"Jaunais Spānijas prioritāšu saraksts"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.08.02.

Spānijas premjers Aznars ir pārliecināts, ka Eiropas Savienība nav iedomājama bez Krievijas.

No šī brīža Krievija kļūs par Spānijas ārpolitikas galveno prioritāti. Tā nesen paziņoja Spānijas ārlietu ministrs Hoseps Pike. Cita prioritāte ir ASV, ar kuru Madridei tradicionāli ir sadarbības kontakti. Taču tiem, lika saprast ministrs, ir vajadzīgas korekcijas.

"Kvalitatīvais lēciens" Madrides diplomātijā

Iespējams, ka ministra paziņojums, kurā viņš atzīmēja, ka jaunās Spānijas ārpolitikas prioritātes novedīs pie "kvalitatīva lēciena", sevišķi netika afišēts. Iespējams, Madridē nolēma, ka, ņemot vērā iemeslus, kas tiks apspriesti vēlāk, lieta ir saistīta ar pārāk nopietnu un pedantiski korektu matēriju, lai pieļautu, ka ap to saceļ troksni.

Spānijas premjers sen uzstāj, ka Spānijai, kas salīdzinoši nesen ir izgājusi no starptautiskās izolācijas, ko izraisīja Franko diktatūra, ir jāpaplašina savs ārpolitisko sakaru loks, neierobežojoties tikai ar sakariem ar ES, ASV, Latīņamerikas valstīm un Vidusjūras reģionu. Spānijas premjers ne reizi vien atkārtoja savā Āzijas vizītē, ka spāņiem "ir laiks pagriezt seju pret Āziju".

Vienas "ilgspēlējošas" vizītes atbalss

Pirmās Spānijas stratēģijas pārmaiņas pasaules arēnā ir tās lielā interese par Krieviju kā par pasaules politikas faktoru. Laiks arvien skaidrāk parāda, ka šis brauciens nebija rutīnas protokola pasākums.

Sāksim ar to, ka tieši tad, kad Spānija sāka pretendēt uz daudz aktīvāku lomu Eiropā un pasaulē, Putins nolēma veikt savu pirmo oficiālo vizīti uz ārzemēm, apejot Franciju un tikai pēc tam dodoties uz Vāciju. Madride ļoti augstu novērtēja šo žestu.

Izdevās diezgan iespaidīgi lauzt iepriekšējo piesardzīgo Spānijas vadošo aprindu attieksmi pret Krievijas līderi un Kremli kopumā, kā arī lielākās sabiedrības daļas attieksmi pret Maskavu.

Kā tajā laikā rakstīja avīze "Pais", atsaucoties uz oficiāliem avotiem: "Spānijas valdība uzskata jauno Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par uzticības cienīgu līderi, kas ir spējīgs garantēt politisko stabilitāti Maskavā tuvākajā nākotnē, un liek likmes uz to, lai veidotu ar viņu nopietnas attiecības, vājinot un atvirzot otrā plānā kritiku par Čečeniju". …

Pats Spānijas premjers noslēguma preses konferencē paziņoja, ka "Krievija ir stabilitātes un sadarbības garantija visiem mums un ka Eiropas nākotne nav iedomājama bez Krievijas un nepavisam jau pret to".

Madride cenšas panāk daudz praktiskākas attiecības ar Vašingtonu

Līdzīgu tikšanos ar ASV, regulāru un nevis periodisku, Spānijai nav. Un Madridei ir pilnīgs pamatojums uzskatīt, ka ASV pēc inerces turpina Spāniju uzskatīt, lai arī kā svarīgu, tomēr ne kā pirmšķirīgu partneri. Un tas neapmierina Aznaru. Un tieši tāpēc, kā prasmīgs un aukstasinīgs politiķis, viņš izmanto jebkuru iespēju, lai novestu attiecības ar Vašingtonu līdz daudz augstākam līmenim.

Nav noslēpums, ka Madride vēlas panākt ASV atbalstu, lai Spānijas statusu paaugstinātu pasaules arēnā, lai to uzņemtu "lielajā astotniekā", lai tās kandidatūra tiktu atbalstīta ANO Drošības padomes nepastāvīgo biedru sarakstā utt.

Attiecību prioritāte ar ASV Madridei ir un paliks galvenā — te nevar būt nekādu šaubu, un tas arī ir dabiski. Taču Aznars cieši ir apņēmies izspiest no šīs prioritātes maksimālo labumu savai valstij.

ASV sen jau izdara ļoti spēcīgu spiedienu, lai tā neatliekot doto atļauju bāzes modernizācijai netālu no Kadisas. Savukārt Spānija nesteidzās nākt pretī un liek saprast, ka tās labvēlībai šajā jautājumā ir sava cena. Turklāt spānieši izvirzīja pret ASV jautājumu par jauna spāņu un amerikāņu līguma parakstīšanu militārās sadarbības jomā, kam būtu jāaizstāj pašreizējā vienošanās, kas parakstīta 1988. gadā.

Veca gudrība, kā zināms, vēstī, ka nav prātīgi visas olas likt vienā grozā. Vārda "grozs" vietā var ielikt citu — "pols". Lielajā politikā, kur neeksistē emocijas, bet visu nosaka intereses, jo vairāk šādu polu, jo labāk.

Huans Kobo,

RIA "Novostji"

korespondents Spānijā