Vadīt valsti ir politiķu uzdevums

“Mums jāapzinās, ka politiķu uzdevums ir vadīt valsti,” uzrunā Saeimā vakar teica Aigars Kalvītis. Pamatojoties uz mūsu valsts iekārtu, šie vārdi ir neapstrīdami. Vēl būtiskāka ir to nozīme, ja domājam par kvalitāti. Kā vadīt valsti? Tāpēc arī tik svarīgi, lai 8.Saeimas laikā trešajai valdībai izteiktais aicinājums uz jaunu uzrāvienu savas valsts interesēs neaprobežotos vien ar politiķu kārtējo mēģinājumu vienoties un pacelties pāri savai nepatikai. Lai būtu darbi, kurus novērtē tauta.
Pēc apstiprināšanas A.Kalvītis presei pauda nepārprotamu pārliecība, ka pratīs prasmīgi vadīt valdību.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Aigars Kalvītis pie MK sēžu galda pēc jaunās valdības apstiprināšanas Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Rādīt veikumu

Nesalīdzināmi smagāks darbs par valdības veidošanu un tās deklarācijas sastādīšanu būs 18 valdības locekļi praktiskā veikuma atrādīšana, apliecinot izvirzītos mērķus, lai “...veidotu Latviju kā konkurētspējīgu, augsti attīstītu valsti, kurā labklājība būtu pieejama ikvienam. Stiprinātu tiesiskumu, apkarotu korupciju, noziedzību, kontrabandu un amatpersonu patvaļu. Nodrošinātu atklātību valdības, valsts pārvaldes un pašvaldību darbā. Stiprinātu tautas dzīvesveidu, kas vērsts uz zemes bagātību saudzīgu izmantošanu un vairošanu, tradicionālu un sabiedrībā atzītu vērtību cienīšanu, stiprinātu atklātu demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz iedzīvotāju savstarpēju palīdzību un aktīvu līdzdalību valsts taisnīgā pārvaldībā”. Šī vispusīgā un cēlā apņemšanās ir ietverta 1.decembrī parakstītās valdības deklarācijā. Ministru prezidents neslēpa, ka apzinās nepieciešamos enerģijas resursus, lai dažu mēnešu laikā saliedētu jauno valdību.

Jaunajiem ministriem savs skatījums

Uzdevums saliedēt ministrus nav nepaveicams. Iepriekšēja ministra amata pieredze ir 12 jaunā Ministru kabineta locekļiem. Bet seši ministra portfeli saņem pirmoreiz. Par to, kas katras ministrijas vadībā darāms pirmām kārtām, kas turpināms vai maināms, ir domājuši visi amatā apstiprinātie.
Jaunais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsver, ka rūpīgi sekos līdzi ES fondu līdzekļu sadalei un pieteikšanās iespēju nodrošināšanai. Par otru prioritāro uzdevumu ekonomikas ministrs uzskata darba ņēmēju iespēju uzlabošanu, kā arī atbalstu darba devējiem, sakārtojot likumdošanu.
Integrācijas procesu kā īpaši jūtīgu saredz īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis. Ministrs nesola revolūciju, bet gan evolūciju. Jaunās valdības veidošanas laikā aktualizēto jautājumu par Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikāciju A.Latkovskais neuzskata par valdības uzdevumu. “Tas ir Saeimas un koalīcijas kompetencē.”
Jaunais e-lietu ministra sekretariāts tiks veidots uz Informācijas sabiedrības biroja bāzes. Bet daļēju finansiālo nodrošinājumu sekretariātam, iespējams, piešķirs no likvidētā Ministru prezidenta biedra biroja. Īpašu uzdevumu ministra informācijas pārvaldes lietās Jāņa Reira galvenais uzdevums būs izveidot kopīgu datu sistēmu visā valsts pārvaldē un nodrošināt elektroniskā paraksta ieviešanu.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, apzinoties pārraugāmās nozares plašumu – no bērnudārziem līdz zinātnes darba koordinācijai, uzskata, ka viens no steidzamākajiem darbiem būs jau līdz 2005.gadam nodrošināt zinātnes finansējuma būtisku pieaugumu. Šo jomu līdz šim valdība nav pietiekami balstījusi.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa iestājas par tiesiskuma principu nostiprināšanu, tādējādi atjaunojot daudzu zaudēto ticību šai valstij. “Kolektīvs ir liels spēks. Tieslietu ministrija nebauda lielas privilēģijas. Es zinu, ka šai ministrijā strādājošo vairums ir sava darba entuziasti. Vēlos ar viņiem iepazīties un uzklausīt.”
“Saules mūžu, kopā esot, strādāt Latvijas valsts interesēs!”, kā Saeimā jaunajai valdībai novēlēja deputāts Juris Dobelis.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv