Cik izdevīga ir lata piesaiste eirai
Jau nākamā gada sākumā Latvija pievienosies otrajam valūtas kursa mehānismam. Ja pēc diviem gadiem mūsu valsts saņems pozitīvu Eiropas Monetārās savienības novērtējumu par eiras ieviešanai nepieciešamo kritēriju izpildi, 2008.gada janvārī Latvija tiks uzņemta šajā savienībā un pāries uz eiru. Tā kā viens no galvenajiem eiras ieviešanas nosacījumiem ir lata kursa pret eiru stabilitāte vismaz divu gadu laikā, Latvijas Banka ir nolēmusi ar nākamā gada 1.janvāri pārsaistīt mūsu nacionālo valūtu no SDR (speciālās aizņēmumu tiesības) valūtas groza pie eiras.
Eiru lietos aizvien biežāk
Lats ir piesaistīts SDR valūtas
grozam jau kopš 1994.gada februāra. Tolaik tas bija izdevīgi
Latvijas tautsaimiecībai, jo SDR valūtas groza sadalījums tieši
atbilda Latvijas ārējās tirdzniecības sadalījumam, proti,
tirdzniecība ar Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja apmēram
30% Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma, un eiras īpatsvars
SDR valūtas grozā ir 31%. Toreiz Latvija vairāk tirgojās ar
valstīm, kas savos norēķinos izmantoja ASV dolārus.
Tagad situācija ir mainījusies, un Latvijai ciešākas ekonomiskās
saites ir ar ES dalībvalstīm. Pētot Latvijas ārējās tirdzniecības
apgrozījumu un norēķinu valūtas, bankas “Nord/LB Latvija”
analītiķu grupa secinājusi, ka aizvien vairāk tirdzniecības
darījumu tiek noslēgts eirās. Vēl pirms diviem gadiem eirās
notika 45% tirdzniecības apgrozījuma, turpretī tagad to īpatsvars
pieaudzis līdz 60%, bet dolāra īpatsvars samazinās. Šobrīd
gandrīz 80% eksporta un importa notiek tieši ar ES valstīm.
Prognozējot, ka ar laiku tirdzniecības sakari starp vecajām un
jaunajām ES dalībvalstīm paplašināsies, “Nord/LB Latvija”
makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova
uzskata, ka eira norēķinos tiks izmantota arvien biežāk. Tādēļ,
viņasprāt, būtu loģiski pieņemt, ka tagad Latvijai ir izdevīgi
mainīt lata piesaisti no SDR valūtas groza uz eiru.
Lata pārsaistes ietekme uz mūsu valsts tautsaimniecību būs
atkarīga no tā, kāds būs lata kurss pārsaistes brīdī, un nevar
apgalvot, ka Latvijai ir izdevīgs tieši tāds un ne citāds lata
kurss gada beigās. Tomēr gan augstam, gan zemam lata kursam būs
tiklab pozitīva, kā arī negatīva ietekme. Ja lata kurss būs
augsts, pozitīvo aspektu būs vairāk – importa preču cenas būs
relatīvi zemākas, un samazināsies inflācija, paplašināsies
imports, tai skaitā jauno tehnoloģiju un iekārtu imports,
veicinot Latvijas ekonomisko izaugsmi, un palielināsies Latvijas
iedzīvotāju pirktspēja ārzemēs. Vienlaikus augsts lata kurss
negatīvi ietekmēs tās nozares, kas savu produkciju eksportē uz ES
valstīm.
Savukārt, piesaistot latu eirai brīdī, kad lata kurss ir zems,
īstermiņā tiktu veicināts eksports uz ES valstīm un samazinātos
tekošā konta deficīts. Taču tajā pašā laikā saruktu arī imports
no ES valstīm, pieaugtu inflācija un mazinātos Latvijas
iedzīvotāju pirktspēja salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm.
“Nord/LB Latvija” Resursu pārvaldes vadītājs Uldis Bušs prognozē,
ka gada beigās lata kurss pret eiru varētu būt aptuveni tāds pats
kā pašlaik – 67 vai 68 santīmi par eiru.
Procentu likmes un inflācija
Pēc piesaistes eirai lata procentu
likmes tuvināsies eiras likmju līmenim, prognozē “Nord/LB
Latvija”. Tā kā lats ir piesaistīts SDR valūtas grozam, RIGIBOR
šobrīd lielā mērā sasaistās ar SDR valūtu likmēm, īpaši ar LIBOR
un EURIBOR.
Patlaban atšķirība starp RIGIBOR un LIBOR, RIGIBOR un EURIBOR ir
attiecīgi 2,14% un 2,36%. Taču analītiķi uzskata, ka drīz vien šī
atšķirība ievērojami samazināsies, jo nākamā gada laikā tiek
prognozēta LIBOR un EURIBOR likmju paaugstināšanās. Jāņem vērā
arī tas, ka pakāpeniski samazināsies lata procentu likmju riska
prēmija un lata likmes pamazām tuvināsies eiras likmēm.
Šā gada laikā zemais lata kurss pret eiru veicināja importēto
preču cenu pieaugumu un vienlaikus arī inflāciju. Pēc lata
piesaistes eirai abu valūtu kursa svārstības vairs neietekmēs
inflāciju, uzskata O.Ertuganova, piebilstot, ka sākotnēji zems
lata kurss pret eiru piesaistes brīdī var izraisīt cenu
paaugstināšanos.
Tomēr cenas Latvijā celsies arī turpmāk, turklāt straujāk nekā
vidēji Eiropas Savienībā. Speciālisti skaidro, ka augstāku
inflāciju Latvijā veicinās augstāki produktivitātes pieauguma
tempi mūsu valstī nekā vidēji ES. Turklāt arī iedzīvotāju
ienākumu pieaugums un valsts ekonomiskās attīstības līmeņa
paaugstināšanās izraisa cenu celšanos.
Kāpēc eira būtu labāka
Skaidrojot, kā lata piesaiste
eirai ietekmēs mūsu valsts iedzīvotājus un tautsaimniecību,
bankas analītiķi uzsver, ka sadarbība ar biznesa partneriem no ES
valstīm kļūs caurspīdīgāka, būs iespējams vieglāk salīdzināt
cenas Latvijā un ES valstīs, uzņēmēji, kas sadarbojas ar biznesa
partneriem no ES, varēs vieglāk prognozēt savas izmaksas, peļņu
un ietaupījumus. Tā kā cenu svārstības, ko izraisa lata un eiras
maiņas kursa nestabilitāte, samazināsies, tiks veicināta godīga
konkurence un līdz ar to arī darba produktivitāte.
Ne mazāk svarīga nozīme būs arī valūtas riska likvidēšanai, kas
ļaus samazināt riska prēmiju un reizē ar to arī procentu likmes
kredītiem un noguldījumiem. Negatīvais aspekts varētu būt valūtas
riska palielināšanās tiem uzņēmējiem, kuri savos norēķinos
izmanto valūtas, kas nav piesaistītas eirai.
Gita Kronberga, “LV”