Nekur nav tik labi kā mājās

Andris Siliņš, konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” Kurzemes novada vērtēšanas komisijas loceklis no Latvijas Agronomu biedrības

Turpinājums. Sākums “LV”, 10.12.2004.

3.

Vērtēšanas komisija ar tās sveicējiem no Pašvaldību savienības konkursa noslēguma vakarā Foto: Raitis Trautmanis

Šalc zaļais mežs

Cauri gāju Rudbāržiem,
Nav neviena jauna puiša,
Rokā nesu vainadziņu:
Kur naksniņu pārgulēt;
Nav neviena kupla zara,
Cits bij šķībs, cits bij greizs,
Kur pakārt vainadziņu,
Cits bij meitu salauzīts…

Pēc šādas Kuldīgas rajona Rudbāržu pagasta “vizītkartes” jau sākām bažīties par mūsu perspektīvu un tramīgi vērties uz durvju pusi, jo nerādījās droši, kā te viss vēl beigsies… Tūdaļ gan jāteic, ka bažām nebija pamata.
Pagastā mīt 1280 iedzīvotāji. Ir izstrādāta un apstiprināta pagasta attīstības programma līdz 2011.gadam. Patlaban darba kārtībā – teritoriālā plāna izstrāde. Kopīgi ar Skrundas, Laidu, Nīkrāces un Raņķu pašvaldībām izstrādāts pagastu apvienošanas sadarbības projekts investīciju piesaistīšanai un modernu tehnoloģiju ieviešanai dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanā. Pagasts nodibinājis bezpeļņas organizāciju SIA “Ventas pasts”. Viena daudzbērnu ģimene sadarbojas ar misiju “Pakāpieni”, bet otrai ir pastāvīga un lietišķa sadarbība ar ģimeni no Vācijas.
Pagastā darbojas 14 datori ar interneta pieslēgumu, 7 no tiem ir skolā, 7 – pagasta padomē, kas izvietoti katrā kabinetā. Kopētājs un fakss pieejams visiem pagasta iedzīvotājiem. 8 dzīvokļu mājām ir kopēja katlumāja, kuru kurina ar gāzi. Katrā ieejā atrodas siltummezgli, kas ļauj iedzīvotājiem pašiem ekonomiski regulēt siltumu savos dzīvokļos. Pagasta centrā visām mājām ir gaumīgi mājvārdi. Dzeramā ūdens patēriņu samazina ūdens un notekūdeņu skaitītāji. Pagasts ir iesaistījies reģionālā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā. Ar jaunradītā kooperatīva “Durbes grauds” palīdzību zemnieki iegādājas jaunu tehniku un ķimikālijas. Darbojas piensaimnieku kooperatīvs “Kalnmuiža”, kas savāc pienu arī no apkārtējiem pagastiem. Sieksātes muižā saglabāts pienrūpniecības muzejs.

Rudbāržu luterāņu baznīca. Baznīcēnus sagaida vienkāršas, bet sakoptas un mājīgas baznīcas iekštelpas Foto: Andris Siliņš

Augstu ražošanas līmeni sasniedzis cūku nobarošanas komplekss, kurā, izmantojot 8 veidu sauso barību, apkopj 1000 sivēnmātes un 10 000 nobarojamās cūkas. Enerģiskā vadītāja mūs krietni izglītoja cūkkopības zinībās. Cūkas šeit ēd 24 stundas diennaktī, ikdienas svarā pieņemoties par 800 gramiem, 95 kilogramus sasniedzot 170 dienās. Tukšo fermu izdezinficē, un “sākas viss no gala”. Visi dati datorā. Komplekss nodrošina darbu 54 cilvēkiem.
Plašs ir netradicionālo nozaru klāsts. Z/s “Kamenes” nodarbojas ar mežizstrādi un autopakalpojumiem, būvē ceļus. Kopīgi ar pamatskolas audzēkņiem izveidojuši veselības taku, kuru ļoti iecienījuši tūristi ar bērniem. Te var pabraukāt ar trosu celiņu, ceļot pa labirintiem un kustīgo baļķi, brīvā dabā uzspēlēt dambreti un ričuraču. Z/s “Jaunarāji” pēc bioloģiskās metodes nobaro jaunlopus. Z/s “Grigaļi” audzē stādiņus mežu atjaunošanai. Kopīgi ar Rudbāržu mežniecību izveidota meža mācību taka. “Garīkās” ir pirmā šitaki sēņu audzētava Latvijā. Te iespējams tās arī nogaršot, pārnakšņot, pērties pirtī, spēlēt volejbolu un peldēties.
Z/s “Vilki” keramiķe Guna Rubeža darina māla izstrādājumus. Neierasti redzēt mālus sievietes rokās. Toties iznākums ir gaumīgs, mākslinieciski augstvērtīgs un acij tīkams. Niansēs atšķirīgs no vīru darbiem. Te iespējams vērot un arī pašam piedalīties ražošanas procesā.
Rudbāržu ļaudis nodarbojas arī ar biškopību, truškopību, zivkopību, audzē ogas, bet “Dravniekos” apglezno zīdu. Paliekošu iespaidu atstāja padomju laika slepenā militārā objekta – Taujēnu raķešu bāzes – apmeklējums. Darba kārtībā ir saglabājušās 19.gs. celtās ūdensdzirnavas, tās no 2001.gada darbojas kā mazā hidroelokrostacija. Kā eksportprece no pagasta iziet zāģbaļķi, taras kluči, keramika un apgleznotais zīds.
Rudbāržu muižā kopš 1955.gada atrodas Oskara Kalpaka pamatskola. 1919.gada februārī šeit notika pulkveža O.Kalpaka bataljona štāba apspriedes. Skolā ierīkota piemiņas zāle un redzama plāksne ar uzrakstu: “1919.g. 3.martā no šīs vietas sākas Latvijas atbrīvošana pulkveža Kalpaka vadībā”. Pēc trim dienām Oskars Kalpaks Airītēs krita. Kara laikā šo plāksni iemūrēja sienas ailē. Tagad tā stāv goda vietā. Ar izglītības ministra Andra Piebalga parakstu 1991.gadā skolai atjaunoja Oskara Kalpaka vārdu. Skola svēti glabā Oskara Kalpaka piemiņu un audzina skolēnus patriotisma garā. Skolā viesojusies Valsts prezidente.
Emocionāli un sirsnīgi tiek atzīmēta Latvijas valsts dzimšanas diena. Visos skolas logos deg svecītes, skan mūzika, direktors saka uzrunu, tiek lasīta dzeja. Beigās nogrand salūts.
Katru gadu skolotāji un skolēni izstrādā radošos darbus, kuru prezentācija pavasarī izvēršas par īstiem svētkiem. Jau četrus gadus apbalvo labiniekus, dāvinot tiem skolas kalendāru. Emocionāli atzīmē pēdējo zvanu, pēc tam notiek jocīgās sporta spēles. Absolventu gadagrāmatā skolēni atstāj atmiņas par skolu. Jauno solistu konkursā piedalījušies arī skolotāji un skolas direktors. 3. un 5.klašu skolēni piedalās dabas vērotāju projektā, bet 6.–7.klašu skolēni sadarbībā ar Gēteborgas skolēniem no Zviedrijas piedalās republikas vides projektā NOP STOP “Ūdens kvalitāte Rudbāržu pagasta ūdenskrātuvēs”. Republikas mājturības olimpiādē “Mans koks” skolēni izcīnījuši otro vietu. Tautas bumbas sacensībās Kurzemes novadā skolēni izcīnījuši pirmo, bet valsts mērogā – otro vietu. Pagastā ir kompleksais sporta laukums, volejbola, basketbola, tenisa un smilšu volejbola laukumi. Darbus vada sporta darba organizators. Jaunsargi katru gadu piedalās salidojumos, nometnēs un sporta sarīkojumos. Arī pieaugušie kursos apgūst biznesa gudrības, datorzinības un angļu valodu.
Pagastā ir sociālās aprūpes māja. Trūcīgo personu sociālie pabalsti netiek aplikti ar nodokli. Darbojas pensionāru klubiņš “Atvasara”. Pagastā tiek svinēti gadskārtu ieražu svētki un rīkots rudens gadatirgus. Valsts proklamēšanas gadadienā sveic labākos darba darītājus un uzņēmumus, rīko koncertu un balli, bet Lieldienās – rokdarbu un gleznu izstādes. Kultūras namā darbojas folkloras kopa, dramatiskais kolektīvs, pirmsskolas vecuma bērnu rotaļu un deju pulciņi.
Folkloras kopa piedalās visos gadskārtu ieražu svētkos, tāpat viesojas kaimiņu pagastos un pilsētās, arī Mažeiķu rajona festivālā Lietuvā. Regulāri koncertē konkursā “Pulkā eimu, pulkā teku”. Folkloras kopas bērni piedalās folkloras nometnēs, bet Maruta Done izstrādājusi projektu par pagasta folkloras kopu. Deju kolektīvs piedalījies Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Gada laikā kultūras namā tiek rīkoti četri lieli pašdarbības kolektīvu koncerti, pensionāriem – ekskursijas un teātra apmeklējumi, bet rudens pusē pensionāru ballē koncertu sniedz viesmākslinieki. Dažādi kopīgi pasākumi notiek sadarbības pagastu līguma ietvaros, kuros uzstājas apkārtējo pagastu pašdarbnieki.
Pagasta teritorijā atrodas viena no mazākajām, bet visgaišākajām baznīcām Latvijā, kurai ir laba akustika. Draudze ar pateicību piemin tā laika padomju saimniecības direktoru, kas sešdesmitajos gados spējis pārliecināt kompartijas komiteju, ka baznīcu nevajag aiztikt, jo vecā draudze izzudīšot pati no sevis. 1970.gadā baznīcu izsludināja par arhitektūras pieminekli. Pateicoties Vašingtonas draudzes un pagasta palīdzībai, baznīca šobrīd ir pieklājīgi sakopta. Šeit uzstādīts piemineklis 14.jūnija un 25.marta represētiem pagasta iedzīvotājiem, kas atklāts 26.augustā – tieši tai dienā, kad Mihails Gorbačovs kratījis pirkstu par to, ka Baltijas valstīs galvu ceļot nacionālisti. Izrādās tomēr, ka mūžīgās vērtības nezūd. Tagad baznīcu apmeklē jaunieši, notiek laulības un kristības. Pagasts algo ērģelnieci un palīdz sakopt dievnama apkārtni.
Vides ministrs Raimonds Vējonis noslēguma ballē atzinis, ka te vis nestaigā ar rudām bārdām, bet ka sakoptākie Kurzemē ir tieši Rudbārži, un pasniedza ministrijas balvu nominācijā “Vides aizsardzība”. Rudbāržnieki tika arī pie balvas “Mežs un sabiedrība”, ko piešķir Zemkopības ministrijas Meža politikas departaments, Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Latvijas Kokrūpniecības federācija un Valsts meža dienests un pasniedza zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ar vārdiem: “Komisija šai nominācijā ieteikusi apbalvot Rudbāržu pagastu, jo šeit ne vien rūpējas par mežu un audzē to no paša pirmsākuma, bet audzina arī bērnus mīlēt mežu, izglīto viņus par vienu no mūsu lielākajām nacionālajām bagātībām. Ja visi būtu tikpat apzinīgi un zinātgriboši par mežu kā Rudbāržos, tad mums nevajadzētu raizēties, vai mežiem būs nākotne.”

Turpinājums sekos