Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Krievijas Ārlietu ministrija ir izrādījusi gatavību parakstīt robežlīgumus ar Latviju un Igauniju. Tomēr Maskava turpina mēģinājumus izdarīt politisko spiedienu ar līgumu palīdzību. Ārlietu ministrija ir izteikusi priekšlikumu līgumus parakstīt Maskavā 9. maijā. Pagaidām Baltijas valstu prezidenti nav izšķīrušies, vai doties vizītē uz Maskavu, jo 9. maiju neuzskata par kara beigu datumu, bet gan par jaunas, ilgstošas okupācijas un diktatūras sākumu. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteikusies, ka Putina uzaicinājums esot “provocējošs”. Viņai, kā arī Lietuvas un Igaunijas prezidentiem esot jānorāda pasaulei uz šīs dienas otru pusi.”

•

Krievijas “Rossijskaja Gazeta” autore visai ciniski komentē Latvijas valdību, piebilstot, ka Latvijā pret jauniem ministriem un valdības krīzēm attiecas kā pret kaut ko ierastu, ka šī ir trešā valdība gada laikā, kā arī dzēlīgi komentē valdības sastāvu – “(..) toties jaunā Ministru kabineta sastāvs atšķiras ar īpašu oriģinalitāti. Tajā iegājuši nacionālisti, miljonārs un amerikānis”. Rakstā tiek veltīta uzmanība Inai Druvietei, Einaram Repšem, Aināram Šleseram un Krišjānim Kariņam. Par A.Kalvīti gan vienīgi minēts, ka viņš ir visjaunākais valdības vadītājs Latvijā.

•

Poļu avīzē “Gazeta Wyborcza” Kārnegī fonda Maskavā vicedirektors Dmitrijs Treņins raksta, ka Krievijas un Rietumu attiecībās sakarā ar strīdu par Ukrainu ir iestājies atsalums. Krievijas vadītāji izdarīs secinājumu, ka Rietumus interesē ne tikai demokrātija, bet arī ģeopolitika. Situācija no jauna ir jāizvērtē abās pusēs. Eiropiešiem un amerikāņiem ir jārod atbilde uz jautājumu, kādu Krieviju tie vēlas redzēt pēc desmit vai piecpadsmit gadiem.

•

Krievijas “Inosmi.ru” intervijā Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis saka, ka Ukrainai ir izredzes ļoti ātri izkļūt no politiskās krīzes. Tās pieredze mācot, ka demokrātijai tikai tad ir kāda jēga, ja to godīgi izmanto. Ukraina sava stāvokļa un interešu, kā arī valodas un kultūras dēļ nevarot īstenot citu politiku, kā vien ievērot līdzsvaru starp Rietumiem un Krieviju. Bez tam tas, kas pašlaik notiek Ukrainā, stiprinot ideju par vienotu ES ārpolitiku. Esot jādara viss, lai izvairītos no iespaida, ka par Ukrainu notiek starptautiska cīņa. Viņš saka, ka galvenais mērķis ir brīvas un godīgas vēlēšanas.

•

Poļu “Rzeczpospolita” ekonomikas eksperti norāda, ka Vācija, Francija un Itālija ir bagātas valstis. Pat bez reformām tās vēl daudzus gadus spēs saglabāt pilnībā pieņemamu dzīves līmeni, tomēr pakāpeniski pārvēršoties par straujāk attīstošos valstu trūcīgajiem radiniekiem. Pakāpeniska atsevišķu reformu īstenošana tajās nav iespējama. No politiskā viedokļa daudz lielāka iespēja būtu “lielā sprādziena” tipa reformu plāna pieņemšanai, strauji īstenojot plaša mēroga reformas, kas ļautu novērst dažādu interešu grupu pretestību. Šīs reformas vajadzētu īstenot labu laiku pirms kārtējām vēlēšanām, lai cilvēki pagūtu izjust to radītās pozitīvās pārmaiņas.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem