Ministru kabineta rīkojums Nr.958
Rīgā 2004.gada 30.novembrī (prot. Nr.68 47.§)
Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju
1. Atbalstīt Salaspils
kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijas (turpmāk -
koncepcija) kopsavilkumā ietvertos risinājuma variantus:
1.1. II nodaļā minētā pirmā pasākuma “Lietotās
kodoldegvielas uzglabāšana” risinājuma 2.variantu;
1.2. II nodaļā minētā otrā pasākuma “Kodoldegvielas izvešana
ārpus Latvijas” risinājuma 2.variantu;
1.3. II nodaļā minētā trešā pasākuma “Salaspils
kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas darbi” risinājuma
2.variantu.
2. Vides ministrijai līdz
2005.gada 1.martam sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā
Ministru kabinetā Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un
demontāžas programmu.
3. Vides ministrijai sagatavot un vides ministram iesniegt
noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanai
nepieciešamā finansējuma pieprasījumu. Pieprasījumu sagatavot kā
priekšlikumu par finansējumu vidēja termiņa budžeta prioritāšu
īstenošanai atbalstāmajām programmām vai projektiem.
4. Vides ministrija ir atbildīga par koncepcijas īstenošanu un
koordinē Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas
programmas izpildi atbilstoši iesaistītajām valsts institūcijām
piešķirtajai dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem (arī Vides
ministrijas budžeta programmai “Vides aizsardzības fonds”), kā
arī ārvalstu finansiālās palīdzības programmu līdzekļiem.
5. Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūrai
atbilstoši piešķirtajam finansējumam nodrošināt:
5.1. Salaspils kodolreaktora
likvidēšanu un demontāžu;
5.2. Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas
laikā radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanu.
6. Vides ministrijai, sagatavojot
priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu projektam nākamajiem
gadiem, izskatīt jautājumu par valsts budžeta līdzekļu
pieprasījumu Salaspils kodolreaktora papildu fiziskajai
aizsardzībai tā likvidēšanas un demontāžas laikā un Salaspils
kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas laikā radušos apglabāto
radioaktīvo atkritumu papildu fiziskajai aizsardzībai.
7. Ārlietu ministrijai piesaistīt ārvalstu palīdzību Salaspils
kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas programmas izpildei, kā
arī sadarbībā ar Vides ministriju veicināt sarunas ar Krievijas
Federāciju par kodoldegvielas izvešanu ārpus Latvijas, ja
nepieciešams, sarunu risināšanā iesaistot trešās valstis.
8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1999.gada
26.oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.57 11.§)
“Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu”.
Ministru prezidents I.Emsis
Vides ministrs R.Vējonis
(Ministru kabineta
2004.gada 30.novembra rīkojums Nr.958)
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijas (2004.–2010.gads) kopsavilkums
I. Risināmo jautājumu būtība
Ministru kabineta 1999.gada
26.oktobra sēdē (prot. Nr.57 11.§) “Par Salaspils kodolreaktora
likvidēšanu un demontāžu”) tika apstiprināts Salaspils
kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijas 3.variants –
reaktora pilnīga likvidēšana un demontāža līdz “zaļajam mauriņam”
nākamajos 10 gados. Ņemot vērā to, ka minētās koncepcijas
galamērķi nepieciešams pārskatīt, kā arī jāpieņem lēmums par
lietotās kodoldegvielas uzglabāšanu Salaspils kodolreaktora
teritorijā līdz tās izvešanai ārpus Latvijas, 2004.gadā tika
nolemts izstrādāt aktualizētu Salaspils kodolreaktora
likvidēšanas un demontāžas koncepciju (2004.–2010.gads) (turpmāk
– koncepcija), jo:
1) reaktora likvidēšanas darbi netika uzsākti 2001.gadā, kā bija
paredzēts, (Valsts budžeta līdzekļi 400000 latu apmērā Salaspils
kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai piešķirti tikai
2004.gadā);
2) nav panākta vienošanās par lietotās kodoldegvielas
pārvietošanu ārpus Latvijas 2003.gadā;
3) nepieciešams uzlabot lietotās kodoldegvielas uzglabāšanas
drošību terorisma draudu apstākļos;
4) ir iegūta papildu informācija par radioekoloģisko stāvokli
kodolreaktora teritorijā.
Kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas pasākumus var veikt
atbilstoši 1999.gada 26.oktobrī apstiprinātajam koncepcijas
variantam (1998.gadā izstrādājusi Vācijas firma Preussag
Noell-KRC (“Conceptual study for the Decommissioning,
dismantling and radioactive waste treatment of the Salaspils
Nuclear Research Reactor. Total dismantling to green field
condition”)), ņemot vērā jau paveiktos darbus un mainot
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas galamērķi un
objekta izmantošanas iespējas nākotnē.
II. Koncepcijā ietvertās problēmas, to risinājuma varianti un nepieciešamais papildu finansējums
Koncepcijā ietvertas šādas problēmas un pasākumi to risināšanai:
1) Pirmais pasākums: “Lietotās
kodoldegvielas uzglabāšana”. Lietotās kodoldegvielas drošas
pagaidu uzglabāšanas nodrošināšana Salaspils kodolreaktora
teritorijā līdz tās izvešanai ārpus Latvijas.
Risinājuma 1.variants – lietotās kodoldegvielas pagaidu
uzglabāšana “sausajā glabātavā”, uzbūvējot jaunu ēku Salaspils
kodolreaktora teritorijā. Nepieciešamais papildu finansējums no
valsts budžeta (laikposmā no 2006. līdz 2007.gadam) 3,83–4,0
miljoni latu (summa atkarīga no konteinera izmaksām, kurš
nepieciešams kodoldegvielas pārvietošanai no reaktora zāles. Šī
summa neietver izmaksas, kas nepieciešamas kodoldegvielas
transporta konteineru iegādei vai īrei, lai kodoldegvielu izvestu
ārpus Latvijas), kā arī glabātavas ikgadējās uzturēšanas izmaksas
– 35000 latu gadā.
Risinājuma 2.variants
– lietotās kodoldegvielas pagaidu uzglabāšana transporta
un uzglabāšanas konteineros, kuri izvietoti pārveidotā Salaspils
kodolreaktora teritorijā esošajā civilās aizsardzības patvertnē.
Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta glabātavas
uzturēšanai – 15000 latu gadā:
a) kodoldegvielas uzglabāšana VPRV tipa konteineros.
Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta (2006.gadā)
1,07–1,24 miljoni latu (summa atkarīga no konteineru
izmaksām un Salaspils kodolreaktora zāles pārbūves
izmaksām);
b) kodoldegvielas uzglabāšana MTR2 tipa konteineros.
Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta (2006.gadā)
1,78–2,3 miljoni latu (summa atkarīga no konteineru
izmaksām un Salaspils kodolreaktora zāles pārbūves
izmaksām).
2) Otrais pasākums: “Kodoldegvielas izvešana ārpus Latvijas”.
Kodoldegvielas izvešanas ārpus Latvijas nodrošināšana.
Risinājuma 1.variants – kodoldegvielas izvešana pēc
kodoldegvielas uzglabāšanas “sausajā glabātavā” (saskaņā ar
lietotās kodoldegvielas uzglabāšanas risinājuma
1.variantu):
a) kodoldegvielas transportēšana VPRV tipa transporta konteineros
un pārstrāde. Nepieciešamais papildu finansējums no valsts
budžeta 2,2–2,5 miljoni latu (summa atkarīga no konteineru
izmaksām un transportēšanas izmaksām);
b) kodoldegvielas transportēšana MTR-2 tipa transporta
konteineros un pārstrāde. Nepieciešamais papildu finansējums no
valsts budžeta 2,45–3 miljoni latu (summa atkarīga no
konteineru izmaksām un transportēšanas izmaksām).
Risinājuma 2.variants – kodoldegvielas izvešana pēc
kodoldegvielas uzglabāšanas transporta un uzglabāšanas
konteineros pārveidotā Salaspils kodolreaktora teritorijā esošajā
civilās aizsardzības patvertnē (saskaņā ar lietotās
kodoldegvielas uzglabāšanas risinājuma 2.variantu).
Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta 1,55–1,75
miljoni latu (summa atkarīga no transportēšanas
izmaksām).
Ņemot vērā to, ka kodoldegvielas izvešana no Latvijas un
pārstrāde ir risināma, noslēdzot starpvaldību līgumu,
kodoldegvielas izvešanas termiņi un izmaksas (trans-portēšanas,
kodoldegvielas pārstrādes) ir atkarīgas no starpvaldību līguma
satura, kā arī papildus nepieciešams risināt jautājumu par
svaigās kodoldegvielas izvešanu.
3) Trešais pasākums: “Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un
demontāžas darbi”. Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un
demontāžas galamērķa noteikšana, ņemot vērā iegūto
radioekoloģisko informāciju par kodolreaktora teritoriju un
plānotās objekta izmantošanas iespējas nākotnē, kas var būtiski
ietekmēt nepieciešamā finansējuma apjomu.
Risinājuma 1.variants – likvidēt Salaspils kodolreaktoru
līdz “zaļajam mauriņam” ar Salaspils kodolreaktora teritorijas
pilnu sanāciju līdz 2014.gadam. Nepieciešamais papildu
finansējums no valsts budžeta (laikposmā no 2006. līdz
2014.gadam) 12,8–15,85 miljoni latu (summa atkarīga no
radioaktīvā piesārņojuma sanācijas apjoma).
Risinājuma 2.variants – likvidēt Salaspils kodolreaktoru
nepilnā apjomā: izvedot radioaktīvos atkritumus no kodolreaktora
teritorijas, pielāgojot kodolreaktora sistēmas un infrastruktūru
citu jonizējošā starojuma tehnoloģiju (piemēram, ciklotrons,
jonizējošā starojuma avoti) darbības nodrošināšanai, un pēc
likvidēšanas nodrošināt valsts uzraudzības periodu – 60 gadu.
Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta (laikposmā
no 2006. līdz 2010.gadam) 5,951 miljons latu.
Vides ministrs R.Vējonis
Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2004.gada 30.novembra rīkojumu Nr.958
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija
Satura rādītājs
I. Problēmas formulējums un
detalizēts izklāsts
II. Norāde uz to, kādi politikas dokumenti un tiesību akti ir
saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu
III. Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kuras
radīsies, ja netiks risināta problēma
IV. Problēmas risinājuma varianti un tiem atbilstoši problēmas
risinājuma posmi
V. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts, norādot tiesību
aktu satura galvenos virzienus, un priekšlikumi par atbildīgajām
institūcijām tiesību aktu projektu izstrādē
I. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts
Salaspils kodolreaktors (turpmāk – reaktors) atrodas Rīgas rajonā 2 kilometru attālumā no Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju centra un
25 kilometru attālumā no Rīgas
centra. Reaktoru apsaimnieko Radioaktīvo atkritumu pārvaldības
valsts aģentūra, kas nodrošina arī radioaktīvo atkritumu
pārstrādi, ilgstošu glabāšanu un apglabāšanu.
Reaktoru apstādināja 1998.gada 19.jūnijā atbilstoši Ministru
kabineta 1998.gada 2.jūnija rīkojumam Nr.292 “Par bezpeļņas
organizācijas valsts iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas
Kodolpētniecības centrs” kodolreaktora apturēšanas un
finansēšanas kārtību””.
Lai uzsāktu reaktora demontāžu un izpildītu starptautiskās prasības, izstrādāja tā likvidēšanas koncepciju. Vācijas firma Preussag Noell–KRC sagatavoja reaktora likvidēšanas un demontāžas trīs variantus (1998.gads). Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra sēdē izskatot trīs alternatīvos reaktora likvidēšanas un demontāžas variantus (protokols Nr.57, 11.§, “Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu”), izvēlējās demontāžu līdz “zaļajam mauriņam” turpmākajos 10 gados (tika akceptēts 3.variants –“Conceptual study for the Decommissioning, dismantling and radioactive waste treatment of the Salaspils Nuclear Research Reactor. Total dismantling to green field condition,” (1998.gads)) (turpmāk – 1999.gada koncepcija), uzsākot likvidēšanu 2001.gadā un lietotās kodoldegvielas pārvietošanu ārpus reaktora 2003.gadā. Tika arī noteikts, ka jautājuma par lietotās kodoldegvielas izvešanu pārstrādei neatrisināšanas gadījumā, ir jāuzsāk darbi kodoldegvielas pārvietošanai no reaktora zāles uz glabātavu reaktora teritorijā.
1999.gada decembrī tika pabeigts
Eiropas Savienības PHARE projekts PH4. 11/95 Study on Pool
Type Research Reactors in Countries Assisted by the PHARE
Programme (turpmāk – PHARE projekts).
Daļa no reaktora likvidēšanas darbiem tika veikti
1999.–2002.gadā, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda
finansējumu.
2002.gadā Vides ministrija uzsāka reaktora likvidēšanas un
demontāžas ietekmes uz vidi novērtējumu un 2004.gada 3.septembrī
ir saņemts Ietekmes uz vidi valsts novērtējuma biroja atzinums
par noslēguma ziņojumu.
Tā kā valsts budžeta līdzekļi reaktora likvidēšanai un demontāžai
tika piešķirti tikai 2004.gadā (400 000 lati), plānotajos
termiņos neizdevās panākt vienošanos ar Krievijas Federāciju par
kodoldegvielas nosūtīšanu ārpus Latvijas tās pārstrādei un
2003.gadā netika uzsākta lietotās kodoldegvielas pārvietošana
ārpus reaktora, reaktora likvidēšana un demontāža nenoritēja
atbilstoši 1999.gada koncepcijai. Veicot reaktora likvidēšanas un
demontāžas ietekmes uz vidi novērtējumu, ir iegūta precīzāka
informāciju par radioekoloģisko stāvokli reaktora teritorijā.
Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, bija nepieciešams pārskatīt
1999.gada koncepciju. Atbilstoši jau paveiktajiem likvidēšanas
darbiem un, ņemot vērā minēto informāciju, SIA
“Eiroprojekts” 2003.gadā izstrādāja aktualizēto reaktora
likvidēšanas un demontāžas koncepciju, kas izmantota šīs
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijas
(turpmāk – koncepcija) sagatavošanā, un kura, kā arī Vācijas
firma Preussag Noell–KRC sagatavotais reaktora likvidēšanas un
demontāžas 3. variants – “Conceptual study for the
Decommissioning, dismantling and radioactive waste treatment of
the Salaspils Nuclear Research Reactor. Total dismantling to
green field condition,” (1998.gads) un PHARE projekts, ir
jāņem vērā veicot reaktora likvidēšanu un demontāžu.
