Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”.
Grozījumi nosaka, ka naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā teritorijā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, naudas sodus par šo kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu, kā arī ar šiem kultūras pieminekļiem saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita valsts vai pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumos.
Pieņemti noteikumi “Par Baltijas Ministru padomes Vecāko amatpersonu komiteju un īpašu uzdevumu grupu nolikumu”.
Noteikumi paredz, ka Baltijas Ministru padomes Vecāko amatpersonu komiteju un īpašu uzdevumu grupu nolikuma projekts ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts.
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, kas darbojas saskaņā ar savu nolikumu. Lai pielāgotu institūcijas darbību jaunajiem apstākļiem pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, BMP nolikums tika grozīts un jaunais nolikums apstiprināts 2003.gada 28.novembrī. Viena no BMP darbības sastāvdaļām ir Vecāko amatpersonu komitejas (VAK), kuru darbību regulē attiecīgs nolikums. Līdz ar jauno BMP nolikumu radās nepieciešamība izstrādāt arī jaunu Vecāko amatpersonu komiteju nolikumu.
Baltijas valstu pārstāvju konsultācijās tika nolemts optimizēt Vecāko amatpersonu komiteju struktūru, izvērtējot nepieciešamību pēc Baltijas valstu institucionalizētas sadarbības katrā no jomām pēc iestāšanās ES. No agrākajām 18 komitejām turpmāk darbosies piecas – Aizsardzības, Enerģētikas, Vides, Iekšlietu un Transporta un sakaru komiteja, turklāt tiek paredzēta iespēja veidot īpašu uzdevumu grupas konkrētu jautājumu risināšanai.
VAK nolikums ir saskaņots BMP Sadarbības padomē (ārlietu ministru līmenī) un principā tika atbalstīts Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanās laikā Rīgā 2004.gada 4.oktobrī. Par nolikuma spēkā stāšanās datumu tika noteikts 2005.gada 1.janvāris, kad Baltijas Ministru padomē mainās prezidējošā valsts.
Pieņemts rīkojums “Par darba grupu kārtējā nacionālā ziņojuma par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984.gada 10.decembra Konvencijas pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu izpildi un informatīvā ziņojuma par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas 2003.gada 6.novembra noslēguma secinājumos iekļauto ieteikumu par personas tiesībām brīvības atņemšanas vietās īstenošanu Latvijas Republikā sagatavošanai”.
Par darba grupas vadītāju iecelta Inga Reine – Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, darba grupā darbosies pārstāvji no Aizsardzības; Ārlietu; Bērnu un ģimenes lietu; Iekšlietu; Izglītības un zinātnes; Labklājības; Tieslietu, Veselības ministrijas un Ģenerālprokuratūras.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1984.gada 10.decembra Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu (Konvencija) Latvijai ir saistoša kopš 1992.gada 14.maija. Latvijas Republikas sākotnējais ziņojums par Konvencijas izpildi tika iesniegts ANO 2002.gadā un aizstāvēts 2003.gadā. 2004.gadā ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja (Komiteja) publicēja secinājumus un ieteikumus par Latvijas iesniegto sākotnējo ziņojumu, kurā noteica arī Latvijas kārtējā ziņojuma iesniegšanas termiņu – 2005.gada 13.maiju. 2004.gada 3.novembrī LR pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ženēvā iesniedza Komitejā pieprasīto papildinformāciju.
Darba grupai uzdots sagatavot un ārlietu ministram līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā kārtējo nacionālo ziņojumu un informatīvo ziņojumu, kurā ietverts situācijas izklāsts un priekšlikumi par iespējamiem risinājuma variantiem.
Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, kārtējā nacionālā ziņojuma un informatīvā ziņojuma sagatavošanai ir tiesīgs pieaicināt darba grupā citus speciālistus un ekspertus, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem pieprasīt no citām valsts un pašvaldību institūcijām nepieciešamo informāciju.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā pārvadātājs nodod tā rīcībā esošos resursus dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma, un kārtība, kādā pārvadātājam atlīdzina resursu vērtību”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā pārvadātājs nodod tā rīcībā esošos resursusdzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma, un kārtību, kādā pārvadātājam atlīdzina nodoto resursu vērtību.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības pieprasīt no pārvadātāja un iesaistīt dzelzceļa satiksmes atjaunošanā pēc negadījuma šādus resursus: avārijas seku likvidēšanai nepieciešamo tehniku un ekipējumu (piemēram, lokomotīves, ritošo sastāvu pasažieru pārvadāšanai (vilcienus, vagonus), kravas vagonus, dzelzceļa celtņus, autoceltņus); avārijas un glābšanas spēkus; bīstamo kravu neitralizācijas līdzekļus.
Pārvadātājs reizi gadā līdz 15.decembrim iesniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izziņu par pārvadātāja īpašumā (tiesiskajā valdījumā) esošajiem resursiem, kas var tikt izmantoti dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma. Izziņā norāda: informāciju par pārvadātāju – pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, tālruņa numurs; informāciju par resursiem – veids, nosaukums, tips, mērvienība, daudzums.
Resursus, kas nepieciešami dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma, pārvadātājs nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam nekavējoties pēc tā rakstiska vai mutiska pieprasījuma saņemšanas. Pieprasījumā iekļauj informāciju par dzelzceļa satiksmes negadījuma raksturu un resursiem, kas pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieskata ir vispiemērotākie dzelzceļa satiksmes atjaunošanai, kā arī informāciju par pieprasītās palīdzības sniegšanas veidu, apjomu un termiņiem.
Lai saņemtu atlīdzību par izdevumiem, pārvadātājs divu nedēļu laikā pēc dzelzceļa satiksmes atjaunošanas darbu pabeigšanas iesniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam rakstisku iesniegumu izdevumu atlīdzināšanai par resursu izmantošanu dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izskata to un pieņem lēmumu par izdevumu atlīdzināšanu. Ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam pēc iesnieguma saņemšanas ir nepieciešama papildu informācija, tas var pieprasīt attiecīgo informāciju no atlīdzības pieprasītāja mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par savu lēmumu rakstiski informē pārvadātāju. Ja pārvadātāja iesniegumā minētā prasība tiek apmierināta daļēji, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par to informē rakstiski, norādot pamatojumu. Ja pārvadātāju neapmierina minētais dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja lēmums, pārvadātājs var celt prasību tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pieņemts rīkojums “Par materiālo pabalstu Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas”.
Rīkojums paredz Finanšu ministrijai no budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Vides ministrijai 6826,5 latus, ko paredzēts pārskaitīt Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijai, lai izmaksātu materiālo pabalstu Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas.
Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijai uzdots izmaksāt materiālo pabalstu no Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fonda šādām personām: Vladimiram Voroņežskim (dzimis 1924.gada 2.oktobrī) – 2160 latu; Anatolijam Grišinam (dzimis 1924.gada 12.aprīlī) – 1440 latu; Konstantīnam Surkovam (dzimis 1930.gada 15.augustā) – 2160 latu; Ņinai Pušenko (dzimusi 1935.gada 27.septembrī) – 1200 latu.