Mūsu tautsaimniecība pārkārtojumu gaidās

Dr.habil.oec. Arnis Kalniņš

A/S “Ventspils nafta” tirdzniecības osta Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I

Nobeigums. Sākums “LV”, 01.12.2004.

Par Latviju vienmēr nopietna interese ir Krievijas dzelzceļniekiem – ir kopēja dzelzceļa infrastruktūra ar vienādu sliežu platumu. Liepājas ostā saņemto kravu iespējams pa dzelzceļu nogādāt pat uz Ķīnu un Koreju – turklāt bez darbietilpīgās vagonu riteņu nomaiņas. Piebildīsim, jau tagad vairāk nekā 50% no Krievijas ārējās tirdzniecības apjoma ir ar ES valstīm. Vēl svarīgākas ir attīstības tendences. Krievijas īpatsvars Eiropas enerģētikas tirgū palielinās, bet Norvēģijas resursi pamazām sarūk.
Krieviju dēvē par vienu no 21.gadsimta lielākajiem tirgiem – tā ir valsts ar 148 miljoniem iedzīvotāju. Krievijā katru gadu iedzīvotāju pirktspēja pieaug par 14 – 15 procentiem. Latvijai ir visas iespējas izmantot priekšrocības, ko dod kaimiņvalsts Krievijas elektroenerģijas un gāzes eksports caur Baltiju uz rietumiem. Gatavojoties lielākai kravu plūsmai starp Krieviju un ES, ieplānoti daudzi jauni muitas termināļi pierobežas zonā. Ieguldījumi autoceļos un dzelzceļā – lai veidotos ātrgaitas dzelzceļa līnija Sanktpēterburga – Parīze, šķērsojot Latviju, lai iecerētais gāzes vads no Krievijas uz Vāciju ietu pa sauszemi, šķērsojot Baltiju un Latviju, reizē ierīkojot modernizētu Dobeles gāzes krātuvi, kā Francijas uzņēmēji savulaik to veica Inčukalna gāzes krātuvē.
Jūras kuģniecības jomā patlaban “Latvijas kuģniecības” (LK) kuģiem ir dažādi karogi – Libērijas, Maltas, Kipras. Kuģu reģistrāciju citās valstīs LK izvēlējās deviņdesmito gadu sākumā, jo Latvijas jūras likumdošana bija nesakārtota un nodokļu politika citās valstīs šķita labvēlīgāka. Taču tagad arī Latvijā kuģiem nodokļi jāmaksā nevis no peļņas, bet no pārvadātās kravas tonnāžas, kas ir daudz izdevīgāk. Pakāpeniski zem valsts karoga varētu kuģot visa LK flote, arī visi tankkuģi.

Citi tautsaimniecības cerīgie sektori

Ilgas tradīcijas un augsta konkurētspēja ir daudziem tekstilrūpniecības uzņēmumiem. Šobrīd no visas saražotās tekstilrūpniecības produkcijas Latvijā paliek vien 7%. Tā, piemēram, zeķu izstrādājumu ražotājs “Aurora Baltika” 80% no saražotā eksportē.
Taču Latvijas tekstilrūpniekiem, tostarp arī apģērbu ražotājiem, jāpārdomā darbības sfēras un jādažādo tirgi, jo 2005.gada 1.janvārī ES atver savas robežas Ķīnas lētajām tekstilprecēm. Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija prognozē, ka Latvijas tekstilpreču eksports uz ES trijos četros gados samazināsies par 25%. To ietekmēs ne tikai pašmāju ražotāju mazākas iespējas pārdot Eiropas tirgū, bet arī tas, ka starptautiskie ražotāji, kas pirms dažiem gadiem ražotnes no Rietumeiropas pārcēla uz Latviju, pēc pāris gadiem tās pārcels vēl tālāk uz austrumiem.
Spēcīga un plaši sazarota ir pārtikas rūpniecība. Šai nozarei ir visai labas iespējas, protams, tiem ražotājiem, kuru prece atbilst Eiropas Savienības prasībām un standartiem, kuriem ir ES sertifikāti. Konkurence ES tirgū ir labvēlīga tajā ziņā, ka, piemēram, izejvielu – pienu –, pārstrādātāji vēl iepērk lētāk nekā vecajās Eiropas Savienības valstīs. Ir iespējas eksportēt arī uz Krieviju, izmantot ES subsīdijas, kamēr tās vēl ir spēkā eksportētai lauksaimniecības produkcijai (agri vai vēlu šīs eksporta subsīdijas tiks atceltas). Vairākas dalībvalstis (Lielbritānija, Austrija, Dānija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija) jau paudušas šādu viedokli attiecībā uz ES nostāju sarunās ar PTO, ja to vienlaikus darītu arī ASV, Kanāda un Austrālija. Šajā stratēģijā arī jāņem vērā, ka ES lauksaimniecības politika jau divus gadu desmitus attīstās liberalizācijas virzienā un tas notiks arī turpmāk, un nākamajā finanšu posmā (2007.– 2013.gads) atbalsts lauksaimniecībai samazināsies. Tātad no veselīgas konkurences viedokļa gan dārzeņu, gan cūkgaļas, gan citas produkcijas ražošanā jārēķinās, kādā pašizmaksas līmenī vienu produkcijas vienību var saražot.

Par Latviju vienmēr nopietna interese ir Krievijas dzelzceļniekiem – ir kopēja dzelzceļa infrastruktūra ar vienādu sliežu platumu Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Tas pats attiecas uz zivju pārstrādi un eksportu. Tā, piemēram, kaimiņos Lietuvā ES sertificēti 17 kuģi zvejo Atlantijas okeānā un 20 pārstrādes uzņēmumi palielina eksportu uz ES un NVS valstīm.
Spēkā pieņemas būvniecības nozare. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) ir zem ES līmeņa. Ir svarīgi, ko būvēt. Ja pārsvarā ceļ tirdzniecības centrus un atpūtas kompleksus, grūti panākt ražošanas un eksporta pieaugumu. Arī dzīvojamo māju renovācija un jaunu celtniecība gaida. Pēdējā laikā rodas lieli finansiāli ietilpīgi būvniecības projekti – tilti, autoceļi, dzelzceļš, sabiedriski nozīmīgas ēkas un būves u.c. Tie veicina attiecīgu būvmateriālu ražošanas pieaugumu, it sevišķi smago būvmateriālu, kurus neatmaksājas vest tālāk par 200 kilometriem.

Infrastruktūra un tūrisma iespējas

Ārkārtīgi svarīgi ir gaidāmie ceļu būvniecības apjomi, kur priekšā plašs darba lauks. Autotransportam ir svarīga loma mūsu preču eksportā, un autoceļu kvalitāte ietekmē mūsu uzņēmumu spēju ātri piegādāt preci no Latvijas uz ES valstīm. Ja netiek investēts autoceļos, nemaz nerunājot par ostām un dzelzceļiem, tiek mazināta mūsu uzņēmēju konkurētspēja. Nepieciešami lieli ieguldījumi autoceļu rekonstrukcijā un būvniecībā. Lietpratēji uzskata, ka apmēram trešdaļa no 2.šķiras un pašvaldību asfaltētajiem un grants ceļiem jau ir sabrukuši. Uz zemes ceļiem daudzviet vairs nav pat grants virskārtas, ko greiderēt.
Var būt arī būvniecības eksports no Latvijas, reizē ar projektēšanu. Tā, piemēram, visai aktīvi Krievijas tirgū ir “Latvijas energoceltnieks” (LEC) un “Kalnozols Celtniecība”. Uzņēmums “PBLC” nodibinājis meitasuzņēmumu “PBLC International”, lai uzsāktu būvniecības pakalpojumus Sanktpēterburgā un Maskavā.
Latvija ir tradīcijām bagāta kūrortu valsts. Latvijas kūrortos ap 1990.gadu bija 15 000 gultasvietu, pašlaik šī nozare ir pagrimusi. Sakārtojot infrastruktūru un komforta līmeni, mūsu valsts varētu būt galamērķis ārzemju ceļotājiem. Kūrortos iespējams ļoti efektīvi ārstēt hroniskas saslimšanas un uzlabot vispārējo veselības stāvokli.
Lai gan Jūrmalu dēvējam par kūrortpilsētu, kūrvietu, kurās sniegtu arī veselības uzlabošanas pakalpojumus, Jūrmalā ir atlicis visai maz. Pirmās Latvijas brīvvalsts un padomju laikos Jūrmala nebija klusa un tukša pat ziemā. Tieši ziemā cilvēki visbiežāk devās uz sanatorijām un tur dienas divdesmit uzlaboja savu veselību – elpoja jūras gaisu, saņēma dažādas fizikālas procedūras, dūņu vannas un minerālūdeņu terapiju.
Tagad Jūrmala vairāk tiek izmantota kā atpūtas un tūrisma vieta pārsvarā vasarā un cilvēku uzturēšanās laiks sarucis līdz pat dažām dienām. Nav kūrortpolitikas (arī attiecībā uz citām vietām – Baldoni u.c.), lai mazo viesnīciņu un viesu namu iemītniekus apkalpotu, jo tur nav ekonomiska pamatojuma, organizējot ārstnieciskos pakalpojumus.

•

Esot Eiropas Savienībā, jābūt apsviedīgākiem saimniekošanā. Uzņēmējiem jāveido asociācijas savu interešu labākai īstenošanai. Jāizmanto ieguvumi, kurus nozaru pārstāvji gūst, darbojoties Eiropas Savienības “cepuru organizācijās”: nozaru informācija no pirmavotiem, iespēja piedalīties EK lēmumu pieņemšanas procesā, visaptveroša un uzticama statistika, plašas iespējas veidot sadarbību un dibināt kontaktus, tirgus attīstības prognozes, neoficiālās sarunās sadarbības un vienotas pozīcijas veidošana ar citām ES dalībvalstīm. Jāprognozē nozares attīstība un jāattīsta spēja orientēties globālajā tirgū. Turklāt var startēt kopā ar kaimiņvalstīm, veidojot līgumus ar šo valstu asociācijām, lai vienoti pārstāvētu viedokļus ES.
Tāpat Krievijas tirgus iespējas vilina ne tikai Latvijas ražotājus eksportēt savus ražojumus uz šo lielo valsti, bet arī veidot tur kopuzņēmumus. Ja latviešu konkurenti – somi un zviedri – Krievijā var būvēt savas ražotnes, ar ko esam sliktāki? Tas saistīts ne tikai ar lētākiem resursiem un zemāku ražošanas pašizmaksu, bet arī ar potenciālo noieta tirgu, jo īpaši Maskavā un Sanktpēterburgā. Maskavas un Maskavas apgabala kopējā tirgus ietilpība ir 38 miljardi ASV dolāru.
Arī Ārlietu ministrijas uzdevums ir atvērt eksportam jaunus tirgus un nodrošināt tajos labvēlīgus noteikumus. Valstiskajās nacionālajās programmās būtu vēlama lielāka izpratne par mūsdienu tehnoloģiju attīstību pasaulē, dziļāka saikne ar reālo uzņēmējdarbību, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanas un atbilstošas darba samaksas nodrošināšana. Jāmeklē jaunas pieejas, jo dažādo nacionālo programmu (piemēram, “Nacionālā inovāciju programma 2003.– 2006.gadam”) izstrādāšanas prakse un realizācija nav pietiekami efektīva.