Par jaunā Rīgas attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra plāna sabiedrisko apspriešanu
Ar vakardienu, 7.decembri, tiek
izsludināta Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006.–2018.gadam
pirmās redakcijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un
attīstības plāna galīgās redakcijas sabiedriskā
apspriešana.
Kopumā Rīgas attīstības plāna 2006.–2018.gadam pirmās redakcijas
sabiedriskā apspriešana ilgs astoņas nedēļas, bet Rīgas
vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna galīgās
redakcijas sabiedriskā apspriešana – trīs nedēļas, kuru laikā
tiks pieņemtas iedzīvotāju atsauksmes. Šajā laikā ir paredzētas
arī tikšanās ar iedzīvotājiem izpilddirekcijās, apaļo galdu
diskusijas un citi pasākumi.
Abu plānojumu redakcijas būs apskatāmas Rātsnama 1.stāvā
vestibilā līdz nākamā gada 1.februārim.
Plānojumu tekstuālais un kartogrāfiskais materiāls būs pieejams
arī elektroniski Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā
www.rdpad.lv vai www.riga.lv/rap.
Lai dotu iespēju iedzīvotājiem vairāk uzzināt par viņus
interesējošiem jautājumiem, katru otrdienu no plkst.14 līdz 18
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sniegs
konsultācijas par izstrādātajiem plānojumiem.
Turpat Rātsnama vestibilā būs iespējams aizpildīt anketas, paužot
savu attieksmi vai priekšlikumus par plānojumiem.
Sagatavotas atbildes arī uz populārākajiem iedzīvotāju
jautājumiem, kas tika uzdoti akcijas “Es daru Rīgu”
ietvaros.
Iedzīvotājiem būs pieejami arī dažādi informatīvie materiāli, kas
paskaidros izstrādāto plānojumu pamatnostādnes un to, kādā veidā
iedzīvotāju viedoklis ir iestrādāts plānojumos.
Abi plānojumi ir piedāvāti sabiedrības izvērtējumam vienlaikus,
jo vēsturiskais centrs nav skatāms atrauti no kopējā Rīgas
attīstības scenārija.
Par Rīgas
pilsētas attīstības plāna
2006.–2018.gadam pirmo redakciju
Dialogs par pilsētas attīstību
nākamajiem 20 gadiem tika sākts jau kampaņas ”Es daru Rīgu”
ietvaros, kuras rezultātā tika saņemts vairāk nekā 12000
rīdzinieku atsauksmju, kas ņemtas vērā, izstrādājot jaunā
Pilsētas attīstības plāna 2006.–2018.gadam pirmo redakciju.
Jāatzīmē, ka visa pilsētas plānošana balstās uz stratēģiju, kas
nosaka galvenās pilsētas attīstības prioritātes un ejamos ceļus,
principus, un teritorijas plānojums ir kā instruments stratēģijas
ideju īstenošanai.
Pilsētas attīstības stratēģijas vadlīnijas, kas ir iestrādātas
teritorijas plānojumā, saistās ar pilsētas strukturālo
decentralizāciju, t.i., vairāku apakšcentru veidošanos un
daudzfunkcionālo vietējo apkaimju attīstību.
Īpaša uzmanība veltīta arī izglītības sfērai, kurai jāveicina ne
tikai lietotājprasmju attīstība, bet arī analītiskā domāšanas
attīstība.
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrāde ir Rīgas domes
iniciatīva, jo esošā LR likumdošana to nepieprasa, bet mēs labi
apzināmies, ka nav iespējams plānot ne vēsturiskā centra, ne
visas Rīgas attīstību bez stratēģiskām ilgtermiņa nostādnēm. Mēs
redzam Rīgu kā Iespēju pilsētu ikvienam un tādēļ jo vairāk mēs
esam ieinteresēti, lai iedzīvotāji aktīvi piedalītos
sabiedriskajā apspriešanā.
Galvenie plāna ietvaros risinātie jautājumi:
1. Teritorijas pašreizējā
izmantošana
Rīga ir zaļa pilsēta. Vairāk nekā pusi Rīgas klāj dabas
teritorijas — parki, dabas liegumi, upes un ezeri. Rīgas problēma
— pa visu pilsētu izkliedētas bijušās rūpniecības teritorijas,
kas vairumā gadījumu netiek efektīvi izmantotas.
2. Ierosinātie attīstības priekšlikumi
Ko grib zemes īpašnieki Rīgā? Celt savrupmājas Rīgas ūdeņu
krastos. Būvēt augstas dzīvokļu un biroju ēkas maģistrālo ielu
tuvumā. Izmantot zemi savu ēku iekšpagalmos. Lai īstenotu savas
ieceres, apmēram 300 Rīgas iedzīvotāju un uzņēmumu Pilsētas
attīstības departamentam lūguši mainīt sava īpašuma izmantošanas
iespējas.
3. Aizsargjoslu un sarkano līniju plāns
Rīgas teritorija ir plaša, taču ne visur iespējama būvniecība.
Ūdens teritorijas un dabas liegumi, kapsētas, dzelzceļš — tie ir
īpaši pilsētvides elementi, kuru tuvāko apkārtni no apbūves
aizsargā speciālas joslas. Aizsargjoslu uzdevums ir panākt, lai
ikviens var piekļūt sabiedriski nozīmīgām vietām un
infrastruktūras izmantošana pilsētā būtu droša.
4. Teritorijas atļautā izmantošana
Rīgā un jo sevišķi pilsētas centrālajā daļā būs mazāk rūpniecisko
teritoriju. Ostas teritorija virzīsies tuvāk jūrai, tādā veidā
Rīgai iegūstot vērtīgas zemes pilsētas centrā. Rīdziniekiem vairs
nebūs jādzīvo tik cieši, kā pašlaik. Buļļupē, Dārziņos,
Dreiliņos, Rumbulā un daudz kur citur attīstīsies jauni
daudzdzīvokļu namu rajoni. Jaunas teritorijas tiks atvēlētas arī
jaunai mazstāvu apbūvei, lai veicinātu vienģimenes māju
celtniecību pilsētā.
5. Ielu tīkls
Cik ātri varēs izbraukt cauri pilsētai? Rīgas ietvaros jebkuru
vietu varēs sasniegt 45 minūšu laikā. Kā mēs to panāksim? Ātrai
Rīgas caurbraukšanai visapkārt pilsētas centrālajai daļai vedīs
lielceļi. Bet, lai bez sastrēgumiem nokļūtu no viena pilsētas
gala uz otru, cauri pilsētai tiks izbūvētas jaunas maģistrāles —
īpaši ātras ielas bez kreisajiem pagriezieniem un ātrumu vismaz
70km/h.
6. Autonovietnes
Dzelzceļa stacijās, tramvaja galapunktos un pie pilsētas robežām
tiks izveidoti speciāli pārsēšanās mezgli, kur novietot auto, lai
tālāk brauktu ar sabiedrisko transportu. Transporta problēmu
risināšanai centrā tiks aktīvi izmantota stāvvietu cenu
politika.
7. Sabiedriskais transports
Rīga būs tramvaju pilsēta. Ātrgaitas zemo grīdu tramvaji kursēs
uz visiem lielākajiem dzīvojamiem rajoniem. Būs arī jauni
maršruti — uz Pļavniekiem, Purvciemu, Ziepniekkalnu un,
iespējams, pat lidostu “Rīga”. Tur, kur nevarēs aizbraukt ar
tramvaju, kursēs trolejbusi un autobusi. Tikpat labi uz mājām
Doles salā, Baltezerā vai pie Lielupes ietekas jūrā varēs nokļūt
ar kuģīti.
8. Dabas pamatnes
Rīgas dabas teritorijas ir ļoti daudzveidīgas pēc sava rakstura,
funkcijām un labiekārtojuma kvalitātes. Dabas teritoriju sistēma
tiks veidota tā, lai publiski pieejamas dabas teritorijas atpūtas
un sporta vajadzībām Rīgā atrastos ne vairāk kā 15–20 minūšu
gājiena robežās no savas dzīvesvietas. Papildus esošajiem parkiem
un apstādījumiem tiks veidoti jauni parki un skvēri Bolderājā,
Dzirciemā, Lucavsalā, Ķīpsalā un citās vietās.
9. Degradētās teritorijas
Degradētās teritorijās agrāk lielākoties bijušas rūpnīcas, kas
tagad beigušas savu darbību. Neizmantotie grausti traucē
apkārtnes iedzīvotājiem un mazina blakus īpašumu vērtību, tāpēc
Rīgas dome īpaši veicinās šādu degradēto teritoriju attīstību un
izmantošanu citiem mērķiem, piemēram, iedzīvotāju atpūtai.
10. Kultūrvēsturiskās teritorijas
Kultūrvēsturiskās teritorijas ir īpaši vērtīga Rīgas sastāvdaļa,
tāpēc dome arī turpmāk centīsies saglabāt to autentiskumu,
nosakot īpašus noteikumus būvniecībai šajās teritorijās.
11. Plānojuma struktūra
Pašlaik aktīvā Rīgas dzīve norisinās pilsētas vēsturiskajā
centrā, bet pārējās apkaimes kļuvušas par pilsētas guļamrajoniem.
Pilsētas attīstības plāns paredz, ka guļamrajoni kļūs par
patstāvīgiem pilsētas apakšcentriem, kur dzīve būs tikpat rosīga
kā vēsturiskajā centrā. Apakšcentros atvērs kultūras iestādes un
varēs saņemt visdažādākos, arī domes, pakalpojumus. Laika gaitā
tiks celti jauni centri Spilvē, Lucavsalā, Rumbulā, Skanstes
ielas rajonā un citur.
12. Inženierkomunikācijas
Gāzes vadi, ūdensapgāde un elektrotīkli — neredzamā Rīga, kuru
pamanām tikai tad, ja kaut kā trūkst. Bet varbūt līdz
maģistrālajam gāzes vadam nav nemaz tik tālu un ar nelielu
palīdzību to var aizvilkt arī līdz jūsu mājai!?
13. Sabiedriskās iestādes
Mazajiem rīdziniekiem plāns paredz jaunas skolas Dreiliņos un
Zolitūdē, kā arī bērnudārzus Juglā, Teikā, Centra rajonā,
Āgenskalnā un Ziepniekkalnā. Jau pavisam drīz Skanstes ielā tiks
uzcelta hokeja halle. Kultūras dzīve koncentrēsies Pārdaugavā: uz
AB dambja — pavisam netālu no jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas
— būs koncertzāle, bet Andrejsalā — laikmetīgās mākslas
muzejs.
14. Publiskās tualetes
Plāns paredz, ka ir nepieciešams veidot atsevišķu publisko
tualešu shēmu, izstrādājot speciālu dokumentu. Šajā gadījumā
attīstības plāns nav tik detalizēts, lai noteiktu publisko
tualešu atrašanās vietas.
15. Azartspēles
Attīstības plāns pašreiz nosaka, ka dzīvojamos rajonos un ēkās
aizliegta spēļu zāļu izvietošana, izņemot 4 un 5 zvaigžņu
viesnīcās. Azartspēļu zāles būs atļauts izvietot plānotajos
jaunajos pilsētas attīstības centros: Spilves teritorijā,
teritorijā starp Mežaparku un Čiekurkalnu un Lucavsalā.
Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna galīgo redakciju
Izstrādājot Rīgas vēsturiskā
centra (RVC) plāna galīgo redakciju, tika ņemti vērā gan
iedzīvotāju, gan speciālistu ierosinājumi. Galīgās redakcijas
tapšanas laikā notikušas 8 sanāksmes ar dažādu speciālistu
iesaisti, kurās izdiskutēti dažādi aktuālie jautājumi un meklēts
kompromiss starp viedokļiem.
Šajā Rīgas vēsturiskā centra plāna redakcijā ir izvērsta
transporta sistēmas shēma RVC teritorijā, t.sk. ielu tīkla
attīstība, sabiedriskā transporta shēma un autostāvvietu shēma,
kas iet kopsolī ar visas Rīgas transporta sistēmas
attīstību.
Jāatzīmē, ka darbs tika balstīts uz daudziem plašiem pētījumiem,
kuros izvērtēta esošā situācija un meklēti risinājumi.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna
apspriešana beigsies 29.decembrī. Šajā laikā būs saņemti gan
iedzīvotāju gan speciālistu atzinumi, šis materiāls tiks nodots
izvērtēšanai arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijai (VKPAI) un tālāk virzīts uz apstiprināšanu Rīgas domē
februāra otrajā pusē.
Bet, tā kā plānojumi ir skatāmi kopā, Rīgas attīstības plāna
izstrādes gaitā varētu parādīties kādas korekcijas arī Rīgas
vēsturiskā centra plānā, jo plāns ir kā dzīvs organisms, kas
piemērojas laika prasībām un pilsētas aktualitātēm.
Rīgas attīstības plāna pirmā redakcija ir atvērta priekšlikumiem,
jo šis ir pirmais variants, kur tiek sintezētas speciālistu,
dažādu interešu grupu un iedzīvotāju vēlmes, kas tika izteiktas
gan “Es daru Rīgu” kampaņas, gan speciālistu veikto pētījumu
laikā (ir veikti demogrāfijas, mājokļa, ekonomiskās situācijas un
citi pētījumi).
Komentāri par RVC plāna ietvaros risinātajiem jautājumiem un VKPAI izteiktajām bažām:
1. VKPAI izteiktās bažas par
publisko ārtelpu un zaļo teritoriju apbūvēšanu un šī jautājuma
risinājumu RVC SAP plāna ietvaros
RVC SAP ietvaros tieši pretēji ļoti daudz tiek runāts par
publisko ārtelpu labiekārtošanu, veidojot jaunas apzaļumotas
teritorijas kvartālu iekšpusē, piemēram,
Brīvības–Tallinas–Tērbatas–Artilērijas ielu rajonā;
Tallinas–Brīvības–Palīdzības–Miera ielu rajonā.
Plānā paredzētas arī īpašu apstādījumu grupas ap sabiedriskām
vietām kā skolas, slimnīcas, Kongresu nams, kas iepriekš nav
bijis.
Ir izveidotas speciālas detalizētas parku un skvēru pases, kurā
aprakstīti to uzturēšanas un apzaļumošanas jautājumi.
Veikts speciāls pētījums par vērtīgiem un saglabājamiem kokiem
Rīgas pilsētā.
Plāns paredz atjaunot apbūvi vairākās šobrīd neapbūvētās vietās
RVC teritorijā, jo vēsturiski tur ir bijusi apbūve, kas cietusi
bombardēšanas laikā, piemēram Kungu–Mārstaļu–Peldu–Minstērijas
ielu rajons, Dzirnavu ielas atsevišķi kvartāli.
2. VKPAI izteikusi bažas par ūdenstilpņu malu
apdraudētību
Nepamatoti, jo plānā tieši pretēji ir akcentēts, ka visas
ūdenstilpņu malas ir jāatstāj publiski izmantojamas (kanālmalas,
Daugavmala).
3. Kultūrvēsturisko ēku nojaukšana
Plāna ietvaros nav paredzēta nevienas kultūrvēsturiskas ēkas
nojaukšana. Tieši pretēji – plāns piedāvā visu kultūrvēsturisko
apbūvi skatīt ar lielu detalizācijas pakāpi, tiek dota vēsturisko
ēku klasifikācija un izmantošanas vai saglabāšanas pakāpe.
Kā nojaukšanai ieteiktās ēkas ir ieteiktas tikai mazvērtīgā
apbūve, piemēram, šķūnīši, garāžas, kuru vietā varētu parādīties
jaunas zaļas teritorijas
4. VKPAI bažas par jaunu lielveikalu celtniecību RVC
Plānā ir iestrādāta norma, kas nosaka, ka jaunu lielveikalu
celtniecība RVC nav paredzēta!
5. Jaunu autostāvvietu radīšana RVC teritorijā un papildu
transporta piesaistīšana vecpilsētai
Lai novērstu automašīnu pieplūdumu centrā, RVC SAP plāna esošajā
redakcijā ir paredzēti tikai 30% no teorētiski nepieciešamā
autostāvvietu skaita.
Tiek akcentēta sabiedriskā transporta maksimāla izmantošana un tā
sauktās park&ride sistēmas ieviešana Rīgā, kad automašīnas
tiek atstātas, iebraucot Rīgā. Šis jautājums tiek detalizēti
risināts arī jaunā Pilsētas attīstības plāna transporta sistēmas
ietvaros.
6. VKPAI bažas par investoru interešu dominanci pār
sabiedrības interesēm plāna ietvaros
Dambja k-gs ir labi informēts un piedalījies vairākās kopīgās
sanāksmēs, kurās tika apspriesti RVC SAP pirmās redakcijas
sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi, tajā
skaitā arī investoru priekšlikumi, no kuriem liela daļa,
izvērtējot pilsētas prioritātes, tā arī netika iestrādāti plānā
un tieši pretēji varētu radīt atsevišķu to iesniedzēju
neapmierinātību.
7. Ķīpsalas, Andrejsalas, Lucavsalas nepārdomāta (pēc VKPAI
viedokļa) izmantošana
Ķīpsalas attīstības vīzija: vairāku gadu darba rezultāts nosaka
šīs teritorijas attīstības virzienus, un, ņemot vērā plašo
rezonansi, diskusijas, arhitektu plenērus un sabiedriskās
apspriešanas, būtu nekorekti to nosaukt par “nepārdomātu
scenāriju”.
Lucavsla un Andrejsala ir pilsētai svarīgas teritorijas, kuru
attīstības jautājumi vēl tiek risināti kopējā pilsētas plāna
ietvaros. Tiek plānots decembrī organizēt arī starptautisku
konkursu par Lucavsalas attīstību, tā ka vēl ir ļoti pāragri
izdarīt secinājumus par to, cik apdraudēta vai neapdraudēta būs
šī perspektīva.
RD Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa