Turcijas liktenis vēl arvien ir ES dalībvalstu vadītāju rokās

Oktobra sākumā Eiropas Komisija piekrita sarunu sākšanai ar Turciju. Tomēr galīgais lēmums par to jāpieņem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītājiem. Eiropadomes sanāksme, kurā tiks lemts par Turcijas nākotni, gaidāma jau pavisam drīz – 16. un 17.decembrī. Lai gan Latvijā Turcijas jautājums netiek uzskatīts par īpaši aktuālu, citās Eiropas valstīs tas kļuvis par teju centrālo tematu. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einars Semanis “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja, ka lēmums Eiropadomē jāpieņem vienbalsīgi.
Latvija kopumā atbalsta sarunu uzsākšanu ar Turciju. Tomēr mūsu interesēs ir arī vairāki nosacījumi. Pirmkārt, ja Turcija atkāptos no reformu īstenošanas, sarunas tiktu pārtrauktas. Otrkārt, jāizvirza stingras prasības sarunu sadaļu atvēršanai un slēgšanai. Treškārt, Latvija prasa, lai sarunu process būtu ilgstošs. E.Semanis precizē: ilgstošs process nozīmē to, ka sarunas netiks slēgtas pirms vienošanās par jauno finanšu ietvaru periodam no 2014.gada. Tas nozīmē, ka Turcijas dalība ES nav tuvāko gadu jautājums.
Lai gan šāda ir valdības atbalstītā sākotnējā pozīcija, E.Semanis atzīmē, ka galīgo lēmumu pieņems premjerministrs Aigars Kalvītis Eiropadomes 17.decembra sanāksmē Briselē.
Asākas debates par Turcijas jautājumu risinās Vācijā un Francijā. Vāciju Turcijas nākotne uztrauc galvenokārt viena iemesla dēļ – Vācijā jau tagad uz dzīvi apmetušies daudz turku, bet Turcijas uzņemšana ES turku pieplūdumu varētu pastiprināt vēl vairāk. Pagājušajā nedēļā Vācija atradusi sev drošu sabiedroto – Franciju. Abas valstis paziņoja, ka uz Eiropadomes sanāksmi brauks ar kopīgu nostāju par Turcijas nākotni. Līdz šim abām valstīm tā bijusi nedaudz atšķirīga.
Francijas nostāja Turcijas jautājumā ir striktāka nekā Vācijai. Francijas prezidents Žaks Širaks norādījis, ka vajadzētu atrast iespēju turpināt sadarbību ar Turciju, bet tās pievienošanās ES būtu neadekvāta rīcība. Francija izvirzījusi vairākus nosacījumus gadījumam, ja dalībvalstu līderi vienojas par sarunu sākšanu ar Turciju. Pirmkārt, sarunu sākšana nenozīmē, ka Turcija kļūs par ES dalībvalsti. Otrkārt, Francijai referendumā ir tiesības noraidīt Turcijas uzņemšanu ES. Treškārt, sarunas ar Turciju nevar sākties agrāk kā nākamā gada otrajā pusē.
Pēc neoficiālas informācijas, pagājušajā nedēļā Nīderlandes prezidentūras sagatavotais lēmumprojekts izvirza Turcijai vairākus nosacījumus sarunu uzsākšanai – Kipras jautājuma sakārtošana un ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai no Turcijas uz ES dalībvalstīm.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv