Ārzemju presē

Krievijas “Rosbalt”: “Latvijas Valsts prezidentes jaunā premjerministra izvēle apstājusies pie Aigara Kalvīša no Tautas partijas, kura bija arī iepriekšējās valdības atkāpšanās iniciatore. Vaira Vīķe-Freiberga izteikusi arī novēlējumu, lai šī valdība būtu pēdējā šajā Saeimas sasaukumā.”“Rosbalt” žurnālists atgādina, ka līdz šim visilgāk noturējušās Ivara Godmaņa un Andra Bērziņa valdības.

•

Vācijas “Tages Anzeiger”: “Lai gan Latvija kopš 1.maija ir ES un NATO dalībvalsts, vēl pilnībā nav nokārtots jautājums par robežām ar Krieviju. Turklāt starptautiskās organizācijas kritizē Latvijas valodu un pilsonības piešķiršanas politiku. Padomju okupācijas sekas ir tādas, ka valstī ir vairāk nekā pusmiljons “nepilsoņu”. Tagad līdz ar Aigaru Kalvīti Latvijai būs premjerministrs, kurš vairāk norobežosies no Maskavas un Krievijas interesēm. Nesen Latvijas parlaments pieņēma jaunu preses likumu, kas paredz stingrāk kontrolēt galvenokārt krievvalodīgos masu medijus. Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga līdz šim nav parakstījusi jauno likumu un pieprasa tuvāk paskaidrot tā sekas. Taču vienlaikus viņa atbalsta jauno valdību, kas krievvalodīgajam aktīvistam Jurijam Petropavlovskim atsakās piešķirt pilsonību.”

•

Austrijas “Die Presse”: “Krīze Ukrainā arvien vairāk kļūst arī par pārbaudījumu nākamajai ES “austrumu politikai”. Tagad jācer, ka Savienībā savu bagātīgo pieredzi ar Krieviju mēģinās ienest jaunās dalībvalstis. Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks jau ir ierosinājis vienā grupā apvienot tās ES dalībvalstis, kuras īpaši skar austrumu politikas jautājumi. Tās savā starpā saskaņotu “austrumu politiku” un tad ar to iepazīstinātu Briselē.”

•

Vācijas “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Eiropas Savienība un Krievija augstākā līmeņa sanāksmē Hāgā neatrada kopēju valodu Ukrainas politiskās krīzes novērtējumā. Arī sarunās par konkrētu “stratēģiskās sadarbības” izveidošanu daudzi punkti palika nenoskaidroti. Tāpēc detalizētās vienošanās par tā sauktajām “četrām ciešākas sadarbības jomām” noslēgšana tika atlikta uz nākamo sanāksmi, kas notiks 2005.gada maijā.”

•

Krievijas “Inopressa.ru”: “Vēlēšanas Ukrainā rāda, ka Eiropa joprojām ir sadalīta divos blokos. Vienu no tiem vada Brisele, otru – Maskava, kas no jauna mēģina to pretstatīt pirmajam. Bez tam tās ir atklājušas lielo interešu konfliktu starp Rietumiem un Krieviju. Šādu intensitāti nesasniedza pat strīds par karu pret Serbiju, un pat Vācijas kanclers runā par būtiskiem viltojumiem vēlēšanās.”

•

Angļu “The Guardian”: “Eiropai nekavējoties jāsniedz tūlītējs un pilnīgs atbalsts Ukrainas samta revolucionāriem.” Ukrainas iedzīvotāji protestējot ielās sūta divas būtiskas ziņas pārējiem – “Mēs gribam pievienoties Eiropai” un “Mēs vēlamies to izdarīt eiropeiskā veidā”. “Ja mēs, ērti iekārtojušies institucionalizētajā Eiropā, uz kuru šie mierīgie demonstranti lūkojas ar cerībām un ilgām, ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem tos neatbalstīsim, mēs nodosim tos pašus ideālus, kurus mēs pretendējam pārstāvēt.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem