“Neredzamais” cilvēk, kļūsti redzams!

Vakar agri no rīta, kad vēl bija tumšs, uz šosejas Līvāni – Preiļi kravas auto notrieca divus skolēnus, kas ar velosipēdiem brauca uz skolu. Bērni turpat nomira. Pēc dažam stundām uz Jūrmalas šosejas sabraukts sirmgalvis. Mirusi arī Talsu rajonā notriektā pastniece. Latvijā vidēji ik pēc divām dienām iet bojā viens gājējs, ik pēc piecām stundām kāds tiek savainots. Šonedēļ bojā iet ik dienas, arī pa vairākiem dienā.

Šis sociālās kampaņas plakāts radīts, lai uzrunātu lauku iedzīvotājus. Pārējie divi veidoti pilsētniekiem un autobraucējiem. Kampaņa ilgs līdz 22.decembrim, taču vides plakāti vēl vairākus mēnešus atgādinās cilvēkiem par gājēju drošību

Kopš mēneša sākuma notiek sociālā kampaņa “Gājējs. Bojāgājējs”, ko kopīgi sagatavojusi Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija. Tā ilgs līdz Ziemassvētkiem. Kampaņai paredzēts turpinājums, precīzāk, tā kļūs par izejas punktu ilgstošam procesam, sistēmai dialogam ar sabiedrību, ko iecerēts iedibināt. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzsver, ka akcija “Gājējs. Bojāgājējs” tiks izvērtēta, rezumējot atsauksmes, ieteikumus un paveikto, lai tālāk spriestu, ko un kā turpmāk darīt, uzrunājot sabiedrību drošības jautājumos.

Mirt neieraudzītam

Pirmā sociālā reklāmas kampaņa, kā jau liecina tās nosaukums, vērsta uz mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, norāda iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, atsaucoties uz arvien pieaugošo bojāgājušo gājēju skaitu. “LV” jau vairākkārt rakstīts, ka kopējais avārijās bojāgājušo skaits samazinās, taču gājēju – gluži pretēji – strauji pieaug.
Ceļu satiksmes negadījumos, kuros cieš gājēji, nāves gadījumu ir divreiz biežāk nekā citos. Gandrīz puse no smagajām avārijām notiek uz autoceļiem. Krēsla un tumsa ir pats bīstamākais laiks gājējiem un velosipēdistiem, kad pārvietoties pa autoceļa nomali. Dati liecina, ka šajā laikā viņi cieš uz pusi biežāk nekā gaišajā dienas laikā. Pēc pasaulē veiktiem pētījumiem var secināt, ka astoņi no katriem desmit šoferiem (!), kas notriekuši cilvēku diennakts tumšajā laikā, viņu nav pamanījuši. Pirmajos desmit mēnešos tumsā gājuši bojā 83 cilvēki (pērn 66), bet Rīgā 50 (pērn 36).
Šonedēļ gandrīz visas nelaimes, kurās cietuši gājēji vai velosipēdisti, notikušas tumšajā diennakts laikā. Arī vakardienas dubulttraģēdija. Vienam no bērniem ne uz velosipēda, ne apģērba nebija atstarojošu materiālu, otra – priekšā braucošā – puiša vienīgais atstarojošais elements bija velosipēda aizmugurē, ko šoferu skatam aizsedza zēna biedrs.
Ir nelaimes, kurās vainojams autovadītājs, kas turklāt nereti vēl aizbēg no notikuma vietas, taču par klasiku kļuvuši gadījumi, kad gājēji, būdami alkohola reibumā, pārvietojas pa ceļa vidu vai pat guļ uz brauktuves. Gājēji kopumā uz sevi neattiecina ceļu satiksmes noteikumus. Raksturīgākais scenārijs – viņi nav bijuši redzami autovadītājiem.

“Negribu un nepatīk” cena

Kampaņas “Gājējs. Bojāgājējs” uzdevumi ir skaidrot gājējiem atstarotāju nozīmi un mudināt izmantos tos vai kabatas lukturīšus. Bet galvenais – atgādināt, ka Ceļu satiksmes noteikumi attiecas arī uz gājējiem.
Klipi televīzijās, reklāmas latviešu un krievu valodā radio, dažādi plakāti, kuriem katram sava auditorija – ar šādiem dažādiem paņēmieniem sabiedrībā mēģina veicināt izpratni par gājēju drošības priekšnosacījumiem. “Akcija mērķēta uz zināšanu sniegšanu gājējiem,” uzskata CSDD direktors Andris Lukstiņš.
Arī Valsts policija pastiprināti kontrolē gājējus. Pasūtīti aptuveni 20 000 atstarotāju un tikpat atstarojošu uzlīmju ar Valsts policijas simboliku. Daļa no tiem jau gatavas. “Atstarotājus un uzlīmes policija nedalīs kā humāno palīdzību,” uzsver Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš, skaidrojot, ka izstrādāts precīzs mehānisms, kā tos likt lietā. Tā kā gājēji tagad ir “zem policijas lupas”, tiem, kuri tumšajā diennakts laikā ārpus apdzīvotām vietām pārvietojas pa brauktuvi bez atstarojoša elementa vai iedegta lukturīša, tiek gan sastādīts protokols par administratīvo atbildību un izteikts brīdinājums, gan piešķirts atstarotājs. Katram gājējam vai velosipēdistam arī izskaidrots, ka atkārtota pārkāpuma gadījumā tam var piemērot naudas sodu.
Kā skaidro CSDD, lai arī šobrīd norit akcija “Gājējs vai bojāgājējs?”, cilvēku atsauksmes par atstarotāju lietošanu medijos ir negatīvas. “Vai citu cilvēku nāvei jākļūst par uzskatāmu un neapgāžamu iemeslu, lai atstarotāja valkāšana netiktu apspriesta “gribu – negribu” vai “patīk – nepatīk” līmenī?” retoriski vaicā Andris Lukstiņš. “Sākoties akcijai, aktīvāki kļuvuši visdažādākie tirgotāji, iekļaujot savā preču klāstā arī atstarotājus. Tos var iegādāties visās Latvijas pasta nodaļās, tādēļ “nav, kur nopirkt” vairs nav arguments. Turklāt neviens tumsā nepētīs, vai ir moderns vai ne tik šodienas stila tendencēm atbilstošs atstarotājs. Tā būs vienkārši redzama, gaismu atstarojoša, brīdinoša zīme autovadītājiem.”

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv