Par Latvijas telekomunikāciju trešo operatoru

Plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību satraukuši notikumi, kas saistīti ar nule izsludināto pieteikšanos UMTS/ GSM mobilo sakaru operatora licencei. Latvijas Telekomunikāciju asociācijas viedokli “Latvijas Vēstnesim” skaidro tās izpilddirektors Jānis Lelis.

J.Lelis uzsver: telekomunikāciju nozares attīstībai trešais operators ir ļoti nepieciešams. Tā ienākšana tirgū būtu izdevīga patērētājiem, jo, palielinoties konkurencei, pazeminātos tarifi. Iegūtu arī valsts – operators radītu darba vietas un maksātu nodokļus. Taču šobrīd izsoles nosacījumi faktiski sakrīt ar kompānijas “IT & T” piedāvājumu. Šī ārzonas firma nule reģistrējusi meitasuzņēmumu Latvijā.
Te jāatgādina izsoles strīdīgie noteikumi: tai jāpiesakās līdz šā gada 21.decembrim, licences pircējs apņemas Latvijā investēt vismaz 150 miljonus eiru un gada laikā izveidot savu sakaru tīklu, kas aptvertu visu valsts teritoriju. LTA izpilddirektors uzskata, ka citiem uzņēmumiem šādi noteikumi būs grūti izpildāmi. Viņš arī atgādina, ka tieši šie MK noteikumu (Nr.299, “LV” 19.07.2002.) grozījumu (“LV” 30.11.2004.) punkti tapuši pavisam nesen. Kā zināms, arī licences cena ilgāku laiku bija diskusiju objekts – iespējamā summa no 1,1 miljona saruka līdz 500 000 latu un atkal izauga līdz 1,3 miljoniem.

Vai neatkarīga tīkla izveide ir nepieciešama

Pirmais klupšanas akmens ceļā uz licenci varētu būt izsoles termiņš. J.Lelis uzskata: lai izvairītos no 2002.gada situācijas atkārtošanās, pretendentiem bija jādod vairāk laika. Turklāt 30.novembrī, uzsver J.Lelis, publicēts tikai latviešu valodā sastādīts uzaicinājums. LTA izpilddirektors atgādina, ka arī pirms diviem gadiem daļa potenciālo izsoles dalībnieku sūdzējās par laika trūkumu, lai iepazītos ar visiem dokumentiem. Galarezultātā licences iegādājās divi vietējo tirgu jau sen apguvušie Latvijas telekomunikāciju “giganti” – “Tele2” un “Latvijas mobilais telefons”.
Iebildumus rada arī citi nosacījumi. Vārdi “no esošajiem operatoriem neatkarīgs elektronisko sakaru tīkls visā Latvijas teritorijā” var tikt dažādi interpretēti, jo nav īstas skaidrības, kā definēt “visu teritoriju”. Un, ja patiesībā pietiek tikai ar dažu bāzes staciju izveidošanu (iespējams arī šāds normas tulkojums), tad šī prasība var izrādīties maldinoša. Savukārt, ja tiek prasīts tīkla pārklājums, kas aptvertu 100 procentus Latvijas teritorijas, tad jāatceras – šādu pārklājumu pašlaik nespēj nodrošināt arī divi esošie mobilo sakaru operatori. “Šobrīd izsoles nosacījumi jaunajam operatoram liedz īrēt kanālus no “Lattelekom”, “Latvenergo” vai “Latvijas dzelzceļa”, viss jābūvē pašam,” saka J.Lelis. Saprotams, ka tīkla izveide prasa ievērojamus līdzekļus, kurus jaunienācējs tirgū varētu izmantot lietderīgāk.

Investīcijas nav pašmērķis

Arī prasība tīkla attīstībā ieguldīt vismaz 150 miljonus eiru var ievērojami samazināt pretendentu loku. Jautājums – vai pamatoti? “Šāda apjoma investīcijām atvēlētais termiņš varētu būt pieņemams tikai uzņēmumiem, kas Latvijā jau darbojas, bet nekādā gadījumā ne jaunpienācējiem,” uzsver J.Lelis. Vēl jautājums – kā šie līdzekļi īsti jāizlieto? GSM tīkla attīstībai šī summa varētu būt pietiekama, UMTS tīklam tā ir par mazu. LTA savulaik jau precīzi formulējusi kritērijus, pēc kuriem pārbaudāma jaunā operatora darbības atbilstība Latvijas patērētāju un valsts interesēm. Šo kritēriju vidū minama tīkla kvalitāte, klientu skaits, pārklājuma procents, sadarbība ar citiem Latvijas operatoriem. “Bet kā pārbaudīt privāta uzņēmuma veikto investīciju apjomu? Var izveidot nelielu tīklu un dokumentos ierakstīt – izmaksas ir 149 miljoni, vēl miljons iztērēts algām, tas arī viss. Kā pārbaudīt, cik tīkla izveide patiesībā izmaksājusi? Bet kāpēc vispār prasīt 150 miljonus, ja kāds varbūt to pašu var veikt par 140 miljoniem? Ja uzņēmums iegulda līdzekļus tīkla attīstībā, tam ir svarīgi cenas samazināt. Tad tas vēlāk saviem abonentiem arī varēs piedāvāt zemākus tarifus,” bilst J.Lelis, norādot – jo lielāka būs obligātā investīciju summa, jo augstāki būs tarifi, lai investīcijas atpelnītu. LTA izpilddirektors arī atzīst, ka pieprasītā ieguldījumu summa izklausās iespaidīgi, taču runa ir par iespaidu, ko tā var atstāt uz sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem – sak, investēs veselus 150 miljonus... Taču jāņem vērā, ka šī summa nenonāks valsts budžetā, iespējams, ka tās lielākā daļa nonāks ārvalstu kompāniju ieņēmumu kontos, jo operatoram būs jāpērk iekārtas, jāveic un jāapmaksā citi pasūtījumi. Šobrīd, uzsver J.Lelis, tiek izrādīta gatavība slēgt līgumu ar nepazīstamu uzņēmumu, kura apgrozījums un darba apjomi nevienam nav zināmi.

Pārmetumi korupcijā

LTA izpilddirektors atgādina, ka pirms MK noteikumu pieņemšanas 2002.gadā to normas tika publiski apspriestas, bija arī dokumenta tulkojums angļu valodā. Tagad ārvalstu uzņēmēji par notiekošo uzzina pēdējā brīdī un tikai pa saviem informācijas kanāliem. “Tāpēc viņi mums zvana un vaicā: kas pie jums notiek? Kāpēc Latvijā atkal izpaužas klasiskās korupcijas pazīmes – viena uzņēmuma piedāvājums tiek pieņemts kā normatīvs dokuments, pārējie pat nav oficiāli informēti?” stāsta J.Lelis. Viņš norāda, ka pēc izsoles noteikumu un uzaicinājuma publicēšanas par šo notikumu ziņojis “Financial Times”, taču dokumenta angliskās versijas laikraksta rīcībā nebija. J. Lelis uzsver: neviens nevēlas lietot vārdu “korupcija”. Taču viņš atzīst – brīdī, kad pašreizējie izsoles noteikumi būs realizēti de facto, no šā termina Latvija izvairīties nevarēs. Tāpēc vēstulē Ministru kabinetam LTA aicina intereses apliecinājuma iesniegšanas termiņu noteikti pagarināt vismaz par vienu mēnesi, izslēgt investīciju apjoma ierobežojumu “ne mazāk kā 150 milj. eiras”, kā arī izslēgt prasību “gada laikā izveidot no esošajiem operatoriem neatkarīgu elektronisko sakaru tīklu visā Latvijas teritorijā”.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv