Par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas delegācijas vizīti Īrijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, komisijas locekļi Jānis Esta, Ināra Ostrovska, Kārlis Strēlis, Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte, komisijas locekļi Vladimirs Buzajevs, Aleksandrs Golubovs, Ausma Ziedone-Kantāne pēc Īrijas parlamenta spīkera uzaicinājuma no 27.novembra līdz 1.decembrim darba vizītē apmeklēja Dublinu (Īrija).
Vizītes laikā notika vairākas tikšanās, tajā skaitā ar Īrijas Tieslietu, vienlīdzības un likumu reformu ministrijas Imigrācijas departamenta direktoru Polu Bērnsu. Departamenta direktors iepazīstināja komisijas locekļus ar Īrijas valsts imigrācijas, patvēruma un pilsonības politiku. Pēdējos gados sakarā ar straujiem valsts ekonomikas attīstības tempiem pieaug to personu skaits, kas Īrijā ieceļo darba meklējumos. 2000.gadā Īrijā iebrauca 47 tūkstoši, bet 2003.gadā – jau 147 tūkstoši darba meklētāju.
Veidojoties šādai situācijai, valstij jāveido pilnīgi jauna imigrācijas politika. Pieaugot viesstrādnieku skaitam valstī, tie arvien biežāk sāka izmantot Īrijas Pilsonības likuma liberālos nosacījumus, pēc kuriem jebkurš Īrijā dzimis bērns automātiski kļuva par Īrijas pilsoni, kas ļāva arī viņa vecākiem pretendēt uz Īrijas pilsonību. Šādu Īrijas pilsonības iegūšanas iespēju pārsvarā visvairāk izmantoja pilsoņi no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības (ES) dalībnieces, viņu galvenais mērķis bija palikt uz pastāvīgu dzīvi un iegūt visas sociālās garantijas.
Lai risinātu radušos situāciju, Īrijas parlaments 2004.gada jūnijā izsludināja tautas nobalsošanu par pilsonības iegūšanas ierobežošanu. 79,17% Īrijas pilsoņu nobalsoja par šādu izmaiņu nepieciešamību Pilsonības likumā, un pašreiz ir sagatavoti un iesniegti izskatīšanai parlamentā grozījumi Īrijas pilsonības likumā, kuri paredz mainīt pilsonības iegūšanas nosacījumus ar 2005.gada sākumu.
Tiekoties ar Īrijas uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministrijas darba lietu valsts ministru Toniju Killenu, apspriesta valsts nodarbinātības politika, valsts atbildīgo institūciju sadarbība ar darba devējiem, darba ņēmējiem un arodbiedrībām, kā arī iespējas personām no Latvijas iesaistīties Īrijas darba tirgū.
Visvairāk viesstrādnieku tiek nodarbināts lauksaimniecībā, apkalpošanas sfērā, būvniecībā u.c. Saskaņā ar Īrijas nodarbinātības dienesta oficiālo informāciju, pēc 1.maija, kad ES pievienojās jaunās dalībvalstis, no Latvijas Īrijā darba meklējumos ieceļoja un dokumentus sociālo garantiju saņemšanai iesniedza ap 4400 pilsoņu. Ministrs informēja, ka pašreiz Īrijā oficiāli reģistrēti 3750 darba ņēmēji no Latvijas un ka valsts institūcijām iepriekš nav radušās problēmas ar Latvijas viesstrādniekiem. Ministrs uzsvēra, ka personām, kuras vēlas strādāt Īrijā, valodas zināšanas un prasmes nosaka atalgojuma lielumu un profesionālo piedāvājumu.
Attiecībā uz Latvijas Republikas nepilsoņiem Īrijā ir spēkā tādi paši nosacījumi kā ne Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem ir nepieciešamas darba atļaujas, kas jāsaņem savā valstī pirms ieceļošanas Īrijā.
Saeimas delegācija tikās ar Īrijas parlamenta Apvienoto Eiropas lietu komisiju. Tika pārrunātas problēmas, kas jārisina Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, nodarbinātības, personu diskriminācijas novēršanaas, pilsonības jomā u.c., ņemot vērā to, ka Īrijai ir 30 gadu pieredze šo jautājumu risināšanā.
Deputāti tikās ar Īrijā dzīvojošiem un sekmīgi strādājošiem latviešu uzņēmējiem Inesi un Ernestu Bērziņiem un citiem viesstrādniekiem no Latvijas un pārrunāja, vai un kādā veidā Latvijas valsts varētu atbalstīt latviešu diasporu Īrijā, kas pēc tam atgrieztos Latvijā, un citus jautājumus.
Vizītes dalībnieki izsaka pateicību Latvijas vēstniecības Īrijā darbiniekiem Egitai Lasei, Ivaram Lasi un Santai Briedei-Hansenai par labi organizēto Saeimas delegācijas vizīti.

Saeimas preses dienests