"Tāpēc Zviedrijā pārtika ir lētāka"

"Aftenposten"

— 2000.07.29.

Zviedrijas piederība pie ES dod norvēģiem iespēju lētāk iepirkties Zviedrijā. Ja viena Coca-Cola kārba Norvēģijā maksā divreiz vairāk nekā Zviedrijā, tad var runāt par īpašo norvēģu iesaiņojuma nodokli, īpašo norvēģu produktu nodokli un īpašo norvēģu PVN līmeni.

Kad norvēģi bariem piepilda savas saldētavas ar zviedru pārtiku, tad runa ir ne tikai par Norvēģijas lauksaimniecības politiku vien.

Kāpēc tad Zviedrijā ir stipri lētāk?

Lauksaimniecības preču, īpaši gaļas un putnu produktu, dārdzības iemesls ir importa aizsardzība un vispārīgā lauksaimniecības politika Norvēģijā. Ražošanas izdevumi ir dārgāki, zemnieku cenas ir augstākas, apgrozījuma nodoklis norvēģiem ir īpašs, kā arī pārtikas PVN ir augstāks.

Pārtikas PVN samazināšana (līdz zviedru līmenim), ko valdība, iespējams, piedāvās rudenī, nozīmēs cenu samazināšanu par 8,9 procentiem, ja par izejas punktu ņem patērētāju cenas. Šos aprēķinus ir veikuši Valsts patēriņa pētīšanas institūta pētnieki Randi Larvika un Arne Dulsruds.

Arī tad cenu atšķirība gaļai starp Norvēģiju un Zviedriju būs liela.

ES programma par lauksaimniecības preču cenu samazināšanu reducēs zviedru gaļas cenas vēl vairāk. Arī palielināts imports ir iemesls, kālab zviedru veikalos cūkgaļa un liellopu gaļa ir lēta. Tirdzniecības noplūde no Zviedrijas uz Dāniju un no Dānijas tālāk uz ES liek zviedriem samazināt nodokļus vēl vairāk.

Burbuļu nodoklis

Neņemot vērā ne pārtikas PVN, ne no konkurences norobežoto Norvēģijas lauksaimniecību, Norvēģijas pārtikas preču dārdzībā vainojama ir arī īpašo nodokļu summa.

0,33 Coca–Cola kārbiņas tiek pārdotas gan austrumos, gan rietumos no Kjolenas, un ražotājs tām ir viens un tas pats (Zviedrijā). Balstoties uz Lavikas un Dulsruda cenu pētījumiem 1999. gadā, Norvēģijā viena kārbiņa Coca–Colas maksā 9,11 kronas Norvēģijā un 4,64 kronas Zviedrijā. Norvēģu cenas iemesls ir PVN (1,70 kronas), iesaiņojuma nodoklis (1,13) un gāzējuma nodoklis (0,52). Zviedrijā PVN ir 50 ēru, bet iesaiņojuma un gāzējuma nodoklis vispār nepastāv.

Cukura nodoklis

Šokolāde "Snickers", kas tiek ražota Anglijā, norvēģu importētājiem tiek pārdota lētāk nekā zviedru. Divtik augstais norvēģu PVN un īpašais cukura un šokolādes nodoklis padara šo šokolādi Norvēģijā dārgāku nekā Zviedrijā par 20%.

Alus nodoklis

Norvēģijā alkohola nodokļi ir visaugstākie Eiropā. Pēc HSH datiem, 1999. gadā tie bija par 46% augstāki degvīnam, 54% vīnam un 230% alum.

Norvēģu teiciens "piedzēros kā bagātnieks" pēc braucieniem uz dienvidiem pasaka daudz. Norvēģu alus nodoklis ir par 555% lielāks nekā vidēji Eiropā.

— Pirms pāris gadiem alus kontrabanda nebija problēma. Bet tagad ir. Zviedrijas alkohola tirdzniecības tīkls pārdod norvēģiem vairāk alu, nevis stipros dzērienus, stāsta Helge Haselgords.

Ne tikai nodokļi un atšķirības ražotāja cenā iespaido preces vērtību, arī starpnieki Norvēģijā ņem lielāku samaksu nekā Zviedrijā.

Lētā tirdzniecība pie robežas

Zviedri taisa cenu karus pierobežu rajonos. Gan šīs nozares pētniecība, gan novērojumi liecina, ka kampaņu izmantošana piesaista norvēģu pircējus. Daļa preču ir lētākas Stromstadā nekā Gēteborgā. Cenu atšķirība starp Zviedrijas galvaspilsētu un robežrajoniem ir ievērojami lielāka nekā atšķirība starp Oslo un Norvēģijas pierobežu.

Noskaidrots arī tas, ka zviedri lielāko daļu lēti importētās gaļas pārdod pierobežu veikalos.

Zviedrija — ES tirdzniecības lete

ES Priekšrocības

Zviedrijas piederība pie ES ir būtisks iemesls, kāpēc cenu atšķirība starp Norvēģiju un Zviedriju ir palielinājusies pēdējos gados. Zviedrija pielīdzina savus nodokļus vispārīgajam ES līmenim un palielina importu no ES valstīm.

1994. gadā zviedru pārtikas cenas bija 92% no norvēģu cenām, 1998. gadā — 79% no norvēģu cenām. Šī cenu atšķirība ir balstīta uz tā saucamo reprezentatīvo tirdzniecības līkni. Atsevišķām precēm cenu atšķirība ir vēl lielāka.

Svarīgākie iemesli, kāpēc robežtirdzniecība palielinās:

— 1996. gadā Zviedrija samazināja pārtikas PVN no 25 līdz 12 procentiem (norvēģu PVN ir 23%);

— 90. gados palielinājās lauksaimniecības produktu izejvielu cenu atšķirība starp ES un Norvēģiju. Zviedrija palielināja importu no Dānijas un Īrijas;

— 1998. gadā Zviedrija samazināja cigarešu nodokli līdz 14%. Norvēģijā šis nodoklis no 1994. līdz 1999. gadam pieauga par 25%;

— Zviedrija pamazām palielina atļautā ievestā alkohola un cigarešu daudzumu. Tas veicinās zviedru nodokļu samazināšanu;

— ES pašlaik strādā pie reformām lauksaimniecības politikā, kas tuvākajos gados samazinās graudu, liellopu gaļas un dažu piena produktu cenas par 15 līdz 20%.

Siri Gede–Dāla