Valsts sekretāru 2004.gada 9.decembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica plāna projektu “Rīcības plāns pārejai uz profesionālo militāro dienestu”.
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību Aizsardzības sadaļā un Saeimā apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija paredz noteikt militārā dienesta profesionalizācijas nepieciešamību. Aizsardzības ministrija 2004.gada februārī valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu “Par atteikšanos no obligātā militārā dienesta un pāreju uz profesionālo militāro dienestu” un tam pievienotu tiesību aktu projektu.
Ir izstrādāts “Rīcības plāna pārejai uz profesionālo militāro dienestu” projekts, lai noteiktu nepieciešamos pasākumus pārejas veikšanai.
NBS profesionalizācijas mērķi:
• nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atbilstību mūsdienu draudu situācijai,
• nodrošināt Latvijas kā NATO dalībvalsts gatavību kolektīvai aizsardzībai alianses ietvaros un lielākas NBS operatīvās spējas un kaujas gatavību dalībai starptautiskajās operācijās.
Izstrādājot pārejas uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem pamatprincipus, kā arī lai veicinātu jauniešu interesi un rekrutēšanu un nodrošinātu dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos kvalitāti, jāveic neatliekamu pasākumu komplekss, kas ietver:
• NBS Rekrutēšanas un atlases centra pilnveidošanu, apvienojot to ar AM Militārā dienesta iesaukšanas centru,
• sociālā atbalsta programmu izstrādi,
• NBS infrastruktūras attīstību,
• NBS aktīvās rezerves sistēmas izveidi,
• NBS militāro mācību sistēmu pārskatīšanu,
• normatīvās bāzes pārskatīšanu,
• sabiedrības informēšanas stratēģijas īstenošanu.
Lai veiktu pāreju uz profesionālo militāro dienestu, laika posmā līdz 2008.gadam AM budžetā tam katru gadu jāparedz papildus vidēji trīs miljoni latu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par atlīdzības par adopciju apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību”.
Noteikumu projekts paredz noteikt atlīdzības par adopciju apmēru, tās pārskatīšanas kārtību, atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību. Atlīdzības apmērs ir 1000 latu. Atlīdzības apmēru pārskata Ministru kabinets pēc bērnu un ģimenes lietu ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām.
Lai saņemtu atlīdzību, atlīdzības pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona Bērnu un ģimenes lietu ministrijā iesniedz šādus dokumentus: rakstisku pieprasījumu par atlīdzības piešķiršanu; likumīgā spēkā stājušos spriedumu par adopcijas apstiprināšanu (norakstu), kā arī uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu (pasi, personas apliecību); bērna dzimšanas apliecību; pilnvaru, ja atlīdzību pieprasa pilnvarota persona.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija 10 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atlīdzību. Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt atlīdzību ministrija atlīdzības pieprasītājam paziņo rakstiski. Ministrijas atbildīgās amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, iesniedzot iesniegumu ministrijas valsts sekretāram.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija izmaksā atlīdzību ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc atlīdzības piešķiršanas dienas. Ja ministrijas vainas dēļ atlīdzības saņēmējs nav laikus saņēmis atlīdzību, attiecīgo summu viņam izmaksā bez termiņa ierobežojuma.
Atlīdzības saņēmējs atlīdzības summu atmaksā labprātīgi vai atlīdzības summu piedzen, ceļot prasību tiesā, ja: atlīdzība saņemta nepamatoti; tiesa bērna interesēs adopciju atceļ.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 17.decembrim;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību”.
Noteikumu projekts paredz noteikt atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību. Bērna aprūpes atlīdzību piešķir Valsts sociālo pabalstu likuma 6.¹ panta pirmajā daļā minētajām personām. Personai, kura nodarbināta nepilnu darba laiku, ir tiesības uz atlīdzību, ja tā ir nodarbināta ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Atlīdzības apmērs ir 35 lati mēnesī. Atlīdzības apmēru pārskata Ministru kabinets pēc bērnu un ģimenes lietu ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām.
