E-kompetences centri – ideja ar rītdienas praksi

Var mazliet atviegloti uzelpot visi, kas bažījās un sūkstījās par valsts gausumu un nekonsekvenci e-pārvaldes un informācijas tehnoloģiju (IT) politikā. Ir izveidots Elektroniskās pārvaldes lietu ministra sekretariāts un par ministru apstiprināts Jānis Reirs. Tomēr, kā atzīst e-lietu praktiķi, nav drošu garantiju, ka visi iestrēgušie darbi kā uz burvja mājienu tiks izdarīti.

Ventspils domes izpilddirektora vietnieks informācijas tehnoloģiju lietās Armands Magone Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Īpašas ministrijas vai sekretariāta izveides nepieciešamību, pēc Ventspils domes izpilddirektora vietnieka informācijas tehnoloģiju lietās Armanda Magones domām, nosaka nevis kādas politiskās partijas vai atsevišķu ministra amata tīkotāju personiskās intereses, bet gan tas, ka nepieciešama politiska nozares pārraudzība un vadība.

IT projekti – ārpus ministriju prioritātēm

Līdz ministra sekretariāta izveidei e-lietu virzība bija pie Valsts kancelejas izveidotā Informācijas sabiedrības biroja (ISB) kompetencē. Pirms tam – Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta pārraudzībā. Par vienu no būtiskākajiem ISB veikumiem A.Magone uzskata informācijas sabiedrības veidošanas politikas izstrādi un apstiprināšanu. Tā vieš skaidrību par līdzfinansējuma apjomu, ko valsts ir plānojusi e-lietu ieviešanai caur atbalstītajiem ES struktūrfondu projektiem.
Nerealizēto ieceru skaitā var minēt neizstrādātos standartus, kas noteiktu ministriju sadarbību e-projektu virzībai un kopējas valsts e-sistēmas produktīvam darbam. “Bremzēja, manuprāt, nevis ISB neizdarība, bet biroja statuss valsts pārvaldes hierarhijā. Tas neļāva nopietni ietekmēt IT politiku un panākt virzību finansējuma lietās,” secina A.Magone, minot raksturīgu piemēru.
Noteicošā loma valsts investīciju programmas (VIP) sagatavošanā ir ministrijām. Tās pieņem projektu pieteikumus un vērtē to atbilstību nozares prioritātēm. Ja atbilst, pieteikums tiek iekļauts un virzīts, lai saņemtu finansējumu. Ministrija kļūst par projekta lobiju un ideoloģisko sponsoru. IT projekti, kas tieši neskar ministrijas darbību, līdz šim bija ārpus to prioritātēm. Tas nozīmē, ka pašvaldībai IT projektu it kā īsti nav kam iesniegt. Mēģina vienā, otrā ministrijā, arī ISB. Praktiķi seko līdzi un ievēro, ka, neraugoties uz ISB IT ekspertu ieteikumiem, 2005.gada VIP projektā nav iekļuvis neviens IT projekts, kas ieviešams ārpus valsts pārvaldes.
“Pozitīvai konkurencei ministra ietekme ir būtiski nepieciešama. Sāpīgs bija laiks, kad projekti palika zem svītras. Informātika bija un ir nepieciešama ikvienai nozarei, bet trūka virzošā spēka,” teic A.Magone.

Pašu izstrādāti spēles noteikumi

Tikšanās ar Armandu Magoni ir “LV” rosināta, un runas nav par to, lai nosodītu Ventspils ieceru noraidīšanu. Vērtīgu ideju ieviešanā neiztikt bez finansēm, taču pirmsākums ir pati ideja. No sarunas ar A.Magoni var secināt, ka ventspilniekiem radošā potenciāla netrūkst.
“Spēles noteikumus izvirzījām paši. Vērtējām daudzu ES valstu pieredzi IT un e-pārvaldes attīstībā un centāmies pārņemt labāko,” stāsta izpilddirektora vietnieks. Vienlaikus neslēpjot, ka darbā gūta ne vien pozitīva, bet arī negatīva pieredze. Proti, ir neizdevīgi būt pirmajiem. Tiek tērēti pašvaldības līdzekļi, bet pārējie to pašu pēc laika iegūst ar valsts atbalstu.
Kādam ir jābūt pirmajam un jānodarbojas ar labdarību. Tiesa. Taču ne vienmēr vienam un tam pašam. Ventspils dome šobrīd vairāk rūpējas par to, lai IT lietu virzību iekustinātu ārpus Rīgas. Arī filantropija nav bez aprēķina. Ventspils rosinātas, Kurzemes pašvaldības veido reģionālo IT sadarbību. “Jo vairāk kāda ideja tiek lietota, jo vairāki to iepazīst un novērtē. Mūsu sadarbība notiek jaunā kvalitātē. Partneri zina, ka jebkurš IT vai citāds projekts, ko vienojamies likt lietā, tiks īstenots.”

Ir vārdu, solījumu plūdi, bet rīcības nav

Nekonsekvence – norunātā atlikšana, tukši solījumi, pretrunīgas nostājas – pelna pamatotu kritiku. “Kā ieviest elektronisko parakstu un citas e-pārvaldes sastāvdaļas, tas mums ir skaidrs jau sen. To darīt atturēja solījumi, ka tuvāko nedēļu laikā valsts to akceptēs. Gāja mēneši, pusgadi, gadi, jaunu valdību veidošana, tapa jaunas programmu nostādnes...”
Būtiskākas par e-paraksta ieviešanu A.Magone uzskata personu identifikācijas kartes. Valsts to ieviešanu ir atcēlusi. Līdz ar to ir liegta iespēja ātri iedibināt sistēmu, kas palīdzētu nekļūdīgi noteikt un identificēt ikvienu informācijas pieprasītāju jeb pakalpojuma saņēmēju. “Identifikācijas problēma tātad ir, un katra institūcija spiesta to risināt par saviem līdzekļiem. Vai arī gaidīt, vai nedarīt neko... Mums arī negribētos lieki izdot naudiņu,” piebilst Ventspils domes amatpersona.

Dažādi kompetences centri

Svešvārdu vārdnīca skaidro, ka kompetence ir iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms. Otra nozīme – lietpratība, plašas zināšanas un izpratne kādā jomā. Kompetences centram atbilstošs ir otrais skaidrojums. Bet ko ar kompetences centru saprot tā veidotāji, un kāda būs darbības būtība?
A.Magone skaidro, ka Ventspils jaunās IT iniciatīvas skar šai reģionā jau pazīstamā, bet citviet mazāk zināmā kompetences centra darbības pieredzi. Kurzemē jau darbojas Koksnes kompetences centrs – īpaša virtuālā organizācija, kas apvieno nozares ražotāju, piegādātāju, zinātnieku un citu procesā iesaistīto pušu intelektuālos un finansiālos resursus, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu konkurences apstākļus ārpus valsts. Līdztekus biznesa mērķiem šai centrā lielu vērību velta nozares speciālistu mācībām.

IT kompetences centrs

IT kompetences centrs darbosies ar citiem mērķiem. Tie nebūs ne kapitālie ieguldījumi, ēkas, milzīgi iepirkumi, aparatūra, darbinieki. “Tā būs elastīga organizatoriskā struktūra. Informātika pašvaldību kompetencē nav ražošana. Tādēļ mūsu mērķis ir reģionā 100% apjomā apvienot visas vajadzīgās zināšanas IT jomā, nodrošinot lietotāju efektīvu piekļuvi tām un samazinot uzturēšanas izdevumus.

Kompetences centrs ļaus iespējami īsā laikā atrisināt problēmas, ļaus darboties racionāli un radoši un meklēt finansējuma piesaisti.”
Ar to jāsaprot labu IT speciālistu piesaiste, piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu un plašas darba iespējas reģionā. Jau vairākus gadus Ventspils augstskolā sagatavo IT speciālistus. Ir lielas cerības, ka tie, beiguši augstskolu, nedosies laba darba meklējumos uz Rīgu.
Vienlīdz tā būs ieviesto IT tehnoloģiju kvalitatīva uzturēšana un lietošana. Lai apkalpotu kādas pašvaldības datorsistēmu, nebūs jāalgo savs IT speciālists. Vajadzīgā brīdī caur kompetences centru pašvaldība varēs nopirkt nepieciešamā speciālista pakalpojumus. Īstā brīdī tā būs arī trūkstošās kompetences atrašana citu pakalpojumu sniedzēju (biznesa) vidē, pieaicinot tos. Tā būs efektīvas pašvaldību sadarbības bāze, sadalot darbus un veicamos uzdevumus.
Kaut sākts ar IT, A.Magone atzīst: kompetences centrs piedāvās risinājumu arī citās pašvaldību darbības jomās – sākot ar visdažādāko nozaru darbinieku apmācību, iedzīvotāju apkalpošanu, lai nav par dārgu naudu jābrauc mācīties uz Rīgu. Kompetences centrs būs bāze kopējiem pašvaldību un uzņēmēju projektiem. Ar to ir cerības pārraut apburto loku – bizness nenāk uz reģioniem, jo nav pieprasījuma. Savukārt reģioni nesaskata piedāvājuma iespējas.
Attīstoties e-pārvaldei Ventspilī, reģionā un Latvijā kopumā, kā arī veidojot informācijas sabiedrību mūsu valstī, A.Magone tomēr aicina nepārvērtēt IT sniegtās tā sauktās bezattāluma robežu iespējas: “Galvenais tomēr ir un vienmēr paliks cilvēks. Esam nonākuši pie atziņas, ka veiksmīga sadarbība var veidoties, ja attālumi ir nelieli. Bez cilvēka klātbūtnes nekas nenotiek. Tā ir pasaules pieredze.”

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv