Konkurēt un sadarboties

Kamēr ekonomikas eksperti spriež par Latvijas rūpniecības nepietiekamo attīstības līmeni un atpalicību tehnoloģiju izmantošanā, tirdzniecība zeļ un plaukst. Taču aina šajā nozarē nebūt nav idilliska – par vietu tirgū sīvi cīnās jau pazīstamie mazumtirdzniecības uzņēmumi, drīzumā Latvijā ienākt gatavojas vēl citi. Kā situācija attīstīsies turpmāk? Vai arī nākotnē Latvijas tirgū būs vieta pašmāju veikalniekiem? Par to ar “Latvijas Vēstnesi” savās domās un prognozēs dalījās SIA “Elvi grupa” valdes priekšsēdētājs Jānis Čerņavskis un mārketinga daļas vadītāja Sanita Beķere.

SIA “Elvi grupa” valdes priekšsēdētājs Jānis Čerņavskis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

SIA “Elvi grupa” mārketinga daļas vadītāja Sanita Beķere Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Spītējot asajai konkurencei, J.Čerņavska vadītā grupa neatkāpjas, bet izvēlas uzbrukuma taktiku. J.Čerņavskis apliecina, ka turpinās jaunu ar logo “Elvi” rotātu tirdzniecības vietu atklāšanu. “Darbs norit, kā plānots. Šobrīd mūsu veikalu ķēdē ietilpst 59 tirdzniecības vietas, bet līdz gada beigām veikalu skaitam būtu jāsasniedz septītais desmits. Iespējams gan, ka kāda veikala atklāšana varētu aizkavēties līdz nākamā gada sākumam,” stāsta J.Čerņavskis. Te jāuzsver būtiska “Elvi grupas” aktivitāšu īpatnība – daļa jauno veikalu ēku tiek speciāli būvētas, daļa – remontētas, pielāgojot jaunajām prasībām. Turklāt šos darbus veic dažādi uzņēmumi – veikalu īpašnieki, jo “Elvi” veikalu ķēde tiek veidota, izmantojot franšīzes principu.

Ko dod franšīze?

J.Čerņavskis paskaidro: “No makroekonomikas viedokļa franšīze ir izdevīga resursu, arī finanšu līdzekļu piesaistē. Protams, ir lielie uzņēmumi, kuri, ieguldot tikai pašu līdzekļus, var atklāt jaunas tirdzniecības vietas un attīstīt savu biznesu. Ja paraugāmies uz pasaules līderiem šajā nozarē, redzam, ka tie katru dienu kaut kur atver jaunu veikalu. Turklāt ne jau kaut kādu veikalu, bet lielu supermārketu. Un mazajiem uzņēmumiem jāspēj konkurēt ar šiem gigantiem.” J.Čerņavskis norāda, ka, pievienojoties “Elvi” tīklam, uzņēmēji gūst iespēju izmantot jau gatavu darbības sistēmu. “Tā ir uzņēmēja iespēja turpināt savu biznesu mūsdienu apstākļos, turklāt strauji augoša tīkla ietvaros,” uzsver J. Čerņavskis. Darbojoties tīklā, kas darbojas pēc franšīzes principa, uzņēmumiem arī ir vieglāk veikt nepieciešamos rekonstrukcijas un būvniecības darbus. Protams, lai veiktu šādas investīcijas sava biznesa izaugsmē, vajadzīga uzņēmība, taču dalība tirdzniecības ķēdē sniedz lielāku drošību par ieguldīto līdzekļu lietderīgu izmantojumu.

Nav noslēpums, ka daudzi uzņēmēji bīstas ņemt kredītu biznesa attīstīšanai, jo raizējas par savu spēju naudu atdot. Taču nopietna tīkla dalībniekiem uzņēmējdarbības riska pakāpe ir krietni zemāka. Svarīgi ir arī centralizētie līgumi par dažādu iekārtu, piemēram, kases aparātu, iegādi. Un, visbeidzot, kopējais zīmols ļauj palielināt pārdošanas apjomus. “Pat veikali, kas līdz šim nav bijuši sevišķi veiksmīgi, pēc pievienošanās mūsu tīklam nereti pārdod par 40 procentiem vairāk preču. Un vienubrīd kāda veikala apgrozījums pieauga par 700 procentiem,” stāsta S.Beķere.
Vēl viens būtisks faktors – pievienojoties tīklam, veikalnieki apdzīvotajās vietās joprojām paliek “savējie”. S.Beķere uzsver: cilvēkiem ir svarīgi apzināties, ka viņi var iepirkties konkrēta uzņēmēja veikalā. Taču pircēju apsvērumi nekādi nebūtu uzskatāmi par iracionāliem – vairums iedzīvotāju apzinās, ka, iepērkoties Latvijas uzņēmumu, nevis transnacionālo kompāniju, veikalos, dod labumu gan valstij, gan pašvaldībām. J.Čerņavskis norāda, ka “Elvi grupas” iepirkuma organizācija pirmām kārtām ir orientēta uz sadarbību ar vietējiem ražotājiem. “Tīkla stratēģija paredz, ka, piemēram, Saldū pērkam vietējās maiznīcas cepto maizi, Liepājā – tur ražotos produktus,” saka J.Čerņavskis.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs uzsver, ka arī šādā iepirkuma stratēģijā izpaužas franšīzes priekšrocības, jo vietējiem veikaliem neapšaubāmi ir vieglāk organizēt vietējo ražojumu iepirkšanu. Lokālo produktu iepirkums tiek realizēts arī centralizēti, atbilstoši reģioniem: Kurzemē veikalos tirgo “Užavas alu”, Vidzemē – “Piebalgas alu”, bet “Elvi” Zemgales veikalos būtiska vieta ierādīta Bauskas aldaru brūvējumam. Protams, visur ir nopērkama arī lielo alus darītavu, piemēram, “Aldara”, produkcija. J.Čerņavskis lēš, ka reģionālo ražojumu īpatsvars tīkla veikalos ir apmēram 25 procenti, un piebilst, ka tas attiecas galvenokārt uz pārtikas precēm – vietējā ražojuma veļas pulveri Latvijā atrast būtu problemātiski.

1. maijs neatnesa graujošas sekas

Daudzi mūsu valsts uzņēmēji, arī tirgotāji, šā gada 1. maiju uzskatīja par zināmu robežšķirtni, kuru šķērsojot sākas neatgriezeniskas pārmaiņas
Kopš liktenīgā datuma pagājis pusgads, un ir iespējams izvērtēt – kas uzlabojies, kas pasliktinājies. J.Čerņavskis: “Mūsu uzņēmuma darbā principiālas izmaiņas nav notikušas. Varam runāt vienīgi par jauniem principiem sadarbībā ar preču ražotājiem un piegādātājiem – vienotais tirgus mums sniedz vēl ciešākas sadarbības iespējas.”
Ir gan citas pārmaiņas, no kurām izvairīties, šķiet, nav spējis neviens uzņēmējs. S.Beķere atzīst, ka tirdzniecību nelabvēlīgi ietekmē degvielas cenu kāpums. “Pēc 1. maija dažām rūpniecības preču grupām cenas pat kritās. Savukārt degvielas cenu kāpums negatīvi iespaido visu preču cenas,” saka S.Beķere. Viņa arī norāda, ka šajā aspektā atkal izpaužas to uzņēmumu priekšrocības, kuri sadarbojas franšīzes līguma ietvaros. “Elvi grupai” ir sava loģistikas sistēma, un tās izmantošana ļauj krietni samazināt transporta un noliktavu izmantošanas izmaksas, kā arī atvieglo preču realizāciju. Kā piemēru S.Beķere min “Elvi” sadarbību ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Medus aģentūra”. Izmantojot “Elvi grupas” loģistikas tīklu, divās nedēļās tiek pārdots vairāk sabiedrības ražojumu, nekā tā parasti varēja realizēt mēneša vai pat divu laikā. S.Beķere arī uzsver, ka “Elvi grupa” pagaidām ir vienīgais vietējais mazumtirdzniecības vietu tīkls, kas izveidojis savu loģistikas sistēmu.
Neraugoties uz “Elvi” vadības optimismu, tomēr jāvaicā: kādas ir Latvijas tirgotāju izredzes saglabāt savu vietu vienotā tirgus apstākļos? Pārāk atšķirīgi tomēr ir mūsu tirgotāju un lielo ārvalstu kompāniju materiālie resursi un iespējas. J.Čerņavskis uzskata, ka situācija nav bezcerīga, tieši otrādi – vien jāizvēlas pareiza stratēģija: “Ir vērojama tīklu veidošanās tendence. Atsevišķiem veikaliem nebūs iespējas izdzīvot, paliks tikai tīkli, kuri savukārt aizvien paplašināsies. Robežas noteiks tikai katra tīkla spēja attīstīties. Kas attiecas uz “Elvi” – mēs apzināmies savu konkrēto nišu tirgū un vēlamies tajā palikt uz ilgu laiku. Mūs pazīst kā vietējos tirgotājus, un mēs piedāvājam atšķirīgu preču sortimentu.” Savulaik ievērību izpelnījās “Elvi grupas” sarunas ar vēl vienu nozīmīgu Latvijas mazumtirdzniecības tīklu – “Iepirkumu grupu”. Diemžēl vienošanās gan netika panākta, un katrs tirdzniecības tīkls darbojas patstāvīgi. J.Čerņavskis atzīst: “Protams, apvienojot spēkus, mēs noteikti būtu krietni lielāki tirgus dalībnieki, un tas būtu izdevīgi abām pusēm.”

Tirgū paliks vien daži dalībnieki

Konsolidācijas izdevīgumu saprot arī ārvalstu lielie uzņēmumi, un to apvienošanās neapšaubāmi ietekmēs Latvijas tirgu. Spilgts piemērs ir nesen noslēgtā vienošanās starp “RIMI Latvia” mātesuzņēmumu “ICA AB” un kompāniju “Kesko Food”, kurai pieder lielveikali “Citymarket” un diskontveikali “Supernetto”. Uzņēmumi jau saņēmuši Eiropas Komisijas atļauju kopuzņēmuma veidošanai, un no nākamā gada Baltijas tirgū darbosies kopīgiem spēkiem. J.Čerņavs-kis norāda, ka pēc apvienošanās šo lielo uzņēmumu darbība kļūs vēl efektīvāka un rentablāka, jo jaunais uzņēmums viens kontrolēs lielu tirgus daļu.
“Uzņēmuma mārketinga politikas spiediena rezultātā pieaugs konkurence starp pārējiem tirgus dalībniekiem,” prognozē J.Čerņavskis. Tirgus monopolizācija var ietekmēt cenu līmeni, tomēr būtiska būs konkurējošo uzņēmumu politika. Protams, jārēķinās ar lielo tirdzniecības kompāniju iespējamo ekspansiju Latvijas mazpilsētās, pretendējot uz mūsu valsts uzņēmumu tirgus daļu. J.Čerņavskis norāda, ka tas atkarīgs no lielo uzņēmumu mārketinga stratēģijas, taču iespējams, ka daudzu apdzīvotu vietu apgūšana nemaz neietilpst tirdzniecības gigantu plānos.
S.Beķere atzīmē, ka arī šobrīd “Elvi” darbojas līdzās citiem tirdzniecības tīkliem un atsevišķiem veikaliem un ir apliecinājis spēju sekmīgi konkurēt. Viņa norāda – pagājušajā vasarā veiktais pētījums apliecina, ka šobrīd visnopietnākais “Elvi” veikalu sāncensis ir “RIMI”. “Konkurence mums liek sarosīties un strādāt. Mums jākļūst vēl profesionālākiem, jāpievērš vēl lielāka uzmanība darbinieku apmācībai. “Elvi” zīmola izmantošana nozīmē noteiktu kvalitātes standartu,” uzsver S.Beķere.
“Svarīgi, lai pircējs, ieejot jebkurā mūsu tīkla veikalā, nejustu nekādas apkalpošanas līmeņa atšķirības,” saka J.Čerņavskis, apliecinot, ka profesionālās kvalifikācijas celšanai “Elvi grupā” tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Tāpēc pieredzējuši speciālisti centralizēti apmāca visu jauno tīkla veikalu darbiniekus. Acīmredzot šādi pasākumi ir obligāti ikvienam Latvijas tirdzniecības uzņēmumam, kas vēlas sekmīgi strādāt skarbajos konkurences apstākļos.
“Tirdzniecības tīklos ietilpstošo veikalu skaits arvien palielinās, bet individuālie veikali tiek izstumti no tīkla. Šāda situācija saglabāsies un attīstīsies,” rezumē J.Čerņav-skis. “Elvi” vadītāji spriež, ka acīmredzot Latvijā paliks trīs četri starptautiskie mazumtirdzniecības tīkli un viens nacionālais. Turklāt citu valstu pieredze rāda, ka visbiežāk trīs vai četri uzņēmumi kontrolē apmēram 80 procentus tirgus. J.Čerņavskis gan norāda, ka šobrīd Latvijas tirgus vēl ir ļoti sadrumstalots: “Piemēram, Stendē ir septiņi vai astoņi pārtikas veikali!” “Elvi grupas” valdes priekšsēdētājs spriež, ka maksimāla tirgus koncentrēšanās varētu būt vērojama pēc 7–10 gadiem. Tāpēc aktuāls kļūst jautājums: kurš no pašreizējiem nacionālajiem tīkliem patērētājiem šķitīs tik interesants, lai spētu izdzīvot?
Atbildi sniegs nākotne un Latvijas tirgotāju spēja attīstīties atbilstoši mūsdienu Eiropas tirgus prasībām.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv