Par koncepciju vienlīdzīgai veselības aprūpei ieslodzījuma vietās un ārpus tām

Tieslietu ministrija un Veselības ministrija ir izstrādājusi ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijas projektu, kurā risinātas problēmas, kas traucē nodrošināt līdzvērtīgu veselības aprūpi personām, kas atrodas ieslodzījuma vietās.
Koncepcijā uzsvērts, ka jābūt vienādam pieejamo veselības pakalpojumu klāstam ieslodzījuma vietās un ārpus tām. Arī ANO Ieslodzīto veselības aprūpes pamatprincipu 9.punkts noteic, ka “Ieslodzītajiem ir jābūt iespējai iegūt valstī pieejamos veselības aprūpes pakalpojumus, nepieļaujot diskrimināciju viņu juridiskā statusa dēļ”.
Galvenās problēmas, kas saistītas ar ieslodzīto veselības aprūpi, ir veselības aprūpes apjoms, finansējums, infekcijas slimības (tuberkuloze, HIV/AIDS, vīrusa hepatīts C), narkoloģija, invaliditātes noteikšana ieslodzījuma laikā, kā arī ārstniecības personu darba samaksa ieslodzījuma vietās.
Saskaņā ar koncepcijā ieteikto ieslodzīto veselības aprūpes modeli primāro un daļēju sekundāro veselības aprūpi veic Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) iestādes ikgadējā budžeta ietvaros. Lai pilnīgi īstenotu sekundāro veselības aprūpi – speciālistu konsultācijas un izmeklējumus, kurus nav iespējams veikt IeVP iestādēs medicīnisko iekārtu un speciālistu trūkuma dēļ, to veic ārpuscietumu ārstniecības iestādes, apmaksājot šos pakalpojumus no Veselības ministrijas budžeta, bet apsardzi un transportēšanu – no IeVP budžeta.
Koncepcija paredz arī Latvijas cietumu slimnīcas renovāciju un aprīkošanu, Latvijas cietumu slimnīcas un tās sešu medicīnas daļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām obligātajām prasībām. Tuberkulozes ārstēšanā tiks saglabāts pašreizējais ārstēšanas mehānisms.
HIV/AIDS diagnostiku saskaņā ar koncepciju iecerēts veikt ārpuscietumu laboratorijās pēc ieslodzīto pieprasījuma un medicīniskajām indikācijām, apmaksājot to no Veselības ministrijas budžeta, tāpat kā tas notiek sabiedrībā. Asins paraugu ņemšanu un transportēšanu apmaksā no IeVP budžeta.
Ieslodzītie, kuriem diagnosticēts HIV/AIDS, lai saņemtu veselības aprūpi vispārējā kārtībā, proti, HIV/AIDS procesa monitoringu un apgādi ar specifiskām zālēm, īstenotu Latvijas Infektoloģijas centrs, apmaksājot to no Veselības ministrijas budžeta. Asins paraugu ņemšanu un transportēšanu apmaksātu no IeVP budžeta.
Ieslodzījuma vietās tiktu veikta hepatīta C primārā diagnostika un hepatoprotektīvā ārstēšana, kā arī atjaunots narkoloģiskais dienests ar narkologu un citu attiecīgo speciālistu darba vietām, speciālā apmācība, ieslodzīto skrīninga, diagnostikas, izglītošanas, ārstēšanas un rehabilitācijas iespējām.
Lēmumu par dokumentu noformēšanu ieslodzītā nosūtīšanai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju invaliditātes grupas noteikšanai saskaņā ar koncepciju pieņemtu tikai cietuma ārsts.
Papildizmeklējumus slimniekiem, kurus pirmreizēji nosūta invaliditātes ekspertīzei, apmaksātu no Veselības ministrijas budžeta, bet apsardzes un transporta izdevumus – no IeVP budžeta. Ja ieslodzītais tiktu nosūtīts invaliditātes ekspertīzei pēc viņa pieprasījuma, nevis medicīnisko indikāciju dēļ, visi nepieciešamie medicīniskie izmeklējumi, kā arī ar konvojēšanu saistītie izdevumi tiktu apmaksāti par ieslodzītā līdzekļiem. Invalīdi, kuriem invaliditātes ekspertīze veicama atkārtoti, papildizmeklējumus un ar tiem saistītos transporta un apsardzes izdevumus apmaksātu no savas invalīda pensijas.
Koncepcija arī paredz, ka medicīnas personālam neatkarīgi no padotības ministrijām jāsaņem pamatalga pēc vienāda principa.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa