1990.gada 18.jūlija sēdes stenogramma
Vakara sēdē
Sēdi vada Latvijas Republikas
Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs
Gorbunovs.
Priekšsēdētājs: Mūsu darba kārtībā 18.jūlijā ir palikuši šādi
jautājumi: par delegāciju sarunām ar Maskavas pilsētas Tautas
deputātu padomi, lēmuma projekts par darba grupu izveidošanu
Latvijas Republikas Satversmes jaunās redakcijas un Latvijas
Republikas pilsonības koncepcijas projekta izstrādāšanai, lēmuma
projekts par Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes
komisijas priekšsēdētāju, un tas arī ir viss. Likumprojektu par
zemes reformu, kā es sapratu, mēs tehnisku iemeslu dēļ neesam
gatavi izskatīt. Un arī par Latvijas Republikas meža ministru.
Jautājumu par meža ministru Ministru padomes priekšsēdētājs
Godmanis tomēr lūdza pārcelt un, kā nākas, šo jautājumu izskatīt
viņa klātbūtnē. Līdz ar to, godātie kolēģi, ja mēs konstruktīvi
sasparotos, tad mēs šodien varētu arī normāli darbu beigt, ja ne
vairāk.
Tad skatīsim jautājumus tādā kārtībā, kā šeit ir: tagad par
delegāciju sarunām ar Maskavas pilsētas Tautas deputātu padomi,
tas bija dažu deputātu pieprasījums, kā es atceros, un mēs to
iekļāvām darba kārtībā. Acīmredzot par šo jautājumu ziņo Ārlietu
komisija, un, konkrēti, deputāts Freimanis. Lūdzu! Vai jums par
procedūru?
E.Buķele: Vai drīkstu pajautāt: kāds tam ir iemesls, ka
izņemts no darba kārtības jautājums par meža ministra
ievēlēšanu?
Priekšsēdētājs: Tāpēc, ka Ivars Godmanis nupat jau, kā sacīt
jāsaka, ir gaisā, un jūs saprotat, ka citādi mēs arī
nevaram.
J.Freimanis: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Runa ir
par informāciju attiecībā uz komisiju pirmajām sarunām ar
Maskavu. Šis brauciens tiek organizēts pēc otrreizēja Maskavas
pārstāvju ielūguma, un pirmais variants bija– 19 vai 20 deputāti.
Konsultācijās noskaidrojās, ka mēs varēsim tur palikt tikai
19.datumā. Tāpēc ideja ir– tā ir otrā līmeņa delegācija jeb
grupa, kuras uzdevums būs noskaidrot iespējamos sadarbības
virzienus ekonomiskā un politiskā plāksnē. Šīs grupas mērķis nav
slēgt konkrētus līgumus, grupas uzdevums ir vienoties par
optimālajiem sadarbības virzieniem tuvākajā nākotnē, un, ņemot
vērā to, ka Maskavai ir ļoti daudz savu problēmu, vispirms ir
jānoskaidro šie punkti. Politiskajā pārrunu blokā acīmredzot būs
sarunas par to, kādi varētu būt tīri politiskie sadarbības
momenti starp Latvijas Republiku un Maskavu, savstarpējais
atbalsts, arī tas, ko viena no otras vēlētos tuvākajā nākotnē
sagaidīt.
Kas attiecas uz ekonomiskajiem blokiem, tad tur ir ieinteresēti
darboties ekonomisti praktiķi, un tajā pašā laikā šis
ekonomiskais bloks varētu strādāt kopā ar Maskavas pilsētas
izpildkomitejas atbildīgajiem darbiniekiem, tātad ar tiem, kuri
ar šo jautājumu nodarbojas. Tieši tādēļ maskavieši lūdza, lai šī
delegācija būtu kombinēta, tātad, lai tur būtu cilvēki no
ārlietām, no Augstākās padomes un lai tur būtu kāds Ministru
padomes pārstāvis.
Šis jautājums tika apspriests Ārlietu komisijā. Ārlietu komisija
pieņēma attiecīgu lēmumu, ka mēs varēsim sūtīt Induli Bērziņu kā
delegācijas vadītāju, jo, jūsu zināšanai, Ārlietu komisijā mums
katram darbības virzienam ir atbildīgais cilvēks. Otrais būtu es.
Ekonomikas komisija pirmajā variantā deleģēja komisijas vadītāju
Ojāru Kehri, bet gadījumā, ja viņš nevarēs aizbraukt tīri
tehnisku iemeslu dēļ, tad lai brauc Kodoliņa kungs. Liekas, ka
pēdējais variants uz šodienu ir reālākais. Pēc sarunām ar
Ministru padomes atbildīgiem pārstāvjiem, ar akadēmiķi Arni
Kalniņu, un tas tika saskaņots arī ar Āboltiņa kungu, viņi no
līgumslēgšanas grupas sūta Hariju Kramiņa kungu. Kurš vēl– otrais
cilvēks– aizbrauks –, to mēs nezinām. Ideja ir tāda, ka dienas
pirmajā pusē delegācija risinās politiskus jautājumus, bet dienas
otrajā pusē runa būs tieši par ekonomisko bloku, kad Kodoliņa
kungs un Kramiņa kungs vedīs šīs sarunas, un mēs ar Liepiņa kungu
lielākā vai mazākā mērā būsim pakārtoti darbinieki. Tātad tas ir
šīs delegācijas darba saturs un mērķis, šī delegācija tika
apspriesta, par to bija runa arī Prezidijā, Prezidijs ir
informēts par to un to akceptējis.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Pirmais
mikrofons.
S.Dīmanis: Sakiet, kāpēc šo grupu formē Augstākā padome,
nevis pilsētas padome?
J.Freimanis: Es varu paskaidrot. Redzat, pēc esošās prakses,
un šī prakse būs daudzkārt tāda, Augstākās padomes komisijas– vai
nu Ekonomikas komisijas, vai arī Ārlietu komisijas– pienākums ir
šos kontaktus noorganizēt un vairāk vai mazāk noteikt vienotu
politisko līniju. Pēc tam sāk darboties tiešie izpildītāji, kaut
vai, piemēram, tāds gadījums bija ar Ļeņingradu. Ļeņingradā mēs
šādas sarunas iesākām, tagad šī darbība ir pilnībā nodota
attiecīgiem pārstāvjiem Ministru padomē, viņiem ir nodoti visi
kontakti, un viņi lietišķā līmenī darbojas tālāk. Mūsu uzdevums
ir politiski iesākt šo sadarbību, bet Ministru padomei– to novest
līdz galam.
S.Dīmanis: Jā, bet šie tomēr ir atšķirīgi līmeņi– valsts un
pilsēta. Es gan nezinu, kādas ir diplomātiskās procedūras, bet,
cik zinu, tad šeit vienmēr mēģina nodrošināt saskaņu. Es domāju,
ka mēs šajā situācijā izskatīsimies ne visai solīdi, es no tā
baidos.
Un vēl viens jautājums: es zinu, ka vēlēšanos strādāt šajā
delegācijā izteica arī Ždanoka, kāpēc viņa netika iekļauta
delegācijas sastāvā?
J.Freimanis: Bija vairākas kandidatūras– bez Ždanokas vēl arī
citi izvirzīja savu kandidatūru, tika izvirzīta arī Ūdra kunga
kandidatūra, mēs balsojām šo jautājumu: Bērziņa kungs saņēma
septiņas balsis, Freimaņa kungs saņēma sešas balsis, Ūdra kungs
saņēma trīs balsis, Ždanokas kundze saņēma vienu balsi.
S.Dīmanis: Jautājums skaidrs. Tātad šeit laikam ir politiski
apsvērumi?
J.Freimanis: Nē, konkrētajā gadījumā es jums varu pateikt
balsošanas rezultātus.
S.Dīmanis: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.
J.Bojārs: Kāpēc šajā
delegācijā nav ietverta Rīgas pilsētas vadība? Atvainojiet, vai
Rīga vairs nav Latvijas galvaspilsēta? Vai to nevada Tautas
fronte?
J.Freimanis: Es jums varu atbildēt to, ko es zinu. Konkrētajā
gadījumā acīmredzot jums ir pilnīga taisnība, ka šādos vai citos
sadarbības līmeņos Rīgas pilsētas padomei noteikti būtu
jādarbojas, un esmu pat pilnīgi pārliecināts, ka tas būs– gan
pilsētas padome, gan izpildkomiteja. Tas ir pilnīgi skaidrs, bet
šajā gadījumā mēs vadāmies pēc tā, ka mūsu Maskavas kolēģi lūdza
to iesākt Augstākajai padomei kopā ar Ministru padomi. Varbūt te
kaut kur ir nesakritība, bet tā nu tas reiz bija.
J.Bojārs: Nē, nē, te principā nav nekas traucēts, un es
domāju, ka nākamajā etapā mēs pie tā noteikti nonāksim.
Priekšsēdētājs: Noregulējiet sākumā mikrofonu atbilstoši
savam augumam un pēc tam pasakiet apgabalu!
A.Teikmanis: Es vēlreiz atgādinu, es vēlreiz atkārtoju
jautājumu: vai kolēģi Ārlietu komisijā ir apsvēruši, ka desmitā
daļa no Augstākās padomes deputātiem vienlaikus sastāda Rīgas
pilsētas padomi? Un tāpēc man ir izbrīns, ka neviens no Rīgas
pilsētas padomes deputātiem nav iekļauts šajā delegācijā, kaut
arī delegācija dodas pie Maskavas padomes, bet nevis pie
Krievijas parlamenta.
Priekšsēdētājs: Acīmredzot.
J.Freimanis: Teikmaņa
kungs! Es domāju, ka jūsu aizrādījums ir pilnīgi vietā, un esmu
pilnīgi pārliecināts, ka nākamā delegācija, kas brauks, noteikti
būs arī ar pilsētas padomes piedalīšanos.
Priekšsēdētājs: Kolēģi, deputāti, ko jūs trokšņojat? Es
galīgi nesaprotu, par ko tagad notiek debates. Uzdodiet
jautājumus, un pēc tam es jums visiem došu vārdu uzstāties
debatēs, tā, kā pienākas...
J.Freimanis: Jūsu aizrādījums ir vietā, tikai diemžēl
situācija ir izveidojusies tāda, ka ar Ļeņingradu bija tas pats
un ar Maskavas pilsētas padomi arī tas pats. Es domāju, ka jūsu
aizrādījums bija vietā, varbūt kaut kur esam kļūdījušies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
A.Aleksejevs: */Kolēģi Freimani, vai jūs nevarētu pateikt,
kādā nozarē jūs esat speciālists, ar ko jūs esat labāks par,
teiksim Rīgas pilsētas mēru?/
Priekšsēdētājs: Varat uz šo jautājumu neatbildēt. Lūdzu,
pirmais mikrofons.
S.Zaļetajevs: */Man gribētos saņemt precīzāku informāciju, no
kā ir saņemts uzaicinājums uz Maskavas pilsētas padomi, vai tas
ir izdarīts kaut kādas komisijas vārdā, vai no Maskavas padomes
vadības, vai tas ir, teiksim, no kāda viena Maskavas padomes
deputāta?/
J.Freimanis: Šo jautājumu kārtot bija pilnvarots deputāts,
viņa uzvārds ir Beļajevs.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.
V.Priščepovs: */Freimaņa
kungs, kā jūs domājat, tā ir normāla parādība, ka Latvijā dzīvo
ap 50% krievvalodīgo iedzīvotāju, tomēr saformētajā komisijā
braucienam uz sarunām Krievijā nav neviena krieviska uzvārda?
Neviena krievu tautības pārstāvja! Tas no tīri ētiskiem
apsvērumiem./
J.Freimanis: Es atbildēšu uz šo jautājumu. Nez kāpēc cilvēki
iedomājas, ka tad, ja brauc cilvēks ar latviešu uzvārdu, viņš par
krievu uzvārdiem nedomā. Mēs domājam par visiem uzvārdiem.
Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.
J.Gulbis: Kā Rīgas pilsētas deputātam man ir konkrēts
priekšlikums...
Priekšsēdētājs: Pašreiz ir jautājumi...
J.Gulbis: Jautājums būs arī, bet vienlaikus, lai šo jautājumu
atrisinātu, kā pārstāvi šajā komisijā un pat vadīt šo komisiju
ierosinu Teikmaņa kungam.
J.Freimanis: Tas ir atkarīgs no Augstākās padomes, principā
tas ir iespējams– kā Augstākā padome lems, tā būs.
Priekšsēdētājs: Vairāk
jautājumu nav? Paldies. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi? Kā pirmo
priekšlikumu esmu pierakstījis deputāta Gulbja ierosinājumu–
deputātam Teikmanim vadīt šo delegāciju.
*/Lūdzu, otrais mikrofons./
I.Ivanovs: */Es atbalstu biedra Gulbja ierosinājumu– iekļaut
biedru Teikmani un Ždanoku no frakcijas “Līdztiesība”./
Priekšsēdētājs: */Tā./ Lūdzu, trešais mikrofons.
A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par
deputātu Freimani./
Priekšsēdētājs: */Mēs vēl par balsošanas motīviem
nerunājam./
I.Geidāns: Man ir piedāvājums. Cienījamie kolēģi! Ja esmu
pareizi informēts, tad Stepičeva kungs nav latviešu tautības un
viņš ir Rīgas pilsētas deputāts, varbūt mēs varētu viņu iekļaut
šajā delegācija?
Priekšsēdētājs: Deputāt Geidān, vai mēs iekļaujam vai
neiekļaujam? Kāds ir jūsu priekšlikums?
I.Geidāns: Noteikti iekļaut!
Priekšsēdētājs: Teiksim, iekļaut. Lūdzu, pirmais
mikrofons.
S.Dīmanis: Iesaku iekļaut delegācijā Ždanoku.
Priekšsēdētājs: Šeit jau bija priekšlikums.
R.Repša: Es gribētu aicināt cienījamos kolēģus nelidināties
pa mākoņiem, šīs sarunas galu galā notiek jau rīt. Tā delegācija
ir noformēta, Ārlietu komisijā darbs ir izdarīts, un tagad ar
saviem nepārdomātajiem variantiem nepārvilksim tam strīpu, pēc
tam būs vēl citas delegācijas un visas ieinteresētās personas
varēs braukt.
Priekšsēdētājs: Man
vajadzētu kolēģa Freimaņa sarakstu, lūdzu, iedodiet to, lai mēs
virzītos uz priekšu, ir jānosaka, kā mēs to darījām, delegācijas
skaitliskais sastāvs un jānobalso par personālijām, citas izejas
mums nav. Kādi ir priekšlikumi par skaitlisko sastāvu? Rīgas
pilsētnieki, vai jūs neieteiktu skaitlisko sastāvu? Lūdzu. Es
vēlreiz fiksēšu jūsu ieteikumus par delegāciju.
J.Freimanis: Tātad Bērziņš– delegācijas vadītājs, no Ārlietu
komisijas– Freimanis, tad acīmredzot Kodoliņa kungs, tas ir, no
Ekonomikas komisijas, sekretariāta, un Harijs Kramiņš no Ministru
padomes, cik man zināms. Varbūt vēl kāds būs, bet varbūt arī
nebūs.
Priekšsēdētājs: Kramiņš. Vai uzvārds būtu pareizs? Mūsu
kolēģis...?
J.Freimanis: Viņam nav nekāda sakara ar mūsu Kramiņu.
Priekšsēdētājs: Acīmredzot
uzvārda sakritība...
J.Freimanis: Es negribētu par šo delegāciju šeit izvērst
kaislības.
Priekšsēdētājs: Jūs pastāvat uz četriem cilvēkiem? Vai citu
skaitlisko sastāvu neierosināsim? Nē.
S.Zaļetajevs: */Man ir ierosinājums, pirmkārt, par valdības
pārstāvjiem nelemt, lai valdība lemj pēc saviem ieskatiem, izlemt
tikai par Augstākās padomes deputātiem, un ierosinājums,
konkrēti, piecus cilvēkus– piecus Augstākās padomes
deputātus./
Priekšsēdētājs: */Atļaujiet jums iebilst, mūsu praksē mēs jau
apstiprinājām pārstāvjus no valdības. Viņš jau ir ieteikts, kāpēc
mums vajadzētu viņu noraidīt, vai viņam nebūs.../
S.Zaļetajevs: */Nē, es nemaz negribu noraidīt šo jautājumu.
Lieta tā, ka, cik es sapratu no deputāta Freimaņa ziņojuma,
galīgi nav izlemts, viens cilvēks vai divi, attiecībā uz personām
es arī ne gluži līdz galam sapratu. Lai tas paliek pēc valdības
ieskatiem, neaizvērsim viņam ceļu, nosūtīs tā vienu– lūdzu,
nosūtīs divus– arī labi. Domāju, ka Augstākajai padomei šajā ziņā
nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt./
Priekšsēdētājs: Kolēģi
Freimani, vai jums nav pilnīgas skaidrības? Vai valdība jums
konkrēti nav iesniegusi?
J.Freimanis: Iepriekšējais skaits, par kuru sākumā bija runa,
arī ar maskaviešiem, bija 3 plus 2. Mēs bijām naivā pārliecībā,
ka šos 2–3 cilvēkus varēsim ātri saformēt, un arī saformējām. Kas
attiecas uz šiem diviem cilvēkiem, tad tika lūgts, lai akadēmiķis
Kalniņš šo jautājumu kārto. Liekas, ka viņi pašlaik ir
apstājušies pie viena delegāta. Vai viņi sūtīs vēl kādu? Man
liekas– pastāv liela iespēja, ka viņi nesūtīs.
Priekšsēdētājs: Bet tad tiešām deputātam Zaļetajevam ir
taisnība– ne par vienu no valdības nevajag balsot?
J.Freimanis: Par vienu vajag. Par Hariju Kramiņu var, jo
viņam ir biļete. Viņš noteikti brauks. Harijs Kramiņš. Bez tam
viņš ir atbildīgais darbinieks par līgumsaistībām.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Daini Īvān!
D.Īvāns: Cienījamie deputāti! Man ir pavisam radikāls
priekšlikums: piedodiet, bet man liekas, ka mēs nodarbojamies ar
niekošanos. Padomju Savienībā ir vairāki tūkstoši pilsētu, un arī
pasaulē tā tas ir, un, ja mēs katru reizi nodarbosimies ar
delegāciju sastādīšanu šeit, Augstākajā padomē, uz katru pilsētu,
uz katru apdzīvoto vietu, tad mēs vispār neko citu vairs šeit
nedarīsim. Ja jau mēs esam uzticējuši Ārlietu komisijai kaut ko
darīt un realizēt, veidot kaut kādu ārpolitiku, tad mēs, man
liekas, to viņai varētu atļaut, un es iesaku vispār šo jautājumu
nebalsot. Tikai uzklausīt mūsu priekšlikumus komisijai, lai
komisija pati izlemj, jo galu galā šī ir priekšsarunu delegācija,
kura veiks kaut kādas konsultācijas, un mēs te caurām dienām
spriežam par to. Drīz varbūt brauks uz Černobiļu vai uz
Čeļabinsku, un mēs Augstākajā padomē stundām tērēsim laiku, lai
apspriestu– iekļaut kādu delegācijā vai ne. Ja mēs uzskatām, ka
to vajag apspriest Augstākajā padomē, tad likvidēsim Ārlietu un
visas pārējās komisijas.
Priekšsēdētājs: Tā, ir
jāsāk no radikālākā priekšlikuma. Radikālākais priekšlikums
acīmredzot ir sekojošais: “Pieņemt zināšanai Ārlietu komisijas
ziņojumu”, un punkts. Nākamais priekšlikums būs par to, ka
delegācija būs četru cilvēku sastāvā, un tad balsot visas
kandidatūras: Bērziņu, Freimani, Kodoliņu, Kramiņu, Teikmani,
Ždanoku un Stepičevu. Citu priekšlikumu nebija? Lūdzu,
reģistrēsimies! Tagad uz balsošanu tiek likts pirmais, kā es
noformulēju, tomēr radikālākais priekšlikums: vispār neapspriest
kandidatūras un pieņemt tikai zināšanai komisijas informāciju.
Jūs par balsošanas motīviem? Lūdzu, deputāt Sergej Dīmani!
S.Dīmanis: Es iesaku vispār... Man tāds priekšlikums:
atturēties no balsošanas vispār. Pirmkārt, mēs jau otro reizi
divu dienu laikā uzurpējam zemākstāvošas padomes tiesības.
Otrkārt, pēc manām domām, šeit ir izvirzīti ne visai pārdomāti
politiskie kritēriji. Cik es saprotu, neviens no frakcijas nebija
iekļauts delegācijā tāpēc, ka mēs nebalsojām par Deklarāciju. Bet
jādzīvo taču ir uz priekšu, vai ne? Es, ja nemaldos, esmu
iekļauts Satversmes izstrādāšanas grupā, tas nozīmē, ka man tad
vispār ir jāiet projām no parlamenta? Nu tad varbūt atrisināsim
šo jautājumu?
Un vēl viens jautājums ir jāatrisina būtiski– vai mēs iekļausim,
vai jūs iekļausit šādās delegācijās mūsu frakcijas pārstāvjus vai
ne. Šo jautājumu vajag atrisināt principā. Ja mēs pārstāvam
noteiktu vēlētāju grupu, tad es domāju, ka sarunas var būt
lietderīgas, mērķtiecīgas un rezultatīvas tikai tad, ja tiks
ievērotas dažādu sociālo slāņu, infrastruktūru intereses. Citādi
nekā nebūs. Paldies.
Priekšsēdētājs: Jūs uzreiz izteicāt trīs priekšlikumus.
Pirmais, pie tam visradikālākais priekšlikums– balsot to, lai
vispār nebalsotu. Tā bija? Otrais, es ne visai pareizi sapratu,–
par jūsu aiziešanu. Un trešais, kā es sapratu, bija principiāls
jautājums– par to, vai delegācijās iekļausim vai neiekļausim
frakcijas “Līdztiesība” deputātus, kolēģus, lai tiktu pārstāvēts
viss mūsu parlamenta politiskais spektrs, ja ir runa par
parlamenta delegācijām.
Lūdzu, trešais mikrofons.
M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es runāšu par balsošanas
motīviem. Pirmkārt, es gribētu teikt, ka šis nupat izteiktais
priekšlikums par Sergeja Dīmaņa iekļaušanu mūsu delegācijas
sastāvā, kas runās par valstisko statusu Latvijā, nav nekādā ziņā
saistāms ar to, kas runās ar Maskavu. Un šinī gadījumā Dīmaņa
kandidatūras iekļaušana pirmajā delegācijas variantā ir pilnīgi
loģiska, nepieciešama, un es domāju, tas mums visiem ir
saprotams.
Attiecībā uz Maskavu, šīs ir sākotnējās sarunas. Te ir
principiālas nostādnes. Un šajā sakarā mēs Ārlietu komisijā to
šodien izskatījām. Frakcijas vadītājs Dīmanis neminēja vēl vienu
argumentu. Viņš tikai teica, ka ir izvirzīta Ždanokas
kandidatūra. Jā, tas tā bija, bet tālāk bija turpinājums, mēs
uzskatījām, ka šīm principiālajām sarunām ir nepieciešams, lai
frakcija “Līdztiesība” iesniegtu savus priekšlikumus, ar kādu
platformu tā šajās sarunās nāks, kādi jautājumi tiks izskatīti.
Un tālāk mēs to tad Ārlietu komisijā izskatītu un vērtētu, vai
tas ir savienojams vai nav savienojams ar to sākotnējo platformu,
par kuru mēs šinī gadījumā vēlamies vienoties ar Maskavas padomi.
Šajā sakarā tika pieņemts šāds priekšlikums. Es domāju, ka tas ir
spēkā arī turpmāk, ja kāds grib pieteikties kaut kur braukt, it
sevišķi šādā globālā plaknē, kur ir divas frakcijas. Tādā
gadījumā ir jāiesniedz priekšraksts, tēzes, par kurām būs runa un
pēc kurām tad arī varētu vadīties, un kuras būtu atskaites
punkts. Tā kā šinī gadījumā šāda iesnieguma nebija, delegācijas
sastāvs joprojām ir tāds, kā Freimaņa kungs to paziņoja.
Priekšsēdētājs: Jā, jau ir 37 minūtes. Lūdzu, otrais
mikrofons.
M.Stepičevs: Es domāju, ka manas kandidatūras izvirzīšana
bija ļoti nenopietna, jo šeit delegācijas pārstāvji tiek
izvirzīti ne jau pēc tautībām. Tāpēc lūdzu manu kandidatūru
noņemt.
Priekšsēdētājs: Jūs, lūdzu, par balsošanas motīviem?
S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Vispirms, es gribu
izteikt protestu pret to, ko šeit ierosināja mūsu kolēģis
Budovskis. Tas ļoti līdzinās deputātu uzskatu un pozīciju sava
veida cenzūrai. Augstākās padomes deputātam tas ir
nepieņemami.
Otrais varbūt vairāk attiecas uz jautājuma būtību. Man gribējās
lai pirms balsošanas deputāti ņemtu vērā kaut vai precedentu,
kāds bija mūsu kontaktos, pirmajos kontaktos, oficiālajos
kontaktos ar zviedru Riksdagu. Cik es atceros, zviedru
parlamentārieši savā uzaicinājumā skaidri norādīja, ka viņi grib
redzēt ne tikai valdošā vairākuma, bet arī opozīcijas pārstāvjus
Tieši tādā veidā tika saformēta pirmā delegācija. Tāpēc es
speciāli jautāju kolēģim Freimanim, kas atsūtīja uzaicinājumu,
pamatojoties uz ko tas tiek darīts. Es domāju, ka mēs vienkārši
nokļūsim nelabā stāvoklī, ja neievērosim apsvērumus, kuri pastāv
vispār pasaules starpparlamentu praksē./
Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.
A.Teikmanis: Es tā saprotu, ka tas sastāvs, kas ir sastādīts
Ārlietu komisijā, faktiski jau ir izstrādājis savu platformu, ar
kuru tad viņi tur brauc. Tāpēc es arī noņemu savu kandidatūru un
lūgšu par mani nebalsot. Un tomēr es domāju, ka šī notikusī
apspriešana liecina, ka Ārlietu komisijai tomēr vajadzētu izdarīt
diezgan nopietnus secinājumus, pirms viņa veido šādas
delegācijas. Es varu ierosināt par šo delegācijas sastāvu
nebalsot vispār. Ja mēs te sāksim kaut ko lemt ar balsošanu, tad
tas beigu beigās varētu traucēt šo darbu. Tas darbs jau ir
iesākts. Nav jēgas balsot, bet Ārlietu komisijai katrā ziņā
vajadzētu izdarīt secinājumus.
Priekšsēdētājs: Ja tā nopietni formulējam abus jūsu
visradikālākos priekšlikumus, tad jābalso par to, ka šī
informācija jāpieņem zināšanai, un ar to arī aprobežoties.
Pieņemt zināšanai arī to, ka Freimaņa kungs, manuprāt, trīs
reizes paskaidroja, ka tas jautājums līdz galam nav izdomāts. Es
tomēr ceru, ka agri vai vēlu mēs atgriezīsimies pie parlamentārās
prakses. Par to, ko es jums teicu un par to aģitēja arī deputāts
Zaļetajevs, ja mēs runājam par parlamenta delegācijām. Bet tas
viss nāks ar citu mehānismu starpniecību, ar loģikas mehānismu
starpniecību.
Tātad balsojam par to, ka pieņemam zināšanai. Lūdzu rezultātu:
87, 18, 14. Jābalso arī par otru priekšlikumu: izskatīt
skaitlisko un personālo sastāvu. Lūdzu rezultātu: 26, 69, 20.
Tātad ir pieņemts pirmais priekšlikums. Lēmums pieņemts
zināšanai.
Lēmumprojekts par Latvijas Republikas Satversmes jaunās
redakcijas un republikas jaunās pilsonības koncepcijas projekta
izstrādāšanu. Vai ir vajadzīgi kādi ziņojumi šajā sakarā? Lūdzu,
otrais mikrofons.
A.Endziņš: Es gribu informēt, ka Einars Repše, kas ir
iekļauts pilsonības koncepcijas izstrādāšanas grupā, izteicis
vēlmi strādāt Satversmes izstrādāšanas grupā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
T.Ždanoka: Es gribu atgriezties pie tā jautājuma, jo bija vēl
trešais– deputāta Dīmaņa priekšlikums likts uz balsošanu, vai
opozīcija vispār tiek iekļauta Ārlietu komisijas delegācijā. Tas
ir skaidrs, ja mēs komisijā esam mazākumā, tad jebkurš mūsu
priekšlikums būs izbalsots. Man gribētos tomēr, lai parlaments
principā lemj, vai sūtīs vienas frakcijas delegāciju, vai
opozīcijas pārstāvjus, kaut vai par novērotājiem, arī
sūtīs.
Priekšsēdētājs: Es tomēr domāju, ka šo jautājumu vajag izlemt
abās frakcijās. Izlemsim, kad praktiski apstiprināsim nākamo
delegāciju.
Lūdzu, trešais mikrofons.
M.Gavrilovs: */Par sarakstu. Šeit nav precizējuma pirmajā
grupā. Frakcija precizēja: Beskrovnova vietā– Drobots./
Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, nesadzirdēju./
M.Gavrilovs: */Beskrovnova vietā– deputāts Drobots./
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
I.Geidāns: Ja mēs runājam par personām, tad es sapratu
Endziņa kunga piedāvāto variantu tā, ka Einars Repše pāriet uz
Satversmes jaunās redakcijas izstrādāšanas grupu. Mēs kādreiz
runājām un cienījamais Gorbunova kungs tikko atgādināja par
proporcijām frakciju sastāvā. Līdz ar to parādās, ka šeit ir 12
no Tautas frontes frakcijas un seši no frakcijas “Līdztiesība”.
Mums vairs nav tās proporcionalitātes. No neatkarīgajiem
deputātiem vispār nav. Tāpēc grupa apspriedās un piedāvā
papildināt šo sarakstu ar Odiseju Kostandu– nepievienojušos
deputātu, ar Juri Celmiņu– Pilsoņu kongresa delegātu, Ziedoni
Ziediņu– lauksaimnieku, un viss.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
J.Freimanis: Man viens konceptuālas dabas jautājums. Pēc
kādiem principiem ir vadījušies kolēģi, sastādot šo sarakstu? Vai
tajā tikai mehāniski ir ievērots frakciju pārstāvniecības
princips, vai arī tas, lai šī komisija būtu spējīga aiziet līdz
galam un izstrādāt kādu sakarīgu dokumentu? Tādēļ mums ir
konceptuāli jautājumi, kuri būs jāizlemj. Mums ir jautājums, pēc
kāda principa vadījušies? Tikai tāpēc, lai būtu pietiekoši daudz
no tiem un pietiekoši daudz no tiem? Vai kaut kā savādāk?
S.Dīmanis: Es domāju, ka iekļaut Pilsoņu kongresa pārstāvjus
šajā komisijā būtu nepareizi, jo Pilsoņu kongress līdz šim laikam
vēl ir nelikumīgs. To noteicis iepriekšējās Augstākās padomes
lēmums.
A.Teikmanis: Man ir jautājums, vai šajā darba grupā būtu
iekļaujami tikai deputāti, jeb, kā es zinu no iepriekšējās
prakses, tika iekļauti tie, kas nav deputāti?
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Atbildēs
Endziņš.
Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Es vienmēr esmu domājis, ka valdībai ir jābūt kādam manevram (nesaprotams vārds), tāpēc komisijā jābūt gan labējam spārnam, gan kreisajam spārnam, lai centrs jeb valdība pieņemtu vienīgo optimālo risinājumu. Patlaban komisijas sastāvs manā skatījumā neļauj pieņemt šādu optimālu risinājumu, un tie, kas patiesi domā par Latvijas pilsonību, būs spiesti izveidot alternatīvu komisiju, sagatavot alternatīvu projektu un ar šādu alternatīvu projektu griezties pie mums Augstākajā padomē, tādējādi darbu sarežģījot. Kāpēc man ir jāizsaka tāda pārliecība? Man nav saprotama frakcijas “Līdztiesība” nostāja, ka cilvēki, kas nav atbalstījuši Latvijas Republiku, var piedalīties Latvijas Republikas pilsonības koncepcijas izstrādāšanā. Piemēram, Vladimirs Smirnovs– Rīgas garnizona politpārvaldes priekšnieks, okupācijas karaspēka kadrs (es atkārtoju lēnām, lai var pārtulkot), svešas valsts partijas biedrs, nav pieņēmis 4.maija Latvijas Neatkarības deklarāciju. Ja mēs vadāmies pēc šāda principa, tad jājautā, kāpēc komisijā nav, piemēram, kāds Amerikas vai Anglijas pilsonis, bet tajā ir pilsonis, kas grib saglabāt PSRS pilsonību, bet piedalīsies pilsonības statusa izstrādāšanā. Tādā gadījumā man nav skaidrs šis sadalījums, un es personiski domāju, ka jautājuma apspriešanu frakcijā vajag atlikt.
A.Kiršteins: Cienījamie
deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Pirms mēs runājam par šādu
grupu sastādīšanu, mums bija ierosinājums Nacionālās neatkarības
kustības deputātiem, kuri te ir (es arī frakcijas vadībai
izstāstīju), ka mums debatēm par šo jautājumu acīmredzot vajag
ziedot pusdienu. Kāpēc? Man rokās ir rietumu bruņoto spēku mītnes
1945.gada 12.maijā izdotā direktīva, ka pastāv Latvijas, Lietuvas
un Igaunijas pilsoņi. Ja pēc Otrā pasaules kara šie pilsoņi ir
bijuši, tad acīmredzot ir vajadzīgas vairākas darba grupas. Viena
grupa noskaidros, kur ir palikuši Latvijas Republikas pilsoņi,
kas ar viņiem ir noticis, lai mēs varētu runāt par kaut kādu
jaunu pilsonību. Tas ir viens.
Otra darba grupa acīmredzot ir vajadzīga, lai tā spētu analizēt
šos starptautiskos datus, dokumentus. Un uzreiz ir jautājums, vai
ir spēkā Prāgas konvencija par sauszemes karu un 1949.gada
Ženēvas konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību, jautājums
par visiem tiem likumiem, kas nevar būt spēkā anektētā
teritorijā. Es domāju, ka pēc šo jautājumu izdiskutēšanas mēs
varētu veidot vienu vai divas darba grupas. Šeit es dzirdēju
deputātu Dīmani sakām, ka nevar būt Pilsoņu komitejas vai Pilsoņu
kongresa pārstāvis. Es domāju otrādi, šajā komisijā nevar būt
PSRS pilsonis. Tas ir noteikti jāizdiskutē, un mans priekšlikums
ir, ja nākošajā nedēļā ievēlē, tad vispirms debatēm par šīm
koncepcijām ziedot pusdienu vai dienu, bet pēc tam veidot šo
darba grupu. Pretējā gadījumā notiks tas pats, ka mums ir vesels
lērums komisiju, piemēram, viena komisija pētīs Drošības
komiteju, lai gan tās statuss ir zināms.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
A.Aleksejevs: */Godīgi sakot, es, Anatolij Valerianovič,
gribētu jums izteikt savu protestu. Jūs pieļaujat, ka šeit kāds
uzstājas un dala deputātus labajos un sliktajos. Es pagaidām
nedzirdēju likumu par tādu dalīšanu, un pagaidām tāds nav
izstrādāts. Ja kādu interesē, tad es domāju, darīsim tā: lai visi
mūsu deputāti uzraksta vissīkāko autobiogrāfiju, sākot no
vecvecmāmiņām, kurš no viņiem ir labais, kurš no viņiem–
sliktais, kura vecvecmāmiņa ļauj strādāt Augstākajā padomē pie
likumprojektiem un kura vecvecmāmiņa, tā sakot, to neļauj
darīt./
Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.
E.Cilinskis: Kas attiecas uz pirmo mūsu projektu, man būtu
redakcionāls labojums– nevajadzētu runāt par Satversmes jaunās
redakcijas projektu, bet par Latvijas Republikas pagaidu
likumprojektu izstrādāšanu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
I.Geidāns: Es atvainojos deputātiem, varbūt es neskaidri
pateicu. Dīmaņa kungam bija jautājums. Dīmaņa kungs, jurists
Celmiņš ir mūsu deputāts un, lūk, kur viņš sēž.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
J.Vaivads: Man ir jautājums. Parasti visiem iepriekšējiem
projektiem bija zināms sastādītājs autors. Kas ir šī projekta
autors? Es gribu zināt, kādā veidā šis projekts ir dzimis un kā
tajā ir parādījušies konkrēti uzvārdi, kā arī motīvus, kāpēc viņi
tur ir parādījušies.
Priekšsēdētājs: Kāds konkrēts uzvārds jūs interesē?
J.Vaivads: Vispirms man interesē autors. Nevajag baidīties tā
vārdu uzrakstīt. Tad, lūdzu, varbūt atbildiet, kāds Vladimirs
Smirnovs tur ir parādījies. Kāda ir jūsu pārliecība šajā
jautājumā?
A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Līdz
šim galvenā prakse mums bija šāda: mēs pieņēmām nolikumu par
frakcijām, kurā bija noteikta proporcionāla pārstāvība. Es
griezos pie frakcijas “Līdztiesība” priekšsēdētāja vietnieka
Gavrilova, kas man iedeva savu frakcijas pārstāvju, kuri ieteikti
vienā grupā un kuri otrā grupā, sarakstus. Principā mēs mēģinājām
skatīties, kuri deputāti ir vai nu juristi, vai ar savu darbību
ir parādījuši vai izteikuši interesi par šiem jautājumiem, un
centos viņus ietvert komisijās, lai būtu proporcionāla
pārstāvība. Ja mēs tagad ķeramies pie šī jautājuma, tad mēs pie
jebkura cita jautājuma varam dalīt tādējādi, ka, lūk, viņš ir tās
frakcijas pārstāvis un tātad mēs viņu neiekļaujam. Bet es
atvainojos, labi, mēs neiekļausim komisijā, bet tādā gadījumā,
kad mēs skatīsim šos jautājumus Augstākajā padomē, deputāti no
otras frakcijas arī šeit sēdēs un piedalīsies apspriešanā.
Acīmredzot pareizāk ir šos jautājumus tūlīt diskutēt darba
grupās. Vai arī to visu atstāt uz plenārsēdēm un pārvērst tās par
tirgus sanākšanu? Tāds ir mans viedoklis.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.
A.Bērzs: Dārgie kolēģi! Mūsu parlamentā ir deputāti, kas ja
tā var teikt, stāv uz dažādām politiskām platformām. Tieši tāpēc
mūsu parlamentā ir frakcijas, un ir politiskie jautājumi, par
kuriem uz dažādām politiskām platformām stāvošiem deputātiem
nevar būt vienādas domas. Pirmais šāds precedents mūsu praksē ir
4.maija Neatkarības deklarācija. Tās izstrādāšanā darbojās viena
frakcija. Un Deklarācija acīmredzot nebūtu izstrādāta, ja šajā
frakcijā, izstrādājot Deklarāciju, būtu sajaukti kopā dažādu
politisko uzskatu pārstāvji. Es uzskatu, ka gan Satversmes
izstrādāšana, gan arī pilsonības jautājums ir tādi paši
jautājumi, pie kuriem mēs ejam, atrodoties dažādās politiskās
pozīcijās. Un tāpēc projekta izstrādāšana šajos jautājumos ir
katras frakcijas lieta. Savi projekti ir jāizstrādā Tautas
frontes frakcijai, un savi projekti ir jāizstrādā mazākuma
frakcijai. Savu projektu var izstrādāt katrs neatkarīgais
deputāts. Un tikai pēc tam, virzot šos projektus uz apspriešanu
Augstākajā padomē, mēs pie tiem varam tālāk strādāt un atrast
kopīgu risinājumu. Taču es uzskatu, ka šādas jauktas komisijas
darbība nebūs lietderīga.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.
V.Mucenieks: Es domāju, ka
šinī darbā minētās komisijas pilnīgi var darboties tādā sastāvā,
kāds ir likts priekšā.
Un tas, ka būs dažādi viedokļi, absolūti neko nenozīmē. Kas
attiecas uz tā pilsonību, kas piedalīsies Konstitūcijas un
pilsonības likuma izstrādāšanā, vienalga, lai piedalās kaut vai
(?) pilsonis. Es domāju, ka tā arī nav nekāda traģēdija. Un, ja
būs arī strīdīgi jautājumi, galu galā tie tiks apspriesti un
nobalsoti. Ja mums ir frakcijas, lai tad viņas arī piedalās šīs
komisijas darbā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.
A.Teikmanis: Es nekādā gadījumā negribētu piekrist kolēģim
Bērzam, ka mums katrai frakcijai tagad vajadzētu izstrādāt
atsevišķu projektu. Es domāju, ja šāda grupa ir izveidota, tad
vienīgi vajadzētu noskaidrot, vai visi darba grupas locekļi vēlas
piedalīties šo projektu izstrādāšanā. Galu galā mēs taču nevaram
ierobežot deputātu tiesības izstrādāt neatkarīgās Latvijas
Satversmes koncepciju vai neatkarīgās Latvijas pilsonības
koncepciju. Ja deputāts šajā darbā vēlas dot savu ieguldījumu,
tad mēs nekādi nevarētu viņu ierobežot.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
E.Kide: Es arī gribētu atbalstīt deputāta Endziņa
priekšlikumu par to, ka tikai jauktas komisijas varētu izstrādāt
tādu projektu, kuru pēc tam varētu apspriest plenārsēdē, un nākt
pie kaut kāda galarezultāta. Un negribētu piekrist deputāta Bērza
priekšlikumam, ka varētu izstrādāt vairākus alternatīvus
variantus un pēc tam plenārsēdē tos novest pie kaut kāda
kopsaucēja.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
J.Bojārs: Strādājot daudzās un dažādās darba grupās, esmu
nācis pie slēdziena, kas tad ir darba grupa. Tā ir grupa, kas sēž
un raksta. Atvainojiet, darba grupa, kas lielāka par pieciem
cilvēkiem, vispār nav spējīga strādāt. Tā vispār nav spējīga
strādāt. Tas ir tirgus. Līdz ar to, ja mēs runājam par darba
grupu, tad tā ir viena lieta, ja mēs runājam par komisiju, kas
izveidota pilsonības likumprojekta izstrādāšanai, tad to vajag
nosaukt par komisiju. Bet, ja tā ir komisija un pārstāv tiešām
mūsu Augstāko padomi, kā cienījamais priekšsēdētājs teica, tad,
manuprāt, pārstāvībai jābūt proporcionālai. Atvainojiet, es arī
saskaitīju no viena gala uz otru un no otra gala atpakaļ. Es
nedomāju, ka šī pārstāvība ir tiešām proporcionāla. Es neesmu par
to, lai tur nebūtu pretējā frakcija, lai kā, bet profesionālu
pārstāvību šajā grupā es neredzu. Es baidos, ka mēs nevarēsim
tikt no vietas.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
V.Dozorcevs: */Vispirms es
gribētu ierosināt pārtraukt diskusiju šajā sakarā un stāties pie
balsošanas. Otrkārt, es gribētu atvainoties par dažu frakcijas,
kurai es piederu, pārstāvju netaktiskumu, kuri aizmirsa ne tikai
par to, ka visi deputāti ir vienlīdzīgi jautājumu apspriešanā,
bet arī par kaut kādu godu šodien. Tas ir otrkārt. Gribu
brīdināt, ka jebkuram cilvēkam, kura uzvārds atrodas kādā no šiem
sarakstiem, konkrēti, pilsonības likuma projekta izstrādāšanas
darba grupā, es arī esmu šajā grupā, ir savs viedoklis, tāpat kā
jebkuras frakcijas deputātam. Ja, teiksim, mans uzskats kādam
nepatīk, es lūdzu svītrot mani no šī saraksta. Es tur ieeju ar
uzskatu par nulles variantu. Ja jums nepatīk patstāvīgi deputāta
uzskati, kamēr mani nepārliecinās komisija vai grupa darba
procesā, es ieeju ar šo uzskatu. Ja es nederu pēc tiem pašiem
kritērijiem, pēc kuriem jūs nepielaižat mazākuma frakcijas
pārstāvjus, lūdzu arī mani izslēgt no šī saraksta./
Priekšsēdētājs: Kolēģi, klausoties man paliek arvien skumjāk
un skumjāk. Es vairs negribu ne izteikt piezīmes, ne vēl jo
vairāk komentēt un vēl jo vairāk vadīt sesiju. Es to jums atklāti
pasaku.
Lūdzu, pirmais mikrofons.
S.Dīmanis: Lai tiešām mums tas viss notiktu raitāk un jums
neapniktu mūsu vadība, es domāju, ka ir ļoti laba pieredze–
saskaņošanas komisija. Mēs esam izstrādājuši brīnišķīgu
sadarbības mehānismu, apspriežot jautājumu par partijām, vismaz
pārejas periodam, un es domāju, ka šo pieredzi vajadzētu
izmantot. Un vispār līdz šim brīdim, paldies Dievam, mēs šeit
visi esam vienādi. Tāpēc runāt personāli, ka cilvēks neatbilst
viena vai otra apstākļa dēļ, tas būtu ļoti nepareizi.
Un vēl ir vēl viena lieta: ja katra frakcija sāks izstrādāt savu
Konstitūciju, tad pēc kāda laika mēs katrs sāksim dzīvot pēc
savas Konstitūcijas. Es domāju, ka nevajag jaukt Konstitūciju ar
Deklarāciju.
Priekšsēdētājs: Bet es vienkārši nevaru saprast, kāpēc mums
tas ir jāapspriež 40 minūtes, lai pēc 40 minūtēm atkal
konstatētu, ka mēs esam dažādi un ka mums tomēr jāsadarbojas. Vai
tiešām mēs nevaram katru jautājumu sākt ar to, ka mēģināsim
sadarboties? Bet vienmēr vajag notērēt 40 minūtes, lai pēc tam
konstatētu, ka mums ir jāsadarbojas. Es tikai to nevaru saprast.
Es saprotu, ka argumenti ir dažādi, un šie argumenti ir ļoti
cilvēciski, bet man kaut kā vienmēr ļoti žēl, ka nav tā laika, jo
paiet dienas, paiet nedēļas, bet mēs nekā neesam izdarījuši, un
tad tu sāc domāt, kur tas laiks ir aizgājis. Tikai par to es
uztraucos. Jo citādi jau viss būs ļoti jauki. Tagad balsosim,
lūdzu. Tātad vispirms ir jābalso par radikālāko priekšlikumu,
tas, kā es saprotu, ir deputāta Kiršteina priekšlikums. Vai es
esmu pateicis kaut ko nepareizi?
A.Endziņš: Es atvainojos, pirms balsošanas man jāpasaka, ka
Raimonds Krūmiņš vēlētos mainīties vietām ar Repši, kas no
pilsonības koncepcijas izstrādāšanas grupas pārietu uz grupu, kas
izstrādā Satversmi. Savukārt Raimonds Krūmiņš viņa vietā pārietu
uz otru grupu.
Priekšsēdētājs: Ļoti labi. Tagad balsosim par deputāta
Kiršteina priekšlikumu, ka šo lēmumprojektu neizskatīt, bet
vispirms darba kārtībā ieslēgt jautājumu par to, ka abus jūsu
jautājumus apspriest konceptuāli un, izejot no tā, pie kādas
konceptuālas atziņas mēs nonāksim, tad arī veidot komisiju. Tas
ir viens priekšlikums.
Otrs priekšlikums ir, ka mēs šīs komisijas apstiprinātu, bet tās
papildinot un izdarot izmaiņas, kuras mums ieteica, t.i.,
praktiski ar visiem ieteiktajiem papildinājumiem.
Tātad balsojam pirmo– deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu. Par
ko? Lūdzu, izslēdziet. Tikko sacīju, ka balsosim par deputāta
Kiršteina priekšlikumu, jo tas man likās visradikālākais. Šis
priekšlikums ir šāds: nekādu lēmumprojektu neizskatīt, tai skaitā
arī šo iesniegto lēmumprojektu, bet nākošajā nedēļā iekļaut darba
kārtībā jautājumu par jaunās Satversmes redakciju un par
republikas pilsonības koncepciju. Pēc tam, kad šī koncepcija būs
izskatīta un apstiprināta, lemt par komisiju. Vai ir skaidrs?
Otrs priekšlikums– mēs izskatīsim, balsosim par šo sarakstu ar
visiem papildinājumiem. Es nepareizi formulēju
priekšlikumus?
Lūdzu, otrais mikrofons.
A.Bērzs: Es šeit neatnācu
papļāpāt, bet arī ierosināju priekšlikumu– nodot šos projektus,
lai tos izstrādā frakcijās. Tas ir priekšlikums.
Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tātad trešais priekšlikums ir
nodot frakcijām, lai tās izstrādātu savu Konstitūcijas projektu
un projektu par pilsonību.
Lūdzu rezultātu! 28, 55, 24. Es atvainojos, ka par deputāta Bērza
priekšlikumu būs jābalso kā par otro, jo pēc mūsu reglamenta
iesniegtais ir balsojams pēdējais. Tā tas būs pareizi. Deputāta
Bērza priekšlikums– abām frakcijām izstrādāt savu Satversmes
projektu un pilsonības likuma projektu.
*/Par balsošanas motīviem? Lūdzu./
M.Gavrilovs: */Kolēģi, ja mēs jau izstrādājam divas dažādas
Konstitūcijas, tad mēs ar to pašu šeit izsludinām
aparteīdu./
Priekšsēdētājs: */Es šajā dienā atturos no piezīmēm un vēl jo
vairāk no komentāriem./
Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 15, 63, 27. Balsojam par
iesniegtajiem projektiem– par tām izmaiņām, kas šeit tika
ierosināta. (Dialogs ar zālē sēdošajiem, bez mikrofona,
neskaidri.)
Divi apmainās vietām, klāt nāk Ziediņš, Kostanda, Celmiņš, arī
Drobots, ierosināja samainīt ar visiem priekšlikumiem, kuri šeit
izskanēja, jo noraidīts nebija. Jums vēl? Lūdzu, deputāts
Kalniņš.
I.Kalniņš: Man ir jautājums. Vai mēs balsosim kopumā par
visiem cilvēkiem, kas ir tajā sarakstā? Vai tomēr katram
deputātam būs iespēja izteikt savu viedokli par katru no šīm
personām? (Zālē rosība, sarunas.)
Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt ceturto priekšlikumu, jo
patlaban šinī variantā es izteicu domu, ka mēs balsosim par
lēmumu kopumā, jo katrā lēmumā ir tikai viens punkts, bet, ja jūs
ierosināt balsot par katru atsevišķi, tad mēs arī to varam
izskatīt.
J.Biezais: Balsošanas motīvi. Mēs pārkāpjam tautai ļoti
svarīgu vēsturisku robežšķirtni. Ar šo balsošanu mēs atsakāmies
no pirmās Latvijas Republikas. Es atturēšos.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
Dz.Ābiķis: Man rodas tāda sajūta, ka vairākuma frakcija
pašreiz nav īsti gatava pieņemt lēmumu. Es uzskatu– šodien
vajadzētu izlemt par skaitlisko sastāvu, kvotu katrai frakcijai,
un par dalībniekiem, kuri tiek deleģēti uz šo komisiju, izlemt
katras frakcijas ietvaros.
Priekšsēdētājs: Bet es saprotu, ka tas jau vienreiz ir
darīts. (Zālē sarunas, apspriešanās.) Ir ierosināts vēl
ceturtais priekšlikums. Lūdzu, pirmais mikrofons.
V.Eglājs: Bija aizrādījums, un es to uzturu, ka tā nav
Satversmes jaunā redakcija, bet gan LPSR Konstitūcijas pantu
jaunā redakcija. Lai zina, par ko balsot.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es atvainojos. Vārds
deputātam Andrejam Krastiņam.
A.Krastiņš: Es varbūt izteikšu ne gluži jautājumu, bet došu
paskaidrojumu. Pirmkārt, darba grupu var veidot tikai Latvijas
Republikas Satversmes jaunās redakcijas izstrādāšanai.
Atcerēsimies, kas bija rakstīts vienā no mūsu Neatkarības
deklarācijas punktiem, es to nepateikšu no galvas. Tajā ir
rakstīts: izstrādāt Latvijas Republikas Satversmes jauno
redakciju. Ja šī darba grupa darba gaitā nonāks pie secinājuma,
ka starplaikā starp šīs jaunās redakcijas pieņemšanu pārejas
periodā ir nepieciešams kaut kāds pagaidu pamatlikums, tad darba
grupa arī izstrādās pagaidu pamatlikumu un iesniegs Augstākajai
padomei apspriešanai un, iespējams, arī pieņemšanai. Laikam nebūs
nekādu pretrunu, kā šo darba grupu nosaukt.
Kas attiecas uz jautājumu, ko īpaši pasvītroja Biezā kungs, par
Latvijas Republikas pilsonību, tad Latvijas Republikas tiesību
pārmantošana vai noliegšana jau būs atkarīga no tā, kādu mēs
pieņemsim Latvijas Republikas pilsonības jauno formulējumu, bet
nevis radot darba grupu. Laikam darba grupai ir jābūt un tai ir
jāstrādā. Es domāju, mums sevišķi nevajadzētu runāt par personām.
Ja, piemēram, Vladimirs Smirnovs ir PSRS Bruņoto spēku pārstāvis,
tad darba grupā viņš varēs paust savu attieksmi, kādā veidā tiks
regulēta PSRS Bruņoto spēku atrašanās Latvijas Republikā un kādas
viņiem būs attiecības ar Latvijas Republikas pilsoņiem. Jebkurš
varēs paust savas domas. Atcerēsimies, ka tā ir darba grupa,
kurai būs jādod Augstākajai padomei priekšlikumi. Un Augstākā
padome, jūs visi, balsosit, vai pieņemt šos priekšlikumus vai
nepieņemt. Un pagaidām nav ko lauzt šķēpus. Tie cilvēki, kas
patlaban ir darba grupā, tie strādās. Lai taču strādā. Vajadzētu
vienīgi padiskutēt, līdz kādam datumam Augstākajai padomei
vajadzētu sniegt savu atzinumu, nevis par to, kas var strādāt.
Pieņemsim taču visi kopā. Nevienam netiks uzspiests to pieņemt,
ja izrādīsies, ka tas Augstākajai padomei ir galīgi nederīgs. Es
domāju, ka ir jābalso, un ir pilnīgi veltīgi izvērst
diskusijas.
Priekšsēdētājs: Jā, bet man
ir iesniegti priekšlikumi. Tikai man sirds ir pavisam skumja,
saprotot, ka tas viss ir veltīgi, ka mēs nekādu lēmumu
nepieņemsim, vienkārši tāpēc, ka ir vajadzīga 101 balss.
Balsosim, lai būtu kaut kāda skaidrība. Tātad šis priekšlikums,
jau iesniegtais priekšlikums, atvirzās tālāk. Tagad mums jābalso
par priekšlikumu– noteikt katrai frakcijai skaitlisko sastāvu,
kvotu un darboties tālāk frakcijām. Tāds bija ierosinājums. Pēc
tam balsosim par komisijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu,
balsosim par šo priekšlikumu. Pēc skaitliskā sastāva un ievērojot
katras frakcijas kvotu. Un pēc tam veidot. Lūdzu rezultātu: 39,
41, 21.
Pēdējais priekšlikums ir pieņemt šo lēmumu tādu, kāds tas ir
iesniegts, ar visiem papildinājumiem, kādi šeit izskanēja. Lūdzu,
balsosim. Divas, trīs rokas ir paceltas. Tie, kas ir pacēluši
rokas, lūdzu, paceliet tās augstāk, lai kolēģi redz, lai pēc tam
atkal komisijām te nav jāstrādā. Rezultāts: 94. Tātad lēmums nav
pieņemts.
Es ļoti atvainojos, tikko zvanīja PSRS prezidents un ļoti lūdza,
vai es tomēr nevarētu sēdes laikā viņam piezvanīt. Vai tālāk
nevarētu vadīt deputāts Krastiņš? Nav iebildumu? Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja
vietnieks Andrejs Krastiņš.
Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es redzu, ka daži jau iet
uz bufeti. Pārējie, kas ir palikuši, strādāsim. Ir jāizskata vēl
divi jautājumi dienas kārtībā. Cerams, ka par tiem varēsim
pieņemt lēmumu. Pirmkārt, ir laikam balsu skaitīšanas komisijas
ziņojums. Tai, kā zināms, uzdevām noteikt galīgos rezultātus
balsošanā par nodokļiem, kas notika rīta sēdē.
Lūdzu, vārds ziņojumam Ozola kungam.
I.Ozols: Cienījamie deputāti! Balsu skaitīšanas komisijā
iesniegti četri protesti no četriem deputātiem par viņu balsu
pieskaitīšanu kopējā summā tabulogrammā. Protestu iesniedzis
1.vēlēšanu apgabala deputāts Salītis, tabulogrammā ir fiksēts, ka
balsojis pret, bet viņš esot balsojis par. Protests no 2.vēlēšanu
apgabala deputātes Marjašas, tabulogrammā ir atspoguļots, ka viņa
nav piedalījusies balsošanā, bet viņa esot balsojusi par.
135.vēlēšanu apgabala deputāts Kokorišs, tabulogrammā fiksēts–
par, bet ir atturējies. 137.vēlēšanu apgabala deputāts Kirjušins,
tabulogrammā fiksēts– par, faktiski viņš ir atturējies. Līdz ar
to plus divi, mīnus divi, iepriekšējais balsu skaitīšanas
komisijas rezultāts paliek spēkā– par lēmumu nobalsojuši 100
deputāti.
Priekšsēdētājs: Paldies par ziņojumu. Tādējādi ir skaidrs, ka
lēmums nav pieņemts. Paldies. Tātad komisijai vajag gatavoties
atkārtotai piedāvājumu iesniegšanai šā lēmuma pieņemšanai.
Trešais mikrofons, lūdzu.
J.Endele: Es tomēr komisijas priekšsēdētāja ziņojumam
nepiekrītu. Es arī biju šajā komisijā, un tad bija tikai divi
protesti, un šos divus protestus, kad mēs šo jautājumu skatījām,
priekšsēdētājs neuzrādīja.
Priekšsēdētājs: Tad varbūt atbildēs balsu skaitīšanas
komisijas priekšsēdētājs.
I.Ozols: Man no tiesas jāatvainojas tikai Endeļa kungam–
vienīgajam, kuru no komisijas locekļiem es praktiski neinformēju
un kurš protestēja pamatoti. Man viņa priekšā jāatvainojas. Bet
pilnīgi analogs pēc motivācijas un argumentācijas ir arī 135. un
134.vēlēšanu apgabala deputātu iesniegums ar lūgumu atsaukt viņu
balsošanas rezultātu. Tā ka, Endeļa kungs, es jums tiešām
atvainojos.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.
S.Dīmanis: Šī balsošana ir parādījusi, ka mums vispār nav
iespējams aizklāti balsot. Vai tiešām mēs šādu balsošanas režīmu
pilnīgi noraidām mūsu parlamenta darbā? Tas būtu nepareizi. Es
domāju, ka mums vajadzēja šo jautājumu atrisināt principiāli, jo
praktiski tagad ir radusies iespēja iedarboties uz deputātiem pat
pēc balsošanas, lai sakombinētu nepieciešamo balsu skaitu, bet
tas taču nav normāli. Es domāju, ka mums ir nepieciešams
aizklātās balsošanas režīms, un tikai tad, kad pieprasa atklātu
balsošanu, tā arī notiek. Es domāju, ka aizklātā balsošana ar
mūsu tehniku ir iespējama.
Priekšsēdētājs: Paldies, bet aizklātā balsošana nav iespējama
ar mūsu tehniku, jo tad laikam nāktos, cik es saprotu, kaut gan
nedaudz, tomēr pārveidot šos monitorus, jo, ja kādai personai ir
zināmi konkrētie balsotāji, tad tā vairs nav aizklātā balsošana.
Bet laikam deputāts Kurdjumovs pareizāk paskaidros.
