Zādzības mazumtirdzniecībā skaitļos

Mazumtirdzniecības uzņēmumi aug, transformējas, apvienojas tīklos un globalizējas. Tiek paaugstināta darbinieku kvalifikācija un uzlabots veikalu aprīkojums. Taču, kamēr veikalnieki spēkojas ar konkurentiem, zagļi zog – nule publiskotais pētījums liecina, ka zādzības mazumtirgotājiem ik gadu rada ievērojamus zaudējumus.

Ar uzņēmuma “Checkpoint Systems” finansiālu atbalstu Lielbritānijas Mazumtirdzniecības pētījumu centrs (“Centre for Retail Research”) jau ceturto gadu veicis pētījumu par zādzībām mazumtirdzniecības vietās. Šogad pirmo reizi apkopoti dati arī par septiņām jaunajām ES dalībvalstīm, to skaitā par Latviju, Lietuvu un Igauniju. Pētījuma ietvaros tika veikta brīvprātīga aptauja, kurā piedalījās 24 Eiropas valstu 423 mazumtirdzniecības uzņēmumi ar kopējo gada apgrozījumu 355,5 miljardi eiru. Jāpiebilst, ka “Checkpoint Systems” darbojas daudzās pasaules valstīs, uzņēmuma štatā ir vairāk nekā 4000 darbinieku, un tā darbības profils ir vienreizējās lietošanas aizsardzības sistēmu ražošana un uzstādīšana. Tāpēc saprotama uzņēmuma interese par zādzību līmeņa dinamiku un citiem rādītājiem. Pētījumā izmantots princips, saskaņā ar kuru biznesa gads beidzas jūnijā, un tas ļāvis apkopot datus par 2004.gadu.
Konstatēts, ka laikā no 2003.gada jūlija līdz šā gada jūnijam kopējais veikalu zaudējumu apjoms sasniedzis 30,8 miljardus eiru. Šis iespaidīgais skaitlis tomēr uzlūkojams optimistiski, jo tas ir zemākais rādītājs kopš 2000.gada, kad pētījums tika veikts pirmo reizi, turklāt 2001., 2002. un 2003.gadā bija vērojama neapšaubāma zaudējumu pieauguma tendence. Rietumeiropā visu zaudējumu kopsumma vidēji atbilst 1,35 procentiem no apgrozījuma, savukārt Centrāleiropā (kurai pētījumā pieskaitītas arī Baltijas valstis) šis rādītājs ir labāks – 1,32 procenti. Protams, daļu zaudējumu izraisa dažādas biznesa kļūdas un neveiksmes, taču zādzību radīto zaudējumu īpatsvars ir 77 procenti jeb naudas izteiksmē 23,7 miljardi eiru!
Ar ko izskaidrojama zaudējumu līmeņa krišanās? “Checkpoint System” speciālisti uzskata, ka būtisks faktors ir mazumtirgotāju palielinātās investīcijas drošības pasākumos. Aizvien plašāk tiek pielietotas mūsdienīgas preču drošības metodes, piemēram, preču iezīmēšana nevis veikalā, bet jau ražošanas vietā (source tagging). Daudzi uzņēmumi jau izrādījuši interesi par jaunās paaudzes tehnoloģiju RFID (Radio Frequency Identification), kas ļaus sekot preces “ceļiem” veikala telpās. “Checkpoint Systems” pārstāvji gan arī norāda, ka pētījuma rezultāti lielā mērā liecina par mazumtirgotāju vilšanos tiesībsargājošo iestāžu darbā.
“Checkpoint Baltic Meto” preses pārstāve Audrone Sagaitīte atzina, ka šīs iestādes bieži vien nesniedz veikalniekiem pietiekamu atbalstu zādzību apkarošanā, jo uzskata tās par sīkiem likumpārkāpumiem. Taču zādzības veikalos nebūtu uzskatāmas tikai par tirgotāju rūpi, tā ir visas sabiedrības problēma, uzsvēra A.Sagaitīte. Viņa ar gandarījumu atzīmēja, ka jauno ES dalībvalstu pozitīvie rādītāji lielā mērā izskaidrojami ar vismūsdienīgāko drošības sistēmu izmantošanu. “Šajā jomā esam pirmajās pozīcijās,” sacīja A.Sagaitīte.
“Checkpoint Systems” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kaspars Kalniņš norādīja, ka drīzumā gaidāmie Ziemassvētki diemžēl uzskatāmi arī par zādzību sezonas kulmināciju. Pētījuma prognozes vēsta, ka no novembra vidus sešu nedēļu laikā visā Eiropā tiks nozagtas preces 3,215 miljardu eiru vērtībā. Turklāt novērojumi liecina, ka zagļi šajā laikā dod priekšroku tieši visvairāk reklamētajām precēm. Taču, kā atzina A. Sagaitīte, alternatīvas pašapkalpošanās veikaliem nav – šis iepirkšanās veids ir visiecienītākais. Tāpēc acīmredzot vienīgais problēmas risinājums ir investīcijas drošības sistēmu iegādē un attīstīšanā, kā arī efektīva sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv

Veikalos aizturētie zagļi
2004

Centre for Retail Rescarch dati

Veikalu zaudējumu cēloņi

Centre for Retail Research dati