Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra sēdē
Pamatā akceptēti grozījumi
likumā par valsts budžetu 2004.gadam, paredzot kopumā par
28,1 miljonu latu palielināt valsts budžeta ieņēmumus, par 18,7
miljoniem latu palielināt valsts budžeta izdevumus un par 9,4
miljoniem latu samazināt valsts budžeta fiskālo deficītu.
Tādējādi likumā paredzētais budžeta deficīts 2004.gadā būtu 1,8%.
Grozījumus galīgi paredzēts akceptēt valdības 11.decembra sēdē un
nākamās nedēļas sākumā iesniegt Saeimā.
Valsts budžeta kopējie
ieņēmumi pēc grozījumiem plānoti 2,066 miljardi latu, izdevumi –
2,218 miljardi latu, fiskālais deficīts – 144,6 miljoni
latu.
2004.gada valsts budžeta likuma grozījumos nodokļu ieņēmumus
kopumā paredzēts palielināt par 50 miljoniem latu: uzņēmumu
ienākuma nodokli – par 21 miljonu latu, akcīzes nodokli – par
11,7 miljoniem latu, muitas nodokli – par 5,1 miljonu latu,
izložu un azartspēļu nodokli – par 1,1 miljonu latu, valsts
sociālās apdrošināšanas iemaksas – par 11,6 miljoniem latu.
Neliels samazinājums plānots dabas resursu nodokļa un automobiļu
un motociklu nodokļa ieņēmumos. Nodokļu ieņēmumu palielinājumu
nosaka 2004. gada 11 mēnešos vērojamais straujais
ekonomiskās aktivitātes pieaugums.
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi kopumā tiek prognozēti par
9,1 miljonu latu vairāk nekā apstiprinātajā gada
plānā.
Kopumā valsts pamatbudžeta izdevumi ir palielināti par 18,8
miljoniem latu, tai skaitā paredzēti papildu izdevumi no
dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par 25,5 miljoniem
latu.
Lielākie papildu līdzekļu piešķīrumi valsts budžeta izdevumos: 14
miljoni latu pašu resursu iemaksām Eiropas Kopienas budžetā par
2005.gada pirmajiem mēnešiem; 1,43 miljoni latu Iekšlietu
ministrijas investīciju projektam IA–16 “Valsts robežas
infrastruktūras attīstība”; 300 tūkstoši latu Liepājas
pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa
būvniecībai; 1 miljons latu – vienreizējs finansējums
jaunizveidotajai apakšprogrammai “Dotācija Latvijas Olimpiskajai
komitejai valsts galvoto aizdevumu atmaksai”; 2 miljoni latu
finansējumam ES struktūrfondu projektu īstenošanai
lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā; 4,05 miljoni
latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai; 2,45
miljoni latu iemaksām Eiropas Investīciju bankas kapitālā un
rezervēs.
Papildus no Finanšu ministrijas programmas “Finansējums ES fondu
līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana” veikta līdzekļu
pārdale 5,1 miljona latu apjomā uz Zemkopības ministrijas
apakšprogrammu “Finansējums ES struktūrfondu projektu īstenošanai
lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā”. Savukārt no
Finanšu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veikta
līdzekļu pārdale 86,5 tūkstošu latu apmērā Kultūras ministrijai
Rīgas Akadēmiskā krievu drāmas teātra nodokļu parāda
segšanai.
Pamatā akceptēti grozījumi vairākos nodokļu likumos, kas
tiks galīgajā variantā izskatīti valdības 11.decembra sēdē un
iesniegti Saeimā 2005.gada budžeta likumprojekta paketē.
Paredzams, ka tie tiks pieņemti līdz gada beigām un stāsies spēkā
no 2005.gada 1.janvāra. Grozījumi akceptēti likumā par
pievienotās vērtības nodokli, likumā par iedzīvotāju ienākuma
nodokli, likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli un likumā par
akcīzes nodokli. Būtiskākie grozījumi likumā par pievienotās
vērtības nodokli: precizēti formulējumi medicīnas pakalpojumiem,
kuru sniegšana ir atbrīvota no PVN, kā arī medicīnas ierīcēm un
precēm, kuru piegādēm piemēro PVN 5% likmi; sabiedriskā
transporta pakalpojumiem noteikta PVN samazinātā likme 5% apmērā;
precizētas likuma normas – termini “preču iegāde ES teritorijā”
un “preču piegāde ES teritorijā”; nodokļa rēķinā norādāmais preču
piegādes datums; priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis; brīdis, kad
jāmaksā nodoklis budžetā; PVN piemērošanas kārtība, kas saistīta
ar preču transportēšanu; brīdis, kad jāmaksā budžetā nodoklis par
jaunu transportlīdzekļu iegādi, ko veic neapliekamās personas;
precizēts likuma norma, kas nosaka to personu loku, kuru saņemtā
autoratlīdzība būtu atbrīvojama no PVN; noteikts vienāds PVN
piemērošanas režīms kartogrāfiskajiem izdevumiem.
Būtiskākie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma
nodokli:
palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
(IIN) neapliekamais minimums mēnesī no 21 lata uz 26 latiem, kā
arī atvieglojumi par apgādībā esošu personu no 10,5 latiem uz 18
latiem mēnesī; paredzēts, ka Ministru kabinets katru gadu līdz
30.jūnijam noteiks ar IIN neapliekamā minimuma apmēru un nodokļa
atvieglojumu apmēru par apgādībā esošajām personām, tos
pakāpeniski paaugstinot; mainīta IIN summas sadales proporcija
starp budžetiem, paredzot, ka 73% tiek ieskaitīti maksātāja
dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 27% valsts pamatbudžetā,
tādējādi kompensējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu
pieauguma samazinājumu pašvaldību budžetos ar nodokli neapliekamā
minimuma un nodokļa atvieglojumu paaugstināšanas rezultātā. Tāpat
paredzēts, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par mēneša
neapliekamā minimuma apmēru, vienlaikus nosaka kārtību, kādā tiks
kompensēts pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājums; noteikts, ka
no aplikšanas ar Latvijas IIN ir atbrīvojami ienākumi, kurus
fiziskā persona – Latvijas rezidents saņem no Eiropas Kopienas
(tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar
Padomes regulu Nr.260/68; paredzēts vienādot IIN režīmu
ienākumiem no noguldījumiem un depozītiem, ko Latvijas fiziskās
personas saņem no ES dalībvalstu kredītiestādēm un krājaizdevu
sabiedrībām ar šādiem ienākumiem, ko tās saņem no Latvijas
kredītiestādēm; paredzēts, ka ar nodokli netiks aplikta
palīdzības summa gada neapliekamā minimuma apmērā, ko fiziskā
persona saņem no sabiedriskā labuma organizācijas; paredzēts, ka
pēc bezpeļņas organizācijas pārreģistrācijas vai reorganizācijas,
sadalot starp dalībniekiem tās darbības laikā uzkrāto rezervi
(ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem), nodokli par šīm summām
maksā ienākuma saņēmējs.
Būtiskākie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma
nodokli:
paredzēts pēc direktīvas 2003/49/EK ieviešanai
Latvijā noteiktā pārejas perioda beigām neieturēt nodokli no
procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu, ko
Latvijas kapitālsabiedrība izmaksā saistītai sabiedrībai citā ES
dalībvalstī; paredzēts mainīt zaudēto parādu norakstīšanas
kārtību un atļaut norakstīt pusi no zaudēto debitoru parādu
summas, ja ir uzsākta debitora bankrota procedūra, atlikušo
zaudēto debitoru parādu summu atļaujot norakstīt, kad ir pabeigta
minētā debitora bankrota procedūra. Šo kārtību paredzēts piemērot
zaudētajiem debitoru parādiem, kuri radušies, sākot ar 2004.gada
1.janvāri; sakarā ar Latvijas iestāšanos ES paredzētas izmaiņas,
kas nodrošinātu ES dalībvalsts rezidentu nediskriminēšanu nodokļu
uzlikšanas nolūkos attiecībā uz zaudēto parādu norakstīšanu,
zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā, apdrošināšanas prēmiju
maksājumiem citām ES dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām,
apdrošinātājiem vai apdrošinātāju filiālēm; paredzēts pēc
bezpeļņas organizāciju pārreģistrācijas vai reorganizācijas tās
darbības laikā uzkrāto rezervi (ieņēmumu pārsniegumu pār
izdevumiem) aplikt ar ienākuma nodokli tikai tad, ja iepriekš
uzkrātā rezerve tiek izmaksāta dalībniekiem, nosakot, ka nodokli
par to maksā ienākuma saņēmējs.
Būtiskākie grozījumi likumā par akcīzes nodokli:
pārrēķinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem atbilstoši
eiras/lata kursam 2004.gada 1.oktobrī; atļauts no akcīzes preču
noliktavām Latvijā piegādāt akcīzes preces citu dalībvalstu vai
citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām, piemērojot atlikto
nodokļa maksāšanu. Tāpat likumprojekts paredz atbrīvot no nodokļa
akcīzes preces, kas tiks importētas šo personu vajadzībām;
precizētas normas, kas atbrīvo no akcīzes nodokļa akcīzes preces,
ko piegādā patēriņam uz kuģiem un gaisakuģiem; atļauts nemarķēt
alkoholiskos dzērienus, kurus saskaņā ar muitas normatīvajiem
aktiem realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos; paredzēts
atbrīvot no akcīzes nodokļa degvielu, kas nodrošina komerciālo
transportlīdzekļu, kas iebrauc Latvijas Republikas teritorijā no
ārvalsts, kura nav dalībvalsts (piemēram, pasažieru autobusiem),
darbību un uzturēšanu, ja minētā degviela tiek atbrīvota no
muitas nodokļa; precizētas normas, kas atļauj veikt noteiktas
darbības ar akcīzes precēm ne tikai akcīzes preču noliktavās, bet
arī brīvajās zonās un brīvajās noliktavās; paredz neieviest no
2005.gada 1.janvāra paredzēto akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai
atmaksu komersantiem, kuri veic pasažieru regulāros pārvadājumus
pilsētu un rajonu maršrutos. Tā vietā ir paredzēts šiem
pārvadājumiem noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā.
Finanšu ministrijas preses dienests