiecīgajam punktam. Jo es skatos, ka pēkšņi var rasties kādi
iebildumi vai precizējumi. Tātad: “Vispārīgie noteikumi”, un
laikam jāskatās pa sadaļām. Par 1.1. nebija iebildumu? Tad vēl ir
1.2., 1.3.punkts. Vai varam balsot pirmo sadaļu kopumā? Lūdzu,
vispirms reģistrēsimies. Paldies. Rezultātu! Ir 127 deputāti kopā
ar Itu Kozakeviču. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim pirmo sadaļu
“Vispārīgie noteikumi”. Lūdzu rezultātu! Par – 103. Tā,
lūdzu, par otro sadaļu: “Latvijas Republikas reliģijas lietu
konsultatīvās padomes uzdevumi un tiesības”. Vai varam balsot
otro sadaļu kopumā? Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Paldies.
Par – 112. Trešā sadaļa. Par 3.1. – nav, par 3.2. un
par 3.3. deputātam Stroganovam bija ierosinājumi. Lūdzu!
F.Stroganovs: */Ir pretruna starp otro, ceturto un trešo
punktu. Nepieciešams ierakstīt “vai pastāvīgo komisiju”, jo ir
ierakstīts “cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu”. Varbūt arī
citās komisijās parādīsies jautājumi, kas būs saistīti ar
to./
I.Kozakeviča: */Paskaidroju jums, cienījamo kolēģi! Te nav
ierakstīti pārējie... ierakstīts “Augstākās padomes Prezidijā”
tieši tāpēc, lai te nerastos zināma anarhija, lai nebūtu tāda
situācija, ka komisijas, par to nezinot, izskata vienu un to pašu
jautājumu un katrai komisijai atsevišķi ir tiesības sasaukt šo
konsultatīvo padomi. Tā kā cilvēka tiesību komisija visciešākā
veidā sadarbojas reliģijas lietās ar konsultatīvo padomi, pārējās
var sasaukt padomes sēdes caur Prezidiju, manuprāt, tas ir
pilnīgi taisnīgi./
Priekšsēdētājs: Vai jūs atbilde apmierina, deputāt
Stroganov?
F.Stroganovs: */Tad 24 deputāti te strādā visās pastāvīgajās
komisijās?/
I.Kozakeviča: */Nē./
F.Stroganovs: */…un izskatot jautājumus tās pastāvīgajās
komisijās?/
I.Kozakeviča: */Jā, tieši izskatot jautājumus atkal caur
Prezidiju./
Priekšsēdētājs: Tas bija paskaidrojums, faktiski to nav ko
balsot. Lūdzu, pirmais mikrofons.
V.Eglājs: Punktā 3.3. ir rakstīts: “Latvijas Republikas
Augstākās padomes Prezidija jeb Cilvēka tiesību un nacionālo
jautājumu pastāvīgās...”
Priekšsēdētājs: Jā. Tur vajag izlabot?
V.Eglājs: Tur ir jāliek “vai”, nevis “jeb”.
Priekšsēdētājs: Pareizi. Tas ir jau izlabots. Vairāk
priekšlikumu es neredzu. Deputātam Stroganovam arī tika sniegta
uzziņa. Mums atliek balsot šo 3.punktu šādā redakcijā. Lūdzu
balsošanas režīmu! Ko, lūdzu? Viens deputāts atvainojas.
Atvainojieties, lūdzu, visai zālei. Mēs tikko reģistrējāmies.
Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Ir 136 deputāti. Paldies. Lūdzu
balsošanas režīmu! Nobalsosim 3.sadaļu un tad nolikumu kopumā.
Tagad balsosim trešo sadaļu. Paldies. Rezultātu! Par – 114.
Un tagad balsosim Latvijas Republikas Augstākās padomes reliģijas
lietu konsultatīvās padomes nolikumu kopumā. Lai pieņemtu šo
projektu, vajadzīga 101 balss. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies.
Rezultāts: par – 123. Man liekas, tas ir lēmums, ko mēs
pieņēmām visātrāk un bez liekām diskusijām. Paldies.
Pārejam pie nākamā jautājuma – par likumu. Tur būs gan
debatētāji, gan ziņotāji, gan arī jautātāji. Lūdzu, vārds Vēja
kungam, kurš piedalījās šā likuma izstrādāšanā.
J.Vējš: Cienījamais
priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Iesākumā es vēlos nedaudz
precizēt Kozakevičas kundzes sacīto par to, kā tika izstrādāts
šis likums. Visu Latvijā pārstāvēto reliģisko konfesiju vadošie
darbinieki vai viņu pilnvarotās personas ne tikvien piedalījās šā
likuma galējā varianta noformulēšanā, bet strādāja pie šā likuma
visu pantu formulēšanas visā likuma sagatavošanas gaitā, sākot ar
pagājušā gada septembri. Līdz ar to mēs varam sacīt, ka likumā
pietiekamā mērā atspoguļots Latvijas ticīgo iedzīvotāju viedoklis
jautājumā par to, kā būtu regulējamas attiecības starp valsti un
sabiedrību, no vienas puses, un ticīgajiem iedzīvotājiem kā to
daļu kopumā. Bez tam šīs komisijas darbā piedalījās republikā
pazīstami juristi, Universitātes pasniedzēji, piemēram, profesors
Meļķīsis, tiesību uzraudzības iestāžu vadošie darbinieki, Tautas
izglītības ministrijas darbinieki un citi sabiedriskie
darbinieki. Līdz ar to es uzdrošinos sacīt, ka likumprojektā visā
tā sagatavošanas gaitā tika pārstāvēti visdažādākie viedokļi šajā
ļoti delikātajā jautājumā.
Viena no specifiskajām grūtībām, kas radās šā likumprojekta
sastādītājiem, dabiski, saistāma ar to, ka lielā mērā mūs nomāca
pagātnes rūgtais mantojums jautājumā par totalitārā ateisma
sabiedrības izveidošanu. Šajā sakarībā sabiedriskā doma, kas
sekoja likuma sagatavošanas gaitai, izvirzīja jautājumu, vai
vispār šāds likums ir vajadzīgs un vai šādu likumu nevar uzskatīt
par totalitārā ateisma sabiedrības recidīvu. Taču gatavais
rezultāts, kas tika iesniegts jau šā gada janvārī un pēc tam
publicēts presē (mēs saņēmām vairāk nekā 100 vēstuļu gan no
ticīgajiem, gan neticīgajiem republikas iedzīvotājiem), liecina,
ka šādām bažām nav pamata. Likuma sagatavošanas gaitā mēs ņēmām
par pamatu tādus vispāratzītus cilvēktiesību principus, kādi
fiksēti dažādos starptautiskajos dokumentos jautājumā par
reliģijas brīvībām. Lai nekavētu auditorijas uzmanību, gribu
atgādināt dažus no galvenajiem šā likumprojekta principiem un
novitātēm, kuras, mūsuprāt, tieši šajā periodā padara šo likumu
pieņemamu visiem republikas iedzīvotājiem – gan ticīgajiem,
gan neticīgajiem.
Vispirms jāmin tāds princips kā, piemēram, katra cilvēka pilnīgas
pārliecības, arī pilnīgas reliģiskās pārliecības brīvība, brīvība
paust savus uzskatus, piekopt attiecīgu dzīvesveidu, kas izriet
no reliģiskās pārliecības, un realizēt to dažādās kultūras
dzīves, izglītības utt. formās. Šis princips ir plaši deklarēts
preambulā un realizēts pārējos likuma punktos. Vēl es gribētu
pievērst uzmanību tādam likuma principam, ko varētu nosaukt par
valsts institūciju un reliģisko organizāciju labvēlīgas
neitralitātes principu. Neiedziļinoties šā jautājuma ļoti
sarežģītajos filozofiskajos aspektos, gribas sacīt, ka tas visās
sabiedrībās ir grūts un sarežģīts jautājums – noregulēt
attiecības starp sabiedrību kopumā un starp reliģiskajām
organizācijām tādā veidā, lai, protams, un tas viss ir pats par
sevi saprotams – nepieļautu ne vismazākos ateistiskā
totalitārisma recidīvu elementus, bet, no otras puses, lai mēs
nenoslīdētu arī zināmā teokrātiskas valsts koncepcijā. Tādējādi
šis labvēlīgās neitralitātes princips ir fiksēts it īpaši. Pantā,
kas radies ilgu pārdomu un diskusiju rezultātā, tas ieguvis savu
noslīpējumu tādā veidā, kādā to cienījamie deputāti var
izlasīt.
Vēl ir tāds princips, kas iemiesots mūsu piedāvātajā
likumprojektā, ka reliģiskajām organizācijām tiek dots juridiskās
personas statuss ar visām no tā izrietošajām sekām: gan ar
iespēju veikt attiecīgu reliģisku, arī dažāda veida saimniecisku,
izdevniecības, propagandas un citu darbību, izdot savus
izdevumus, piedalīties dažādos tiesiskos procesos. No šejienes
izriet nākamais princips, ko mēs ierosinām, un tā ir liela
novitāte salīdzinājumā ar visu iepriekšējo bēdīgo situāciju, ka
visa veida konfliktsituācijas, kas rodas starp reliģiskajām
organizācijām un reliģiskajām personām, tiek risinātas ar tiesas
palīdzību. Deputāti var atrast attiecīgajā pantā konkrētu šā
principa iemiesojumu.
Ļoti būtisks princips, kas radikāli maina sabiedrības, valsts un
reliģisko organizāciju attiecības, ir tas, ka likumprojekts
paredz plašas iespējas reliģiskajām organizācijām nodarboties ar
misijas un žēlsirdības darbu sodu izciešanas vietās, pansionātos,
slimnīcās un līdzīgās institūcijās, ievērojot katra šo
institūciju iemītnieka personisko vēlēšanos un nekādā veidā
neaizskarot viņa cilvēktiesības. Vēl vairāk – dod iespēju
ticīgajiem cilvēkiem, kuri atrodas it īpaši soda nometinājumā,
izpildīt tos nepieciešamos rituālus, kādi ir attiecīgās
konfesijas pārstāvjiem.
Es jau tuvojos savas runas nobeigumam, taču minēšu vēl vienu
principu, to, ka kulta celtņu pārvaldīšana, kurām ir vēstures vai
arhitektūras pieminekļa statuss, tiek reglamentēta tādā veidā, ka
šīs kulta celtnes tiek nodotas pilnīgā reliģisko organizāciju
īpašumā, taču, ņemot vērā sabiedrības ieinteresētību šo
vēsturisko objektu izmantošanā visas sabiedrības interesēs, tiek
ierosināts noslēgt līgumu starp vietējās varas, valsts varas
pārstāvjiem un reliģiskajām organizācijām par sadarbību ne tikai
šo celtņu izmantošanā, bet arī uzturēšanā. Praktiski tas paredz,
ka valsts un vietējiem pārvaldes orgāniem ir ne tik vien
tiesības, bet arī pienākums un nepieciešamība piedalīties
finansiāli un citādā veidā šo pieminekļu uzturēšanā kārtībā,
kuri, lai gan pieder reliģiskajai organizācijai, vienlaikus
jāuzskata par tādiem, kam ir kultūrvēsturiska nozīme visas tautas
dzīvē.
Un pēdējais princips, kuru es vēlos izcelt, ir saistīts ar to, ka
mūsu likumprojektā paredzēta sociālā taisnīguma pilnīga
iemiesošana attiecībā uz dažādu reliģisko darbinieku
personālsastāva pielīdzināšanu citām darbinieku kategorijām gan
valsts apdrošināšanas, pensionārās nodrošināšanas, gan citās
sfērās, teiksim, arī nodokļu aplikšanā. Praktiski tas
nozīmē, ka, vienkārši runājot, mācītājs, garīdznieks tiek
pielīdzināts, teiksim, tautas izglītības un kultūras
darbiniekam.
Šie ir daži no galvenajiem principiem, kas iemiesoti šajā
likumprojektā. Apspriežot likumprojektu pēdējā stadijā –
Likumdošanas komisijā, kuru vada docents Endziņš un kuras sēde
notika diemžēl bez manas klātbūtnes, kā man vēlāk kļuva zināms,
tika izdarīts stipri daudz dažādu redakcionālas dabas labojumu un
grozījumu atbilstoši pašreizējās Likumdošanas komisijas, ja tā
varētu teikt, gaumei un priekšstatiem par terminoloģisko un cita
veida juridisko izteiksmi, kādā jāietērpj šie principi, par
kuriem es runāju. Pēc sarunas ar Muciņa kungu – šīs
komisijas locekli – mans priekšstats ir tāds, ka principiālu
jautājumu mums bija gaužām maz, kuru dēļ būtu nepieciešams šo
likumprojektu pārveidot, un lielākajai daļai no tiem es pilnīgi
piekrītu, bet, ja runājam par šiem redakcionālās dabas labojumiem
(piemēram, mēs sacījām “saimnieciskā darbība”, tagad ierosina
sacīt “uzņēmējdarbība”), tad man jāsaka, ka, pirmkārt, acīmredzot
tā ir komisijas prerogatīva un, otrkārt, tas bija veiksmīgs
risinājums. Ir arī citi šāda terminoloģiska rakstura labojumi,
turklāt stipri daudz. Acīmredzot tas liecina, ka virzās uz
priekšu mūsu juridiskā kultūra.
Pieņemot šos labojumus, jau iepriekš es atļaujos komisijas un
darba grupas vārdā sniegt šo likumprojektu par reliģiskajām
organizācijām cienījamo deputātu apspriešanai.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, palieciet tribīnē, jo
deputātiem un darba grupai būs jautājumi. Pirmo jautājumu, kā tas
bieži mēdz būt, uzdod deputāts Aleksejevs.
A.Aleksejevs: */Likumu projektā figurē Reliģijas lietu
departaments. Vai jūs nevarētu nedaudz atšifrēt tā tiesības? Ar
ko tas nodarbosies? Un vai tas nepārvērtīsies par tādu
organizāciju, kāda jau bija? Tā ir Reliģijas lietu pārvalde./
J.Vējš: Šis jautājums ir
simptomātisks. Tas liecina par to kritisko, piesardzīgo
attieksmi, kāda pret šo likumprojektu bija tā sagatavošanas
gaitā. Par to es runāju sākumā. Es vēlos uzsvērt, ka attiecībā
tieši uz šo šāda departamenta darbību principā likumprojekts to
neparedz. Mēs neparedzējām tāda orgāna jeb, pareizāk sakot, tādas
institūcijas darba formas, uzskatīdami, ka par minētās
institūcijas darbību nepieciešams izveidot speciālu nolikumu,
kurā ir paredzētas tās funkcijas un tā tālāk. Mēs vadāmies
vienīgi pēc pasaules prakses, kura liecina par to, ka lielākajā
daļā civilizēto valstu ir likumdošana par reliģiskajām
organizācijām.
Es atļaušos papildināt un piebilst, ka dažkārt izskanējušais
viedoklis – skatīt reliģiskās organizācijas vispār kopā ar
citām sabiedriskajām organizācijām (pastmarku krājēju biedrībām
utt.) – neiztur kritiku kaut vai vispasaules prakses
priekšā, tāpēc ka reliģija kā ļoti specifisks kultūras un
sabiedriskās apziņas fenomens visās civilizētajās valstīs pelna
īpašu uzmanību. Visās šajās valstīs ir likumi, kuri regulē valsts
un reliģisko organizāciju attiecības, ir arī attiecīgie dienesti,
vai nu viņus sauc par departamentiem, vai kā savādāk. Šie
dienesti atrodas tieši pie valdības (daudzās valstīs tie atrodas
pie izglītības ministrijas, citās – pie iekšlietu
ministrijas), bet šāda tipa organizācija, kā jau mūsu
likumprojektā fiksēts, veic nevis uzraudzības funkcijas pār
reliģiskajām organizācijām, bet risina jautājumus, kuri rodas
starp valsts institūcijām un reliģiskajām organizācijām.
Priekšsēdētājs: Paldies. Nākošais jautājumu uzdod deputāts
Ēlerts.
I.Ēlerts: Piektajā un 12.pantā par reģistrēšanu un par
ierosinājumu izbeigt reliģiskas organizācijas darbību teikts, ka
šo lēmumu pieņem rajona vai pilsētas izpildkomiteja. Vai tas ir
pamatoti? Zinot, ka reģistrācijas funkcijas, piemēram, par
uzņēmumiem, veiks Tieslietu ministrija, par partijām un
sabiedriskajām organizācijām un acīmredzot arī par viņu
nodaļām – Tieslietu ministrija ar katra rajona notariāta
kantora starpniecību, vai nebūtu pareizi uzticēt reģistrāciju arī
Tieslietu ministrijai ar notariāta kantora starpniecību un
ierosināt lietu par darbības izbeigšanu, ja reliģiskās
organizācijas pārkāpj likumu.
J.Vējš: Mans viedoklis, kurš daļēji sintezē arī viedokli, kas
veidojās darba grupas darbības laikā, ir tāds, ka jauna veida
reliģiskās draudzes rodas bieži. Reliģiskie centri tik bieži jau
nu neradīsies. Šeit attiecībā uz dažāda veida uzņēmējiem ir tāda
situācija, ka katrs no viņiem ir autonoms. Mums tradicionālā
situācija ir un noteikti būs arī tā, ka veidosies kāda
tradicionāla draudze tur, kur tās agrāk nav bijis, piemēram,
luterāņu draudze kādā Latgales pilsētā vai rajonā. Līdz ar to šīs
draudzes reģistrācija ir samērā formāla, kad jānoskaidro, vai
centrs piekrīt šo draudzi pieņemt kā savējo un vai ir 10 cilvēki,
kuri vēlas, lai viņus reģistrētu. Šķiet, ka tieši komisijas darba
laikā no juridisko darbinieku puses izskanēja vēlēšanās, lai
reģistrācija notiktu uz vietas un, tā teikt, tiktu realizēta,
nebraucot uz Rīgu. Tā viņi to saka. Es gan saprotu, ka par
notariāta kantori ir interesanta ideja, bet, no otras puses, man
būtu vienalga, kā viņus reģistrē.
Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards.
R.Rikards: Jautājums par baznīcas laulībām. Vai baznīcai ir
vai nav tiesības noslēgt laulības saskaņā ar likumu, jo 2.pantā
ir teikts, ka reliģiskās organizācijas nepilda valsts un tās
orgānu funkcijas. Tagad iznāk tā, ka ceremoniju ir gan atļauts
noturēt, bet tai nav juridiska spēka. Ja Latvijas Civillikumā
paredzēts, ka septiņām konfesijām bija atļauts juridiski noformēt
laulības. Vai nevajadzētu tomēr 2.pantā formulēt, ka reliģiskajām
organizācijām atļauts noformēt laulības. Pašlaik iznāk teātra
spēlēšana, ka cilvēkam vēl otrreiz jāskrien kaut kur citur slēgt
savu laulību.
J.Vējš: Jā, kas attiecas uz teātra spēlēšanu principā, tā
tomēr ir pasaules prakse. Respektīvi, ir daudzas valstis, kurās
valdošajām konfesijām ir valsts tiesības izpildīt civilaktu
reģistrācijas funkcijas, un tur šāda teātra spēlēšana nav. Bet
savukārt ir citas valstis, piemēram, konkrēti var minēt Angliju,
kur anglikāņu baznīcai ir tiesības laulāt, un līdz ar to tā arī
pilda valsts funkcijas to konfesiju pārstāvjiem, kurām tādu
tiesību nav, un šis teātris viņiem ir jāspēlē. Jautājums ir
samērā sarežģīts, ņemot vērā mūsu republikas specifiku tieši
reliģiskajā ziņā, ka mums ir daudz konfesiju un ir grūti pateikt,
vai tieši viena no tām vai vairākas ir tās galvenās. Varbūt
skaitliskais sastāvs vēl neko nenozīmē, tikai jāņem vērā arī
tradīcijas un tā tālāk. Tā ka, ja mēs dosim vienam tiesības un
citiem nedosim, tad jautājums būs, kur mēs novilksim robežu. Man
šķiet, ka pašreizējā situācijā, ja pēc gadiem šī situācija
grozās, tad var mainīt, bet pašreizējā situācijā mana pārliecība
ir, ka reliģiskās organizācijas neveic valsts iestāžu funkcijas.
Šajā ļoti būtiskajā jautājumā tas ir vispieņemamākais gan
reliģiskajām organizācijām, gan arī tiem cilvēkiem, kuri stājas
laulībā. Jo vairāk tāpēc, es uzsveru, ka tā ir pasaules prakse.
Pasaules praksē šāds moments ir fiksēts un pietiekoši plaši
izplatīts. Nevienam no tā nekāda nelaime nenotiek, ja aiziet
reģistrēt savu laulību.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds Šapovālovam.
P.Šapovālovs: */Man ir
viens jautājums trijās mazās daļās. 1.pantā teikts, ka Latvijas
Republikas pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā utt. Bet
3.pantā, pareizāk, es atvainojos, 4.pantā rakstīts, ka reliģiskās
organizācijas ir brīvprātīgas un autonomas Latvijas Republikas
iedzīvotāju apvienības. Vai te nav kaut kāda kļūda? Ja kļūdas
nav, tad paskaidrojiet, lūdzu, kas tie tādi – pilsoņi? Kas
tie ir?/
J.Vējš: Šis ir sarežģīts jautājums. Mēs zinām, ka jautājums
par izglītības iestāžu un reliģisko organizāciju attiecībām ir
sarežģīts ne tikai mūsu likumprojektā, bet arī citur pasaulē. Arī
Padomju Savienībā patlaban tiek apspriests likumprojekts, šajā
jautājumā ir diskusija. Man šķiet, ka mēs esam piedāvājuši
visnotaļ izsvērtu variantu, kura būtība ir tāda, ka mācību
procesam ir laicīgs raksturs.
Vēl var iebilst, ka mācību process un mācību gaita ir viens un
tas pats, */t.i., mācību process un mācību gaita ir viens un tas
pats./ Mācību procesam ir laicīgs raksturs
(krieviski –светский
характер). Valsts skolās, es uzsveru – valsts skolās,
ar reliģijas saturu un vēsturiskajiem jautājumiem var
iepazīstināt pēc izglītības iestāžu vēlēšanās un programmām utt.
Tāda iepazīstināšana var notikt laicīgā veidā, tas ir, neitrālā,
sekularizētā apgaismojumā, izklāstot dažādu reliģiju mācību
saturu, vēsturi utt. labvēlīgā veidā. Ir jāizšķir divi jēdzieni:
ticības mācība un reliģiju satura un vēstures izklāsts. Tas nav
viens un tas pats. Krieviski varētu teikt tā: */Dievvārdi –
tas nav tas pats, kas dažādu reliģisko organizāciju satura un
vēstures jautājumu apgaismošana mācību procesā. Pirmais ir tīri
konfesionāls, bet otrais – sekulārs, laicīgs./
P.Šapovālovs: */Otrais jautājums, daļa no otrā jautājuma.
6.pants. Reliģisko organizāciju darbība. Te rakstīts, ka
administrācijai ir jānodrošina rituālu veikšana pieņemamos
apstākļos. Lūdzu, paskaidrojiet, kas ir pieņemami apstākļi?
Pēdējais mazais jautājums. 7.pants. Reliģisko organizāciju
mantiskais stāvoklis. Es tomēr nesapratu, vai zeme var būt
reliģisko organizāciju īpašumā? Paldies./
J.Vējš: */Par pirmo
jautājumu. Jā, patiešām, jūs pamanījāt vienu no tām vietām, kur
ir zināma izpratnes atšķirība starp komisiju, kas sagatavoja
projektu, un Likumdošanas jautājumu komisiju. Būtība ir tā, ka
komisija tagad ierosina pilnīgi izņemt vārdu “pilsonis” no mūsu
likumprojekta. Mēs to lietojām vispārpieņemtā nozīmē –
pilsonis kā iedzīvotājs, bet, ņemot vērā šī jēdziena specifiku
pašreizējā politiskajā situācijā, komisija izlēma citādi, un tas
vēl nav izdarīts līdz galam. Jūsu rokās [vēl] nav tas variants,
kurā tas bija izdarīts līdz galam, bet principā ir domāti visi
Latvijas Republikas iedzīvotāji.
Kas attiecas uz pieņemamajiem apstākļiem rituālu veikšanai, tad
es varu atbildēt, ka domāti tieši pieņemami apstākļi visiem, abām
pusēm. Es domāju, ka te grūti būs reglamentēt, kādi ir tieši šie
apstākļi. Domājams, ka ar to varētu aprobežoties tāpēc, ka
jāievēro attiecīgo iestāžu specifika. Es domāju, ka abpusēji
labvēlīgas attieksmes gadījumā abas puses var vienoties par to,
ko nozīmē vārds “pieņemams”, ja viena no pusēm ietiepsies, tad,
protams, nekāds likums nepalīdzēs. Par zemi tur teikts, ka zemes
izmantošana notiek uz likuma par zemes izmantošanu republikā
pamata, tā būs atkarīga no tā, kāds būs likums par zemes
izmantošanu. Līdz galam šis jautājums pie mums nav atrisināts.
Mēs to atstājām citiem likumiem./
A.Smoļuks: */Man ir viens jautājums par likuma 3.pantu. Šo to
vajag precizēt. Lūk, jūs te otrajā daļā ierakstījāt: “mācību
process valsts skolās” utt., un tālāk rakstīts “mācību gaitā”. Kā
šīs redakcijas autori saprata “mācību procesu” un “mācību gaitā”?
Tur ir pretruna. Otrā daļa tāda, frāzes beigās tur rakstīts, ka
skolās tam visam jānotiek fakultatīvi utt.; norādītas formas un
saturs, kā tas jādara. Kāpēc vajadzēja ieviest, lūk, tādu
reglamentu, likumdošanas ceļā uzlikt pienākumus mācību
iestādēm?/
J.Vējš: Lūk, šāda tipa, šāda veida dalījumu mēs esam
ietvēruši dotajā punktā. Tas ir ļoti svarīgs un principiāls un
paredz iespēju iepazīstināt visus skolēnus, tajā skaitā arī
neticīgo vecāku bērnus un neticīgos skolēnus, ar reliģijas
mācībām un saturu. Ja vecāki vēlas, lai viņu bērni vai arī bērni
paši, sasnieguši attiecīgu vecumu, vēlas apgūt kādas konfesijas
ticības mācību, jādod iespēja to darīt fakultatīvās nodarbībās.
Jautājumā par fakultatīvajām nodarbībām skolās komisijā daudz
diskutēja. Viens viedoklis bija, ka vispār vajadzētu būt tā
saucamajām svētdienas skolām pie baznīcām un reliģiskajām
organizācijām utt., nevis fakultatīvajām nodarbībām skolās. Tajā
pašā laikā, ņemot vērā specifisko situāciju republikā un to
faktu, ka baznīcas bieži nav apkurinātas, ka nav pienācīgu telpu
utt., bet skolas ir ar mieru dot iespēju ticības mācībā apmācīt
skolēnus, kuri to vēlas, mēs uzrakstījām par fakultatīvo
apgūšanas veidu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Kidem.
E.Kide: Man šāds jautājums. Sakiet, lūdzu, vai, pieņemot šo
likumprojektu, mums tiks izdarīti kādi grozījumi Konstitūcijas
50.pantā par reliģiju? Vai pastāvošajos mūsu kodeksos arī būs
kādas izmaiņas? Vai Reliģisko lietu pārvaldi ir paredzēts
likvidēt un pastāvošos lēmumus un instrukcijas par reliģisko
lietu kārtošanu republikā atcels?
J.Vējš: Kas attiecas uz Konstitūcijas 50.pantu, tad tā,
protams, ir Augstākās padomes prerogatīva veidot Konstitūciju vai
arī esošajā Konstitūcijā izdarīt grozījumus. Mūsu komisija,
beidzot darbu, protokolu veidā iesniedza priekšlikumu grozīt
Konstitūcijas 50.pantu. Tam nolūkam acīmredzot jārada speciāla
darba grupa, kas to veiks. Mūsu mandātā tas nebija
paredzēts.
Kas attiecas uz Reliģijas lietu departamentu, tas ir fiksēts mūsu
likumprojektā kā Ministru padomes departaments. Tas var saukties
arī citādāk un būt departaments arī pie kādas citas iestādes. Te
es neredzu nekādas grūtības, bet principā es uzskatu un komisija
uzskata, ka šādai organizācijai, institūcijai, kas kārto
attiecības starp valsts institūcijām un reliģiskajām
organizācijām, ir jābūt. Kā es sacīju, tās funkcijas
personālsastāvs un daudzi citi ar to saistītie jautājumi
acīmredzot ir speciāla nolikuma, tā teikt, priekšmets.
Kas attiecas uz dažādu civilo un acīmredzot kriminālo
likumdošanu, es gan neesmu jurists un nemāku kompetenti atbildēt,
bet es tā pieņemu, ka jebkura likuma pieņemšana un jo vairāk šāda
likuma pieņemšana izraisa specifisku ķēdes reakciju, kas norāda
uz nepieciešamību izdarīt kardinālus grozījumus esošajos
normatīvajos aktos.
Kas attiecas tieši uz to normatīvo instrukciju vai nolikumu, kas
līdz šim reglamentēja valsts un baznīcas attiecības un pēc kuras
vadījās attiecīgā Ministru padomes institūcija, tad tā sava
kompromitējošā rakstura dēļ jau sen pārdzīvojusi savu laiku, un,
cik es saprotu, neviens pēc tās formāli nevadās, tas ir,
respektīvi, pēc būtības nevadās. Formāli acīmredzot tā vēl kaut
kur guļ noputējušā plauktā. Man ir zināms, ka pašreizējais
Ministru padomes Reliģijas lietu departaments, kura
priekšsēdētājs bija arī šīs komisijas loceklis un piedalījās tās
darbā, faktiski savas attiecības ar reliģisko konfesiju
pārstāvjiem veido jau uz šī likumprojekta pamata. Tā ka var
teikt – likumprojekts jau darbojas, pirms tas kļuvis
formāls.
E.Kide: Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Kramiņš. Nākamais
runās deputāts Preinbergs. Vēl ir pieteicies deputāts Geidāns.
Pēc viņa uzstāšanās tad arī beigsim.
A.Kramiņš: Likumprojekta 9.pants paredz reliģiskajām
organizācijām iegādāties, ražot, eksportēt, importēt un izplatīt
reliģisko literatūru, kulta priekšmetus un tamlīdzīgi. Sakiet,
vai līdz ar to neradīsies iespēja legāli izvest uz ārzemēm
mākslas un kultūras vērtības?
J.Vējš: Atbildot uz šo jautājumu, varu sacīt, ka tas bija
viens no tiem principiālajiem uzlabojumiem, kuru ieteica
Likumdošanas jautājumu komisija un kas vēl šeit nav fiksēts, bet
kas ir ļoti būtisks. Pilnīgi pamatoti vajag ierakstīt tādu frāzi:
likumdošanā paredzētajā kārtībā.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Lūdzu, deputāts Preinbergs.
G.Preinbergs: Man ir šāda rakstura jautājums attiecībā uz
5.pantu. Tajā tiek pieminēts, ka ir nepieciešams iesniegums, lai
rajona vai pilsētas padomē reģistrētu draudzes satversmi. Manā
izpratnē, ja runājam par katoļticību, tad statūti, satversme būs
vienāda gan Liepājā, gan arī Alūksnē. Ja runājam par
pareizticīgajiem, kādi tie būs Rēzeknē, tādi būs arī Ventspilī.
Vai tiešām katrā rajonā reģistrēšanās ir nepieciešama? Mūsu
pašvaldības orgāniem pārbūves periodā tāpat ir daudz darba. Vai
nepietiktu ar to vien, ka draudzes reģistrēšana notiktu Ministru
padomes Reliģisko lietu departamentā?
J.Vējš: Šis jautājums bija pakļauts diskusijai, un tika ņemta
vērā vēlēšanās reģistrēties uz vietām. Šo viedokli lielā mērā
aizstāvēja paši reliģisko organizāciju pārstāvji, uzskatīdami, ka
tas ir ērtāk, jo vietējā vara ir tuvāk. Par jautājumu diskutējot
tieši tādā toņkārtā, kādā jūs uzdevāt jautājumu: vai ir
nepieciešams jau esošajām reliģiskajām konfesijām savas draudzes
reģistrēt ar jaunu satversmi un tā tālāk, tika ieteikts tāds
priekšlikums, ko acīmredzot var darba kārtībā risināt,
respektīvi, nodrukāt šo tipveida iesniegumu, un attiecīgās
konfesijas pārstāvji to aizpilda, ierakstot datus, un iesniedz.
Varbūt tā ir formulācijas birokrātija, es personiski neņemos
spriest, bet, ja jau jāreģistrē, tad kaut kas ir jāreģistrē un
kaut kādam papīrītim ir jābūt. Man šī argumentācija, kuru izteica
mūsu juristi, klātesot gan Tieslietu ministrijas pārstāvim, gan
profesoram Meļķīsim, likās ļoti pieņemama.
G.Preinbergs: Pieņemami. Bet man nav saprotams, ko tas dos
visai draudzei un ko tas dos tai padomei. Es neredzu nekādas
jēgas.
J.Vējš: Draudzei tas dos juridiskas personas statusu. Tas ir
ļoti svarīgi un būtiski. Tas padarīs to no neformālas cilvēku
kopas par juridisku personu ar visām no tā izrietošām tiesībām,
kuras es minēju. Padomei būs zināma uzskaite.
G.Preinbergs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Deputāts Geidāns. Un vēl ir pierakstījies
deputāts Teikmanis.
I.Geidāns: Cienījamo referent! 4.pantā ir dots šāds
formulējums: “Reliģiskās organizācijas ir iedzīvotāju
brīvprātīgas pašpārvaldes apvienības.” Vai jūs nevarētu
paskaidrot, kā jāsaprot šis jēdziens
“pašpārvaldes apvienības”?
J.Vējš: “Brīvprātīgas pašpārvaldes apvienības”, man šķiet, ir
ļoti saprotams jēdziens un izriet no abiem šo jēdzienu
komponentiem – “paši sevi pārvalda”. Es gribu sacīt, ka no
mūsu komisijas darbības viedokļa šim jēdzienam ir ļoti liela
būtiska nozīme, tāpēc ka mūsu izstrādātajos likumprojekta
sākotnējos variantos, kuri, protams, jūs var neinteresēt un kuri
bija vēl veco stereotipu garā, bija ļoti daudz reglamentācijas
par to, kā draudzes veido savus centrus – vai tām ir jāsanāk
kongresos vai konferencēs, kā ievēlē, kā šos centrus atņem, kā
pārvalda, un tā tālāk. Mēs ar vienu pašu vārdu “pašpārvalde”
pārsvītrojām visus mēģinājumus reglamentēt to, kādā veidā tās
funkcionē, ieceļ savus darbiniekus, garantē viņiem darbības
formas, apmaksu un tā tālāk. Tas ir reliģisko draudžu ziņā.
Likumdevējs te neiejaucas. Un tas aizņem ļoti lielu un būtisku šo
organizāciju darbības daļu, faktiski tas ir šo organizāciju
darbības saturs. Likumdevējs neiejaucas, vai tur ir bīskapi vai
priekšsēdētāju padome, vai tā sanāk četros gados, vai ir savi
kongresi un tā tālāk. Viņi paši sevi pārvalda – ievēl
dažādus funkcionārus vai kā to varētu teikt. Tā es to
saprotu.
Un šajā pašā sakarībā arī no Likumdošanas komisijas nāca
priekšlikums tieši šeit pielikt vēl ceturto punktu, kas man
personiski ļoti patika, jo tam ir ļoti lielas novitātes raksturs,
un tas līdz šim mūsu likumdošanā vēl nav lietots, es vismaz
neesmu dzirdējis. Tās ir bez peļņas – varētu pielikt,
teiksim, “brīvprātīgas bezpeļņas pašpārvaldes apvienības”. Ņemot
vērā manas zināšanas par dažāda veida ārzemju organizācijām, arī
par reliģiskajām organizācijām, šis vārds “bezpeļņas” ir ļoti
vērtīgs. Bet acīmredzot tas nāks nākamajā lasījumā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Teikmanis, un tas ir
pēdējais jautājums.
A.Teikmanis: Man bija
jautājumi. Man nav klāt šī dokumenta, bet vai Vīnes nobeiguma
dokumentā bija precīzi noteiktas šo reliģisko organizāciju
tiesības? Vai šis likums precīzi atbilst tām starptautiskajā
dokumentā norādītajām tiesībām? Tas ir pirmais jautājums.
Un otrais jautājums attiecas uz 5.pantu, tas skar reliģisko
draudžu reģistrāciju. Šeit ir minēts, ka var atteikt reģistrēt
reliģisko organizāciju, ja tās uzdevumi ir pretrunā ar Latvijas
Republikas Konstitūciju. Pieņemsim, ka tāda draudze ierakstīs
savos statūtos, ka tā vēlas, lai nebūtu atdalīta no valsts. Es
neredzu iemesla, lai atteiktos šo draudzi reģistrēt, jo galvenais
ir metode, ar kādu tā pilda savus uzdevumus, nevis ko viņa ir
ierakstījusi, bet formāli pēc šī likuma tai var atteikt.
J.Vējš: Attiecībā uz pēdējo momentu man jāsaka, ka jūs esat
atklājis ļoti interesantu juridisku kāzusu, respektīvi,
situāciju, ka draudze pati ierakstījusi, ka tā vēlas būt valsts
sastāvā, nevis būt atdalīta no valsts tādā veidā, kā tas 2.punktā
ir paredzēts. Es domāju, ka tas ir ļoti filigrāns jautājums, un
nez vai praksē tas izvirzīsies, būtībā tas ir domāts tā: ja kāda
reliģiska apvienība nostājas uz antikonstitucionālas darbības
ceļa, tad ir iespēja šo darbību pārtraukt. Tā ir vispārpieņemta
civilizēta norma, un es domāju, ka šeit nekādu sarežģījumu
nevarētu būt, jo vairāk tāpēc, ka šī pārtraukšana notiek tiesas
ceļā, nevis ar voluntāru lēmumu.
Kas attiecas uz starptautiskajiem dokumentiem un, konkrēti, uz
Vīnes nobeiguma dokumenta attiecīgajiem pantiem, it īpaši uz 16.
un 17.principu, tad, pirmkārt, šie dokumenti tika ņemti vērā,
sastādot mūsu projektu. Tie ir atspoguļoti preambulā, un
preambula zināmā mērā pat kopē Vīnes nobeiguma dokumenta
formulējumus jautājumā par personas brīvību šajā jautājumā. Es
varu nolasīt, bet praktiski tas ir tas pats.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Teikmaņa kungs, mēs varam pāriet pie iesniegtā likumprojekta
apspriešanas. Tā kā šo likumprojektu mēs izskatām pirmajā
lasījumā, tad es atgādinu deputātiem, ka mēs apspriežam
koncepciju. Un, kā rakstīts mūsu reglamentā, mēs runājam par
galvenajiem noteikumiem un mums ir jālemj, vai mēs akceptēsim
pirmajā lasījumā šo projektu vai mēs to noraidīsim vispār, vai
arī noraidīsim un lūgsim komisiju to pārstrādāt un iesniegt
pilnīgākā variantā. Pēc šīsdienas konceptuālās apspriešanas ir
trīs iespējas. Vai komisija referēs? Arī tas ir paredzēts
reglamentā?
I.Kozakeviča: Nē, paldies. Es domāju, ka referāts ir bijis un
atbildes uz jautājumiem ir tik izsmeļošas, ka patlaban varētu
pāriet pie debatēm, ja ir cilvēki, kas vēlas izteikties, lai
varētu pirmajā lasījumā šodien likumu pieņemt.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Cālītim.
I.Cālītis: Man ir redakcionālas dabas priekšlikumi. Šeit 10
vietās ir runa par likumdošanu. Kad ir jālieto jēdziens
“likumi”?
Priekšsēdētājs: Es jūs ļoti labi saprotu, bet, es atvainojos,
mēs pašlaik neapspriežam šo jautājumu. Tas ir tikai otrajā
lasījumā. Šodien mums galvenais ir vienoties par
koncepciju – pieņemam vai ne. Vārds debatēs deputātam
Bērzam.
A.Bērzs: Augstais nams! Likumprojektā par reliģiskajām
organizācijām es saskatu ieprogrammētu lielu demokrātijas
potenciālu, kam jānodrošina pilnīga apziņas brīvība. Būtiskākās
garantijas tam saskatāmas likumā paredzētajā reliģisko
organizāciju tiesiskā stāvokļa pielīdzināšanā citām
sabiedriskajām institūcijām. Svarīga loma būs tam, ka tiek
atcelta reliģisko organizāciju diskriminācija ar nevienlīdzīgu
nodokļu nodevu. Paredzēta kulta kalpu sociālās nodrošināšanas
sistēma šajā likumprojektā. Sevišķa nozīme, manuprāt, ir
likumprojektā paredzētajai iespējai, kā reliģiskās organizācijas
var atgūt atsavināto mantu. Atzīstot pilnīgi brīvu izvēli
attieksmē pret reliģiju, tomēr jāraugās, lai ir brīvība paust
noteiktus reliģiskus uzskatus un neaizskart citu uzskatu
pārstāvju tiesības. Šajā sakarā es tomēr vēlētos vērst deputātu
uzmanību uz jau pieminētā likumprojekta 3.pantu par izglītību un
reliģiskajām organizācijām.
Mūsu šodienas demokratizējusies dzīves prakse un jaunie apstākļi
ir parādījuši to, ka daudzi aktīvi skolotāji, noteiktu konfesiju
pārstāvji, skolā ļoti intensīvi veic savas konfesijas reliģisko
uzskatu ieaudzināšanu skolēnos, it īpaši mazajās klasēs, tādā
veidā aizskarot gan citu konfesiju, gan laicīgā pasaules uzskata
piekritēju vecāku un bērnu tiesības. Es zinu daudzus konkrētus
faktus. Tāpēc es uzskatu, ka šajā pantā par maz ir noteikt, ka
skolās mācību procesam ir laicīgs raksturs, jo šī reliģisko
uzskatu un noteiktās konfesijas uzskatu paušana parasti notiek
ārpusstundu nodarbību laikā – vai tās ir klases sapulces vai
citi kādi pasākumi. Es domāju, ka šeit noteikti būtu jāpapildina
teksta formulējums, nosakot, ka pamatmācību un audzināšanas
procesam skolā ir laicīgs raksturs. Arī audzināšanas procesam ir
laicīgs raksturs. Tāpēc šajā sakarā diezgan nopietni jāiebilst
pret to, ka reliģisko uzskatu audzināšanu var veikt fakultatīvi
skolās, jo praktiski šis fakultatīvisms tiks pārkāpts, un
izkontrolēt, vai šī audzināšana tiek veikta fakultatīvi vai
nefakultatīvi, robežu novilkt būs ļoti grūti. Tāpēc mans
priekšlikums tomēr ir izsvītrot “fakultatīvu skolās” pēdējā
rindkopā un noteikt, ka reliģisko uzskatu audzināšanu veic
reliģiskajās svētdienas skolās, pulciņos, vasaras nometnēs un
citās ārpusskolas darba formās.
Visbeidzot, man ir gan komisijai, gan deputātiem priekšlikums
pārdomām. Es domāju, ka dziļi reliģioziem cilvēkiem, kas pilnībā
atrodas savas noteiktās reliģijas uzskatu varā, tomēr ir
apvainojoši un viņu brīvību ierobežojoši tas, ka viņu baznīcās
slēgtā laulība tiek uzskatīta par nepilnvērtīgu un ka tā ir ar
atkārtotu rituālu jāapstiprina dzimtsarakstu birojā. Šajā sakarā
es domāju, ka mēs varētu apsvērt ceļu, kā civilstāvokļa aktu
reģistrācijas birojos reģistrēt baznīcās slēgtās laulības,
pamatojoties uz baznīcas izsniegto apliecību. Var ierasties ar
dokumentiem un izdarīt attiecīgos ierakstus pasē un dokumentu
grāmatās, bet šajā dzimtsarakstā nav jāatkārto laulāšanās
procedūra.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Bojāram. Es lūgtu
deputātus īsi rezumēt konceptuāli pieņemamos pantus un tos, kuri
pirmajā lasījumā nav pieņemami, nodot konceptuālai pārstrādei.
Tādējādi iezīmētos mūsu attieksme pret šo likumprojektu.
J.Bojārs: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Lai
neaizmirstu, es tūlīt pateikšu, ka likumprojekts kopumā pirmajam
lasījumam ir atbilstošs un par visu varētu balsot. Bet ir diezgan
daudzi konceptuāli un sīkāki aizrādījumi.
Pirmais. Šajā likumprojektā, manuprāt, trūkst vairākas
definīcijas, kas apgrūtina likumprojekta un nākamā akta
uztveršanu. Respektīvi, ir minēti šādi termini: draudze,
konfesija, reliģiskie centri. Bet absolūti nav izskaidrots, kas
ir domāts ar šiem terminiem. Līdz ar to šajā likumprojektā būtu
vēlams – varbūt pat pirmajā pantā vai katrā ziņā vispārējā
daļā – sākumā izskaidrot terminus. Ja tiek lietoti dažādi
termini – konfesija, draudze, reliģiskie centri –, tad te ir
rezumējama dažāda tiesībspēja katram no šiem līmeņiem. Ja tā tas
ir, tad dažādās tiesībspējas jāizskaidro. Te jau runāja par to,
vai pilsoņi vai iedzīvotāji.
Es uzskatu, ka reliģiskajām organizācijām un draudzēm, protams,
vajag būt maksimāli demokrātiskām. Līdz ar to par šo tiesību
izmantošanas subjektiem, manuprāt, varētu būt tikai iedzīvotāji.
“Naseļeņije”. Nevajadzētu būt pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Kā mēs
zinām, templī atļauts ieiet ikvienam, arī iebraucējam un
tūristam. Tālāk acīmredzot jau konceptuāli 1.panta pēdējā nodaļā
jeb sadaļā ir zināma neprecizitāte, ja ne kļūda. Es liktu priekšā
šo panta sadaļu rakstīt tādu: nevajag norādīt attieksmi pret
reliģiju kā piederību konfesijai ne valsts izdotos personības
dokumentos, ne kadru anketās. Jūs zināt, ka kadru anketās Staļina
laikā un vēl krietni vēlāk bija desmitiem pozīciju. Katrā ziņā
reliģisko piederību šeit nevajadzētu fiksēt, un to vajadzētu
ierakstīt likumā.
Tālāk 2.pantā ir proklamēts, ka valsts nereglamentē ticības un
kulta jautājumus. Atvainojiet, ar ko tad mēs te nodarbojamies?
Mēs pašlaik nodarbojamies tieši ar attiecību reglamentēšanu starp
valsti un kultu. Tāpēc šo pēdējo darbības vārdu aiz komata
2.panta pēdējā teikuma beigās izstrīpot ārā, jo mēs to
reglamentējam. Pietiktu, ja mēs pasakām, ka valsts un tās orgāni
neiejaucas reliģisko organizāciju iekšējā darbībā. Ar to ir
diezgan. Tālāk arī konceptuāli nepareizi tajā pašā 2.pantā
izteikt – šajā gadījumā tas būtu trešajā lappusē otrā sadaļa
no augšas –, ka reliģiskās organizācijas un to pārstāvji
atbilstoši savai satversmei var piedalīties valsts un
sabiedriskajā dzīvē. Jūs mani atvainojiet. Satversme var būt
pretrunā ar Konstitūciju un likumiem. Tāpēc pilnīgi nepieciešams
ir aiz iekaviņām ielikt – atbilstoši Satversmei un Latvijas
Republikas likumiem. Kā cienījamam deputātam Aleksejevam zināms,
vēl vecajā parlamentā mēs spriedām par to, kādas tiesības ir
truškopības biedrības biedriem un vai tās nevar būt pretrunā ar
likumu. Es šajā ziņā nekādi negribu aizskart deputātu un, ja viņš
tā domā, es viņam atvainojos.
Tālāk 3.pantā ir runa par to, ka skolēniem vajadzētu nodrošināt
iepazīšanos ar dažādu reliģiju saturu. Manuprāt, vajadzēja
skaidri un gaiši pateikt – iepazīstināt ar dominējošo,
pasaulē masveidīgāko reliģiju, tās saturu un vēsturi. Pārējais
viss ir pareizi. Mums vajadzētu kaut kā norobežot. Mums te ir 99
reliģijas un vai visas mēs mācīsim obligāti latviešu skolās!
Tālāk es personiski esmu pret to, ka šajā pantā trešajā sadaļā
ietveram fakultatīvās nodarbības. Te ir nepareizi, jo
fakultatīvās nodarbības, atvainojiet, arī apmaksā valsts. Ja mēs
ierakstām, ka skolās pastāv fakultatīvās nodarbības reliģijā,
līdz ar to mums skolu reliģija nav atdalīta no valsts. Ja mēs
konstitucionāli reliģiju esam atdalījuši no valsts, kā to dara
Amerikā, tad mēs šādu tēzi nevaram ietvert. Bet līdz ar to mums
šeit ir cits būtisks trūkums. Pēc reliģiskajām organizācijām un
svētdienas skolām, manuprāt, vēl vajadzētu ierakstīt –
reliģisko organizāciju vai konfesiju, ko mēs izvēlamies
semināros, jo semināri jau mums pastāv. Mums ir ne tikai
svētdienas skolas, bet arī semināri legāli pastāv, un tur var
mācīt pilnu programmu.
Tālāk 4.pantā arī par reliģiskajām organizācijām ir rakstīts. Te
būtu vietā pateikt, kas ir konfesija, kas ir organizācija, tas
ir, izskaidrot visus šos terminus. Tālāk es esmu pret pašvaldības
termina lietošanu attiecībā uz reliģiskajām organizācijām. Kas
mums ir pašpārvalde? Ir zināms, ka tas ir Padomju Savienībā. Arī
Latvijā varētu ielikt vai nu pašorganizējošās, vai atrast jebkuru
citu terminu, lai nejauktu reliģiskās organizācijas ar vietējās
varas institūcijām. Šajā pantā es lieku priekšā izstrīpot pēdējo
sadaļu, jo mums nav tiesību reglamentēt to, kas notiek ārvalstīs
un kādas ir ārvalstu reliģiskās organizācijas. Tāpēc tas vispār
jāmet ārā.
5.pantā ir iesniegumi. Viens otrs no mūsu deputātiem arī teica,
ka ir iesniegums par reliģiskās draudzes satversmes statūtu. Es
nesaprotu, vai draudzei vispār ir vajadzīga satversme. Manuprāt,
konfesijai vajadzētu būt satversmei, līdz ar to būtu vajadzīga
katoloģizēšana. Bet vai draudzei ir vajadzīga satversme, tas ir
zināmā mērā apšaubāmi. Līdz ar to apšaubāms ir jautājums par to,
vai ir vajadzīga šīs draudzes reģistrācija. Var būt pie vietējām
varas institūcijām. Vai draudzei ir vajadzīgas juridiskas
personas statuss, tas ir, manuprāt, apšaubāmi. Bez šaubām,
vajadzīgs juridiskas personas statuss konfesijai. Tātad visai
Latvijas luterāņu baznīcai. Vajadzīgs varbūt rēķins bankā, jā.
Tālāk tā paša panta 5.lpp. beigās divas rindkopas viena otru
atkārto. Tas ir jāatzīmē un, protams, jāizskauž. Tālāk attiecībā
uz zemi, ko minēja, – obligāti jāpasaka, vai zeme var būt
draudzes īpašumā, un tālāk 7.lpp. 7.panta pēdējā rindkopā ir
teikts par piedziņu pēc kreditora prasībām. Šeit izvirzās ļoti
būtisks jautājums. Ja zemi mēs pieņemam par privātīpašumu, tad uz
zemi arī var būt prasība. Bet, ja uz zemi var būt kreditora
prasība, vai šī prasība var tikt vērsta arī pret reliģiskajām
organizācijām. Šis jautājums mums jāatrisina acīmredzot 7.panta
beigās vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Vai nu ir privātīpašums,
vai nav. Ja ir, tad var izvirzīt prasību. Ja mēs 9.panta pirmajā
rindkopā panta nosaukumā runājam par saimniecisko darbību, tad
tālāk, runājot par peļņu, mēs nevaram izlaist jēdzienu –
“saimnieciskā darbība.” Un tālāk, ja mēs runājam 10.pantā par
darba tiesībām, tad otrajā sadaļā vajadzētu obligāti ielikt
vārdus “darba tiesības” un atsaukties uz darba likumdošanu. Tātad
aiz vārdiem “ir tādas pašas” vajag ielikt “darba tiesības”. Ir
tādas pašas darba tiesības kā jebkurā citā organizācijā.
Tālāk par reliģiskās organizācijas darba izbeigšanu. Šeit ir ļoti
interesanta frāze 13.pantā 9.lpp.: “Reliģiskās draudzes vai citas
reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas gadījumā tās
īpašumus pārņem centra vai citas reliģiskās organizācijas.” Ko
nozīmē centra reliģiskās organizācijas? Vēl ceturtā kategorija,
kas arī nav izskaidrota? Tādējādi, ja luterāņu draudze pārtrauc
savu darbību un pāriet pie pareizticīgajiem, kur paliek viņu
īpašums? Arī šī tēze nav pareiza, tā ir jāsaved kārtībā.
Priekšsēdētājs: Priekšlikumu vēlams iesniegt rakstiski. Vārds
deputātam Aleksejevam. Es nolasīšu, lai jūs zinātu, cik deputātu
pieteikušies: Silārs, Muciņš, Plotnieks, Kide, Preinbergs,
Rikards, divas minūtes Celmiņš un Smoļuks.
A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām no
mana redzespunkta svarīgu jautājumu, tāpēc gribētu izteikt dažus
savus apsvērumus. Tiesa, man īsti nepaveicās – es uzstājos
pēc Bojāra kunga. Es beidzu parastu padomju augstskolu –
Latvijas Valsts universitāti, tāpēc veselā virknē specifisku
jautājumu atpalieku no Bojāra kunga.
Uz ko es gribēju vērst jūsu uzmanību? Likums visumā, man šķiet,
veltīts labai lietai un var tikt pieņemts pirmajā lasījumā. Bet
ir dažas pozīcijas, kuras izsauc zināmas šaubas un kuras prasa
precizējumus. Pirmās šaubas – attiecībā uz departamentu.
Manuprāt, te mēs pieļaujam diezgan izplatītu kļūdu – gribam
radīt organizāciju, nenoskaidrojot sev, ar ko tā nodarbosies. Man
šķiet, ka otrajā lasījumā būtu tomēr vēlams, lai mums būtu
priekšstats, ar ko šis departaments nodarbosies, jo jebkurai
organizācijai, kas ir radīta, ar kaut ko ir jānodarbojas. Un,
nedod Dievs, ja tas centīsies iejaukties reliģijas lietās, kā to
līdz šim laikam darīja pārvalde. Mums apsolīja, ka tas pildīs
starpnieka funkcijas. Bet, ja pārvalde reģistrē vai nereģistrē to
vai citu konfesiju, tad tā tomēr satur sevī uzraudzības
funkcijas. Tāpēc es domāju, ka reģistrāciju vajadzētu uzdot
Tieslietu ministrijai, kā tas ir paredzēts visām pārējām
organizācijām. Pilnīgi loģiski, ja starpnieka funkcijas starp
baznīcu un valsti izpildītu mūsu ierosinātā konsultatīvā
reliģijas lietu padome. Tas piešķirtu tai svaru un bez tam tā
varētu būt tāds starpnieks.
Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 7.pantu, ko vajadzētu
papildināt ar vārdiem “un izņemto reliģisko organizāciju īpašumu
pēc to prasības valsts atdod atpakaļ viņu īpašumā”, kā arī “un
atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti minētajam īpašumam tā
izmantošanas rezultātā valstī, Ministru padomes noteiktajā
kārtībā”. Jūs zināt, ka valsts atņēma baznīcai kulta celtnes,
pārbūvēja tās, iznīcināja zināmas vērtības. Šodien, atdodot
baznīcai tās īpašumu, mēs liekam tai uz sava rēķina nodarboties
ar šo celtņu atjaunošanu. Šajā sakarā es gribētu vērst jūsu
uzmanību vēl uz ko. Man šķiet, ka pirms izskatāmā likuma
pieņemšanas būtu vajadzīgs dokuments, kurā būtu norādīti
amatpersonu uzvārdi, kuri sevišķi “izcēlušies” ar baznīcai
piederošo vēsturisko un kultūras vērtību iznīcināšanu. Nevar taču
neapstāties pie jautājuma par pareizticīgo baznīcu, katedrāles,
kur tika iznīcinātas mākslas vērtības, Pētera un Pāvila
katedrāles izpostīšanu, kur šodien atrodas koncertzāle “Ave sol”.
Uzskatu, ka šodien vajadzētu zināt, kur palika katedrālei
piederošās vērtslietas, kas notika ar pirmo pareizticīgo
garīdznieku mirstīgajām atliekām pēc katedrāles rekonstrukcijas.
Es ierosinu izturēties pret teikto kā pret oficiālu pieprasījumu.
Mums jāzina, kas pieņēma lēmumu šajā jautājumā. Paldies par
uzmanību./
Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāta pieprasījumu, lūdzu, rakstiski nododiet sekretariātam. Pašlaik, cik es saprotu, ir jāiet pusdienās. Starpbrīdis līdz pulksten trijiem, kā parasti.
(Pārtraukums)