Reaktorā atrodas svaigi un lietoti kodolmateriāli
(kodoldegviela). Lietotās kodoldegvielas vidējais izdegums ir
39,6 % un lietotās kodoldegvielas kopējā radioaktivitāte
1999.gada 1.janvārī bija 5,8 x 1014 bekereli (Bq).
Īpaši augsta radioaktivitāte (ap 3,3 x 1014 bekereli
(Bq)) bija 15 kasetēm, kuras atradās aktīvajā zonā 1998.gadā,
reaktora darbības apturēšanas laikā. Svaigā kodoldegviela tika
izmantota “Rīgas kritiskajā stendā” (kas atradās reaktora ēkā),
un ir novietota svaigās kodoldegvielas glabātuvē. Svaigās
kodoldegvielas kasetes var brīvi pārvietot bez papildus
aizsardzības pret jonizējošo starojumu līdzekļu izmantošanas un,
ņemot vērā, ka šīs svaigās kodoldegvielas kasetes ir korodējušas,
tad šī kodoldegviela ir jāaizved ārpus Latvijai pārstrādei.
Patreiz lietotās kodoldegvielas pārvaldības uzdevums ir
nodrošināt lietotās kodoldegvielas drošu uzglabāšanu līdz tās
nosūtīšanai pārstrādei. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka pēdējo gadu
laikā pasaulē ir palielinājušies starptautiskā terorisma draudi,
un attiecīgi paaugstinās prasības radioaktīvo materiālu un
kodolmateriālu fiziskai drošībai. Saskaņā ar Salaspils
kodolreaktora projektā paredzēto tehnoloģiju (1960.gada projekts)
reaktorā lietotā kodoldegviela tiek uzglabāta lietotās
kodoldegvielas dzesētavā (lietotās kodoldegvielas
šahta–glabātava), kur kodoldegvielas kasetes tiek dzesētas ūdenī
5 gadus pēc to izņemšanas no aktīvās zonas. Pēc lietotās
kodoldegvielas kasešu atdzesēšanas ūdenī, tās var pārvietot
uzglabāšanai sausos apstākļos (tas ir iespējams sākot ar
2003.gada vidu). Tālāka lietotās kodoldegvielas uzglabāšana
ūdenī:
1) rada papildus kodoldegvielas baseina ekspluatācijas izdevumus
(ūdens attīrīšana un kontrole);
2) traucē veikt reaktora likvidēšanas darbus;
3) var radīt reaktora zāles radioaktīvo piesārņojumu un
palielināt korozijas izraisītu kasešu dehermetizēšanās risku, kas
būtiski palielinās kodoldegvielas uzglabāšanas, transportēšanas
un pārstrādes izmaksas.
Tā kā patreiz nav iespējams nosūtīt kodoldegvielu ārpus Latvijas,
nepieciešams risināt jautājumu par kodoldegvielas drošu
uzglabāšanu reaktora teritorijā līdz tās nosūtīšanai ārpus
Latvijas.
SIA “Eiroprojekts” 2003.gadā izstrādātā aktualizētā
reaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijā un PHARE projektā
ir analizēti un aprakstīti vairāki reaktora kodoldegvielas
pārvaldības scenāriji, uzsverot, ka vislabākais variants ir
izveidot kodoldegvielas pagaidu glabātavu reaktora teritorijā
līdz tās nosūtīšanai ārpus Latvijas.
1. Secinājums. Nepieciešams veikt pasākumus, kas nodrošinātu lietotās kodoldegvielas drošu uzglabāšanu reaktora teritorijā līdz tās izvešanai ārpus Latvijas.
Reaktora teritorijā esošo
kodoldegvielu nepieciešams nosūtīt uz citu valsti pārstrādei vai
apglabāšanai. Optimālākais risinājums ir sūtīt kodoldegvielu uz
tās izgatavotāju valsti – Krievijas Federāciju, jo:
1) šāda kodoldegvielas pārsūtīšana ir jau realizēta trīs reizes
reaktora darbības 80–tajos gados;
2) ir valstis, no kurām Krievijā ražotā kodoldegviela sadarbībā
ar Krievijas Federāciju, ASV un Starptautisko atomenerģijas
aģentūru jau ir nogādāta atpakaļ Krievijas Federācijā;
3) iespēja sūtīt kodoldegvielu uz Krievijas Federāciju paredz arī
2004.gada 27.maija Līgums starp Amerikas Savienoto valstu valdību
un Krievijas Federācijas valdību attiecībā uz sadarbību, lai
nosūtītu Krievijā ražoto pētniecisko reaktoru degvielu uz
Krievijas Federāciju (turpmāk – Līgums). Līgums paredz, ka svaigā
kodoldegviela uz Krieviju tiek nosūtīta līdz 2005.gada beigām,
bet lietotā kodoldegviela – līdz 2010.gadam. Līgumā netiek
noteiktas valstis, kurām ASV finansēs šos pasākumus, un tāpēc ir
jārēķinās, ka kodoldegvielas nosūtīšanas izmaksas būs jāsedz
Latvijai, bet iespējams, ka varētu tikt saņemta tehniskā
palīdzība no ASV kodoldegvielas izvešanai.
Lai kodoldegvielu nogādātu uz Krievijas Federāciju, ir jānoslēdz
līgumu ar Krievijas Federāciju par sadarbību lietotās
kodoldegvielas pārvaldības jautājumos un, tā kā līdz šim Latvija
nav noslēgusi šo līgumu, patreiz nav iespējams prognozēt termiņus
un izmaksas kodoldegvielas izvešanai. Līguma noslēgšana ar
Krieviju par sadarbību lietotās kodoldegvielas pārvaldības
jautājumos var samazināt arī kopējos izdevumus reaktora
likvidēšanā, ja svaigo kodoldegvielu varētu izvest jau 2005.gadā.
Līgumā ar Krievijas Federāciju par sadarbību
lietotās kodoldegvielas pārvaldības jautājumos nepieciešams
precizēt jautājumus par lietotās kodoldegvielas kasešu transportu
un pārstrādes rezultātā radušos radioaktīvo atkritumu atvešanu uz
Latviju apglabāšanai, ja šie atkritumi tiek sūtīti atpakaļ.
2. Secinājums. Nepieciešams nodrošināt kodoldegvielas izvešanu ārpus Latvijas.
Pēc kodoldegvielas pārvietošanas ārpus reaktora zāles ir jānodrošina kodolobjekta likvidēšana. Atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra sēdes lēmumam (protokola Nr.57, 11.§) ”Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu” un Valdības deklarācijai ir jāveic reaktora demontāža, radioaktīvo atkritumu pārstrāde un to apglabāšana radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”. Lai nodrošinātu visu demontāžas laikā radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, ir nepieciešama papildus radioaktīvo atkritumu tvertnes būvniecība radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” (to paredz Ministru kabinetā 2003.gada 26.jūnijā ar rīkojumu Nr.414 apstiprinātā “Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija”).
Lai nodrošinātu reaktora
likvidēšanas darbus, ir nepieciešams reaktora teritorijā izveidot
radioaktīvo atkritumu konteineru pagaidu glabātavu, kuru pēc
reaktora likvidēšanas darbu pabeigšanas, varētu pārveidot par
radioaktīvo atkritumu glabātuvi līdz “īsdzīvojošo” radionuklīdu
radioaktīvajai sabrukšanai. Par radioaktīvo atkritumu konteineru
pagaidu glabātavu pēc rekonstrukcijas paredzēts izmantot reaktora
teritorijā izvietotās mehāniskās darbnīcas.
Pirms reaktora demontēšanas nepieciešams veikt reaktora
infrastruktūras modernizāciju, pielāgojot to likvidēšanas darbu
nodrošināšanai, – ir jāmodernizē vides radiācijas monitoringa
sistēmas, speciālā ventilācija, ugunsdrošības sistēma, jāierīko
jauna brīdināšanas, komunikāciju un datu apstrādes sistēma,
jāuzlabo apkures, ūdens apgādes un kanalizācijas un
elektroapgādes sistēma. Šie priekšlikumi tika izstrādāti PHARE
projekta ietvaros.
Veicot reaktora likvidēšanas un
demontāžas ietekmes uz vidi novērtējumu, tika iegūta informācija
par reaktora teritorijas radioaktīvo piesārņojumu ar tritiju. Ja
tiktu veikta pilnīga objekta sanācija pēc tam, kad demontētas
reaktora būves, būtu jāveic augsnes savākšana visā teritorijā un
papildus vēl platībā ap to (~ 50 hektāri). Ņemot vērā
piesārņojuma dziļumu (4 metri), piesārņotās augsnes daudzums
vērtējams ~ 106 kubikmetru. Šo piesārņoto augsni būtu
jāuzglabā radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” 50–60 gadus
(ņemot vērā tritija pussabrukšanas periodu), attiecīgi izbūvējot
tur papildu uzglabāšanas platības. Kā alternatīvs risinājums būtu
neveikt teritorijas sanāciju, bet nodrošināt objektā valsts
uzraudzību turpmākos 60 gadus, tādējādi samazinātos izdevumi, kas
saistīti ar radioaktīvi piesārņotās augsnes pārvaldību, bet
pieaugtu objekta uzturēšanas izdevumi. Ņemot vērā, ka reaktora
teritoriju ir iespējams turpināt izmantot dažādām radiācijas
tehnoloģijām, kuras neveicina turpmāku radioaktīvo piesārņošanu,
ir iespējams neveikt pilnu sanāciju, reaktoru un tā
infrastruktūru pielāgot citu radiācijas tehnoloģiju (piemēram,
ciklotrons, jonizējošā starojuma avoti) darbības nodrošināšanai.
3. Secinājums. Nepieciešams pārskatīt reaktora
likvidēšanas un demontāžas sasniedzamo gala mērķi, ņemot vērā
iegūto radioekoloģisko informāciju par reaktora teritoriju, un
veikt visus pasākumus, lai realizētu optimālāko variantu, kā arī
nepieciešams pieņemt lēmumu par objekta izmantošanu nākotnē, lai
varētu precizēt prasības infrastruktūras pielāgošanai.
II. Norāde uz to, kādi politikas dokumenti un tiesību akti ir saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu
Reaktora likvidēšana ir jāveic saskaņā ar Latvijas likumdošanas prasībām, kā arī ar Eiropas Savienības un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijām un prasībām. Reaktora likvidēšanu regulē:
• likums “Par radiācijas drošību
un kodoldrošību”;
• Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra sēdē (protokols Nr.57,
11.§) apstiprinātais Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un
demontāžas variants;
• Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.129 “Prasības
darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem
materiāliem”;
• Ministru kabineta 2002.gada 16.aprīļa noteikumi Nr.157 “Dažādu
radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanas kritēriji un
principi”;
• Ministru kabineta 2002. gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149
“Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”;
• Ministru kabineta 2003.gada 26.jūnija rīkojums Nr.414 “Par
Radioaktīvo atkritumu pārvaldības koncepciju”;
• 1994.gada 17.jūnija Kodoldrošības konvencija;
• Vīnes 1997.gada 5.septembra Kopējā lietotās kodoldegvielas un
radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencija;
• 1992.gada jūnijā Riodežaneiro Apvienoto nāciju organizācijas
konferencēs par vidi un attīstību pieņemtā Pasaules ilgtspējīgas
attīstības stratēģijas – “21.gadsimta dienaskārtības” (Agenda 21)
22.sadaļa “Droša un videi droša radioaktīvo atkritumu
pārvaldība”;
• Ceturtā konvencija, kuru 1989.gada 15.decembrī Lomā parakstīja
Āfrikas, Karību un Klusā okeāna salu valstis un Eiropas
ekonomiskās savienības dalībvalstis;
• Starptautiskās
atomenerģijas aģentūras 1995.gadā izstrādātais Radioaktīvo
atkritumu pārrobežas pārvietošanas darbību kodekss;
• 1971.gada 11.februāra
Līgums par aizliegumu izvietot jūru un okeānu dibenā un to dzīlēs
kodolieročus un citus masveida iznīcināšanas ieročus;
• 1991.gada
25.februāra Espo konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu
pārrobežu kontekstā.
III. Koncepcijā ietvertās problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kuras radīsies, ja netiks risināta problēma
3.1. Nevarēs izpildīt Valdības
deklarācijā un Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra sēdes
lēmumā (protokola Nr.57, 11.§) “Par Salaspils kodolreaktora
likvidēšanu un demontāžu” paredzētos pasākumus.
3.2. Latvijā netiks likvidēts potenciāli bīstams
kodolobjekts.
3.3. Atliekot reaktora likvidēšanu, tiks nelietderīgi iztērēti
valsts līdzekļi, kas ir paredzēti, lai uzturētu drošā stāvoklī
potenciāli bīstamu kodolobjektu. Kodolobjekta uzturēšanas
izdevumi ir novērtēti no 150 000 latiem līdz 200 000
latiem gadā, neskaitot tā modernizēšanas un konservācijas
izmaksas, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas lietotās
kodoldegvielas drošības uzlabošanai.
3.4. Atliekot reaktora likvidēšanu, tiks apstādināta citu valstu
un starptautisko organizāciju palīdzība tā likvidēšanai un
radioaktīvo atkritumu pārvaldībai Latvijā.
IV. Koncepcijā norādītās problēmas risinājuma varianti un tiem atbilstoši problēmas risinājuma posmi
Ņemot vērā koncepcijas II. nodaļas secinājumus, var identificēt šādas galvenās reaktora likvidēšanas problēmas, kurām nepieciešams rast risinājumu:
1) nepieciešams nodrošināt
lietotās kodoldegvielas drošu pagaidu uzglabāšanu reaktora
teritorijā līdz tās izvešanai pārstrādei;
2) nepieciešams nodrošināt kodoldegvielas izvešanu ārpus
Latvijas;
3) nepieciešams precizēt reaktora likvidēšanas un demontāžas
sasniedzamo gala mērķi, ņemot vērā iegūto radioekoloģisko
informāciju par reaktora teritoriju, un realizēt akceptēto
variantu, kā arī nepieciešams pieņemt lēmumu par objekta
izmantošanu nākotnē, lai varētu precizēt prasības infrastruktūras
pielāgošanai.
4.1. Lietotās
kodoldegvielas uzglabāšana
4.1.1. Problēmas risinājumu apraksts
Ņemot vērā, ka nav viennozīmīgas informācijas par kodoldegvielas izvešanas ārpus Latvijas laika grafiku, jāveic pasākumi, lai uzlabotu lietotās kodoldegvielas drošu pagaidu uzglabāšanu reaktora teritorijā un samazinātu apdraudējumu iedzīvotājiem līdz kodoldegvielas izvešanai ārpus Latvijas, kā arī, lai nodrošinātu reaktora likvidēšanas darbu veikšanu, ir nepieciešams veikt pasākumus drošai kodoldegvielas uzglabāšanai reaktora teritorijā.
Lietotās kodoldegvielas drošas uzglabāšanas reaktora teritorijā risinājuma varianti:
1.variants: lietotās
kodoldegvielas pagaidu uzglabāšana “sausajā glabātuvē”, kuru
uzbūvē kā jaunu ēku reaktora teritorijā.
Nepieciešamais papildus finansējums no valsts budžeta (laika
periodā no 2006. līdz 2007.gadam): 3,83 – 4,0 miljoni lati
(skat.1.pielikumu). Summa ietver glabātavas izveides izdevumus un
ir atkarīga no konteinera, kas nepieciešams kodoldegvielas
pārvietošanai no reaktora zāles, izmaksām un šī summa neietver
izmaksas, kas nepieciešamas kodoldegvielas transporta konteineru
iegādei vai īrei, lai izvestu kodoldegvielu ārpus Latvijas.
Papildus nepieciešams rēķināties arī ar ikgadējām glabātuves
uzturēšanas izmaksām – 35 000 lati gadā līdz kodoldegvielas
izvešanas ārpus Latvijas.
2.variants: lietotās kodoldegvielas pagaidu uzglabāšana
transporta–uzglabāšanas konteineros, kuri izvietoti pārveidotā
reaktora teritorijā esošajā civilās aizsardzības patvertnē, pirms
tam veicot reaktora zāles pārbūves, lai nodrošinātu konteineru
pārvietošanu un kodoldegvielas ielādēšanu tajos:
a) kodoldegvielas uzglabāšana VPRV tipa konteineros.
Nepieciešamais papildus finansējums no valsts budžeta
(2006.gads): 1,07 – 1,24 miljoni lati (skat. 1.pielikumu). Summa
atkarīga no konteineru, reaktora zāles pārbūves un nepieciešamo
iekārtu uzstādīšanas izmaksām.
Papildus nepieciešams rēķināties arī ar ikgadējām glabātuves
uzturēšanas izmaksām – 15 000 lati gadā līdz kodoldegvielas
izvešanas ārpus Latvijas.
b) kodoldegvielas uzglabāšana MTR2 tipa konteineros.
Nepieciešamais papildus
finansējums no valsts budžeta (2006.gads): 1,78 – 2,3 miljoni
lati (skat. 1.pielikumu). Summa atkarīga no konteineru izmaksām,
reaktora zāles pārbūves un nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas
izmaksām.
Papildus nepieciešams rēķināties arī ar ikgadējām glabātuves
uzturēšanas izmaksām – 15 000 lati gadā līdz kodoldegvielas
izvešanas ārpus Latvijas.
4.1.2. Problēmas risinājumu posmi
1.variants:
1) glabātavas ēkas projektēšana un būvniecība;
2) nepieciešamo iekārtu un konteinera iegāde, kā arī glabātavas
ēkas aprīkošana ar nepieciešamajām iekārtām;
3) glabātavas un kodoldegvielas pārvietošanas uzglabāšanai
licencēšana;
4) lietotās kodoldegvielas pārvietošana uz lietotās
kodoldegvielas glabātavu;
5) lietotās kodoldegvielas uzglabāšana glabātavā.
2.variants:
1) lietotās kodoldegvielas glabātavas
projektēšana un esošās civilās aizsardzības patvertnes pārbūve
par pagaidu glabātavu;
2) kodoldegvielas konteineru iegāde;
3) reaktora zāles pārbūve, nepieciešamo iekārtu
uzstādīšana;
4) glabātavas un kodoldegvielas pārvietošanas uzglabāšanai
licenzēšana;
5) kodoldegvielas pārlādēšana (lietotās degvielas baseinā zem
ūdens) un transportēšana uz glabātavu;
6) lietotās kodoldegvielas uzglabāšana glabātavā.
4.1.3. Problēmas risinājuma variantu analīze
– salīdzinot piedāvātos risinājuma
variantus (skat. arī 1.pielikumu), 1.varianta izmaksas ir
lielākas, jo nepieciešams veikt jaunas ēkas būvniecību, bet
2.variantā glabātavas izveidei tiek piedāvāts pārveidot jau
reaktora teritorijā esošu civilās aizsardzības patvertni;
– 1.variantā piedāvātā glabātavu pēc kodoldegvielas izvešanas būs
nepieciešams likvidēt kā bijušo kodolobjektu, jo nav iespējams to
izmantot citiem mērķiem;
– 2.variantā piedāvātā uzglabāšana esošajā civilās aizsardzības
patvertnē, kuras drošība ir pietiekama, lai izpildītu visas
prasības kodoldegvielas uzglabāšanai, konteineri ir hermētiski
noslēgti un apgādāti ar nepieciešamo hermētiskuma kontroles
sistēmu, kas būtiski atvieglo to apkopi un ekspluatāciju;
– 2.varianta piedāvātajā risinājumā nepieciešamo aprīkojumu
kodoldegvielas pārcelšanai no lietotās kodoldegvielas baseina uz
transporta konteineriem var īrēt, kas ir ievērojami lētāk, nekā
iegādāties jaunu aprīkojumu, bet nepieciešams veikt reaktora ēkas
sagatavošanu attiecīgajiem darbiem.
– 2.variants ir izdevīgāks nekā 1.variants, jo, ja tiek panākta
vienošanās par lietotās kodoldegvielas nosūtīšanu pārstrādei,
konteineri ar kodoldegvielu ir gatavi nosūtīšanai uz pārstrādes
vietu un sagatavošanas darbu un investīciju apjoms ir neliels.
1.varianta gadījumā būs vēl nepieciešams iegādāties
transportēšanas konteinerus (skat.4.2.apakšnodaļu) vai slēgt
līgumu par konteineru iznomāšanu;
Galvenās problēmas saistībā ar 2.variantu ir:
• licencēšanas procedūra lietotās kodoldegvielas pagaidu
uzglabāšanai transporta konteineros prasīs pilna nepieciešamo
dokumentu komplekta izstrādi un iesniegšanu;
• aprīkojuma īrēšana rīcībai konteinera dehermetizēšanās
gadījumā;
• iegādāto transporta konteineru licencēšana lietotās
kodoldegvielas transportam tās izgatavotājvalstī.
Šīs problēmas ir risināmas ar ievērojami mazākiem līdzekļiem nekā
1.varianta risinājumam nepieciešamās.
4.2.
Kodoldegvielas izvešana ārpus Latvijas
4.2.1. Problēmas risinājumu apraksts
Lietotās kodoldegvielas uzglabāšana glabātavā ir tikai pagaidu risinājums un tāpēc pēc kodoldegvielas pārvietošanas uz lietotās kodoldegvielas glabātavu nepieciešams risināt jautājumu par lietotās kodoldegvielas izvešanu ārpus Latvijas:
1.variants: lietotās
kodoldegvielas izvešana pēc kodoldegvielas uzglabāšanas “sausajā
glabātuvē” (4.2.1.apakšnodaļas 1.variants):
a) lietotās kodoldegvielas transportēšana VPRV tipa transporta
konteineros un pārstrādāšana. Nepieciešamais papildus finansējums
no valsts budžeta: 2,2 – 2,5 miljoni lati (skat.
1.pielikumu);
b) lietotās kodoldegvielas transportēšana MTR–2 tipa transporta
konteineros un pārstrādāšana. Nepieciešamais papildus finansējums
no valsts budžeta: 2,45 – 3 miljoni lati (skat.
1.pielikumu).
2.variants: lietotās kodoldegvielas izvešana pēc
kodoldegvielas uzglabāšanas transporta–uzglabāšanas konteineros
pārveidotā reaktora teritorijā esošajā civilās aizsardzības
patvertnē (4.2.1.apakšnodaļas 2.variants). Nepieciešamais
papildus finansējums no valsts budžeta: 1,55 – 1,75 miljoni
lati.
Lietotās kodoldegvielas izvešanai ārpus Latvijas, ņemot vērā,
kuru variantu izvēlas kodoldegvielas uzglabāšanai, kā arī
transportēšanas konteineru veidu, lietotās kodoldegvielas
transportēšanas uz pārstrādes uzņēmumu un radioaktīvo atkritumu
atpakaļ transportēšanas izmaksas un pārstrādāšanas izmaksas,
papildus no valsts budžeta līdzekļiem ir nepieciešams finansējums
apjomā no 1,55 miljoniem līdz 3 miljoniem latu. Ņemot
vērā, ka lietotās kodoldegvielas izvešana no Latvijas un
pārstrāde ir risināma ar starpvaldību līgumu, tad lietotās
kodoldegvielas izvešanas termiņi un arī iepriekšminētās izmaksas
ir atkarīgas no starpvaldību līguma satura.
Tāpat nepieciešams precizēt, kad no Latvijas varēs izvest svaigo
kodoldegvielu un kādi ir finansiālie nosacījumi, jo svaigo
kodoldegvielu var viegli pārstrādāt un izmantot jaunas
kodoldegvielas ražošanai un attiecīgos ienākumus izmantot, lai
segtu daļu no izdevumiem, kas saistīti ar lietotās kodoldegvielas
pārvaldību, bet vienlaicīgi nepieciešami papildus izdevumi, lai
nodrošinātu svaigās degvielas transportēšanu līdz tās pārstrādes
vietai.
4.2.2. Problēmas risinājuma posmi
1.variants:
1) lietotās kodoldegvielas kasešu ielādēšana konteineros
(nepieciešams iegādāties 2 konteinerus);
2) kodoldegvielas konteineru transportēšana;
3) lietotās kodoldegvielas pārstrādāšana;
4) konteineru ar radioaktīvajiem atkritumiem transportēšana un
apglabāšana (ja tiek nolemts sūtīt radioaktīvos atkritumus
atpakaļ uz Latviju pēc kodoldegvielas pārstrādes).
2.variants:
1) lietotās kodoldegvielas konteineru transportēšana;
2) lietotās kodoldegvielas pārstrādāšana;
3) konteineru ar radioaktīvajiem atkritumiem transportēšana un
apglabāšana (ja tiek nolemts sūtīt radioaktīvos atkritumus
atpakaļ uz Latviju pēc kodoldegvielas pārstrādes).
4.2.3. Problēmas risinājuma variantu analīze
– kodoldegvielas izvešanas
variants ir atkarīgs no tā, kuru kodoldegvielas uzglabāšanas
variantu izvēlas (4.1.1.apakšnodaļa);
– ja izvēlas kodoldegvielu uzglabāt “sausajā glabātavā”
(4.1.1.apakšnodaļa) un kodoldegvielas izvešanas 1.variantu, tad
kopējās kodoldegvielas pārvaldības izmaksas būs no 6,03 – 7,0
miljoni latu, bet 2.varianta izvēles gadījumā kopējās
kodoldegvielas pārvaldības izmaksas būs ievērojami zemākas – 2,62
– 4,05 miljoni latu. Papildus nepieciešams ņemt vērā, ka, ja
kodoldegviela netiek pēc iespējas īsākā laika periodā izvesta
ārpus Latvijas, tad kodoldegvielas uzglabāšanas “sausajā
glabātavā” izmaksas būs lielākas nekā kodoldegvielas uzglabāšanas
pārveidotā civilās aizsardzības patvertnē izmaksas.
4.3. Reaktora
likvidēšanas un demontāžas darbi (neietverot lietotās
kodoldegvielas pārvaldību)
4.3.1. Problēmas risinājumu apraksts
Ņemot vērā, ka ir iegūta papildu informāciju par radioekoloģisko stāvokli reaktora teritorijā un iespējām objektu izmantošanā nākotnē, tiek piedāvāti šādi reaktora likvidēšanas un demontāžas varianti:
1.variants: likvidēt
reaktoru līdz “zaļajam mauriņam” ar reaktora teritorijas pilnu
sanāciju līdz 2014.gadam. Kopējās izmaksas (laika periodā no
2005. līdz 2014.gadam): 13,8 – 16,8 miljoni lati, nepieciešamais
papildus finansējums no valsts budžeta: 12,85 – 15,86 miljoni
lati (skat.1.pielikumu). Summa atkarīga no radioaktīvā
piesārņojuma sanācijas apjoma;
2.variants: likvidēt reaktoru nepilnā apjomā līdz
2010.gadam: izvedot radioaktīvos atkritumus no reaktora
teritorijas, pielāgojot reaktora sistēmas un infrastruktūru citu
jonizējošā starojuma tehnoloģiju (ciklotrons, jonizējošā
starojuma avoti, u.c.) darbības nodrošināšanai, un pēc tam
nodrošināt valsts uzraudzības 60 gadu ilgu periodu. Kopējās
izmaksas (laika periodā no 2005. līdz 2010.gadam): 6 700 000
lati, nepieciešamais papildus finansējums no valsts budžeta:
5,951 miljoni lati (skat.1.pielikumu).
4.3.2. Problēmas risinājuma posmi
1) reaktora likvidēšanas un
demontāžas licenzēšanas procedūra;
2) reaktora infrastruktūras modificēšana un jaunu ierīču
uzstādīšana;
3) reaktora demontāžas darbu veikšana.
Detalizētāka informācija par koncepcijā norādītajiem reaktora
likvidēšanas un demontāžas posmiem (ietverot arī kodoldegvielas
pārvaldību) ir dota 2.pielikumā.
4.3.3. Problēmas risinājuma variantu analīze
– salīdzinot piedāvātos problēmas
risinājuma variantus (skat arī 1.pielikuma 5.tabulu), 1.varianta
izmaksas ir lielākas, jo šajā gadījumā no reaktora teritorijas
jāizved ievērojams daudzums radioaktīvi piesārņotas grunts tās
pagaidu uzglabāšanai radioaktīvo atkritumu glabātavā ”Radons”.
Šajā gadījumā būtu jāuzceļ pagaidu glabātava piesārņotās grunts
uzglabāšanai 50–60 gadus;
– ņemot vērā, ka reaktora likvidēšanas darbu nodrošināšanai tiks
modernizēta tā infrastruktūra, nav ekonomiski pamatota
modernizētās infrastruktūras demontāža reaktora likvidēšanas
gaitā. Ņemot vērā radiācijas tehnoloģiju attīstību Latvijā
(pozitronu emisijas tomogrāfijas metodes ieviešanu medicīnā,
tehnoloģiskā parka attīstību Salaspilī u.c.), ir lietderīgāk
veikt modernizēto infrastruktūru un sistēmu pielāgošanu
radiācijas iekārtu izvietošanai reaktora teritorijā un reaktora
demontāžu veikt tikai daļēji (neatbrīvojot teritoriju no valsts
uzraudzības). Risinājuma 2.variants nodrošina ekonomisku līdzekļu
izmantošanu un līdzekļu ekonomiju lielākā laika periodā.
V. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts, norādot tiesību aktu satura galvenos virzienus, un priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrādē
Vides ministrijai nepieciešams izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas rīcības programmu. Rīcības programmā tiks noteikta detalizēta Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas kārtība un konkrētie uzdevumi.
Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijai
Informācija par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijas īstenošanai nepieciešamajām izmaksām 2005.-2010.gadam
I. pasākums Lietotās kodoldegvielas uzglabāšana
1.tabula
1.variants Lietotās kodoldegvielas uzglabāšana “sausajā glabātavā”
Nr. p.k. |
Risinājuma posmi |
Izmaksas, lati (Ls) |
Izpildes termiņš |
1. |
Glabātavas ēkas
projektēšana |
850 000 |
2006.gads |
2. |
Nepieciešamo iekārtu iegāde un glabātavas ēkas aprīkošana ar šīm iekārtām |
2 500 000 |
2007.gads |
3. |
Fiziskās aizsardzības sistēmas ierīkošana |
100 000 |
2006.gads |
4. |
Kodoldegvielas konteinera MTR-2 iegāde |
333 000-500 000 |
2007.gads |
5. |
Glabātavas un
kodoldegvielas |
50 000 |
2007.gads |
6. |
Kopā: |
3 830 000 - 4 000 000 |
|
7. |
Glabātavas ēkas uzturēšana1 |
35 000 |
gadā |
Piezīme.
1 Papildus nepieciešams rēķināties ar ikgadējām glabātavas ēkas uzturēšanas izmaksām – 35 000 lati gadā.
2.tabula
2.variants Lietotās kodoldegvielas uzglabāšana pārveidotā civilās aizsardzības patvertnē
Nr. p.k. |
Risinājuma posmi |
Izmaksas, lati (Ls) |
Izpildes termiņš |
|
a) apakšpunkts |
b) apakšpunkts |
|||
1. |
Esošās civilās aizsardzības
patvertnes pārbūve par |
150 000 |
150 000 |
2006.gads |
2. |
Kodoldegvielas konteineru iegāde |
600 000-750 000 |
1 000 000–1 500 000 |
2006.gads |
3. |
Salaspils kodolreaktora zāles
pārbūve un nepieciešamo |
80 000–100 000 |
80 000–100 000 |
2006.gads |
4. |
Glabātavas un kodoldegvielas pārvietošanas uzglabāšanai licenzēšana |
50 000 |
50 000 |
2006.gads |
5. |
Kodoldegvielas pārlādēšana
(lietotās degvielas baseinā zem ūdens) un |
190 000 |
500 000 |
2006.gads |
6. |
Kopā: |
1 070 000 – 1 240 000 |
1 780 000 – 2 300 000 |
|
7. |
Pagaidu glabātavas uzturēšanas izmaksas1 |
15 000 |
15 000 |
gadā |
Piezīme.
1 Papildus nepieciešams rēķināties ar ikgadējām glabātavas ēkas uzturēšanas izmaksām – 15 000 lati gadā.
II. pasākums Kodoldegvielas izvešana ārpus Latvijas1
3.tabula
1.variants2 Lietotās kodoldegvielas izvešana, ja izvēlas kodoldegvielas uzglabāšanas 1.variantu (skat.1.tabulu)
Nr. |
Risinājuma posmi |
Izmaksas, lati (Ls) |
|
a) apakšpunkts |
b) apakšpunkts |
||
1. |
Lietotās kodoldegvielas kasešu ielādēšana konteineros (nepieciešams iegādāties 2 konteinerus) |
650 000-750 000 |
900 000-1 250 000 |
2. |
Kodoldegvielas konteineru transportēšana |
300 000-500 000 |
300 000-500 000 |
3. |
Lietotās kodoldegvielas pārstrādāšana |
950 000 |
950 000 |
4. |
Konteineru ar radioaktīvajiem atkritumiem transportēšana un apglabāšana (ja tiek nolemts sūtīt radioaktīvos atkritumus atpakaļ uz Latviju pēc kodoldegvielas pārstrādes) |
300 000 |
300 000 |
5. |
Kopā: |
2 200 000 – 2 500 000 |
2 450 000 – 3 000 000 |
4.tabula
2.variants3 Lietotās kodoldegvielas izvešana, ja izvēlas kodoldegvielas uzglabāšanas 2.variantu (skat.2.tabulu)
Nr. p.k. |
Risinājuma posmi |
Izmaksas, lati (Ls) |
1. |
Lietotās kodoldegvielas konteineru transportēšana |
300 000 – 500 000 |
2. |
Lietotās kodoldegvielas pārstrādāšana |
950 000 |
3. |
Konteineru ar radioaktīvajiem atkritumiem transportēšana un apglabāšana (ja tiek nolemts sūtīt radioaktīvos atkritumus atpakaļ uz Latviju pēc kodoldegvielas pārstrādes) |
300 000 |
4. |
Kopā: |
1 550 000 – 1 750 000 |
Piezīmes.
1 Kodoldegvielas
izvešanas izmaksas ir atkarīgas no tā, kuru variantu izvēlas
kodoldegvielas uzglabāšanai (skat. 1. un 2.tabulu) un cik ilgi
kodoldegvielu uzglabā Latvijā, kā arī no transportēšanas
konteineru veidu, lietotās kodoldegvielas transportēšanas uz
pārstrādes uzņēmumu un radioaktīvo atkritumu atpakaļ
transportēšanas izmaksas un pārstrādāšanas izmaksas, kā arī no
tā, kad izved svaigo kodoldegvielu.
2 1.variants var tikt akceptēts tikai, tad, ja
lietotās kodoldegvielas uzglabāšanai izvēlas 1.variantu
(1.tabula).
3 2.variants var tikt akceptēts tikai, tad, ja
lietotās kodoldegvielas uzglabāšanai izvēlas 2.variantu
(2.tabula).
5.tabula
III. pasākums “Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas darbi” (neietverot lietotās kodoldegvielas pārvaldību)
Nr. p.k. |
Izmaksas pozīcija |
1.variants, miljoni latu (Ls) |
2.variants, |
Izpildes termiņš |
1. |
Reaktora ēkas un radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavas dezaktivācija |
0,03 |
0,03 |
2006.gads |
2. |
Licencēšanas dokumentu sagatavošana |
0,45 |
0,31 |
2006.gads |
3. |
Salaspils kodolreaktora infrastruktūras modernizācija |
0,93 |
0,93 |
2007.gads |
4. |
Likvidēšanas darbu organizatoriskās izmaksas |
0,54 |
0,54 |
2010.gads |
5. |
Radiometriskā testēšana |
0,15 |
0,13 |
2010.gads |
6. |
Salaspils kodolreaktora demontāža |
4,45 |
3,02 |
2006.-2010.gads |
7. |
Radioaktīvo atkritumu pārvaldība |
2,0 |
1,74 |
2006. –2010.gads |
8. |
Salaspils kodolreaktora teritorijas sanācija |
5,3 –8,3 |
- |
2014.gads |
9. |
Kopā: |
13,8 –16,81 |
6,71 |
Piezīme.
1 Norādītās izmaksas ir kopējās izmaksas laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam, kuras ietver no valsts budžeta nepieciešamo finansējumu (5 951 000 lati) un finansējumu, kas tiks saņemts no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras un citām starptautiskajām institūcijām, (kopumā 749 000 lati, tas ir ~ 100 000 - 150 000 lati gadā).
6.tabula
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta (latos (Ls))1, 2
Nr. |
Pasākums |
2006.gads |
2007.gads |
2008.gads |
2009.gads |
2010.–2014.gads |
Kopā, lati (Ls) |
1. |
Lietotās |
||||||
1.1. |
1.variants |
850 000 |
2 980 000– |
35 0003 |
35 0003 |
35 0003 |
3 830 000– |
1.2. |
2.variants |
||||||
a) apakšpunkts |
1 070 000– |
15 0003 |
15 0003 |
15 0003 |
15 0003 |
1 070 000– |
|
b) apakšpunkts |
1 780 000– |
15 0003 |
15 0003 |
15 0003 |
15 0003 |
1 780 000– |
|
2. |
Salaspils |
||||||
2.1. |
1.variants |
2 098 000 |
2 078 000 |
1 121 000 |
1 650 000 |
5 903 000 – |
12 850 000 – |
2.2. |
2.variants |
2 098 000 |
2 078 000 |
661 000 |
654 000 |
460 000 |
5 951 0005 |
Piezīmes.
1 Salaspils
kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas darbiem 2004.gadā valsts
budžetā ir piešķirti 400 000 lati. 2005.gadā paredzēts, ka no
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras un citām starptautiskajām
institūcijām tiks saņemti 150 000 lati, kuri tiks izmantoti
detalizēta Salaspils kodolreaktora likvidēšanas plāna
izveidošanai, licences pieteikuma un tā pavaddokumentu
sagatavošanai, lietotās kodoldegvielas pārvietošanas iekārtas
licencēšanai un jaunu sistēmu uzstādīšanai (tai skaitā
radioaktīvo izmešu kontroles iekārtas uzstādīšanai).
2 Papildus tabulā norādītajam nepieciešamajam
finansējumam ir nepieciešams papildus finansējums kodoldegvielas
izvešanai ārpus Latvijas, kuras izmaksas ir no 1,55 līdz 3
miljoniem latu. Ņemot vērā, ka kodoldegvielas izvešana no
Latvijas un lietotās kodoldegvielas pārstrāde ir risināma ar
starpvaldību līgumu, tad kodoldegvielas izvešanas termiņi un
arī izmaksas ir atkarīgas no starpvaldību līguma satura.
Patreiz nav iespējams noteikt kodoldegvielas izvešanas termiņu un
sniegt atbilstošu papildus nepieciešamā finansējuma sadalījumu pa
gadiem.
3 Ikgadējās kodoldegvielas glabātavas uzturēšanas
izmaksas.
4 Kopējās papildus nepieciešamajās izmaksās lietotās
kodoldegvielas uzglabāšanai nav iekļautas ikgadējās
kodoldegvielas glabātavas uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā, ka
patreiz nav zināms, cik ilgu laika periodu lietotā kodoldegviela
būs jāuzglabā glabātavā līdz tās izvešanai ārpus Latvijas.
5 Pārējais nepieciešamais finansējums (~ 749 000 lati)
pasākuma “Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas
darbi” realizēšanai laika periodā no 2005.gada līdz 2010.gadam
tiks saņemts no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras un citām
starptautiskajām institūcijām (~ 100 000 - 150 000 lati
gadā).
Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas
un demontāžas koncepcijai
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas posmi
Ņemot vērā koncepcijā piedāvātos
risinājuma variantus Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un
demontāžas darbiem un ietverot arī kodoldegvielas pārvaldību,
Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas posmi:
1.posms. Projektēšana un licencēšana (laika periodā no
2004. līdz 2006.gadam1):
1) detalizēta Salaspils kodolreaktora likvidēšanas plāna
izveidošana;
2) lietotās kodoldegvielas pārvietošanas plāna izstrāde un
lietotās kodoldegvielas glabātuves projekta izveidošana;
3) radioaktīvo atkritumu konteineru pagaidu glabātuves projekta
izveidošana (2004.gads);
4) licences pieteikuma un tā pavaddokumentu sagatavošana.
2.posms. Jaunu iekārtu uzstādīšana un esošo modificēšana
(laika periodā no 2005.1 līdz 2007.gadam):
1) lietotās kodoldegvielas pārvietošanas iekārtas
licencēšana;
2) lietotās kodoldegvielas pagaidu glabātuve izveide;
3) radioaktīvo atkritumu konteineru pagaidu glabātuves
izveide;
4) Salaspils kodolreaktora infrastruktūras modificēšana;
5) jaunu sistēmu uzstādīšana;
6) demontāžas un sadalīšanas iekārtu uzstādīšana.
3.posms. Pirmā demontāžas daļa (2004. un 2006.gadā):
1) nevajadzīgo sistēmu un objektu demontāža;
2) radioaktīvo atkritumu apstrāde un apglabāšana;
3) materiālu atbrīvošana no valsts uzraudzības;
4) radioaktīvu materiālu testēšana.
4.posms. Kodoldegvielas pārvietošana (2006.gads):
1) lietotās degvielas pārvietošana no reaktora zāles;
2) iepakošana transporta un uzglabāšanas konteineros;
3) konteineru transportēšana uz pagaidu glabātuvi;
4) konteineru ievietošana pagaidu glabātuvē.
5.posms. Otrā demontāžas daļa:
1.variants: Salaspils kodolreaktora likvidēšana un
demontāža teritorijas un ēku atbrīvošanai no valsts uzraudzības
(5.posms - laika periodā no 2007. līdz 2014.gadam):
1) visu sistēmu un objektu demontāža;
2) kodolreaktora un bioloģiskās aizsardzības demontāža;
3) radioaktīvu materiālu testēšana;
4) kodolreaktora teritorijas sanācija un atbrīvošana no valsts
uzraudzības;
5) radioaktīvo atkritumu apstrāde un apglabāšana;
6) gala ziņojuma sagatavošana un iesniegšana.
2.variants: Salaspils kodolreaktora likvidēšana un
demontāža teritorijas un ēku tālākai izmantošanai radiācijas
tehnoloģiju vajadzībām (5.posms - laika periodā no 2007. līdz
2010.gadam):
1) kodolreaktora un bioloģiskās aizsardzības demontāža;
2) radioaktīvu materiālu testēšana;
3) radioaktīvo atkritumu apstrāde un apglabāšana;
4) gala ziņojuma sagatavošana un iesniegšana;
5) radioaktīvo materiālu sagatavošana to uzglabāšanai
radioaktīvajai sabrukšanai.
Piezīme.
Paredzēts, ka 2005.gadā, izmantojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras un citu starptautisko institūciju finansējumu (~ 150 000 Ls), tiks veikta detalizēta Salaspils kodolreaktora likvidēšanas plāna izveidošana, licences pieteikuma un tā pavaddokumentu sagatavošana, lietotās kodoldegvielas pārvietošanas iekārtas licencēšana un jaunu sistēmu uzstādīšana, tai skaitā radioaktīvo izmešu kontroles iekārtas uzstādīšana.
Vides ministrs R.Vējonis