L.Kurdjumovs: */Jūs droši vien nebijāt klāt, cienījamais
priekšsēdētāja kungs, Prezidijā, kurā izskatīja manu ierosinājumu
par elektroniskās balsošanas izmantošanu, tai skaitā aizklātās
balsošanas režīmu. Es vienkārši gribu atgādināt, ka pie jūsu
kolēģa Īvāna kunga es griezos četras reizes, lai tas, kas ziņots
Prezidijam, tiktu ziņots arī deputātiem. Pēc trīs mēnešu darba ar
elektroniskās balsošanas sistēmu deputāti vēl nav iepazīstināti
ar to, mēs neesam atraduši tam 5– 10 minūtes. Ierosinu galu galā
atrisināt šo jautājumu. Paldies./
Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam par šo priekšlikumu mums bija
jāpadomā un Prezidijā jālemj jautājums par šā punkta iekļaušanu
dienas kārtībā kādā no turpmākajām plenārsēdēm. Tagad uz vietas
mēs neatrisināsim jautājumu par šīm balsošanas problēmām.
Godājamie kolēģi, mums ir palicis dienas kārtībā viens jautājums.
Tātad, kā zināms, par zemes reformu Latvijas Republikas lauku
apvidū mēs šodien neizskatām, jo jautājums nav sagatavots
izskatīšanai plenārsēdē, jautājums par Latvijas Republikas meža
ministru nav izskatāms, jo Ministru padomes priekšsēdētājs, kuram
vienīgajam ir tiesības stādīt mums priekšā ministru, atteicās no
šī goda un atlika to pēc savas atgriešanās.
Tādējādi mums ir palicis pēdējais jautājums– par Latvijas
Republikas Augstākās padomes Zemes komisijas priekšsēdētāju.
Ziņotājs, cik es saprotu, ir komisijas priekšsēdētājs deputāts
Strīķis. Lūdzu, vārds atbildīgajam ziņotājam.
G.Grūbe: Es katrā gadījumā ziņošu komisijas vārdā par šo
jautājumu un lūdzu deputātus patiešām uzklausīt. Lauksaimniecības
komisija izskatīja jautājumu par Zemes komisijas priekšsēdētāju
un uzskata, ka jautājums ir ļoti svarīgs visai republikai, jo
pretrunu zemes reformas jautājumos ir ļoti daudz un tās ir arī
ļoti nopietnas, tāpēc tas jārisina visaugstākajā līmenī. Ir
izveidojusies reāla situācija, ka republikas visaugstākajā vadībā
nav lauksaimnieku.
Tāpēc komisija vairākkārt pārskatīja šo jautājumu un piedāvā jums
iesniegto projektu ar Ivaru Godmani priekšsēdētāja amatā.
Uzskatām, ka Godmaņa kungs pietiekami uzmanīgi un godprātīgi
pievēršas lauksaimniecības jautājumu risināšanai.
Jāsaka, ka Zemes komisijas uzdevums nav tikai dalīt zemi, bet
nodrošināt agrāro reformu kopumā. Šeit ir vajadzīgi ne tikai
finansiālie, bet arī materiālie resursi. Tāpēc uzskatām, ka
valdības galvas konkrētā dalība Zemes komisijā var tikai šo
procesu veicināt, kas arī ir vitāli nepieciešams. Šajā gadījumā
ļoti būtisks ir pārējais komisijas sastāvs, tāpēc arī lēmuma
projektā uzsvērts, ka priekšsēdētājam divu nedēļu laikā
jāiesniedz Augstākajai padomei apstiprināšanai komisijas sastāvs.
Aicinu visus deputātus, kā arī visas ieinteresētās puses aktīvi
iekļauties komisijas formēšanā.
Visbeidzot, lūdzu visus deputātus atbalstīt Lauksaimniecības un
mežsaimniecības komisijas iniciatīvu un balsot par deputātu Ivaru
Godmani, balsojot par visu projektu kopumā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi laikam šeit nevarētu būt
nekādi, vai būtu lietderīgi atklāt par šo jautājumu debates? Vai
mēs esam gatavi balsošanai? Esam gatavi, ja? Vai mums nav
nepieciešama pārreģistrācija? Laikam ir, jo daži deputāti
aizgāja. Pirmais mikrofons, laikam par balsošanas motīviem.
V.Eglājs: Es par procedūru. Lēmums ir sekojošs: “Latvijas
Republikas Augstākā padome nolemj ievēlēt Ivaru Godmani.” Man
liekas, ka mums ir jāizbeidz šādi nepareizi formulēt, jo mēs
vispirms balsosim par Ivaru Godmani un tikai pēc tam lemsim. Mēs
nevaram vispirms nolemt ievēlēt. Tas ir absurdi– lemt, kuru
ievēlēt. Mēs vispirms vēlēsim, un tad pieņemsim lēmumu. Tās ir
divas atšķirīgas lietas. Tāpēc man ir priekšlikums, ko es
uzrakstīju, tas ir sekojošs: “Pama-tojoties uz balsošanas
rezultātiem, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj atzīt par
ievēlētu Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes komisijas
priekšsēdētāja amatā Ivaru Godmani un uzdot viņam divu nedēļu
laikā utt.” Un vēl– mums nav nekur pieņemts nevienā vietā, nekādā
reglamentā, nekādās procedūrās, kā skaitīt– kas ir ievēlēts. Mēs
toreiz 2.maija projekta 7.sadaļā par vēlēšanām neko nepieņēmām,
un tāpēc man ir priekšlikums, balsojot skaitīt par ievēlētu, ja
viņš ir saņēmis vairākumu no balsīm, tā kā mūsu deputātus vēlēja.
Pēc tam pieņemt lēmumu, ka mēs atzīstam viņu par ievēlētu. Tā ir
tāda lieta, ko mēs visu laiku darām aplam.
Priekšsēdētājs: Paldies
deputātam Eglājam, bet laikam mēs atkal nesāksim pieņemt
reglamentu, un to, atklāti sakot, Eglājam nākas atkārtot gandrīz
katrā sēdē. Mums ātrāk jāpieņem reglaments, nevis katru reizi
jālemj par vēlēšanu procedūru. Es palūgšu iesniegt šo rakstisko
formulējumu, lai mēs varētu par to balsot. Lūdzu, trešais
mikrofons, par balsošanas motīviem.
R.Krūmiņš: Man šajā pašā sakarībā ir cits priekšlikums. Es
iesaku šādā formulējumā: “Latvijas Republikas Augstākā padome
nolemj ie-celt”, vārda “ievēlēt” vietā lietot “iecelt”. Parastajā
lēmuma pieņemšanas kārtībā Augstākā padome ieceļ Zemes komisijas
priekšsēdētāju.
Priekšsēdētājs: Mums ir jāsaskaņo šis likums par Zemes
komisiju. No jauna mēs šajā gadījumā nevaram izgudrot. Tur ir
minēts par Zemes komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Izmainīt
mēs nevaram. Tad mums ir jāatceļ iepriekš pieņemtie lēmumi.
Godājamie deputāti! Tātad viens priekšlikums ir par iepriekš
iesniegto komisijas lēmumprojektu, kurš jums ir izsniegts, otrs
ir deputāta Eglāja ierosinātais priekšlikums– par jaunu lēmuma
formulējumu. Būtība nemainās. Ivars Godmanis tāpat ir vienīgā
kandidatūra. Mainās lēmuma formulējums. Vai mums ir
nepieciešamība balsot par katru no šiem lēmumiem? Tas ir
redakcionālas dabas labojums. Laikam nav... Vai mēs varam pieņemt
par pamatu šo deputāta Eglāja ierosinājumu? Iebildumu nav. Arī no
mūsu latviešu valodas speciālistiem nav? Paldies. Sagatavosimies
balsošanai! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 121. Nekāda pamata
atlikt balsošanu mums nav. Tātad aicinu balsot par lēmumu– par
Ivara Godmaņa ievēlēšanu par Zemes komisijas priekšsēdētāju.
Lūdzu. Rezultāts: 106 balsis par, 6– pret, 8– atturas. Paldies.
Līdz ar to Ivars Godmanis ir ievēlēts par Zemes komisijas
priekšsēdētāju. Līdz ar to dienas kārtības sagatavotie jautājumi
ir izsmelti. Vārds paziņojumam sekretariāta vadītājam Jurim
Dobelim.
J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Kaut neregulāri, bet es tomēr
centīšos informēt, kādi dokumenti iet caur sekretariātu. Vakar es
sniedzu Latvijas televīzijai ziņas par to, kādā veidā mūsu
deputāti apmeklē plenārsēdes. Es atgādinu, ka visas šīs ziņas ir
saskaņotas ar komisiju priekšsēdētājiem. Kārtība paliek tā pati
vecā. Saņemot datus pēc reģistrēšanās, es visus tos, kuri nav
reģistrējušies, pārbaudu pie komisiju priekšsēdētājiem un tikai
pēc tam es atļaujos ziņot par stāvokli, kāds ir radies.
Šodien, apmēram tāpat kā vakar, no klāt neesošajiem puse nav
ieradusies nezināmu iemeslu dēļ. Man lūgums– vienmēr informēt
komisiju priekšsēdētājus, kāpēc deputāts nevar piedalīties
plenārsēdē.
Biju saņēmis deputāta pieprasījumu, ko uzrakstījis Viktors
Alksnis un parakstījuši daži deputāti. Es atdevu atpakaļ
cienījamajam Alkšņa kungam, jo nebiju apmierināts ar šā
pieprasījuma kvalitatīvo izpildījumu. Tur bija strīpojumi, un arī
teksts mani neapmierināja. Alksnis paņēma atpakaļ, pazuda ar visu
pieprasījumu un šodien vairs nerādās plenārsēdē. (Zālē rosība,
kņada, čalas.)
Šodien saņemtas septiņas vēstules. Vēstules tiek atdotas
attiecīgajai komisijai. Es nerunāju par vēstulēm, kas domātas
konkrētiem deputātiem. Tās atdodu minētajam deputātam. Ir tādas
vēstules, kur nevar uzreiz izlemt, kurai komisijai atdot. Tās
tiek atdotas vienai, otrai vai arī vairākām komisijām reizē. Ja
komisija pauž interesi atbildēt, tad attiecīgi tiek sagatavota
atbilde.
Šodienas vēstules ir apmēram ar tādu saturu. Rēzeknes iedzīvotāji
kritizē mūsu pretējās frakcijas darbību. Vispār tādu kritiku...
Es atļāvos šo vēstuli pieņemt zināšanai. Ja kāds ar to vēlas
iepazīties, tad var to arhīvā dabūt. No Ogres vēlētājiem ir
protests par to, ka Dziesmu svētku dienā vairākās vietās netika
izkārti sarkanbaltsarkanie karogi. Minētas konkrētas mājas.
Protests no LTF Studentu apvienības sakarā ar sabiedrisko
organizāciju aizliegšanu augstākajās mācību iestādēs. Viens
iesniegums no Latvijas iedzīvotāja, kurš vēlas mainīt savu
tautību. Šo iesniegumu es atdevu Cilvēktiesību komisijai, lai
viņi sagatavo attiecīgu kvalificētu atbildi. Iniciatīvas vēstule
no LTF Iekšrīgas nodaļas par pilsonības liku-mu. Viena spēcīga
kritika, kas domāta visiem Augstākās padomes deputātiem. Faktiski
divas tāda tipa vēstules. Viena ir tāda satura, ka vispār
Augstākās padomes deputāti neko nedarot. Otra vēstule kritizē
Tautas frontes frakciju un Augstākās padomes vadību par
mīkstsirdību attiecībā pret opozīcijas frakciju. Šīs vēstules
attiecīgi nodotas arhīvā. Kas vēlas, var iepazīties ar tekstiem.
Tas apmēram viss par dokumentālo materiālu, kāds bijis šodien. Ir
saņemti vairāki pieprasījumi un arī atbildes uz vairākiem
pieprasījumiem. Bet to individuāli. Ja ir jautājumi, lūdzu.
Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Lūdzu, trešais
mikrofons.
A.Aleksejevs: */Savā laikā bija deputātu pieprasījums par
ierosinājumiem, ko izvirzīja deputātu grupa Maskavā par
suverenitāti. Par šo jautājumu mēs ar jums nesaņēmām atbildi. Es
atkārtoju šo pieprasījumu. Gorbunova kungs apsolīja, ka materiāli
tiks nodoti, deputāti tiks ar tiem iepazīstināti, pēc tam man
nācās atkārtoti griezties ar to pašu jautājumu. Man Gorbunova
kungs apsolīja dot no sava personīgā arhīva. Pagāja laiks, un
viņš man jautāja: “Bet vai tad Bišera kungs neiedeva? Viņš man
teica, ka nodevis jums.” Šodien es sarunājos ar Bišera kungu, un
Bišera kungs teica, ka šie priekšlikumi tika oficiāli iesniegti
republikas iepriekšējās valdības vārdā. Rodas interesanta
situācija: republikas valdība iesniedza Savienības valdībā savus
priekšlikumus, kuri slēpj?.../
Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, vai šis ir jautājums
Jurim Dobelim?
A.Aleksejevs: Jā, jo sekretariāts atbild par to, lai mēs
saņemtu attiecīgas atbildes,
*/...tad gribētu no kolēģa Dobeļa uzzināt, kāpēc par tiem
jautājumiem, kuri kādam nepatīk, mēs nesaņemam atbildes.
Piemēram, tika uzdots jautājums attiecībā uz Ētikas komisijas
priekšsēdētāja uzstāšanos Latvijas televīzijā, un līdz šim laikam
nav nekādas atbildes. Tātad es lūgtu noskaidrot, vai uz visiem
pieprasījumiem jādod atbildes, vai, es ceru, cienījamie deputāti,
mēs pieņemsim kaut kādu lēmumu šajā jautājumā./
J.Dobelis: Pēdējais Aleksejeva kunga pieprasījums ir tiešām
fiksēts un aizsūtīts uz televīziju. Atkārtoti varam
painteresēties par atbildi.
Kas attiecas uz manām attiecībām ar Gorbunova kunga personisko
arhīvu, man nav nekādu pilnvaru tajā rakņāties. Varbūt
Aleksejeva kungs varētu uzrakstīt šādu pieprasījumu, un tad
attiecīgi mēs varētu lemt, vai man dot tādas tiesības vai ne. Par
Gorbunova kunga arhīvu nav bijis pieprasījuma. Pirmo reizi to
dzirdu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Ceru, ka mēs no vietas nerunāsim,
nekomentēsim. Lūdzu, otrais mikrofons.
A.Bērzs: Ja atmiņa neviļ, vēl maija mēnesī es sekretariātā
deputāta likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzu iesniegumu
Likumdošanas komisijai ar priekšlikumu izdarīt labojumu
Konstitūcijas 104.pantā, svītrot tur no Augstākās padomes
priekšsēdētāja pienākumiem Augstākās padomes sēžu vadīšanu. Man
nav pienākusi nekāda informācija, vai Likumdošanas komisija šo
jautājumu izskata vai neizskata. Vai sekretariāts to ir nodevis
vai nav nodevis? Pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Gribētu zināt,
kur palikusi mana likumdošanas iniciatīva.
J.Dobelis: Bērza kungs,
risināsim šo jautājumu individuāli. Pienāciet, lūdzu,
apskatīsimies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
I.Geidāns: Man jautājums par procesu. Mēs iesniedzam
jautājumu, priekšlikumu, jūs to piereģistrējat, aizsūtāt tam, kam
adresēts. Kā tālāk– vai viņš atbild vai neatbild? Vai ir kaut
kāda kontrole vai atgādinājums?
J.Dobelis: Iespēju robežās (kā jūs zināt, darbinieku štati
mums vēl nav pilnīgi nokomplektēti) pēc zināma laika mēs
interesējamies par visiem iesniegumiem. Ja kādam ir steidzama
interese par kādu no pieprasījumiem, esat tik laipni, pajautājiet
man, un mēs varam īpaši painteresēties par konkrēta pieprasījuma
likteni.
Priekšsēdētājs: Paldies. Domāju, ka Juris Dobelis atbildējis
uz visiem jautājumiem. Vai vēl kādi paziņojumi varētu būt? Es
domāju, mēs šodien varam beigt sēdi. Es atvainojos, laikam vēl ir
jautājumi Jurim Dobelim?
No zāles: Nē, man Krastiņa kungam jautājums.
Priekšsēdētājs: Es domāju, ka te nav jautājumu. Lūdzu, vai ir
kādi paziņojumi?
No zāles: Šis jautājums
attiecas uz visiem deputātiem.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, ja varēšu, es jums atbildēšu.
I.Geidāns: Man ir lūgums
atbildēt. Varbūt momentā nevarēs, bet lūgšu Prezidija loceklim,
Krastiņa kungam, noskaidrot. Savā laikā mēs pieņēmām Nolikumu par
deputāta palīgu un sekretāru.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, ejiet un formējiet savu deputāta
palīgu un sekretāru Augstākās padomes kadru daļā!
I.Geidāns: Jā, bet Nolikums par palīgu un sekretāru nav ne no
viena parakstīts. Vai tas ir pieņemts vai nav?
Priekšsēdētājs: Godājamais Geidāna kungs! Es domāju, ka šādus
jautājumus mēs atrisinātu starpbrīdī, nevis publiski plenārsēdes
laikā. Paldies.
Lūdzu, otrais mikrofons.
J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Manuprāt, mums ir viens ļoti
svarīgs un iekavēts darbs. Mums ir komisijas, kurām darba tik
daudz, ka tās var produkciju mērīt kilogramos. Ir tādas, kas var
mērīt gramos. Ir tādas, kur darbu kā briljantus mēra karātos. No
bezdarbības šādām komisijām jājaucas citu darīšanās un jāorganizē
starppilsētu sakari. Cilvēki mīļie, ar vienu no pirmajiem aktiem,
ko pieņēmām, mēs pievienojāmies starptautiskajām konvencijām.
Apmēram divdesmit pāri. Kurš no šiem pievienošanās aktiem ir
sagatavots nosūtīšanai depozitāriem? Dārgie draugi! Tā jau nevar
ar starptautiskiem sakariem muļķoties. Ja mēs pievienojamies
starptautiskajām konvencijām, tad ir jāsagatavo Augstākās padomes
raksts par to, ka mēs pievienojamies tādai un tādai konvencijai.
Pirms tam jāapskatās šī pievienošanās kārtība saskaņā ar
konvencijas tekstu. Pēc tam šis akts, kas ir pierakstīts
Augstākajā padomē, ar Ārlietu ministrijas starpniecību jānosūta
depozitārijam. Atvainojiet, kas ar to nodarbosies?
Priekšsēdētājs: Laikam jānodarbojas Ārlietu komisijai.
Lūdzu, pirmais mikrofons, pēc tam otrais.
No zāles: Paziņojums.
Uzmanību Privilēģiju likvidēšanas komisijai! Orientējiet, lūdzu,
savu darba plānu tā, lai otrdien pulksten 9.00 komisijas locekļi
varētu sapulcēties šeit blakus telpā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.
V.Zatuliviters: */Es gribētu griezties pie kolēģiem
deputātiem ar nelielu informāciju. Vakar paziņoja, ka miris
Valentīns Savvičs Pikulis. Sakarā ar šo man gribētos informēt
deputātus par to, ka rakstnieka Valentīna Savviča Pikuļa bēres
notiks š.g. 20.jūlijā pulkst.14
I Meža kapos, bet atvadīšanās no viņa tajā pašā dienā Virsnieku
namā no pulkst 11 līdz 13. Lūdzam visus deputātus piedalīties
sēru mītiņā un apbedīšanā./
V.Strīķis: Godātie kolēģi! Šodien mēs ātrāk beidzām, šodien
bija paredzēts par zemes reformu. Lūdzu lauksaimniekus palikt vēl
uz mirkli, lai varētu par šo jautājumu runāt un rīt pulksten
10.00 turpināt komisijā. Precizējot iepriekšējo paziņojumu–
šodien mēs apspriežam valdības programmu. Tos, kam interesē,
gaidām pulksten 9.00 – Brīvības ielā 58. Rīt būs ministrs
D.Ģēģers. Runāsim par valdības programmas agrāro daļu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.
T.Jundzis: Sakarā ar Godmaņa izklāstīto valdības programmu un
viņa lūgumu ir nelielas izmaiņas Aizsardzības un iekšlietu
komisijas rītdienas sēdes darba kārtībā. Pirmkārt, sēde sākas
10.00, bet 12.00 pie mums ierodas divi ministri– Vaznis un Skudra
sakarā ar valdības programmu par tiesību sistēmas reformu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mūsu plenārsēde ir
beigusies. Nākošreiz tiekamies pirmdien pulksten 10.00.