Lai saņemtu atlīdzību, atlīdzības pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā iesniedz šādus dokumentus: rakstisku pieprasījumu atlīdzības piešķiršanai; bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā (norakstu); bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, ar kuru tiek pagarināts bērna aprūpes un uzraudzības termiņš (norakstu); darba devēja rakstisku apstiprinājumu par laikposmu, kurā atlīdzības pieprasītājam ir piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas vai noteikts nepilns darba laiks (norādot stundu skaitu nedēļā), ja persona ir nodarbināta; izziņu, kas apliecina, ka pabalsta pieprasītājs nav nodarbināts, kā arī uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu (pasi, personas apliecību); pilnvaru, ja atlīdzību pieprasa pilnvarota persona.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija 10 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atlīdzību. Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt atlīdzību ministrija atlīdzības pieprasītājam paziņo rakstiski. Ministrijas valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas atbildīgās amatpersonas pieņemto lēmumu, ja persona to ir apstrīdējusi Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
Personai, kura ir darba ņēmējs, atlīdzību piešķir par laikposmu, kurā persona atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Atlīdzību piešķir no minētā atvaļinājuma piešķiršanas dienas. Personai, kura nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai kura strādā nepilnu darba laiku, atlīdzību piešķir par laikposmu, kurā adoptējamais bērns atrodas adoptētāju aprūpē un uzraudzībā atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija atlīdzību sāk izmaksāt ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc atlīdzības piešķiršanas dienas. Ja ministrijas vainas dēļ atlīdzības saņēmējs nav laikus saņēmis atlīdzību, attiecīgo summu viņam izmaksā bez termiņa ierobežojuma.
Atlīdzības saņēmēja vainas dēļ nepamatoti saņemto atlīdzības summu atlīdzības saņēmējs atmaksā labprātīgi vai tā tiek ieturēta no nākamajos mēnešos izmaksājamās atlīdzības. Ja atlīdzības saņēmējs nepamatoti saņemto atlīdzības summu neatmaksā labprātīgi vai atlīdzības izmaksa tiek pārtraukta, pirms parāds ir dzēsts, attiecīgo summu piedzen, ceļot prasību tiesā.
Atlīdzības izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama atlīdzības izmaksa (izņemot gadījumus, ja atlīdzības piešķiršanas brīdī jau bijis zināms atlīdzības pārtraukšanas termiņš).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 17.decembrim.

Ekonomikas ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kuģu tilpņu kalibrēšanas noteikumi”, kuri paredz noteikt iekšējo ūdeņu un kabotāžas kuģu tilpņu kalibrēšanas kārtību un prasības, apstiprina kalibrēšanas sertifikāta veidlapu un kalibrēšanas tabulas paraugus, kā arī to lietošanas kārtību.
Noteikumu projekts attiecas uz iekšējo ūdeņu un kabotāžas kuģu tilpnēm, kuras paredzētas šķidrās degvielas transportēšanai un degvielas daudzuma noteikšanai tajās.
Kuģu tilpņu kalibrēšanu veic Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotās institūcijas un institūcijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”, apdrošinājušas civiltiesisko atbildību un par kuru akreditāciju Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un paziņojusi Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Vispārīgās prasības kuģu tilpņu kalibrēšanai un ar to saistītie dokumenti noteikti šo noteikumu 1. un 2.pielikumā. Kalibrēšanas rezultātus ieraksta kalibrēšanas sertifikātā un tabulās, kas norādīti šo noteikumu 3. un 4.pielikumā.
Projekts nosaka, ka kalibrēšanas sertifikāts tiek atzīts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Mērīšanas līdzekļi šķidruma līmeņa noteikšanai tilpnēs ir noteikti ar validētām un piemērojamos standartos norādītām metodēm un ir kalibrēti šķidruma līmeņa noteikšanai tilpnēs.
Noteikumu projektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 1971.gada 12.oktobra Direktīvas 71/349/EEC par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kuģu tilpņu kalibrēšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica rīkojuma projektu “Par licencēšanas konkursa otrajā kārtā iekļaujamajiem ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumiem jūrā”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumiem Nr. 52 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība”, juridiskas personas Odin Energi A/S 2004.gada 10.augustā un Lundin Petroleum AB un Odin Energi A/S 2004.gada 20.septembrī iesniedza Ekonomikas ministrijā iesniegumus ar pieteikumiem licences laukuma noteikšanai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Baltijas jūras Latvijas daļā.
Odin Energi A/S ir Dānijā reģistrēts komercuzņēmums, kura pamatnodarbošanās ir naftas izpēte un ieguve. Komercuzņēmums sekmīgi darbojas Lietuvā, kā arī tam ir naftas ieguves licences Dānijā.
Lundin Petroleum AB ir komercuzņēmums, kura viena no darbības sfērām ir naftas izpēte un ieguve. Uzņēmums iegūst naftu Krievijā, Bulgārijā, Sudānā, Lībijā, Malaizijā, Papua Jaungvinejā, Folklendu salās un Apvienotajā Karalistē.
Ekonomikas ministrija ir izskatījusi šos iesniegumus un saskaņojusi tos ar Valsts ģeoloģijas dienestu, precizējot laukumu koordinātas.
Rīkojumu projektā ir iekļauti četri licences laukumi, kuri pēc uzņēmēju ieskatiem būtu padziļināmi un kompleksi izpētāmi, pamatojoties uz jau esošajiem Valsts ģeoloģijas dienesta datiem, kā arī no jauna iegūtajiem datiem.
PSRS laikā, kā arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā (licences laukuma projekts Nr.1) tika veikti seismiskie darbi, kas norāda uz to, ka šeit varētu būt ogļūdeņražu potenciālās iegulas, kuras perspektīvā būtu arī attīstāmas.
Atbilstoši iesniegtajai informācijai visi šie licencēšanas laukumi atbilst licences laukuma noteikšanai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”.
Spēkā esošajā Preču un pakalpojumu drošuma likumā ir pārņemtas Eiropas Savienības (ES) Direktīvu 87/357/EEK un 2001/95/EK prasības. ES Direktīvas 2001/95/EK 11. un 12.pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina ātrās informācijas apmaiņas sistēmas RAPEX ieviešana, tādējādi nodrošinot efektīvu tirgus uzraudzības iestāžu darbu, novēršot un nepieļaujot nedrošu un paaugstināta riska preču nonākšanu iekšējā tirgū.
Likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu precīzu direktīvā noteiktās informācijas ātrās apmaiņas sistēmas RAPEX prasību un informācijas apmaiņas pasākumu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos. Grozījums likumā nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā citas tirgus uzraudzības iestādes informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par veiktajiem pasākumiem, kas ierobežo vai liedz preču laišanu apgrozībā, un kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņemto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un rīkojas ar informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmi un maksāšanas kārtību”, kuri paredz noteikt valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmi un maksāšanas kārtību.
Valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji maksā par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu, kura regulēšanas nepieciešamību saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta ceturto daļu valsts regulējamās nozarēs ir noteicis Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – attiecīgā pašvaldība.
Valsts nodevas likme katram valsts regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam ir divi lati par katriem 1000 latiem (0,2 procenti), bet katram pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam – četri lati par katriem 1000 latiem (0,4 procenti) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri sāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, valsts nodevu par pirmo darbības gadu maksā no komersanta plānotā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā.
Valsts nodevu gadā sadala četrās vienādās daļās. Pirmo valsts nodevas daļu samaksā līdz 10.janvārim, otro – līdz 10.aprīlim, trešo – līdz 10.jūlijam, ceturto – līdz 10.oktobrim.
Ja gadā samaksātā valsts nodeva ir mazāka vai lielāka par attiecīgajiem procentiem (0,2 procenti valsts regulējamās nozarēs vai 0,4 procenti pašvaldību regulējamās nozarēs) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā, samaksāto summu precizē, veicot gada pēdējo maksājumu.
Ja saskaņā ar šiem noteikumiem samaksātā valsts nodeva ir mazāka par 0,2 procentiem (valsts regulējamās nozarēs) vai 0,4 procentiem (pašvaldību regulējamās nozarēs) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā, komersants līdz nākamā gada 30.janvārim samaksā atlikušo valsts nodevas summu.
Ja saskaņā ar šiem noteikumiem samaksātā valsts nodeva pārsniedz 0,2 procentus (valsts regulējamās nozarēs) vai 0,4 procentus (pašvaldību regulējamās nozarēs) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā, pārmaksāto summu izlīdzina, valsts nodevas aprēķinā nākamajam gadam, samazinot maksājumu summu par pārmaksāto daļu.
Ja samaksātā valsts nodeva pārsniedz regulatora darbības nodrošināšanai attiecīgajā gadā nepieciešamās izmaksas, nākamajā gadā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam valsts nodevu par pārmaksāto summu samazina proporcionāli katra sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja iemaksātās valsts nodevas lielumam attiecīgajā gadā.
Paredzēts noteikt, ka noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.988 “Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 2005.gadā”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 17.decembrim.

Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes saskaņo normatīvos aktus ar Eiropas Centrālo banku”.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm un Finanšu ministriju, kā arī starp Finanšu ministriju un Eiropas Centrālo banku par sagatavošanas procesā esošajiem normatīvo aktu projektiem (finanšu noteikumu projekts).
Finanšu noteikumu projekts, kuru šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nosūta Eiropas Centrālajai bankai atzinuma sniegšanai, nosaka jebkuru no šādiem jautājumiem: monetārās politikas instrumenti; maksāšanas līdzekļi; naudas jautājumi; Latvijas Bankas darbība; monetāro, finanšu, banku, maksājumu sistēmu un maksājumu bilances statistikas vākšana, salīdzināšana un izplatīšana; maksājumu un norēķinu sistēma; tiesiskais regulējums, kas attiecas uz finanšu institūcijām, ciktāl tas ietekmē finanšu institūciju un tirgus stabilitāti. Finanšu noteikumu projekts, kas nosaka kādu no noteikumos minētajiem jautājumiem, bet kura vienīgais mērķis ir Eiropas Kopienas direktīvas prasību ieviešana, nav jānosūta Eiropas Centrālajai bankai atzinuma sniegšanai.
Ja finanšu noteikumu projekts skar eirosistēmas operācijas, to var nosūtīt Eiropas Centrālajai bankai atzinuma sniegšanai.
Valsts pārvaldes iestādes ir atbildīgas par to kompetencē esošo finanšu noteikumu projektu un ar tiem saistītās informācijas iesniegšanu Finanšu ministrijā. Finanšu ministrija finanšu noteikumu projektus un ar tiem saistīto informāciju tālāk iesniedz Eiropas Centrālajai bankai.
Finanšu ministrija veic uzraudzību, lai nodrošinātu finanšu noteikumu un ar tiem saistītās informācijas sniegšanu saskaņā ar šiem noteikumiem.
Ir plānots, ka to tiesību aktu projektu skaits, kas tiek virzīti skatīšanai Ministru kabinetā un ir jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku, būs salīdzinoši neliels, ne vairāk kā aptuveni 5% no visa izstrādājamo tiesību aktu projektu skaita.
Vienlaikus sagatavoti arī grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis”, projekts paredz, ka tiesību aktu projekti tiktu nosūtīti atzinuma sniegšanai uz Eiropas Centrālo banku pēc tam, kad tie būtu izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un saskaņoti ar attiecīgajām Latvijas Republikas institūcijām pirms iesniegšanas Ministru kabinetā. Uz Eiropas Centrālās bankas atzinuma sniegšanas laiku tiktu apturēts sešu mēnešu termiņš projektu iesniegšanai Valsts kancelejā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””.
Likumprojekta mērķis ir: precizēt likuma subjektu loku un lietotos terminus; precizēt šajā likumā ietverto pilnvarojumu attiecībā uz naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanas kārtības noteikšanu; saskaņot likumu ar jaunākajām starptautisko grāmatvedības standartu prasībām, ciktāl tas iespējams, nepārkāpjot Padomes 1978.gada 25.jūlija Ceturtās direktīvas 78/660/EECprasības.
Vienlaikus arī sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem””, kurš: precizē likumā ietverto pilnvarojumu attiecībā uz konsolidētā naudas plūsmas pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanas kārtības noteikšanu; ietver likumā atļauju sagatavot konsolidētos gada pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; saskaņo likumu ar jaunākajām starptautisko grāmatvedības standartu prasībām, ciktāl tas iespējams, nepārkāpjot Padomes 1983.gada 13.jūnija Septītās direktīvas 83/349/EEC prasības.
Projekti nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu piešķiršanas kārtība”.
Saskaņā ar “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 12.pantu līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finanšu ministrijas pārziņā esošās valsts pamatbudžeta apropriācijas ietvaros. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu finanšu ministra noteiktajā kārtībā. Finanšu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu.
Noteikumu projekts nepieciešams, lai nodrošinātu: ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un pašvaldību pieprasījumu pareizu un kvalitatīvu sagatavošanu, nepieciešamo informāciju finanšu ministra rīkojumam par līdzekļu piešķiršanu un līdzekļu pārskaitīšanu ministrijai, citai centrālai valsts iestādei vai pašvaldībai; informāciju finanšu ministra ceturkšņa pārskatiem Saeimai par līdzekļu izlietošanu.
Līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem – īpašiem nacionāli nozīmīgiem pasākumiem, kā arī katastrofu un dabas stihiju radīto zaudējumu kompensēšanai. Ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav iekļauta valstij svarīgu pasākumu finansēšana, tad nepieciešamības gadījumā uz laiku līdz likuma par grozījumiem gadskārtējā valsts budžetā pieņemšanai šiem pasākumiem var piešķirt līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, paredzot to atmaksu.
Līdzekļus pieprasa tikai ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kurai valsts pamatbudžetā paredzēta apropriācija, par to padotībā esošām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem vai konkrētiem pasākumiem. Pašvaldībai nepieciešamos līdzekļus pieprasa Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kontrolē, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Valsts prezidenta kancelejā, Saeimā, Augstākajā tiesā, Satversmes tiesā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Centrālajā zemes komisijā, Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, Valsts cilvēktiesību birojā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai aktualizētu sarakstu, kuru valstu pilsoņu un iedzīvotāju uzaicināšanai nepieciešama papildu pārbaude, un pielikumu, kurā minētas valstis, kuru pilsoņu uzaicināšanai nepieciešama papildu pārbaude. Minētais saraksts izveidots, pamatojoties uz kompetento valsts iestāžu ierosinājumiem, ievērojot būtiskus nelegālās imigrācijas riska un terorisma draudus.
Jautājums par saraksta aktualizēšanu tika skatīts ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotās Vīzu darba grupas sanāksmēs, izvērtējot ielūgumu apstiprināšanas kārtību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un vīzu izsniegšanas praksi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.
Grozījumi noteikumos paredz:
1) izslēgt no riska valstu saraksta Bosniju un Hercegovinu, Maķedoniju, Serbiju un Melnkalni un Kubu;
2) papildināt riska valstu sarakstu ar Burundi, Kongo, Ruandu, Surinamu, Uzbekistānu un Vjetnamu;
3) paredzēt papildu pārbaudi bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentu turētāju ielūgumu un vīzu pieprasījumiem.
Izslēdzot no saraksta Bosniju un Hercegovinu, Maķedoniju, Serbiju un Melnkalni un Kubu, tiks atvieglota ielūgumu apstiprināšanas kārtība un saīsināts arī kopējais vīzu izsniegšanas laiks iepriekš minēto valstu pilsoņiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Satiksmes ministrijā.

Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments