Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” rakstā par Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti vēsta, ka viņš cer palikt amatā līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām, taču sākums viņam nav bijis viegls. Koalīcijas aritmētikas dēļ viņš bija spiests pret savu gribu kabinetā uzņemt divus bijušos premjerministrus, kurus nevēlējās ne viņš pats, ne arī prezidente. Viens no viņiem bija kāds “oligarhs”, kurš pārāk strauji ir kļuvis bagāts, otrs – Repše, neērts laikabiedrs, kurš Kalvītim jau no paša sākuma apgrūtināja sadarbību. Taču Kalvītim uzdevuma veikšanai ir viena liela priekšrocība – viņš, kā liecina viņa biogrāfija, ir veiksmīgs un zina, ko grib.

•

ASV “The New York Times” komentētājs Nikolass D.Kristofs apraksta savu braucienu uz “pastmarkas lieluma” Igauniju, kas arī ir ASV sabiedrotā Irākā. Tur uzturas 55 Igaunijas kareivji. Komentētājs sarunājas ar Igaunijas premjerministru un atstāsta savus iespaidus par šīs sabiedrotās līdzdalību Irākā. Turpmāk autors grasās doties uz divām citām mazajām sabiedrotajām – Latviju un Lietuvu.

•

Krievu “Rosbalt” publicēts raksts par neērto situāciju, kurā Baltijas līderi nonākuši pēc Vladimira Putina uzaicinājuma uz “Uzvaras dienas” 60.gadadienas svinībām. Autors Rodions Denisovs raksta, ka daži politiķi saskata uzaicinājumā draudus nacionālajai drošībai. Baltijas līderiem nepatīkama ir netiešā brauciena sasaiste ar robežlīgumu parakstīšanu. Tiek citēti Latvijas prezidentes vārdi par šīs dienas nozīmi Baltijas valstīm – ne tikai fašisma sagrāvi, bet arī neatkarības zaudēšanu.

•

Franču “Le Figaro” raksta: Maskava ir strupceļā. Kā jau minēts, Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot gatavs strādāt ar jebkuru Ukrainas līderi, tikai diez vai Viktors Juščenko (uzvaras gadījumā) būšot ar mieru kļūt par viņa draugu. Kremļa un ukraiņu opozīcijas mērķi kardināli atšķiroties. Bet, ja Ukraina kļūšot demokrātiska, tāda varētu kļūt arī Krievija. Jaunais prezidents varētu tapt par jaunas pilsoniskas sabiedrības simbolu.

•

Vācu “Der Standard” raksta, ka EDSO darot visu, lai atkal sāktos jauns konflikts, kuru kādreizējā EDSK pirms 30 gadiem veiksmīgi pārvarēja. Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Tarasjuks, kurš nebija iekļauts oficiālajā delegācijā, sanāksmē pieprasījis uz atkārtotajām vēlēšanām Ukrainā nosūtīt trīs reizes vairāk novērotāju. Krīze Ukrainā esot kulminācija pirms jaunas sāncensības starp Austrumiem un Rietumiem. Nīderlandes ārlietu ministrs Bots norādījis, ka Rietumiem ir tiesības iejaukties vēlēšanu procesā Ukrainā, jo tur ir konstatēti rezultātu viltošanas gadījumi. Savukārt Čehijas ārlietu ministrs Svoboda atgādinājis, ka Krievijai saskaņā ar KSE līgumu jāizved militārās vienības no Gruzijas un Moldovas.

•

“The Financial Times” vēsta, ka spriegums Krievijas un Rietumu attiecībās no jauna atklājās otrdien, kad Vladimirs Putins apšaubīja ASV valdības politiku Irākas vēlēšanu sakarā un EDSO ārlietu ministru tikšanās beidzās pēc naidīgas vārdu pārmaiņas starp Maskavu un Vašingtonu. Taču Rietumu diplomāti cerējuši uz vienošanos par Krievijas karaspēka atvilkšanu no Gruzijas un Moldovas.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem