Par Latvijas pozīciju iedzīvotāju privāto datu saglabāšanai publisko sakaru tīklos

Šodien, 2.decembrī, Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā (ES) vadītāja vietnieks Eduards Stiprais un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Ilze Juhansone ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Briselē prezentēs Latvijas nostāju jautājumā par to, cik lielā mērā noziedzības novēršanas un terorisma apkarošanas nolūkā pieļaujama privāto datu saglabāšana publisko sakaru tīklos, ieskaitot telefonsakarus.
Padomes sēdē iecerēts apspriest ietvarlēmuma projektu “Par datu saglabāšanu un uzglabāšanu saistībā ar noteikumiem par publiski pieejamiem elektroniskajiem komunikāciju servisiem vai datiem par publiskiem sakaru tīkliem noziedzīgu nodarījumu un kriminālpārkāpumu, ieskaitot terorismu, prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un apsūdzības celšanas mērķiem”. Francijas, Zviedrijas, Īrijas un Lielbritānijas kopīgi ierosinātais projekts paredz tādu datu uzglabāšanu, kas apstrādāti un uzkrāti, sniedzot publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, vai kas atrodami publiskos komunikāciju tīklos, lai novērstu, izmeklētu, atklātu un sodītu noziegumus, tostarp terorismu.
Šis jautājums tiek aktualizēts sakarā ar pastiprināto uzmanību, kas patlaban tiek pievērsta starptautiskajai sadarbībai drošības un pretterorisma jautājumos.
Latvijas izstrādātā pozīcija atbalsta datu saglabāšanu līdzšinējā līmenī, proti, tādu, kādu to paredz Elektronisko sakaru likums. Izstrādātajā pozīcijā tiek norādīts, ka Latvija atbalsta vienoto datu saglabāšanas principu attiecināšanu uz elektronisko sakaru komersantiem. Tomēr Latvijas pozīcijā norādīts, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums palielināt uzglabājamo datu apjomu, tas būtu jāsabalansē ar personas privātās dzīves neaizskaramību, kā arī nedrīkstētu palielināt pakalpojumu izmaksas.
Arī liela daļa pārējo ES dalībvalstu pauž viedokli, ka datu saglabāšanai publiskajos sakaru tīklos būtu jāpaliek līdzšinējā līmenī, proti, runa ir vienīgi par noslodzes datiem. Paplašināt saglabājamo datu apjomu, primāri ņemot vērā izmeklēšanas iestāžu vajadzības, vēlas Zviedrija, Itālija un Luksemburga.
Padomē tiks pausta arī Latvijas nostāja jautājumā par no sodāmības reģistra iegūtās informācijas apmaiņu. Šis jautājums kļuvis aktuāls sakarā ar neseno starptautiskās pedofilijas lietu, kurā tika atklāti nozīmīgi traucējumi informācijas par sodiem apmaiņai starp dalībvalstīm, turklāt arī cīņas pret terorismu prasības liek steidzami uzlabot informācijas apmaiņas kvalitāti. Pēc ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmuma projekta, Latvijai šāda tiesību akta pieņemšanas gadījumā nerodas ar likumdošanas un citu procedūru maiņu saistīti sarežģījumi. Līdz ar to Latvija paudīs atbalstu vispārējās vienošanās panākšanai par lēmuma projekta pašreizējo redakciju, ņemot vērā, ka tiks turpināta apspriede par lēmuma projekta preambulu un tiks rasts Latvijai pieņemams risinājums jautājumos, kur varētu rasties sarežģījumi, – par informācijas pieprasījuma izpildes termiņu un atbildes sniegšanai izmantojamo valodu.
Pozīcija apstiprināta Ministru kabineta 30.novembra sēdē.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa