Latvijas pasts uz pārmaiņu sliekšņa

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” izvirzījusi jaunu uzdevumu – kļūt par peļņu nesošu uzņēmumu. Līdz ar izmaiņām stratēģijā tiek uzlabots arī uzņēmuma vizuālais tēls.

Uzņēmumam pieņemama ir tikai sekmīga komercdarbība, saka “Latvijas pasta” ģenerāldirektors Gints Škodovs Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Kopš šā gada 1.novembra “Latvijas pasts” no bezpeļņas organizācijas kļuvis par komercreģistrā iekļautu valsts akciju sabiedrību. Lai sekmīgāk izpildītu iecerēto, “Latvijas pasta” vadība kritiski izvērtējusi līdzšinējo darbību, noskaidrojusi trūkumus un izstrādājusi pasākumu kompleksu veiksmīgai konkurēšanai tirgū.
Konstatēts draudošs izdevumu pieaugums, kas tuvākajos gados var pārsniegt ienākumus. Gan tradicionālo pasta pakalpojumu, gan citu piedāvāto pakalpojumu nestā peļņa nav pietiekama, lai tuvākajā laikā saglabātu finansiālu līdzsvaru uzņēmumā. Lai pārvarētu krīzi un nodrošinātu komerciāli sekmīgu “Latvijas pasta” darbu, ir vairāki ceļi. Kā iespējamie varianti minama valsts subsīdiju piesaistīšana, pakalpojumu cenu kāpums vai aktīvas konkurētspējas attīstīšana. Bieži minētais monopola statuss valsts akciju sabiedrībai devis tikai 41 procentu no kopējās peļņas. Pārējie ienākumi gūti pakalpojumu sfērās, kurās ir konkurence. Uzņēmumam pieņemama ir tikai sekmīga komercdarbība, saka “Latvijas pasta” ģenerāldirektors Gints Škodovs un norāda, ka “Latvijas pasts” nekad nav saņēmis no valsts ne finansējumu, ne investīcijas. “Mums katrs lats ir jānopelna pašiem,” atzīst uzņēmuma ģenerāldirektors. Tādēļ iecerēts ieviest jaunus papildpakalpojumus, kas ļaus strādāt atbilstoši pašreizējām klientu vēlmēm.
“Latvijas pastā” notiekošās izmaiņas nozīmēs arī kvalitatīvāku apkalpošanu, labāk organizētas sūtījumu piegādes un mūsdienu prasībām atbilstošas pasta nodaļas. Paredzēts arī palielināt darbinieku algas un uzlabot viņu profesionālās iemaņas. Liels darbs veicams, remontējot pasta nodaļas, kuru kopējais skaits Latvijā sasniedz 965. Šogad no tām tika remontētas 75, bet nākamgad iecerēts remonta objektu skaitu palielināt divkārt. Jauni pasta punkti tiks atvērti arī lielveikalos vairākās Latvijas pilsētās. Kopumā tuvāko četru gadu laikā tiks modernizētas 650 pasta nodaļas. Mainīta arī pasta piegādes koncepcija. Saskaņā ar jaunajiem plāniem tiks būvēts šķirošanas komplekss. Tas ļaus īstenot centralizētu pasta šķirošanu, sūtījumus transportējot uz loģistikas centriem.
Līdzās darbības uzlabošanai plānots arī mainīt “Latvijas pasta” vizuālo tēlu. Uzņēmuma mārketinga direktors Miks Stūrītis norāda, ka pakāpeniskajām izmaiņām pasta uzņēmuma darbā nepieciešams arī jauns, pievilcīgāks veidols. To sekmēs modernizētās nodaļas, “Latvijas pasta” logo, kā arī mājas lapa, kurā var gūt informāciju par būtiskāko pasta piedāvājuma klāstā.
Gaidāmās izmaiņas ietekmēs arī klientu gandarījumu par pasta darbu. Līdz šim gandarīto klientu skaits sasniedza 47 procentus, taču nākotnē to iecerēts palielināt līdz 80 procentiem. Tā sekmēšanai plānots ieviest arī klientu apkalpošanas standartu. Gaidāmais peļņas līmenis nākotnē varētu būt 8 procenti, kas ir augsts rādītājs, ievērojot uzņēmuma izmaiņām investējamo līdzekļu apjomu.
Jaunās stratēģijas īstenošanai vajadzēs ievērojamas investīcijas, kuru apjoms līdz 2008.gadam lēšams ap 43 miljoniem latu. Taču iespējams, ka arī šāds līdzekļu daudzums neļaus izvairīties no zaudējumiem 2005. un 2006.gadā. Investētā nauda varētu nest peļņu tālākā laika periodā – “Latvijas pasta” iecerētās izmaiņas ir ilgtermiņa programma, kas prasīs četrus intensīva darba gadus.

Jānis Nicmanis