"Daudzi vēlētāji no Šrēdera reformu politikas gaida zaudējumus"

"Die Welt"

— 2000.08.01.

Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (VSP) draud diskusijas kā sociālajai partijai.

Atteikšanās no Vācijas kā sociālas valsts imidža rada arī savas ēnas puses, un eiforiju drīz vien atkal var nomainīt kritika un šaubas. Šodien gan vēl ir pacilāts noskaņojums, bet jau rīt ir gaidāms kritiens bezdibenī, kad vēlētāji sāks domāt par Šrēdera reformu politikas sekām viņiem personīgi. Vai patiesi sarkani zaļās valdības pasākums nāks par labu vēlētājiem?

Pagaidām VSP vēl var priecāties par komentāriem, ekonomikas pārstāvju uzmundrinājumiem un skaistajiem skaitļiem aptaujās. Tiek apsveikta dedzīgā vēlme realizēt reformas, slavēta konsensa atmosfēra, apspriestas realizācijas spējas un apbrīnots Kristīgo Demokrātu savienības (KDS) pagrieziens.

Grandiozā nodokļu reformas uzvara tagad ir devusi impulsu intensīvām diskusijām par sociālo partiju VSP, jo pat jaunais nodokļu likums nav tas, ko vēlētāji patiesi vēlas: tikai 27% pašreiz nodokļu reformu rezultātā saskata priekšrocības, bet 60% — drīzāk zaudējumus.

Turklāt tradicionālie vēlētāji vēl nav tikuši skaidrībā ar daudzajiem jaunajiem VSP draugiem: pēkšņi šis atbalsts no uzņēmēju puses; pēkšņi šis pagrieziens projām no ilgu laiku vienīgi pareizās Lafontēna nodokļu koncepcijas. Tagad runa ir par kursu, kas ir gandrīz identisks liberāļu kursam. Taču nodokļi ir tikai daļa no sarkani zaļās valdības reformu centieniem. Otrā frontē runa ir par jaunu pensiju likumu. Un tas vāciešus biedē vēl vairāk. Tikai 15% no šo reformu īstenošanas gaida labumu, bet 77% — drīzāk zaudējumus.

VSP vēlētājos nedrošību izraisa tas, ka tieši ar arodbiedrībām bija visasākie strīdi par pensijām. Šrēdera stratēģija savā pusē dabūt arī daļu no opozīcijas tiek uzskatīta ne tikai par vēlamo konsensu, bet tiek interpretēta arī kā varas zaudēšana. Līdzīgas bailes izraisa arī veselības aizsardzības sistēmas reformas: tikai 19% no tās gaida pozitīvu ietekmi, turpretī 75% neko labu nesaskata.

VSP reformu politikas kritizētāji nav pārāk spēcīgi, bet viņu ir daudz.

VSP ir tik tālu novirzījusies no iepriekšējā kursa, ka vēlētāju acīs tai ir izveidojies sociāli netaisnīgas partijas imidžs: vairs tikai 40% uzskata, ka VSP ir sociāli vājo partija. Turpretī 48% to uzskata par uzņēmēju partiju. Līdz šim VSP programmā vissvētākais "sociālā taisnīguma" jēdziens ir ieguvis radikāli jaunu definīciju un ir maksājis VSP sociālās partijas slavu.

Tā dzīvo no savas aktivitātes un realizācijas spējām, nevis no pilsoņiem tuviem lēmumiem. Pat no VSP darba tirgus politikas tikai 42% gaida pozitīvu ietekmi. Ja globalizācijas laikmetā viss kļūst neskaidrāks, nedrošāks, riskantāks, tad valsts kā taisnīgu izlīdzinājumu vismaz nedrīkst aiztikt sociālā nodrošinājuma "pārpilnību".

VSP nākotne izšķirsies jau šogad. Ja negaidīti uzmanības centrā izvirzīsies jautājums par taupības paketes personīgajām sekām, tad VSP vismaz tradicionālie vēlētāji būs jāpārliecina par to, ka sociālā sistēma, kas prasa pašu iniciatīvu, ilgākā termiņā ir lētāka, ka VSP glābj, nevis nodod labklājības valsti.

Klauss Peters Šepners