Par jaunā Rīgas attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra plāna sabiedrisko apspriešanu

Ar vakardienu, 7.decembri, tiek izsludināta Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006.–2018.gadam pirmās redakcijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana.
Kopumā Rīgas attīstības plāna 2006.–2018.gadam pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilgs astoņas nedēļas, bet Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana – trīs nedēļas, kuru laikā tiks pieņemtas iedzīvotāju atsauksmes. Šajā laikā ir paredzētas arī tikšanās ar iedzīvotājiem izpilddirekcijās, apaļo galdu diskusijas un citi pasākumi.
Abu plānojumu redakcijas būs apskatāmas Rātsnama 1.stāvā vestibilā līdz nākamā gada 1.februārim.
Plānojumu tekstuālais un kartogrāfiskais materiāls būs pieejams arī elektroniski Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv vai www.riga.lv/rap.
Lai dotu iespēju iedzīvotājiem vairāk uzzināt par viņus interesējošiem jautājumiem, katru otrdienu no plkst.14 līdz 18 Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sniegs konsultācijas par izstrādātajiem plānojumiem.
Turpat Rātsnama vestibilā būs iespējams aizpildīt anketas, paužot savu attieksmi vai priekšlikumus par plānojumiem.
Sagatavotas atbildes arī uz populārākajiem iedzīvotāju jautājumiem, kas tika uzdoti akcijas “Es daru Rīgu” ietvaros.
Iedzīvotājiem būs pieejami arī dažādi informatīvie materiāli, kas paskaidros izstrādāto plānojumu pamatnostādnes un to, kādā veidā iedzīvotāju viedoklis ir iestrādāts plānojumos.
Abi plānojumi ir piedāvāti sabiedrības izvērtējumam vienlaikus, jo vēsturiskais centrs nav skatāms atrauti no kopējā Rīgas attīstības scenārija.

Par Rīgas pilsētas attīstības plāna
2006.–2018.gadam pirmo redakciju

Dialogs par pilsētas attīstību nākamajiem 20 gadiem tika sākts jau kampaņas ”Es daru Rīgu” ietvaros, kuras rezultātā tika saņemts vairāk nekā 12000 rīdzinieku atsauksmju, kas ņemtas vērā, izstrādājot jaunā Pilsētas attīstības plāna 2006.–2018.gadam pirmo redakciju.
Jāatzīmē, ka visa pilsētas plānošana balstās uz stratēģiju, kas nosaka galvenās pilsētas attīstības prioritātes un ejamos ceļus, principus, un teritorijas plānojums ir kā instruments stratēģijas ideju īstenošanai.
Pilsētas attīstības stratēģijas vadlīnijas, kas ir iestrādātas teritorijas plānojumā, saistās ar pilsētas strukturālo decentralizāciju, t.i., vairāku apakšcentru veidošanos un daudzfunkcionālo vietējo apkaimju attīstību.
Īpaša uzmanība veltīta arī izglītības sfērai, kurai jāveicina ne tikai lietotājprasmju attīstība, bet arī analītiskā domāšanas attīstība.
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrāde ir Rīgas domes iniciatīva, jo esošā LR likumdošana to nepieprasa, bet mēs labi apzināmies, ka nav iespējams plānot ne vēsturiskā centra, ne visas Rīgas attīstību bez stratēģiskām ilgtermiņa nostādnēm. Mēs redzam Rīgu kā Iespēju pilsētu ikvienam un tādēļ jo vairāk mēs esam ieinteresēti, lai iedzīvotāji aktīvi piedalītos sabiedriskajā apspriešanā.

Galvenie plāna ietvaros risinātie jautājumi:

1. Teritorijas pašreizējā izmantošana
Rīga ir zaļa pilsēta. Vairāk nekā pusi Rīgas klāj dabas teritorijas — parki, dabas liegumi, upes un ezeri. Rīgas problēma — pa visu pilsētu izkliedētas bijušās rūpniecības teritorijas, kas vairumā gadījumu netiek efektīvi izmantotas.
2. Ierosinātie attīstības priekšlikumi
Ko grib zemes īpašnieki Rīgā? Celt savrupmājas Rīgas ūdeņu krastos. Būvēt augstas dzīvokļu un biroju ēkas maģistrālo ielu tuvumā. Izmantot zemi savu ēku iekšpagalmos. Lai īstenotu savas ieceres, apmēram 300 Rīgas iedzīvotāju un uzņēmumu Pilsētas attīstības departamentam lūguši mainīt sava īpašuma izmantošanas iespējas.
3. Aizsargjoslu un sarkano līniju plāns
Rīgas teritorija ir plaša, taču ne visur iespējama būvniecība. Ūdens teritorijas un dabas liegumi, kapsētas, dzelzceļš — tie ir īpaši pilsētvides elementi, kuru tuvāko apkārtni no apbūves aizsargā speciālas joslas. Aizsargjoslu uzdevums ir panākt, lai ikviens var piekļūt sabiedriski nozīmīgām vietām un infrastruktūras izmantošana pilsētā būtu droša.
4. Teritorijas atļautā izmantošana
Rīgā un jo sevišķi pilsētas centrālajā daļā būs mazāk rūpniecisko teritoriju. Ostas teritorija virzīsies tuvāk jūrai, tādā veidā Rīgai iegūstot vērtīgas zemes pilsētas centrā. Rīdziniekiem vairs nebūs jādzīvo tik cieši, kā pašlaik. Buļļupē, Dārziņos, Dreiliņos, Rumbulā un daudz kur citur attīstīsies jauni daudzdzīvokļu namu rajoni. Jaunas teritorijas tiks atvēlētas arī jaunai mazstāvu apbūvei, lai veicinātu vienģimenes māju celtniecību pilsētā.
5. Ielu tīkls
Cik ātri varēs izbraukt cauri pilsētai? Rīgas ietvaros jebkuru vietu varēs sasniegt 45 minūšu laikā. Kā mēs to panāksim? Ātrai Rīgas caurbraukšanai visapkārt pilsētas centrālajai daļai vedīs lielceļi. Bet, lai bez sastrēgumiem nokļūtu no viena pilsētas gala uz otru, cauri pilsētai tiks izbūvētas jaunas maģistrāles — īpaši ātras ielas bez kreisajiem pagriezieniem un ātrumu vismaz 70km/h.
6. Autonovietnes
Dzelzceļa stacijās, tramvaja galapunktos un pie pilsētas robežām tiks izveidoti speciāli pārsēšanās mezgli, kur novietot auto, lai tālāk brauktu ar sabiedrisko transportu. Transporta problēmu risināšanai centrā tiks aktīvi izmantota stāvvietu cenu politika.
7. Sabiedriskais transports
Rīga būs tramvaju pilsēta. Ātrgaitas zemo grīdu tramvaji kursēs uz visiem lielākajiem dzīvojamiem rajoniem. Būs arī jauni maršruti — uz Pļavniekiem, Purvciemu, Ziepniekkalnu un, iespējams, pat lidostu “Rīga”. Tur, kur nevarēs aizbraukt ar tramvaju, kursēs trolejbusi un autobusi. Tikpat labi uz mājām Doles salā, Baltezerā vai pie Lielupes ietekas jūrā varēs nokļūt ar kuģīti.
8. Dabas pamatnes
Rīgas dabas teritorijas ir ļoti daudzveidīgas pēc sava rakstura, funkcijām un labiekārtojuma kvalitātes. Dabas teritoriju sistēma tiks veidota tā, lai publiski pieejamas dabas teritorijas atpūtas un sporta vajadzībām Rīgā atrastos ne vairāk kā 15–20 minūšu gājiena robežās no savas dzīvesvietas. Papildus esošajiem parkiem un apstādījumiem tiks veidoti jauni parki un skvēri Bolderājā, Dzirciemā, Lucavsalā, Ķīpsalā un citās vietās.
9. Degradētās teritorijas
Degradētās teritorijās agrāk lielākoties bijušas rūpnīcas, kas tagad beigušas savu darbību. Neizmantotie grausti traucē apkārtnes iedzīvotājiem un mazina blakus īpašumu vērtību, tāpēc Rīgas dome īpaši veicinās šādu degradēto teritoriju attīstību un izmantošanu citiem mērķiem, piemēram, iedzīvotāju atpūtai.
10. Kultūrvēsturiskās teritorijas
Kultūrvēsturiskās teritorijas ir īpaši vērtīga Rīgas sastāvdaļa, tāpēc dome arī turpmāk centīsies saglabāt to autentiskumu, nosakot īpašus noteikumus būvniecībai šajās teritorijās.
11. Plānojuma struktūra
Pašlaik aktīvā Rīgas dzīve norisinās pilsētas vēsturiskajā centrā, bet pārējās apkaimes kļuvušas par pilsētas guļamrajoniem. Pilsētas attīstības plāns paredz, ka guļamrajoni kļūs par patstāvīgiem pilsētas apakšcentriem, kur dzīve būs tikpat rosīga kā vēsturiskajā centrā. Apakšcentros atvērs kultūras iestādes un varēs saņemt visdažādākos, arī domes, pakalpojumus. Laika gaitā tiks celti jauni centri Spilvē, Lucavsalā, Rumbulā, Skanstes ielas rajonā un citur.
12. Inženierkomunikācijas
Gāzes vadi, ūdensapgāde un elektrotīkli — neredzamā Rīga, kuru pamanām tikai tad, ja kaut kā trūkst. Bet varbūt līdz maģistrālajam gāzes vadam nav nemaz tik tālu un ar nelielu palīdzību to var aizvilkt arī līdz jūsu mājai!?
13. Sabiedriskās iestādes
Mazajiem rīdziniekiem plāns paredz jaunas skolas Dreiliņos un Zolitūdē, kā arī bērnudārzus Juglā, Teikā, Centra rajonā, Āgenskalnā un Ziepniekkalnā. Jau pavisam drīz Skanstes ielā tiks uzcelta hokeja halle. Kultūras dzīve koncentrēsies Pārdaugavā: uz AB dambja — pavisam netālu no jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas — būs koncertzāle, bet Andrejsalā — laikmetīgās mākslas muzejs.
14. Publiskās tualetes
Plāns paredz, ka ir nepieciešams veidot atsevišķu publisko tualešu shēmu, izstrādājot speciālu dokumentu. Šajā gadījumā attīstības plāns nav tik detalizēts, lai noteiktu publisko tualešu atrašanās vietas.
15. Azartspēles
Attīstības plāns pašreiz nosaka, ka dzīvojamos rajonos un ēkās aizliegta spēļu zāļu izvietošana, izņemot 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās. Azartspēļu zāles būs atļauts izvietot plānotajos jaunajos pilsētas attīstības centros: Spilves teritorijā, teritorijā starp Mežaparku un Čiekurkalnu un Lucavsalā.

Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna galīgo redakciju

Izstrādājot Rīgas vēsturiskā centra (RVC) plāna galīgo redakciju, tika ņemti vērā gan iedzīvotāju, gan speciālistu ierosinājumi. Galīgās redakcijas tapšanas laikā notikušas 8 sanāksmes ar dažādu speciālistu iesaisti, kurās izdiskutēti dažādi aktuālie jautājumi un meklēts kompromiss starp viedokļiem.
Šajā Rīgas vēsturiskā centra plāna redakcijā ir izvērsta transporta sistēmas shēma RVC teritorijā, t.sk. ielu tīkla attīstība, sabiedriskā transporta shēma un autostāvvietu shēma, kas iet kopsolī ar visas Rīgas transporta sistēmas attīstību.
Jāatzīmē, ka darbs tika balstīts uz daudziem plašiem pētījumiem, kuros izvērtēta esošā situācija un meklēti risinājumi.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna apspriešana beigsies 29.decembrī. Šajā laikā būs saņemti gan iedzīvotāju gan speciālistu atzinumi, šis materiāls tiks nodots izvērtēšanai arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) un tālāk virzīts uz apstiprināšanu Rīgas domē februāra otrajā pusē.
Bet, tā kā plānojumi ir skatāmi kopā, Rīgas attīstības plāna izstrādes gaitā varētu parādīties kādas korekcijas arī Rīgas vēsturiskā centra plānā, jo plāns ir kā dzīvs organisms, kas piemērojas laika prasībām un pilsētas aktualitātēm.
Rīgas attīstības plāna pirmā redakcija ir atvērta priekšlikumiem, jo šis ir pirmais variants, kur tiek sintezētas speciālistu, dažādu interešu grupu un iedzīvotāju vēlmes, kas tika izteiktas gan “Es daru Rīgu” kampaņas, gan speciālistu veikto pētījumu laikā (ir veikti demogrāfijas, mājokļa, ekonomiskās situācijas un citi pētījumi).

Komentāri par RVC plāna ietvaros risinātajiem jautājumiem un VKPAI izteiktajām bažām:

1. VKPAI izteiktās bažas par publisko ārtelpu un zaļo teritoriju apbūvēšanu un šī jautājuma risinājumu RVC SAP plāna ietvaros
RVC SAP ietvaros tieši pretēji ļoti daudz tiek runāts par publisko ārtelpu labiekārtošanu, veidojot jaunas apzaļumotas teritorijas kvartālu iekšpusē, piemēram, Brīvības–Tallinas–Tērbatas–Artilērijas ielu rajonā; Tallinas–Brīvības–Palīdzības–Miera ielu rajonā.
Plānā paredzētas arī īpašu apstādījumu grupas ap sabiedriskām vietām kā skolas, slimnīcas, Kongresu nams, kas iepriekš nav bijis.
Ir izveidotas speciālas detalizētas parku un skvēru pases, kurā aprakstīti to uzturēšanas un apzaļumošanas jautājumi.
Veikts speciāls pētījums par vērtīgiem un saglabājamiem kokiem Rīgas pilsētā.
Plāns paredz atjaunot apbūvi vairākās šobrīd neapbūvētās vietās RVC teritorijā, jo vēsturiski tur ir bijusi apbūve, kas cietusi bombardēšanas laikā, piemēram Kungu–Mārstaļu–Peldu–Minstērijas ielu rajons, Dzirnavu ielas atsevišķi kvartāli.
2. VKPAI izteikusi bažas par ūdenstilpņu malu apdraudētību
Nepamatoti, jo plānā tieši pretēji ir akcentēts, ka visas ūdenstilpņu malas ir jāatstāj publiski izmantojamas (kanālmalas, Daugavmala).
3. Kultūrvēsturisko ēku nojaukšana
Plāna ietvaros nav paredzēta nevienas kultūrvēsturiskas ēkas nojaukšana. Tieši pretēji – plāns piedāvā visu kultūrvēsturisko apbūvi skatīt ar lielu detalizācijas pakāpi, tiek dota vēsturisko ēku klasifikācija un izmantošanas vai saglabāšanas pakāpe.
Kā nojaukšanai ieteiktās ēkas ir ieteiktas tikai mazvērtīgā apbūve, piemēram, šķūnīši, garāžas, kuru vietā varētu parādīties jaunas zaļas teritorijas
4. VKPAI bažas par jaunu lielveikalu celtniecību RVC
Plānā ir iestrādāta norma, kas nosaka, ka jaunu lielveikalu celtniecība RVC nav paredzēta!
5. Jaunu autostāvvietu radīšana RVC teritorijā un papildu transporta piesaistīšana vecpilsētai
Lai novērstu automašīnu pieplūdumu centrā, RVC SAP plāna esošajā redakcijā ir paredzēti tikai 30% no teorētiski nepieciešamā autostāvvietu skaita.
Tiek akcentēta sabiedriskā transporta maksimāla izmantošana un tā sauktās park&ride sistēmas ieviešana Rīgā, kad automašīnas tiek atstātas, iebraucot Rīgā. Šis jautājums tiek detalizēti risināts arī jaunā Pilsētas attīstības plāna transporta sistēmas ietvaros.
6. VKPAI bažas par investoru interešu dominanci pār sabiedrības interesēm plāna ietvaros
Dambja k-gs ir labi informēts un piedalījies vairākās kopīgās sanāksmēs, kurās tika apspriesti RVC SAP pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi, tajā skaitā arī investoru priekšlikumi, no kuriem liela daļa, izvērtējot pilsētas prioritātes, tā arī netika iestrādāti plānā un tieši pretēji varētu radīt atsevišķu to iesniedzēju neapmierinātību.
7. Ķīpsalas, Andrejsalas, Lucavsalas nepārdomāta (pēc VKPAI viedokļa) izmantošana
Ķīpsalas attīstības vīzija: vairāku gadu darba rezultāts nosaka šīs teritorijas attīstības virzienus, un, ņemot vērā plašo rezonansi, diskusijas, arhitektu plenērus un sabiedriskās apspriešanas, būtu nekorekti to nosaukt par “nepārdomātu scenāriju”.
Lucavsla un Andrejsala ir pilsētai svarīgas teritorijas, kuru attīstības jautājumi vēl tiek risināti kopējā pilsētas plāna ietvaros. Tiek plānots decembrī organizēt arī starptautisku konkursu par Lucavsalas attīstību, tā ka vēl ir ļoti pāragri izdarīt secinājumus par to, cik apdraudēta vai neapdraudēta būs šī perspektīva.

RD Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa