Turpinājums. Sākums — "LV" Nr. 40/41, 09.02. 2000.

Maza sala lielā okeānā

Šrilanka liek pārvērtēt jēdzienus par lielām un mazām valstīm.

Teritorijas ziņā Šrilanka ar 65 610 kvadrātkilometriem ir tikai nedaudz lielāka par Latviju, taču tajā dzīvo 18, 5 miljoni cilvēku. Līdz ar to iedzīvotāju blīvums Šrilankā gandrīz sešas reizes pārsniedz Latvijas parametrus. Tomēr lielo Āzijas valstu tuvumā Šrilanka arī iedzīvotāju skaita ziņā skaitās maza valsts. Turpat līdzās ir pasaules otra lielākā valsts Indija, kuras iedzīvotāju skaits jau pārsniedzis miljardu, valsts, kurā puse iedzīvotāju ir analfabēti un nav pietiekami paēduši. Šrilankā, pēc oficiālajiem statistikas datiem, lasīt un rakstīt prot 98,3 procenti vīriešu un 83 procenti sieviešu, taču vidējā un īpaši jaunajā paaudzē lasītprasmes līmenis tuvojas 100 procentiem. Valstī ir arī visnotaļ zems visdramatiskākais sociālās sfēras rādītājs — bērnu mirstība: astoņpadsmit uz katriem 1000 jaunpiedzimušajiem (Indijā šis skaitlis ir 82, bet Bangladešā — pat 108 ).

Baltijas valstu žurnālistu sarunās ar šrilankiešiem dažbrīd izskanēja vienkāršots skaidrojums: mazākā valstī vieglāk risināt sociālās problēmas vai vismaz ērtāk rast elastīgu šo problēmu līdzsvarojumu.

Arī Šrilankas oficiālajās aprindās visai populārs ir viedoklis par mazas valsts ekonomiskajām priekšrocībām. "Valsts ekonomika zeļ par spīti Āzijas krīzei un mūsu sociālistiskajai pagātnei," bija uzsvērts "The Washington Post" sagatavotajā īpašajā izdevumā par Šrilanku valsts 51. gadskārtas priekšvakarā — pirms gada, kad gandrīz visu Āzijas kontinentu, kā arī daudzas rietumvalstis bija satricinājusi Dienvidaustrumāzijas finansu krīze. "Mazās Šrilankas ekonomiskie panākumi Āzijas brūkošo ekonomisko gigantu vidū ir visnotaļ ievērojami," teikts šajā izdevumā." Laikā, kad ekonomiskās varenības valstis austrumos no Šrilankas pārdzīvo lejupslīdi, mazā sala parāda straujāko ekonomisko izaugsmi Āzijā." "Mūsu valsts ekonomika ir ļoti elastīga," uzsvēra Šrilankas ekonomikas ministra vietnieks Gamins Peiriss. "Tāda tā bijusi jau visos reģiona grūtajos laikos."

Tiesa, vairums šrilankiešu nav no bagātajiem — valsts nacionālais kopprodukts caurmērā uz katru iedzīvotāju tikai nedaudz pārsniedz astoņus simtus ASV dolāru gadā, bet šrilankiešu caurmēra alga pielīdzināma 60 ASV dolāriem mēnesī. Valstī ir arī liela sociālā diferenciācija, un liela privātā kapitāla daļa koncentrēta nelielas iedzīvotāju grupas rokās. Tomēr, pēc Pasaules bankas vērtējuma, Šrilankas iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītājs ir viens no augstākajiem starp valstīm ar zemiem ienākumiem.

Šrilanka var likties reliģiskās tolerances paraugs. Līdzās budismam šeit pastāv arī hinduisms, musulmanisms un kristīgā ticība. Ārzemniekam, nedēļu Šrilankā uzturoties, var rasties pārliecība arī par etnisko toleranci. Singalu bērni mācās kopā ar Šrilankas un Indijas tamilu līdzaudžiem, kā arī ar Lankas mauru un Lankas malajiešu bērniem. Etniskās un sociālās vienlīdzības iespaidu Šrilankā padziļina vienādās, žilbinoši baltās drānās tērptie skolēni. Valsts bezmaksas izglītības sistēma bērniem nodrošina arī vienādus formastērpus, un balti tērpto meiteņu un zēnu bariņi (vairumā skolu mācības meitenēm un zēniem notiek atsevišķi) rada vispārējas labklājības un saskaņas iespaidu.

Arī pieaugušie strādā kopā, un nezinātājam pat grūti noteikt katra tumšādainā šrilankieša etniskās saknes. Izplatītākās valstī ir singalu un tamilu valodas, taču gandrīz ikviens šrilankietis, izņemot vienīgi cilvēkus attālos lauku ciemos, runā arī angliski. 1978. gada 7. septembrī pieņemtā Šrilankas konstitūcija nodrošina visu tautību iedzīvotāju politisko un sociālo vienlīdzību, kas arī, pēc šrilankiešu vienprātīga vērtējuma, tiekot visnotaļ konsekventi ievērota.

Seno tradīciju dzīvīgums

Ja valstī pastāv sociāls antagonisms, tad vispirms tā ir vēsturisko tradīciju veidotā striktā robeža starp kastām, kas Šrilankā principiāli atšķiras no Indijas kastu sistēmas. Šrilankā ir četrpadsmit kastas, ko nosaka dzimtas piederība attiecīgai profesijai. Visaugstākās ir zvejnieku un zemnieku, viszemākā — veļas mazgātāju kasta. Pa vidu — galdnieku un citu amata meistaru kastas. Pāri šīm tradicionālajām, gadu simteņos veidotajām kastām ir vietējā aristokrātija, kas bija privilēģēts slānis vēl Ceilonas koloniālās piederības laikā Anglijai. Tagad pie šī visaugstākā slāņa pieder arī Šrilankas nacionālā inteliģence — labi situētie ārsti, juristi, valdības ierēdņi. (Kad vaicājām par savu profesiju, atbilde bija: arī žurnālisti Šrilankā pieder augstākajam, virs kastām stāvošajam slānim.)

Striktā robeža starp kastām veido gandrīz nepārvaramu šķērsli starp dažādu kastu jauniešiem. Piemēram, zvejnieka dēlam ir ļoti grūti apprecēt pinēju vai veļas mazgātāju dzimtas meiteni. Kaut pēdējā laikā tomēr parādoties arī jaunieši, kas jūtas vērtē augstāk par dzimtu aizspriedumiem. Taču vairumā gadījumu jaunās šrilankiešu ģimenes vēl aizvien tiek veidotas savas kastas ietvaros, nereti vecākiem izvēloties savas atvases laulāto draugu. Laikrakstos var lasīt jo daudzus vecāku ievietotus precību sludinājumus, kuros visvisādi cildinātas dēla vai meitas fiziskās un tikumiskās īpašības. Liela nozīme ģimenes veidošanas plānos tiek piešķirta arī astrologu aprēķiniem un ieteikumiem.

Braucot pa biezi apdzīvotās Šrilankas šosejām, ceļa malā ik pa brīdim pavīd kāds ciemats, un arī paviršs vērotājs bez grūtībām var noteikt tā iemītnieku piederību konkrētai kastai: podnieku ciemā ik mājas priekša apkrauta ar keramiķu darinājumiem, pinēju ciemā — ar pītiem groziem, krēsliem, galdiem un pat drēbju skapjiem. Līdzīga konsekvence vērojama galdnieku, skārdnieku, ķieģeļu dedzinātāju ciemos. Pēc mūsu priekšstatiem, šādā maksimālas konkurences situācijā amatniekiem būtu grūti pastāvēt. Taču pašiem šrilankiešiem šāda kārtība nebūt nešķiet apgrūtinoša. Jo vairāk tāpēc, ka lielu amatnieku produkcijas daļu iepērkot vairumtirgotāji.

Atmiņas par

sociālistisko nākotni

Dažu mūsu delegācijas locekļu sakāpinātas uzmanības centrā bija vārds "sociālistiskā" Šrilankas valsts oficiālajā nosaukumā (Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika), jo valstī pastāv tipiska brīvā tirgus ekonomika. Šīs īpatnības skaidrojums rodams Šrilankas pusgadsimtu ilgajā vēsturē.

1948. gada 4. februārī Lielbritānija savai kolonijai Ceilonai piešķīra neatkarību ar dominijas statusu. Šī diena tad arī tiek uzskatīta par Šrilankas valsts dzimšanas dienu, ik gadu 4. februārī šrilankieši svin savus valsts svētkus. Meklējot valsts ekonomiskās patstāvības formu, Solomona Bandaranaikes (no 1956. līdz 1959. gadam) un Sirimavo Bandaranaikes (no 1960. līdz 1965. gadam) valdības, izjūtot stipru tolaik ietekmīgās, PSRS atbalstītās Ceilonas komunistiskās partijas spiedienu, valstij izvēlējās sociālistisko attīstības ceļu. Savukārt Padomju savienība, cenšoties nostiprināties šajā reģionā, sniedza Šrilankai plašu ekonomisku un arī militāru atbalstu. Kvalitatīvi jauns posms sociālistiskās orientācijas nostiprināšanā bija no 1970. līdz 1977. gadam, kas bija Apvienotās frontes (to veidoja Šrilankas Brīvības partija, Komunistiskā partija un Sociālistiskā partija) īsti ziedu laiki. Koalīcijas valdība skaļi deklarēja, ka īsteno nekapitālistisku attīstības politiku. 1972. gada 22. maijā Ceilona tika pasludināta par Šrilankas Sociālistisko Demokrātisko Republiku. Taču visai drīz sociālistiskā ekonomikas plānošana atklāja savas ēnas puses. Krita darba ražīgums, Šrilanka sāka zaudēt pozīcijas savu tradicionālo eksportpreču tirgū.

Reālo grūtību priekšā Šrilankas valdība nolēma atgriezties pie brīvā tirgus principiem. 1978. gada 7. septembrī valsts tika pārdēvēta par Šrilankas Demokrātisko Sociālistisko Republiku, līdz ar vārdu "sociālisms" valsts nosaukumā saglabājot arī neatkarības pirmo gadu desmitu sociālos sasniegumus: bezmaksas izglītību un veselības aizsardzību, kā arī invalīdu un veco ļaužu sociālo aprūpi. Šie principi nostiprināti arī 1978. gada konstitūcijā.

Jau minētajā "The Washington Post" izdevumā uzsvērts, ka Šrilankā vairumā ekonomikas jomu pilnībā atļautas ārvalstu īpašuma tiesības, ieskaitot infrastruktūru. "Būtībā Šrilanka bija pati pirmā valsts Āzijas dienvidos, kas ieviesa brīvajam tirgum labvēlīgu ekonomisko politiku . Šajā aspektā tā veidoja otru spēcīgāko ekonomiku Āzijā, tūlīt aiz Japānas," teikts minētajā izdevumā. Tālāk arī atzīts, ka 70. gados, kad strauji sāka pacelt galvu Āzijas "ekonomiskais tīģeris", Šrilanka atslīga atpakaļ posta periodā, jo sociālistiskā valdība bija sagrābusi tējas plantācijas un citas svarīgākās ražošanas nozares. "Sabiedrība skaidri redzēja nepieciešamību mainīt valsts ekonomisko kursu, un sociālistiskā valdība cieta smagu sakāvi vēlēšanās. Jaunā valdība konsekventi novērsās no sociālistiskā attīstības ceļa", teikts rakstā, uzsverot, ka tagad 90 procenti no Šrilankas rūpniecības kopapjoma pieder privātajam sektoram ( pirms divdesmit gadiem tikai 50 procenti). Privātajā sektorā nodarbināti 70 procenti no visiem Šrilankas strādājošajiem.

Valsts prezidente Čandrika Bandaranaike Kumaratunga, uzsverot ārvalstu investīciju lomu Šrilankas ekonomikas uzplaukumā, īpaši izceļ ASV tirdzniecības palātu Šrilankā kā vienu no vissekmīgākajām ASV tirdzniecības palātu tīklā pasaulē — gada laikā tā divkāršojusi savu locekļu skaitu, kas tagad ir 220.

Turpinājums — seko