"Neuzticēšanās abās pusēs"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.08.02.

Pretraķešu aizsardzības sistēmas plāni apgrūtina attiecības starp Pekinu un Vašingtonu.

Pēc tam, kad Belgradā NATO sabombardēja Ķīnas vēstniecību, šī ir pirmā reize, kad atkal tiek nodibināti kontakti starp Ķīnu un Savienotajām Valstīm. Tomēr attiecības starp abām valstīm joprojām ļoti apgrūtinātas ir tieši drošības politikas jautājumos.

Ķīnas Tautas Republika ir ļoti norūpējusies par amerikāņu plāniem instalēt nacionālo un, iespējams, pat reģionālo pretraķešu aizsardzības sistēmu. Pekina te saskata ABM līguma pārkāpšanu un jauna bruņošanās sacensības raunda sākumu. Reģionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas uzstādīšana Austrumāzijā, ko apsver Vašingtonā, nostiprinātu Pekinas jauno sāncensi un kādreizējo ienaidnieci Japānu. Ja šajā sistēmā tiktu iekļauta arī Taivāna, tad Pekina to uzskatītu jau par "iejaukšanos iekšējās lietās". Pekina Taivānu uzskata par Ķīnas daļu un diez vai pieļaus, ka Taivāna tādējādi tiek cieši piesaistīta ASV.

Sašutumu Ķīnā ir izraisījis tas, ka Izraēla jau apsolīto radaru brīdināšanas sistēmas piegādi acīmredzot ir atsaukusi Savienoto Valstu iespaidā. Vašingtona jau no paša sākuma Izraēlai izteica apsvērumus pret šo darījumu. Pastāvēja bažas, ka Ķīna līdz ar to iegūs priekšrocības salīdzinājumā ar Taivānu. Izraēla par atsaukumu paziņoja neilgi pirms Tuvo Austrumu galotņu sanāksmes. Ķīnas Ārlietu ministrija pret to iebilda, sakot, ka nevienai valstij nav tiesību iejaukties Ķīnas bilaterālajā sadarbībā ar citām valstīm.

Vēl viens strīdīgs punkts starp Ķīnu un Savienotajām Valstīm ir ieroču izplatīšana. Savienoto valstu pārmetumi, ka Ķīna pārdod ieročus Pakistānai un Irānai, pat noveda pie tā, ka ASV Senāts vilcinājās akceptēt "ilgstoša, normāla tirdzniecības statusa" (agrāk to sauca par "lielākas labvēlības" statusu) piešķiršanu Ķīnai. No Amerikas puses pret Ķīnu bija iespējamas pat sankcijas.

Ķīnas Ārlietu ministrijā par bruņošanos atbildīgās nodaļas vadītājs pavisam atklāti brīdināja, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas ierīkošanas sekas būs Ķīnas kodolbruņojuma arsenāla paplašināšana, un tiks apšaubītas arī vienošanās, kuras Ķīna jau ir parakstījusi. Protams, ka no tā daudz kas ir tikai draudu retorika, tomēr pret Ķīnas brīdinājumiem, kas attiecas uz atomieroču neizplatīšanas līgumu, ir jāizturas nopietni.

Ķīnas reakcija uz sarežģītajām attiecībām ar Ameriku bija demonstratīva Pekinas vadības solidarizēšanās ar Krieviju. Īsā laikā divas reizes — pirmo reizi Šanhajas grupas tikšanās un tad Krievijas prezidenta Putina vizītes laikā — abu valstu vadītāji saskaņoti paziņoja, ka noraida amerikāņu plānus un apstiprināja nodomu pret tiem vērsties kopīgi. Jau tagad eksistē militārā sadarbība starp Pekinu un Maskavu. Visvairāk Krievija Ķīnai piegādā kaujas lidmašīnas. Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas vadība bija cerējusi ar lidmašīnām un radaru tehnoloģiju no Krievijas un Izraēlas modernizēt savu aprīkojumu. Tā argumentē, ka pašreizējā stāvoklī, kad valda neuzticēšanās, šāda modernizācija ir ļoti nepieciešama.

Petra Kolonko