"Izgāšanās draud ar lielu karu"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.07.27.

Krievijai ir iespēja atgriezties Tuvajos Austrumos, ja tā piedāvās svaigu risinājumu problēmu kompleksā.

Miera sarunu izgāšanās Kempdeividā var kļūt par atbalsta punktu jauna arābu un izraēliešu konflikta posmā, iespējams, ne mazāk asiņaina kā notikumi Tuvajos Austrumos 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā. Pārrunu dalībnieki atgriezās mājās jau gandrīz naidīgi noskaņoti cits pret citu. … Jasira Arafata un Ehuda Baraka naidīgumam pamatā nav savstarpējs naids. Ne velti palestīniešu delegācijas pārstāvis Saibs Arikats preses konferencē Kempdeividā paziņoja, ka "vienošanās bija tik tuvu kā vēl nekad pēdējo gadu laikā". Pats šausmīgākais ilgus gadus dzīvojušiem naidā arābiem un ebrejiem ir zaudēt simbolu. Jeruzaleme — tas ir simbols. Iespējams, ka vienīgais ceļš, kā nākotnē vienoties, var kļūt pretinieku psiholoģijas maiņa. Turklāt ne tikai abu līderu, bet arī vairākuma aktīvo iedzīvotāju abās pusēs. Iespējams, ka dokumenta parakstīšana tikai saasinātu problēmu un padarītu abu pušu radikāļus nekontrolējamus, kurus pagaidām var noturēt tikai ar nezināšanas un gaidīšanas palīdzību.

Faktiski puses atlika jauno sprādzienu Tuvajos Austrumos līdz 13. augustam, līdz datumam, kad palestīnieši paziņos par valsts neatkarību. Amerikāņi tomēr cer augustā atjaunot pārrunas ar savu starpniecību.

Iznāca, ka ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas nepiedalīšanās "astotnieka" ĀM vadītāju sanāksmē Okinavā un paša Bila Klintona nokavēšanās uz "lielā septītnieka" sanāksmi bija veltīgi. Vašingtonas ārpolitikas pozīcija, kas jau bez tā visa atrodas reti zemā līmenī, nokritās vēl zemāk. Tuvajiem Austrumiem ir nepieciešams drošs nestandarta risinājums. Jaunajam Maskavas uzvedības stilam starptautiskajā arēnā tīri psiholoģiski ir tieši tāds raksturs. Taču līdz konkrētām lietām vēl nav nonākts. Ietekme uz izraēliešu pusi Maskavai ir tā augusi, ka tas rada pilnīgi saprotamu amerikāņu greizsirdību. Mūsu pozīcija ir pietiekami mierīga un saprātīga. Mums nevajag steigties, kā bija jādara Klintonam, jo beidzas prezidēšanas termiņš. Ebreju lobēšanas ietekme mums ir minimāla, salīdzinot ar Štatiem. Un tieši tāpēc pieejas objektivitāte un dialoga iespējas ar abām pusēm Krievijai kā starpniekam objektīvi var piesaistīt naidīgās puses.

Putina uzmanība šim reģionam nebija ilga. Iespējams, viņš saprata, ka bez nopietnas ekonomiskas ietekmes Tuvo Austrumu problēmu nav iespējams atrisināt. Taču arī bez svaigiem negaidītiem lēmumiem, šķiet, nav iespējams tikt uz priekšu. Amerikāņi nespēja piedāvāt šādus risinājumus.

Ehuds Baraks Kempdeividas preses konferencē atzīmēja, ka visas piekāpšanās, kuras viņš izdarīja pārrunu laikā, tiek uzskatītas par neeksistējošām, jo puses nenonāca pie galvenā mērķa — vienošanās parakstīšanas. Vēl pirms dažām dienām izraēlieši paziņoja, ka Jasirs Arafats it kā pa telefonu devis rīkojumu savam ielenkumam sākt gatavoties iespējamām "masu sadursmēm" ar izraēliešu armiju. Izraēliešu armijas Ģenerālštāba priekšniekam Šauļam Mofazam ir zināms, ka palestīnieši gatavo nopietnas akcijas pret ebreju apmetnēm Jordānas upes Rietumu krastā un Gazas sektorā.

Marianna Beļeņkaja,

Dmitrijs Gornostajevs,

Andrejs Pravovs