Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 2. decembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Pietkevičs
(Tautas partijas frakcija):

Man tiešām ir patiess prieks par to, ka šodien, Saeimas plenārsēdes sākumā septiņdesmit pieciem jeb trim ceturtdaļām Saeimas deputātu balsojot “par”, tika apstiprināts Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja un Saeimas deputāta Aigara Kalvīša izveidotais Ministru kabinets, kurā apvienojušās četras labējās Saeimas partijas. Tas tiešām ir nozīmīgs brīdis, jo šī varētu kļūt par valdību, kurai ir visi priekšnoteikumi, lai tā strādātu ilgi un ražīgi un padarītu daudzus darbus, kas līdz šim nav risināti, bet ir aktuāli, piemēram, veselības aprūpes problēmas, Latvijas konkurētspējas kritums pasaulē, kā arī cīņa pret inflāciju. Es ticu, ka jaunā valdība var un ir spējīga risināt visas šīs problēmas, jo tai ir ļoti spēcīgs ministru sastāvs un plašs un pārliecinošs atbalsts Saeimā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt paveikti daudzi labi darbi.
No pārējiem Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem vēlos pievērst uzmanību tam, ka Latvijas Republikas Saeimā ir iesniegts paziņojums par situāciju Ukrainā saistībā ar prezidenta vēlēšanām. Lēmuma projekta sagatavošanai tas ir nodots Ārlietu komisijai, lai to izskatītu un akceptētu nākamajā plenārsēdē. Līdz ar to arī Latvija kā demokrātiska un parlamentāra valsts izsaka savu viedokli par notikušajām prezidenta vēlēšanām Ukrainā un piekrīt EDSO un Eiropas Savienības viedoklim, ka pašreizējie vēlēšanu rezultāti nevar tikt atzīti par spēkā esošiem un izveidojusies situācija jārisina ar demokrātiskām metodēm un normām, nepiemērojot spēku vai vardarbību.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien mums atkal ir jauna valdība. Tajā strādās arī Zaļo un Zemnieku savienība, turpinot vadīt tās pašas sfēras, ko iepriekšējās divās valdībās– labklājības, vides un zemkopības nozares. Mēs esam gandarīti, ka šajos amatos ir mūsu iepriekšējie ministri, jo cilvēki gaida pēctecību, prognozējamību un politiķu solījumu reālu izpildi. Un mēs– Zaļo un Zemnieku savienība– apsolām, ka iepriekš dotie solījumi mūsu vadītajās sfērās tiks pildīti. Tie ir konkrēti jautājumi– par pensiju indeksāciju, pabalstiem un vides sakārtošanu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu nodrošināšanu mūsu Latvijas lauksaimniekiem. Šīs ir lietas, par kurām mēs iestājāmies iepriekšējā valdībā un turpināsim to darīt arī nākotnē.
Mēs esam gandarīti, ka valdības deklarācijā ir ietverta mūsu politiskā nostādne par brīvprātības principu saistībā ar teritoriālo reformu, veidojot jaunus novadus. Mūsu darbs perspektīvā būs vērsts uz to, lai pašvaldības laukos, pilsētās, mazpilsētās un novados saņemtu investīcijas jaunām sporta hallēm, skolām, ceļu sakārtošanai un tā tālāk. Tas ir tas, ko esam solījuši saviem vēlētājiem un ko arī pildīsim.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien Tautas saskaņas partijas deputāti balsoja pret jaunās valdības apstiprināšanu. Mēs uzskatām, ka valdības veidošanas process bija ļoti haotisks, jo Tautas partijas un partijas “Jaunais laiks” politiķi ļoti bieži mainīja paziņojumus par saviem partneriem.
Valdības veidošanas process mums atgādināja Austrumu tirgu– jo skaļāk bļausi, jo vairāk dabūsi. Vienā brīdī Kalvītis apvainoja “Jaunā laika” priekšsēdētāju Einaru Repši, ka tas nemāk uzvesties ārvalstu vizīšu laikā, kāpelējot pa vēstniecību jumtiem, savukārt jau pēc četrām stundām piekrita viņa deleģēšanai savā valdībā. Bet “Jaunā laika” līderis vēl pirms divām dienām apgalvoja, ka Kalvītis ir neprognozējams, pēkšņi paziņojot par Einara Repšes un Tautas partijas biedra Andra Šķēles iekļaušanu valdības sastāvā. Tāpēc mums īsti nav skaidrs, ko tad patiesībā šie politiķi domā. Mēs uzskatām, ka valdības veidošanas process ir amorāls un tā saucamie labējie politiķi nedomā par tautu, bet gan cīnās par naudu un amatiem.
Runājot par šodien skatītajiem likumprojektiem, vēlos pievērst uzmanību tikai vienam. Ar Tautas saskaņas partijas atbalstu otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par policiju”, kas paredz tiesības policijas darbiniekiem apvienoties arodbiedrībās. Tādējādi policistiem būs iespējas aizstāvēt un pārstāvēt savas intereses. Šis grozījums pilnībā atbilst cilvēktiesību koncepcijai, kuru Tautas saskaņas partija, protams, respektē.

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimā tika apstiprināta jauna valdība, kurā pārstāvēta arī partija “Jaunais laiks”. Lēmuma pieņemšana par dalību tajā nebija viegla. Partijā par to bija dziļas un garas debates. Tomēr mēs sev atgādinājām, ka esam ievēlēti, lai strādātu Latvijas iedzīvotāju un valsts labā, padarot valsts darbu caurspīdīgāku, godīgāku un profesionālāku, samazinot korupciju. Savās iekšējās diskusijās mēs nonācām pie secinājuma, ka, lai sekmētu mūsu mērķu sasniegšanu, mums ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā– jābūt valdībā. Tādēļ arī tika nolemts iekļauties Ministru prezidenta Aigara Kalvīša veidotās valdības sastāvā, deleģējot savus labākos cilvēkus ministru posteņiem. Mēs esam valdībā, lai godprātīgi strādātu par tiem mērķiem, kuru dēļ “Jaunais laiks” ir nācis politikā.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Pirmkārt, Saeima šodien apstiprināja jaunu valdību. Mūsu frakcija balsoja pret to, jo domājam, ka Latvijas tautas sociāli ekonomiskā situācija neuzlabosies.
Otrkārt, otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par policiju”. Frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums paredzēja tiesības policijas darbiniekiem apvienoties arodbiedrībās. Mūsu frakcija pret to neiebilst. Tomēr šodien valsts policija ir bruņots militārs formējums ar militārām pakāpēm, kas savus pienākumus pilda saskaņā ar reglamentu, statūtiem un pavēlēm. Pasaulē nav nevienas valsts, kurā militarizētās struktūrās ir arodbiedrības. Koncepcija par valsts policijas demilitarizāciju tika izstrādāta 1994.gadā bijušā iekšlietu ministra vietnieka Indrikova kunga vadībā. Tajā paredzēts, ka policija ir valsts civilā iestāde– tāda pati kā Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un citas. No tā izriet, ka policistam nebūs ne speciālas pakāpes, ne piemaksas par pakāpēm un dienestu kā jebkuram valsts ierēdnim. Tas ir konceptuāls jautājums, un to varētu izdarīt likumā paredzētajā kārtībā. Vispirms nepieciešama koncepcija, jauns policijas likums un Ministru kabineta noteikumi par Iekšlietu ministrijas struktūru darbinieku darba samaksu un sociālajām garantijām, kā arī valsts budžetā paredzēt pietiekošus līdzekļus jaunai sistēmai– paredzēt samaksu par darbu brīvdienās, svētkos, naktī u.c.
Piedāvāju vienu piemēru. Cilvēks pulksten 12.00 naktī zvana policijas iecirkņa inspektoram un saka: “Man mājās ieradies noziedznieks. Lūdzu, palīdziet!” Policijas inspektors atbild: “Ziniet, man darba laiks ir beidzies. Piezvaniet manam priekšniekam, sarunājiet, ka man par darbu naktī samaksās. Bet, ja nevarat saskaņot, tad zvaniet no rīta pulksten 9.00, kad sāksies jauna darba diena.” Es domāju, ka šāda situācija valsts policijā var izveidoties, līdzīgi kā tagad medicīnā. Mēs domājam ne tikai par policijas darbinieku sociālajām, bet arī dzīvības, veselības un drošības garantijām.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien 8.Saeima piedzīvoja trešās valdības apstiprināšanu. Mēs, tāpat kā visa sabiedrība, protams, vēlamies, lai šī būtu pēdējā valdības maiņa šīs Saeimas laikā. Uzskatām, ka Aigara Kalvīša valdībai ir iespēja nostrādāt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, jo tās pamatu veido divas lielākās labējās frakcijas– Tautas partija un “Jaunais laiks”. Jau no pirmās Induļa Emša valdības gāšanas dienas mēs aicinājām strādāt pie tā, lai šīs divas frakcijas vienotos, jo uzskatījām, ka tikai tas ir pamats stabilai un ilglaicīgai valdībai. Mēs pat pēdējā dienā aicinājām gan “Jauno laiku”, gan Tautas partiju ieklausīties vienam otrā un atrast kopīgu valodu. Tomēr tas, ka vienošanās tika panākta, protams, ir šo abu partiju vadītāju– Aigara Kalvīša un Einara Repšes– nopelns. Domājam, ka šāds kompromiss ir labāks, nekā nesamērīgi ilga sāncensība. Uzskatām, ka šī valdība būs labāka nekā Induļa Emša, jo vairs nevajadzēs balstīties uz PCTVL deputātu reizēm vienas, otras vai reizēm trešās daļas deputātu balsīm. Šī ir arī labākā iespējamā valdība, kāda varēja būt pēc Aigara Kalvīša nominēšanas Ministru prezidenta amatā, jo labāku variantu, kur faktiski ietvertas visas labējās frakcijas, mēs neredzējām. Vēl labāka valdība varēja būt tajā gadījumā, ja Valsts prezidente būtu uzticējusi to sastādīt Krišjānim Kariņam, un tad, iespējams, valdības sastāvs arī būtu mazliet citādāks. Tēvzemieši būs šīs valdības atbalstošā opozīcijas frakcija.
Mēs atbalstām valdību, kaut arī tajā nav neviena mūsu ministra, jo labi saprotam, ka valdība, kurā būtu piecas frakcijas– gandrīz visi Saeimas deputāti, būtu pārmērīgi plaša. Tik plaša valdība Latvijā nav vajadzīga, jo tā nevarētu nostrādāt līdz 8.Saeimas darba beigām. Uzskatām, ka šajā gadījumā esam rīkojušies pareizi. Domstarpības ar šīs valdības partneriem mums būs jautājumā par mazākumtautību konvenciju. Mēs uzskatām, ka ar tās ratificēšanu nevajag steigties. Jā, mēs pieļaujam diskusiju par minoritāšu jēdzienu, bet neesam solījuši šīs konvencijas ratifikāciju. Nebūtu saprātīgi, ja mēs prasītu sev amatu valdībā, jau iepriekš pasakot, ka konvenciju neatbalstīsim. Galu galā koalīcijas partneriem jābūt pietiekami solidāriem par to, ko tie lems.
Šonedēļ valdības veidošanas procesā– otrdien un trešdien– savu pozīciju neesam mainījuši. Acīmredzot ir radušās kādas neprecizitātes par to, ko mēs lēmām otrdienas vakarā. Mūsu partijas dome pēc visai interesantām debatēm lēma par atbalstu Kalvīša veidojamajai valdībai, nevis par mūsu ieiešanu tajā vai atbalstu izveidotajai valdībai, jo mēs pieļāvām iespēju, ka šī valdība pēdējā brīdī varētu būt arī tāda, kādu mēs atbalstīt nevaram. Galu galā “Jaunais laiks” paklausīja mūsu aicinājumam un šajā valdībā iekļāvās, tāpēc arī valdība bija atbalstāma. Tajā pašā laikā partijas dome bija lēmusi, ka valdei tiek piešķirtas tiesības nepieciešamības gadījumā deleģēt ministru vai ministrus valdībā. Ar to tika domāts, ka varētu būt arī tāds gadījums, ka šos ministrus deleģēt nevajag. Otrdienas rītā frakcijas valde izanalizēja visus “par” un “pret” un nonāca pie šāda secinājuma. Mēs atbalstām valdību neatkarīgi no mūsu ministriem tajā. Bet, vai valdība strādās līdz 8.Saeimas darba beigām, tas atkarīgs no “Jaunā laika” un Tautas partijas sadarbības; mazāk no tā, cik sekmīgi vai nesekmīgi strādās Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas deputāti. Ja kāda no šīm frakcijām tā vai cita iemesla dēļ darbu valdībā neturpinās, tad mēs valdību atbalstīsim arī turpmāk.
Grūtākie darbi, protams, vēl priekšā. Viens no tiem būs 2005.gada valsts budžeta pieņemšana. Lai to izdarītu, nepieciešamas būtiskas korekcijas, salīdzinot ar Induļa Emša valdības piedāvāto budžeta projektu, attiecībā uz veselības aprūpi, zinātnes finansējumu, denacionalizēto namu īrnieku reālu atbalstīšanu un vairākām citām būtiskām lietām. Mūsu frakcija balsos “par”, ja visi šie jautājumi tiks sekmīgi risināti. Uz to mēs arī ceram.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es pat nezinu, vai man jāapsveic vai jāizsaka līdzjūtība, bet šodien tika apstiprināta kārtējā jaunā valdība. Kā zināms, Latvijā valdības pie varas vidēji ir tikpat ilgi, kāds laiks nepieciešams bērna piedzimšanai. Un tad atkal tās mainās. Diemžēl pēdējos gados Latvijā, mūsuprāt, nav bijusi neviena valdība, par kuru nebūtu kauns balsot. Un arī tagad kārtējo reizi mēs vērojam netīras politiskas spēlītes valdības veidošanas procesā.
Sākumā Repše ir it kā cienīgs un uzticams partneris, pēc tam, kā teica Kalvīša kungs, Repše rāpo pa vēstniecības jumtu, bet tagad viņš atkal ir cienīgs saņemt aizsardzības ministra portfeli. To pašu mēs dzirdam par Šķēles kungu. Sākumā viņš ir tas, kurš it kā var novērst krīzi medicīnā, pēc tam viņš vērtējams kā kontraversiāla persona. Tātad šodien viņš valdībā nav. Sākumā tēvzemieši aicināja “Jauno laiku” pievienoties koalīcijai, bet pēc tam paši atsakās to darīt. Absurda teātris, par kuru visa tauta smejas! Daudzas, patiešām daudzas labas lietas ir ierakstītas valdības deklarācijā, bet koalīcijas līgums ļauj secināt, ka šie uzdevumi atkal netiks īstenoti. Kārtējo reizi tautai grib iesmērēt labēji konservatīvus politiskus ideālus, kuri Latvijā jau sen sevi ir diskreditējuši. Atkal mēs mēģinām saimniekot, dzīvot un politizēt tāpat kā 1934.gadā, taču mēs uzskatām, ka tas ir nekonstruktīvi un tas ir atavisms, pat bīstami mūsu valstij. Mūs uztrauc arī tas, ka Eiropas konstitūcijas projektu Saeima plāno ratificēt bez kaut kādas apspriešanas un tautas nobalsošanas. Mūs uztrauc arī tas, ka par Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizstāvību dokumentos nav ne runas. Bažas rada arī tas, ka ilgu laiku neviena partija negribēja uzņemties atbildību par sabiedrības integrācijas jomu. Tas nozīmē, ka nākamajai valdībai šis būs otršķirīgs jautājums. Tāpēc es uzskatu, ka mēs bijām spiesti balsot pret šo valdību, jo neviens ne domās, ne runās neuztraucas par tautu un tās akūto problēmu risināšanu– runā vienu, dara otru, bet domā trešo. Un galu galā tikai alkst pēc amatiem un finanšu līdzekļiem.
Un tomēr ticība vienmēr paliek. Novēlu labu veselību un sekmes!

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Sveicu visus pirmajā Adventē un ceru, ka ar cerībām tiks sagaidīti Kristus dzimšanas svētki– Ziemassvētki.
Bet vispirms noteikti jāatzīmē tas, ka šodien valstī atkal ir jauna valdība, kurā strādās arī Latvijas Pirmā partija. Latvijas Pirmajai partijai iepriekšējā valdībā bija seši ministri, kuri strādāja ļoti labi. Radzeviča kungam ļoti labi izdevās panākt to, ka 1.septembrī krievu skolās skolēni bija skolās, nevis uz ielām; Muižnieka kungs, sadarbojoties ar sabiedriskajām organizācijām, ļoti labi risināja sabiedrības integrācijas jautājumus; Lujāna kungs ļoti tika cienīts un mīlēts uzņēmēju vidē, jo rūpējās kā par lielajiem, tā arī par vidējiem un mazajiem uzņēmējiem.
Šajā jaunajā valdībā Latvijas Pirmajai partijai ir trīs ministri. Darbu Satiksmes ministrijā turpinās Ainārs Šlesers. Balstoties uz viņa zināšanām, enerģiju un darba spējām, ceru, ka viņam izdosies sakārtot jautājumus, kas skar otrās kategorijas ceļus mūsu Latvijā. Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons savu darbu turpinās labi uzsāktajā cīņā pret noziedzību, narkodīleriem, automobiļu zagļiem un citiem likuma pārkāpējiem. Ministrija turpinās darbu arī cīņā pret starptautisko terorismu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks turpinās savu darbu pie šīs jomas jautājumu risināšanas. Latvijas Pirmā partija var apgalvot, ka šis jautājums mums ir bijis un būs viens no galvenajiem. Tomēr mūs uztrauc tas, vai jaunajā valdībā konsekventi tiks turpināts darbs sabiedrības integrācijas jautājumos un pareizais izglītības sistēmas kurss.
Latvijas Pirmā partija uzskata, ka jāstrādā konsekventi un apzinīgi katram savā vietā, bez nevajadzīgiem ekscesiem un liekas politizācijas. Ļoti ceru, ka šai valdībai būs pietiekami ilgs mūžs, lai ministri tiešām varētu izdarīt to, ko viņi ir apņēmušies valdības deklarācijā.

Saeimas preses dienests