Latvija kā prezidējošā ES valsts 2015.gadā

Ministru Padomes un Eiropas Padomes darba vadīšana un organizēšana Eiropas Savienībā (ES) ir uzticēta prezidējošai valstij. Pašlaik prezidējošās valsts uzdevums uz vienu gadu tiek uzticēts vienai valstij. Savukārt pēc Konstitūcijas līguma spēkā stāšanās pašreizējā sistēma tiks nedaudz mainīta – prezidējošās valsts pienākumus pusotru gadu reizē pildīs trīs valstis.

Sekojam un izvērtējam

Kā “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja ārlietu ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna, Latvija ES prezidējošā valsts funkcijas sāks pildīt 2015.gadā kopā ar Itāliju un Luksemburgu. “Tā kā tas ir pēc desmit gadiem, pagaidām aktīva gatavošanās vēl nenotiek. Protams, mēs sekojam līdzi citu valstu pieredzei un izvērtējam to. Īpaši interesants mums būs ES jauno dalībvalstu prezidēšanas laiks,” stāsta D. Stuķēna.

Pirmās būs Slovēnija, Vācija un Portugāle

ES vortāls Euobserver ziņo, ka dažas jaunās valstis jau sākušas gatavoties prezidentūrai. Pirmajai no jaunajām valstīm prezidentūra 2007.gadā būs jāuzņemas Slovēnijai kopā ar Vāciju un Portugāli. Slovēnijas pārstāvji jau tagad sākuši interesēties par citu valstu pieredzi, lai sekmīgāk sagatavotos šim nozīmīgajam uzdevumam. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Īrijas un Nīderlandes pieredzei, jo šīm valstīm prezidentūras laikā izdevies atrisināt vairākus būtiskus jautājumus.
2008.gadā prezidējošo valstu pienākumus sāks pildīt Čehija, Francija un Zviedrija. Zināms, ka arī mūsu kaimiņvalstij Lietuvai prezidentūras pienākumi būs jāpilda pēc 2013.gada kopā ar Grieķiju un Īriju. Savukārt lielākās jaunās ES dalībvalsts Polijas partneri būs Dānija un Kipra.
Ja ES konstitūcija līdz 2006.gada beigām netiks ratificēta, tiks saglabāts līdzšinējais prezidentūras princips.

Prezidentūra ir grūts pienākums

Prezidentūra ikvienai ES dalībvalstij ir liels gods, bet šis laika posms nozīmē arī smagu darbu, ko īpaši izjūt mazās valstis. Prezidentūras pildīšana katrai valstij saistīta arī ar lieliem izdevumiem. MP darba vadīšana ir lieliska iespēja prezidējošajai valstij virzīt savas prioritātes apspriešanai ES līmenī.
Viens no prezidējošās valsts galvenajiem uzdevumiem ir vadīt Ministru padomes (MP) darbu – sagatavot un rīkot vairākas dažāda līmeņa sanāksmes. Prezidējošā valsts sadarbībā ar MP Sekretariātu, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu sagatavo MP dienas kārtības jautājumus. Prezidējošās valsts vai valdības vadītājs vada Eiropas Padomes sammitus, kas parasti notiek divas reizes katras prezidentūras laikā, kā arī citas ministru līmeņa tikšanās.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv