Kaut kas katrai dvēselei

Agijas Sūnas galerija Vecrīgā jau otro gadu Ziemassvētkus sagaida ar Edītes Paulas-Vīgneres darbu ekspozīciju.

Pērn tās bija mīļkartītes – žanrs, ko māksliniece izkopusi līdz pilnībai, jau no neatminamiem laikiem ik gadus iepriecinādama savus draugus ar pašas veidotiem apsveikumiem, kas nekad neatkārtojas. Šoreiz izstādītas piecdesmit glezniņas – ziedi, fantāzijas ainas, Spānijas motīvi. Gobelēns ir tikai viens – kā atgādinājums, ka autore ir tā pati slavenā tekstilmāksliniece un ka dažādās šķiedras nebūt nav viņas vienīgais izteiksmes līdzeklis. Kā īsta māksliniece viņa lieliski prot “radīt ne no kā” – likt atdzīvoties visam, kam pieskaras viņas roka. Paņēmieni – visdažādākie. Te ir gleznots un pludināts, te ir kolāža, izšuvums, līmēti auduma gabaliņi un gluži nenosakāmas lietas.
Izstāde bijusi iecerēta jau sen, bet nelaimīgs kritiens mākslinieci piesaistījis pie “mājas mersedesa”, kā viņa sauc ratiņus, ar kuriem tagad var pārvietoties tikai pa istabu. Ar lielu pierunāšanu viņa piekritusi nodot pabeigtos darbus izstādei, kuras iekārtošanu uzņēmies Mārtiņš Heimrāts, gādādams arī par darbu ierāmēšanu.
Agija Sūna teic, ka reti kādā izstādē tik daudzi apmeklētāji dalās savos iespaidos: “Īpaši par šo Spānijas ciklu, kur māksliniece sakās ielikusi joprojām nepiepildītās ilgas pēc savas sapņu zemes. Daudzi atceras lielisko gobelēnu “Toreadors” no viņas lielās izstādes Rīgas pilī. Tik daudzi gadi pagājuši, bet cilvēki nav aizmirsuši tās krāsas, to spēku, kas no tā strāvojis. Tāpēc arī ļoti gribējās sarīkot šo izstādi.
Māksliniece katru darbiņu rada ar lielu mīlestību. Te nav nevienas vienaldzīgas līnijas! Neapvaldīta fantāzija un smalks, meistarīgs izpildījums. Šajās gada tumšākajās dienās cilvēki ļoti ievēro izstādes gaišo kopskaņu. Te katrs var atrast kaut ko dvēselei.”

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv