Baltijas valstīs ievērojami zemāks iekšzemes kopprodukts

Latvija atpaliek

Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, Latvijā 2003.gadā bijis zemākais paplašinātajā Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41% no vidējā ES. Lai gan nedaudz, tomēr Latviju apsteidz Lietuva, Polija un Igaunija (attiecīgi 46%, 46% un 49%). Līderes jauno dalībvalstu vidū ir Kipra, Slovēnija un Malta (attiecīgi 83%, 77% un 75%). Interesanti, ka šo valstu attīstība vērtējama līdzvērtīgi ar dažām vecajām ES dalībvalstīm. Grieķijā un Portugālē, kas ir mazattīstītākās valstis veco ES dalībvalstu vidū, IKP ir attiecīgi 81% un 74% no vidējā ES rādītāja.
Savukārt, vērtējot veco ES dalībvalstu attīstību, labāko rezultātu pārliecinoši uzrādījusi Luksemburga. Tur 2003.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 215% no vidējā ES. Līderos izvirzījusies arī Īrija, kur šis rādītājs sasniedzis 133% no vidējā ES dalībvalstīs. Daudz neatpaliek arī Dānija, Austrija un Nīderlande (attiecīgi 123%, 122% un 121%).

Augam, bet lēni

Lai gan Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu IKP rādītāji ir vieni no zemākajiem, “Eurostat” apkopotie dati atklāj arī kādu pozitīvu tendenci. Sākot ar 1995.gadu, Baltijas valstu IKP ir audzis, tiesa, pieauguma temps ir neliels: 1995.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 30% no tagadējo ES dalībvalstu vidējā rādītāja, bet 2000.gadā – 35%. Savukārt pieauguma temps no 2000. līdz 2003.gadam bijis vēl straujāks. Līdzīgi veicies arī Lietuvai un Igaunijai, tiesa, mūsu ziemeļu kaimiņu izaugsme bijusi straujāka nekā Lietuvai.
Baltijas valstu attīstība atzīmējama kā īpaši pozitīva, jo daudzu veco ES valstu izaugsme pēdējos astoņos gados nav novērojama. Piemēram, Vācijas ekonomikas svars Eiropas Savienībā pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājies. 1995.gadā Vācijas IKP bija 119% no vidējā ES, bet 2003.gadā – jau vairs tikai 108%. Ekonomikas pieauguma tempi salīdzinoši nelieli bijuši arī daudzām citām valstīm.
Arī ES veco dalībvalstu kopējais rādītājs liecina, ka šajās valstīs ekonomika regresējusi. 1995.gadā ES-15 IKP bija 111% no vidējā Savienībā, 2003. gadā – 109%.
Straujāk ekonomika augusi tajās ES dalībvalstīs, kas bijušas nedaudz nabadzīgākas. Statistika liecina, ka ievērojami attīstījusies Īrija (99% 1995.gadā, 133% 2003.gadā) un Spānija (87% 1995.gadā, 98% 2003.gadā).
Analizējot “Eurostat” datus, atklājas, ka ievērojamas ekonomikas izaugsmes nav arī Eiropas valstīs, kas nav pievienojušās ES. Islandē un Šveicē ekonomikas pieaugums nav līdzvērtīgs ES-25 dalībvalstu izaugsmei: ja 1995.gadā Šveices IKP uz vienu iedzīvotāju bija 146%, tad 2003.gadā – vairs tikai 131%. Tomēr jāatzīmē, ka ārpus ES esošās Norvēģijas izaugsme nav noliedzama. 1995.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju tur bija 133%, 2003.gadā – jau 148%.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

IKP uz vienu iedzīvotāju (izteikts pēc pirktspējas paritātes, %) (ES25=100)*

* valstis izlases kārtībā

Avots: “Eurostat”