Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.262

Rīgā 2004.gada 26.novembrī (prot. Nr.45. 7.p.)

Par “Elektroniskās naudas institūciju darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.panta 1., 2.punktu, 7.panta pirmās daļas 1.punktu un 17.panta 2.punktu un Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmo daļu,

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

Apstiprināt “Elektroniskās naudas institūciju darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumus” (pielikumā).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps

Elektroniskās naudas institūciju darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumi

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. “Elektroniskās naudas institūciju darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.panta 1., 2.punkta, 7.panta pirmās daļas 1.punkta, 17.panta 2.punkta, Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmās daļas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā — Komisija) “Elektroniskās naudas institūciju ieguldījumu ierobežojumu noteikumu” prasībām. Noteikumi nosaka elektroniskās naudas institūciju darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanu, pārskatu saturu un to iesniegšanas kārtību un ir saistoši licencētām elektroniskās naudas institūcijām (tālāk tekstā — institūcija).

1.2. Terminu lietojums noteikumos atbilst ar Komisijas padomes 17.11.2004. lēmumu Nr.255 apstiprināto “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” terminu lietojumam.

2. Pašu kapitāla aprēķināšana

2.1. Institūcijas pašu kapitālu veido pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaitīts saskaņā ar noteikumu 2.7.punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums.

2.2. Pirmā līmeņa kapitālu veido šādi elementi:

2.2.1. apmaksātais akciju kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību;

2.2.2. akciju emisijas uzcenojums;

2.2.3. rezerves kapitāls un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas;

2.2.4. vispārējo risku rezerve, kas izveidota no iepriekšējo gadu peļņas;

2.2.5. iepriekšējo gadu revidētā nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

2.2.6. kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību, tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un saņemta Komisijas atļauja. Ja kārtējā darbības gada peļņa turpmākajos mēnešos pārsniedz apstiprināto starpposma peļņu, aprēķinā iekļauj starpposma peļņu. Ja kārtējā darbības gada peļņa turpmākajos mēnešos samazinās un tās apmērs kļūst mazāks par apstiprināto starpposma peļņu, aprēķinā iekļauj tekošo kārtējā darbības gada peļņu. Kārtējā darbības gada peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;

2.2.7. samazinājums par institūcijas īpašumā esošajām pašas akcijām, nemateriālajiem aktīviem, kārtējā darbības gada zaudējumiem.

2.3. Otrā līmeņa kapitālu veido šādi elementi, kas kopsummā nedrīkst pārsniegt pirmā līmeņa kapitālu:

2.3.1. subordinētais kapitāls, kas atbilst Kredītiestāžu likuma nosacījumiem;

2.3.2. noteiktā termiņā dzēšamās priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu;

2.3.3. beztermiņa priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu;

2.3.4. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, ja ir saņemta Komisijas atļauja. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no pamatlīdzekļu vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu.

2.4. Otrā līmeņa kapitālā var iekļaut tikai pilnīgi apmaksātas priekšrocību akcijas.

2.5. Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla un noteikumu 2.3.2.punktā minēto priekšrocību akciju kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pirmā līmeņa kapitāla.

2.6. Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla vērtību pēdējos piecus gadus pirms samaksas termiņa katru gadu samazina par 20 procentiem.

2.7. Pašu kapitāla samazinājumu, kas tiek atskaitīts no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, veido:

2.7.1. ieguldījumi to finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās institūcijai ir būtiska līdzdalība;

2.7.2. ieguldījumu kopsummas daļa, kura pārsniedz 10 procentus no institūcijas pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās institūcijai nav būtiskas līdzdalības.

3. Riska darījumu ierobežojumu izpildes aprēķināšana

3.1. Par institūcijas riska darījumiem uzskatāmi darījumi, no kuriem institūcija var ciest zaudējumus, izņemot:

3.1.1. aktīvus, kas saskaņā ar noteikumu 2.7.punktu veido pašu kapitāla samazinājumu;

3.1.2. prasības, kuras izveidojas ārvalstu valūtas pirkšanas vai pārdošanas darījumu rezultātā parastas norēķināšanās gaitā, kad institūcija jau ir izpildījusi savas saistības, bet vēl nav saņēmusi darījuma partnera maksājumu, un pēc institūcijas maksājuma veikšanas pagājušas ne vairāk kā divas darbdienas (sākot ar trešo darbdienu, šādas prasības uzskatāmas par riska darījumu);

3.1.3. prasības, kuras izveidojas vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rezultātā parastas norēķināšanās gaitā, kad institūcija veikusi maksājumu vai piegādājusi vērtspapīrus, bet vēl nav saņēmusi no darījuma partnera vērtspapīrus vai maksājumu, un pēc maksājuma veikšanas vai vērtspapīru piegādes pagājušas ne vairāk kā piecas darbdienas (sākot ar sesto darbdienu, šādas prasības uzskatāmas par riska darījumu).

3.2. Riska darījumu ierobežojumi neattiecas uz šādiem aktīviem:

3.2.1. nauda kasē;

3.2.2. prasības pret A zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

3.2.3. prasības pret Eiropas kopienām (Eiropas Ekonomikas kopienu (European Economic Community) un Eiropas Atomenerģijas kopienu (European Atomic Energy Community));

3.2.4. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību, centrālo banku vai Eiropas kopienu galvojumiem (garantijām);

3.2.5. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību, centrālo banku vai Eiropas kopienu vērtspapīru ķīlu;

3.2.6. prasības pret tādām dalībvalstu reģionālajām vai vietējām valdībām un prasības, kas nodrošinātas ar tādu dalībvalstu reģionālo vai vietējo valdību galvojumiem (garantijām), kurām šī dalībvalsts noteikusi nosacīto 0 procentu riska pakāpi;

3.2.7. prasības uz pieprasījumu pret A zonas valstu kredītiestādēm.

3.3. Aprēķinot riska darījumu ar klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) kopsummu, jāņem vērā tie riska darījumi ar šo klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu), ieskaitot uzkrātos procentus un saņemamās dividendes, kas minēti “Elektroniskās naudas institūciju ieguldījumu ierobežojumu noteikumu” 2.1.punktā.

3.4. Ja institūcijas riska darījums ar klientu ir skaidrs, bez nosacījumiem un tieši nodrošināts ar citas kredītiestādes galvojumu (garantiju), šo riska darījumu var uzskatīt par riska darījumu ar kredītiestādi, kas izsniegusi galvojumu (garantiju), nevis par riska darījumu ar šo klientu.

3.5. Riska darījumu ierobežojumu izpildi aprēķina kā attiecīgo riska darījumu kopsummas, no kuras atskaitīti izveidotie uzkrājumi, attiecību pret pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummu, no kuras atskaitīts saskaņā ar noteikumu 2.7.punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums.

3.6. Pārskatā par lieliem riska darījumiem klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas klienta) numuru veido šādi:

3.6.1. klientam — kā klienta kārtas numuru (bez punkta) attiecīgajā pārskatā;

3.6.2. savstarpēji saistītu klientu grupas klientam — katram savstarpēji saistītu klientu grupas klientam piešķir vienu un to pašu kārtas numuru (bez punkta), kas atbilst grupas kārtas numuram pārskatā, ja savstarpēji saistītu klientu grupu uzskata par vienu klientu.

3.7. Pārskatā par lieliem riska darījumiem par katru klientu uzrāda šādu informāciju:

3.7.1. par juridisko personu — reģistrētas uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības) pilnu nosaukumu, reģistrācijas vietas kodu atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 “Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1.daļa: Valstu kodi” un reģistrācijas numuru attiecīgajā reģistrā (rezidentiem — Latvijas Republikā, nerezidentiem — attiecīgajā valstī);

3.7.2. par fizisko personu — vārdu, uzvārdu, reģistrācijas vietas kodu atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 “Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1.daļa: Valstu kodi” un personas kodu vai līdzīgu kodu, kas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo personu.

4. Ārvalstu valūtas atklāto pozīciju ierobežojumu izpildes aprēķināšana

4.1. Katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija tiek aprēķināta kā šādu lielumu (pozitīvo vai negatīvo) kopsumma:

4.1.1. tīrā bilances pozīcija, t.i., starpība starp institūcijas bilances aktīviem un bilances pasīviem, ieskaitot uzkrātos procentus. Ja valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumu (spot) uzskaitei ir lietota norēķinu datuma uzskaite (settlement date accounting), šādu līgumu saņemamās summas iekļauj bilances aktīvu kopsummā un maksājamās summas — bilances pasīvu kopsummā;

4.1.2. tīrā nākotnes pozīcija (net forward position), t.i., starpība starp visām nākotnē saņemamajām un maksājamajām summām par noslēgtajiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem, ieskaitot biržā tirgotos ārvalstu valūtas nākotnes līgumus.

4.2. Katras ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalstu valūtas kursa attiecīgajā pārskata datumā.

4.3. Institūcijas ārvalstu valūtas kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība.

5. Pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība

5.1. Institūcija sagatavo:

5.1.1. pašu kapitāla pārskatu (UPDK 0651248 veidlapa; 1.pielikums);

5.1.2. ieguldījumu pārskatu (UPDK 0651249 veidlapa; 2.pielikums);

5.1.3. pārskatu par lieliem riska darījumiem (UPDK 0651250 veidlapa; 3.pielikums);

5.1.4. ārvalstu valūtu atklāto pozīciju pārskatu (UPDK 0651251 veidlapa; 4.pielikums);

5.1.5. pārskatu par riska ierobežošanai iegādātajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem (UPDK 0651252 veidlapa; 5.pielikums).

5.2. Institūcija sagatavo pārskatu par riska ierobežošanai iegādātajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ievērojot šādas prasības:

5.2.1. ailē “Nominālvērtība” uzrāda:

5.2.1.1. ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem, kad notiek ārvalstu valūtas pirkšana vai pārdošana par latiem, — ārvalstu valūtas daudzumu, kuru institūcija pērk vai pārdod,

5.2.1.2. ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem, kad notiek vienas ārvalstu valūtas apmaiņa pret citu ārvalstu valūtu, — tās ārvalstu valūtas daudzumu, kuru institūcija saņem,

5.2.1.3. procentu atvasinātajiem instrumentiem — to parāda vērtspapīru vērtību vai nosacīto vērtību, kuri ir atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīvs;

5.2.2. katram atvasinātajam finanšu instrumentam piešķir attiecīgo indeksu, kas norādīts pārskata veidlapā;

5.2.3. ailē “Patiesā vērtība” uzrāda katra atvasinātā finanšu instrumenta pozitīvo (+) vai negatīvo (–) patieso vērtību. Regulētā tirgū nopirktajiem atvasinātājiem finanšu instrumentiem uzrāda tirgus vērtību;

5.2.4. ailē “Pret risku nodrošinātais aktīvs” uzrāda to bilances pozīciju, kurā atspoguļots aktīvs, kura riska ierobežošanai iegādāts attiecīgais atvasinātais instruments.

5.3. Pārskatos skaitļus uzrāda veselos tūkstošos latu vai veselos procentos.

5.4. Institūcija iesniedz Komisijai 5.1.punktā minētos pārskatus, kas sagatavoti par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī, attiecīgi līdz pārskata gada 15. jūlijam un pārskata gadam sekojošā gada 15. janvārim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 18.09.2000. direktīvas 2000/46/EC “Par elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanu, veikšanu un uzraudzību” un 20.03.2000. direktīvas 2000/12/EC “Par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu” prasībām.

1.pielikums

2.pielikums

3.pielikums

4.pielikums

5.pielikums