Pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni bij. NATO ģenerālsekretāram

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.decembrī Londonā Latvijas vēstniecības telpās, klātesot diplomātiskajam korpusam un Lielbritānijas valdības institūciju pārstāvjiem, pasniedza 1.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni bijušajam NATO ģenerālsekretāram lordam Robertsonam, pateicoties par viņa būtisko ieguldījumu Latvijas integrācijā NATO.
Uzrunājot klātesošos, prezidente sacīja, ka lords Robertsons ir bijusi atslēgas figūra laikā, kad NATO iekšienē un starptautiskajā arēnā bija nopietnas diskusijas par to, vai NATO ir nepieciešama nākamā paplašināšanās kārta un kādām valstīm ir jākļūst par NATO dalībvalstīm. Prezidente atzīmēja, ka lords Robertsons šajā sarežģītajā posmā ir pratis gan uzslavēt dalībvalstis par to veiktajām reformām, gan mudināt noslēgt šīs reformas, lai valsts varētu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Prezidente pieminēja viņa personisko lomu, pārliecinot par nepieciešamību uzņemt NATO arī Baltijas valstis. “Lords Robertsons ir patiess Latvijas draugs, un šajā brīdī es vēlētos viņam pateikties par to ieguldījumu Eiropas un pasaules vēstures veidošanā, ko lords Robertsons NATO ģenerālsekretāra amatā ir devis, lai Ziemeļatlantijas alianse varētu paplašināties, lai Latvija varētu pievienoties NATO.”
Lords Robertsons, pateikdamies Latvijas prezidentei, sacīja, ka ir dziļi aizkustināts saņemt “šo augsto apbalvojumu no Latvijas prezidentes – cilvēka, kurš NATO galotņu sanāksmē Prāgā 2002.gadā visu valstu vadītājus saviļņoja ar ļoti emocionālo un vēsturiski pamatoto runu, kas kļuva par simbolu šīs NATO paplašināšanās kārtas nozīmīgumam. Latvijas prezidente bija vienīgā no valstu vadītājiem, kas runāja no galvas, emocionāli un dziļi apliecinot to, ko Latvijai un pārējām jaunajām dalībvalstīm nozīmēja iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē”. Lords Robertsons atzīmēja, ka visu mūžu būs pateicīgs par augsto apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Viņš dalījās atmiņās par laiku NATO ģenerālsekretāra amatā, atcerējās vizīti Latvijā – parlamenta apmeklējumu un viesošanos Latvijas prezidentes rezidencē Jūrmalā. “Atceroties viesošanos Jūrmalā, šobrīd varu teikt, ka tie, kuriem šī rezidence tika celta (PSRS funkcionāram Kosiginam) droši vien nemaz nebūtu laimīgi par to, ka Latvija pievienojās NATO,” sacīja Džordžs Robertsons, pauzdams gandarījumu par to, ka NATO paplašināšanās kārta, kurā iekļāva septiņas jaunas dalībvalstis, ir vēsturisks pavērsiens Eiropas apvienošanā un drošības veicināšanā Eiropas kontinentā, kā arī pasaulē.

Valsts prezidenta preses dienests