Lai ieietu Eiropas Savienībā konkurētspējīgi

Par paveikto un gaidāmo savas valsts reformās

12. augustā apritēja 100 dienas, kopš Jānis Krūmiņš ir īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās. Preses konferencē ministrs informēja par 100 dienās paveikto.

Šajā laikā ir izskatīti trīs valsts pārvaldei nozīmīgi likumprojekti: Valsts pārvaldes institucionālās iekārtas likuma, Valsts aģentūru likuma un Valsts civildienesta likuma projekts. Jaunā Valsts civildienesta likuma projekts 25. maijā pieņemts Saeimā otrajā lasījumā. Ar Pasaules bankas atbalstu atrasti resursi likumprojekta "Par publiskajām institūcijām" izstrādei, kas kalpos kā jumta likums likumiem, kurus pašlaik izskata Saeimā, proti, — Valsts aģentūru likumam un Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta kārtībā pieprasīti paskaidrojumi no Olaines domes, Valmieras domes, Ķekavas pagasta padomes un Jelgavas domes pašvaldību vadītājiem par likuma normu neievērošanu sakarā ar alkohola tirdzniecības aizliegumu pašvaldības teritorijā. Izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", kas iesniegts Saeimā. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās pakļautībā esošā Pašvaldību lietu pārvalde (PLP) patlaban strādā pie grozījumiem Alkohola aprites likumā, lai novērstu vai vismaz ierobežotu jauniešu iespēju iegādāties alkoholu un tādējādi vismaz daļēji mainītu viņu iespējamo vērtību orientāciju.

Sagatavoti arī seši likumprojekti, kas skar administratīvi teritoriālās reformas jautājumus, — par vienreizējās dotācijas piešķiršanu pašvaldību sadarbības apvienībai "Bērzes krasti" un Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti par Ciblas, Amatas, Durbes, Sabiles un Preiļu novada izveidošanu.

Ministrs atzina, ka reformas nevienam nepatīk, ka latvietis pēc savas dabas ir konservatīvs un ne visu vēlas pieņemt, tāpēc jāizvērš reformu nepieciešamības skaidrošana iedzīvotājiem. J. Krūmiņš uzsvēra, ka Latvijas 600 ļoti mazām vietējā līmeņa pašvaldībām nav attīstības perspektīvu. Lai uzlabotu iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, reformām ir jānotiek. Viņaprāt, pēdējā laikā pašvaldības jau vairāk domā par reformām, notiek arī pozitīvas pārmaiņas attieksmē pret pašvaldību apvienošanos. Diemžēl arī Latvijā būs jāiedarbina piespiedu apvienošanas mehānismi, kad pienāks likumā noteiktie termiņi, lai katrā pašvaldībā varētu nodrošināt telefona sakarus, pieslēgumu vienotajai informācijas sistēmai un izglītības iestāžu pastāvēšanu. Tomēr, kā atzina ministrs, aug arī iedzīvotāju informētības līmenis, tā ka vietējo pašvaldību vēlēšanās tiks ievēlēti tādi vadītāji, kuri domā par savas pašvaldības nākotni, kuriem cilvēki uzticas un kuru darba augļi ir redzami.

25.jūlijā pieņemti MK noteikumi nr.246 "Valsts civildienesta ierēdņu amatu aprakstu izstrādāšanas kārtība", bet 7.augustā MK komitejā akceptēts likumprojekts "Grozījumi likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās"". Lai sniegtu metodisku atbalstu valsts civiliestāžu personāldaļu darbiniekiem un veicinātu uz vienotiem kritērijiem balstītu, objektīvu un iestādes vajadzībām atbilstošu personāla atlasi, sagatavoti un 16.jūnijā izsūtīti metodiskie ieteikumi "Par personāla atlasi un iecelšanu amatā valsts civildienestā".

Ministra J. Krūmiņa darbības laikā pabeigts "Phare" projekts "Atbalsts valsts pārvaldes reformai", kurā ar "Phare" ekspertu un līdzekļu atbalstu īstenotas divas tā sadaļas: ieviesta iekšējā audita sistēma visās ministrijās un sniegts atbalsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Pabeigts arī funkciju un struktūru audits Ekonomikas ministrijā un Finansu ministrijā, iesākta "Inspekciju darbības uzlabošanas programma".

Ministrs uzsvēra, ka Satiksmes ministrija nodevusi Īpašu uzdevumu sekretariāta pārraudzībā tālākai ieviešanai Vienotās informatīvās sistēmas izveides projektu. Saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota pašvaldību Vienotās informācijas sistēmas uzraudzības padome un apstiprināts šīs padomes nolikums. Vienotas informācijas sistēma ne tikai pašvaldībām nākotnē atvieglos saziņas iespējas. Arī iedzīvotāji varēs dokumentus pārsūtīt elektroniskā veidā. Tas savukārt palīdzēs novērst korupciju un atvieglos savstarpējo saziņu starp dažāda līmeņa sistēmām un institūcijām.

J. Krūmiņš sacīja, ka šogad ir paredzēts apgūt 390 000 latu — tiks iegādāti datori 26 pašvaldībām, kurām to nav. Taču līdzekļu efektīvu izmantošanu kavē daudzie pagasti ar mazu iedzīvotāju skaitu un, protams, piešķirtais finansējums projekta īstenošanai.

Lai paaugstinātu Baltijas valstu pašvaldību administratīvo kapacitāti un veicinātu sadarbību starp Baltijas valstīm, izstrādāts un apstiprināts finansēšanai ASV Valsts departamentā triju Baltijas valstu administrācijas skolu un ASV Masačūsetsas štata Apmācību un attīstības institūta kopīgais projekts par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pašvaldību darbinieku apmācības organizēšanu. Noslēgts arī Sadarbības memorands ar Igaunijas Republikas Valsts administrācijas institūtu par savstarpējo sadarbību ierēdņu apmācībā. Pašreiz tiek izstrādāta "Publiskās pārvaldes reformas stratēģija".

Ministrs atzinīgi novērtēja 3.augustā notikušo Valsts ieņēmumu dienesta un pašvaldību tikšanos, kurā panākta vienošanās par 4.aprīlī MK noteikto plānošanas reģionu funkcijām. Līdz ar to uzlabosies arī iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāte.

J. Krūmiņš preses konferencē atzina — pēc paveiktā skaidri redzams, ka viņa pārraudzībā esošās valsts reformu lietas nepieciešams koordinēt, lai Eiropā mēs ieietu kā konkurētspējīgi sabiedrotie un uzlabotos iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu līmenis. Tas nozīmē vienota, spēcīga un profesionāla civildienesta izveidi ar atbilstošu atalgojumu. Ministrs atzina, ka profesionālākie un arī jaunie darbinieki, meklējot labāku atalgojumu, pāriet strādāt privātā jomā, un katru gadu šī tendence palielinās. Nepieciešams domāt par civildienesta nākotni citā laikposmā, bet tas bieži vien ir pretrunā ar politiķu — ministru uzskatiem, kuri vairāk domā par gaidāmajām vēlēšanām. Daudzus jautājumus pārāk politizē un ne vienmēr domā par Latvijai nepieciešamāko. Nepieciešams nodrošināt arī ierēdņu apmācību. Īpašu uzdevumu ministra pārraudzībā esošās Valsts administrācijas skolas mācību kursus pēdējos trijos mēnešos apguvuši 838 ierēdņu kandidāti, un ierēdņu kvalifikācijas eksāmenā eksaminēti 192 ierēdņu kandidāti.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore