Situācija uz ceļiem nav traģiska

Novembrī līdzšinējo Ceļu policijas pārvaldi skārušas būtiskas pārmaiņas – notikusi tās reorganizācija, un darbs rit jauna priekšnieka vadībā. Par turpmāko stāsta jaunizveidotā Ceļu policijas biroja vadītājs EDMUNDS ZIVTIŅŠ.

Edmunds Zivtiņš: “Sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un Satiksmes ministriju šobrīd top plāns, kā palielināt sodus, īpaši par atkārtotu braukšanu reibumā, ātruma pārsniegšanu, braukšanu bez drošības jostām un pie sarkanā luksofora signāla.” Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

– Kas mainīsies Ceļu policijas darbā līdz ar bijušās Ceļu policijas pārvaldes pārtapšanu par Ceļu policijas biroju un iekļaušanos Sabiedriskās drošības pārvaldē?

– Nebūs vairs funkciju dublēšanās. Līdz šim sabiedriskās drošības plānu izstrādāja vieni, Ceļu policijas plānu – citi, abi plāni bija jāsaskaņo. Tagad vieni un tie paši cilvēki gatavos kopīgu plānu. Patruļdienests un Ceļu policija dara vienu darbu.

– Kā šīs izmaiņas atspoguļosies uz ceļiem?

– Tās jau var redzēt. Patruļdienests ir ietērpts dzeltenajās atstarojošās vestēs. Viņu uzdevums ir tāds pats kā Ceļu policijas inspektoriem, viņiem ir jāmainās un vienam otru jāaizvieto. Pagaidām šis mehānisms vēl nav īsti iestrādājies.

– Sākotnēji policijas darbiniekiem bija problēmas ar administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanu it kā to sarežģītības dēļ, radās pat bažas, ka likumsargi vairās no šo pienākumu veikšanas.

– Ir izstrādāta jauna protokolu veidlapa, tā jau nonākusi apritē Rīgā un Rīgas rajonā, policijas biroja Speciālā rota strādā ar šiem protokoliem. Protams, ja kādreiz protokolu sastādīja četrās piecās minūtēs, tad tagad tas prasa minūtes divdesmit. Cenšoties uzrakstīt ātrāk, var ielaist kļūdas. Taču nav jau vienmēr jāsoda, var iztikt arī ar aizrādījumu; katrs noteikumu pārkāpums ir individuāls.
Šogad līdz oktobra beigām valstī reibuma stāvoklī aizturēti 11 314 autovadītāji, pērn – 12 000. Tie ir briesmīgi skaitļi. Darbu turpināsim, ir daudzas iestrādes, kas labi darbojas. Piemēram, darbs krustojumos, darbs ar gājējiem, braukšanas ātruma kontrole, vērsīsimies pret agresīvu braukšanu.
Uz ceļiem joprojām iet bojā daudz gājēju. Šogad līdz 21.novembrim kopumā reģistrēti 426 bojāgājušie, pērn šajā pašā laikā – 430. Tādēļ esam ieguldījuši milzu darbu tieši sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem. Kad vasarā bija liels upuru skaita pieaugums, mēs par to runājām presē, radio, televīzijā un visu laiku strādājām gan ar gājējiem, gan braucējiem, uzmanot gājēju pārejas, ceļa zīmju ievērošanu. Tagad – otrajā pusgadā – bojāgājušo cilvēku skaits ir samazinājies. Tūlīt noslēgsies konkurss par atstarotāju iegādi. Kopā ar Prevencijas pārvaldi sāksim tos dalīt. Ir zināms – ja tagad, tumšajā laikā, autovadītājs gājēju pamana pēdējā mirklī, mašīnu nobremzēt vairs nevar, un tas var beigties letāli. Gribam arī sūtīt vairāk darbinieku uz tām vietām, kur parasti policija nedežūrē, – lauku ceļiem, maziem miestiņiem.

– Kādi ir jaunumi Ceļu policijas tehniskās iespējās?

– Ir iedalīta nauda videoradariem, tā patlaban tiek apgūta. Būs gan stacionāri, gan pārvietojami radari. Tie fiksēs gan automašīnu, tās marku, krāsu, ātrumu, gan vadītāju pie stūres. Jau pašlaik strādājam ar automašīnām, kuras aprīkotas ar videoiekārtām, kas labi noder darbā ar agresīvajiem braucējiem.

– Pašlaik dominē viedoklis, ka ceļu satiksmes negadījumu statistika un tajos bojāgājušo skaits Latvijā ir katastrofāli. Taču ir arī viedoklis, ka patiesībā situācija pat uzlabojas, jo, automašīnu skaitam ik gadu augot par vairākiem desmitiem tūkstošu, autoavārijās bojāgājušo cilvēku skaits pēdējos gados turas līdzīgs – ap 500. Kāds ir jūsu redzējums?

– Situācija nav traģiska. Tomēr darbs, protams, ir jāturpina un jāpastiprina.

– Jūsu uzdevumos droši vien ietilps arī Ceļu policijas tēla uzlabošana. Vai uzmanība tiks vērsta arī uz darbinieku saskarsmes kultūras līmeņa celšanu?

– Jā, mums jābūt korektiem, striktiem, prasīgiem un reizē arī pretimnākošiem: jāsoda, bet jāsaprot, kur var iztikt ar aprunāšanos. Saprotams, labs darbinieks, kuram nav pārkāpumu, var atnākt uz darbu sliktā garastāvoklī, bet varbūt nikns ir autovadītājs, kurš noklāj policistu ar trīsstāvīgiem vārdiem… Vēl daudz jāpiestrādā, lai mūsu darbinieki būtu psiholoģiski noturīgi, spējīgi norobežoties no citām problēmām, korekti.

– Kāds autovadītājs nupat ir saņēmis piecu dienu arestu par Ceļu policijas darbinieku lamāšanu.

– Jā, nebūs tā, ka mēs nereaģēsim uz sīko huligānismu. Tikai attiecīgi jānoformē materiāls un jāsauc vainīgais pie administratīvās atbildības.

– Nesen divi policijas darbinieki aizturēti par sadarbošanos ar automašīnu zagļiem, kas nodarbojās ar izpirkuma naudas iegūšanu no spēkratu īpašniekiem.

– Tie nebija Ceļu policijas darbinieki. Tas ir uzskatāms par ārkārtēju gadījumu, par darvas karoti medus mucā. Mēs lūdzam par līdzīgiem gadījumiem mums ziņot, kukuļņēmēji pie mums nestrādās. Cenšamies kontrolēt visus inspektorus un arī tos cilvēkus, kas kukuļus dod.

– Viena no izplatītākajām negatīvajām parādībām uz ceļiem, kas grauj Ceļu policijas tēlu, līdz šim bijusi kukuļošana jeb koruptīvi darījumi starp policijas darbiniekiem un autobraucējiem. Vai vasarā ieviestā soda uzskaites punktu sistēma ir ko mainījusi?

– Nē, šī sistēma neietekmē koruptīvo vidi. Bet kukuļu došana un ņemšana uz ceļiem iet mazumā. Inspektors naudu uz ceļa vairs nedrīkst ņemt, vienīgie tiešie norēķini ar naudu notiek, uzliekot gājējiem naudas sodu un izsniedzot kvīti. Patlaban notiek vairākas dienesta pārbaudes par kukuļņemšanu, kuras, visticamāk, pāraugs par krimināllietām. Tajās vēl tiek izvērtēti fakti.

– Kā viens no kukuļņemšanas cēloņiem nereti tiek minēts salīdzinoši zemais Ceļu policijas darbinieku atalgojums. Vai paredzamas izmaiņas darba samaksā?

– Darba alga ir jau paaugstināta. Policisti saņem vidēji 200 latu mēnesī, tā nav no mazākajām algām, ja ņem vērā, ka citur ar tādu izglītību tik daudz nesaņem. Ir arī iesniegti priekšlikumi jauniem algas palielinājumiem. Ja būs iespējas, tas tiks darīts.

– Ap 30% šogad notikušo negadījumu ar bojāgājušajiem notikuši braukšanas ātruma pārsniegšanas dēļ, ap 20% – reibuma iespaidā, 10 300 protokoli sastādīti par braukšanu pie sarkanā aizliedzošā luksofora signāla – tas viss rupju pārkāpumu dēļ. Vai piekrītat radikālajiem aicinājumiem satiksmes drošības labad konfiscēt īpašniekiem transportlīdzekļus, paplašināt kriminālatbildības piemērošanas iespējas likumdošanā?

– Tieši tāds ir mans viedoklis – sodiem jābūt stingrākiem. Sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un Satiksmes ministriju šobrīd top plāns, kā palielināt sodus, īpaši par atkārtotu braukšanu reibumā, ātruma pārsniegšanu, braukšanu bez drošības jostām un pie sarkanā luksofora signāla. Sods jāpalielina gan uzskaites punktos, gan naudā. Daudzi saprot situācijas nopietnību, bet kādi 20% ir neapzinīgo – paskatieties sastrēgumos pie tiltiem, simt mašīnu stāv rindā, bet vienmēr dažas līdīs garām, traucēs citiem. Parasti tie ir jaunie autobraucēji ar braukšanas stāžu līdz diviem gadiem. Inspektori zina, kā ar tādiem cīnīties, viņiem ir instrumenti un pieredze.

– Vai, jūsuprāt, autovadītāju obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas maksas piemērošana atkarībā no vadītāja pārkāpuma samazinās satiksmes negadījumu skaitu?

– Tādi priekšlikumi tiek apspriesti un slīpēti. Visticamāk, šāda kārtība arī tiks ieviesta. Vai tas mazinās negadījumu skaitu? Jācer uz labāko.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv