Tiekoties ar Kurzemes reģiona pašvaldību pārstāvjiem

9.decembrī, apmeklējot Kuldīgu, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Kurzemes reģiona pašvaldību pārstāvjiem. Sarunas gaitā Ministru prezidents iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus ar valdības darba iecerēm, īpaši akcentējot ar pašvaldībām saistītos jautājumus. A.Kalvītis arī uzklausīja pašvaldību pārstāvju viedokļus, jo “Rīgā ne vienmēr to var izdarīt”.
Ministru prezidents atzīmēja, ka valdības veidošana bija sarežģīts process, un pauda gandarījumu, ka pēc šīs Saeimas darba divu gadu beidzot izdevies izveidot labēja vairākuma Ministru kabinetu.
Valdības vadītājs pastāstīja, ka sestdien, 11.decembrī, valdībā plānots apstiprināt nākamā gada valsts budžeta projektu, lai Saeima to varētu pieņemt līdz šā gada 20.decembrim. “Tādējādi jau no 2005.gada 1.janvāra valstī būs budžets un nebūs jādzīvo no vienas divpadsmitās daļas šā gada valsts budžeta,” uzsvēra A.Kalvītis. Viņš piebilda, ka nākamā gada budžeta projektā pašvaldībām nav samazināti līdzekļi, tās nebūs zaudētājas. Sarunā ar pašvaldību vadītājiem valdības vadītājs pauda stingru nostāju, ka ir jāsamazina budžeta deficīts, un uzsvēra, ka līdzšinējie valsts budžeta ienākumi ir izcili.
Ministru prezidents klātesošos informēja par pirmo šīs valdības sēdi un pauda gandarījumu par pirmajiem konstruktīvajiem lēmumiem, īpaši par sagatavotajiem 2004.gada budžeta grozījumiem. Tie tiks pieņemti, lai atvieglotu nākamā gada budžetu. Pēdējos 2004.gada valsts budžeta grozījumos iestrādāti līdzekļi tiešmaksājumiem zemniekiem, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumam, sporta būvēm, kā arī no šā gada budžeta tiek plānots pārskaitīt jau janvāra pensijas. Pirmajā valdības sēdē atbalstīta Vispārējo skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošana.
Ministru prezidents uzsvēra, ka nākamā gada budžetā īpaši akcentēta veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, bērnu kopšanas pabalsti, kam plānots piešķirt vairāk nekā 10 miljonus latu. A.Kalvītis pastāstīja, ka nākamajā gadā pensijas tiks indeksētas divas reizes. Tāpat tiks palielināts neapliekamais minimums, par ko jau sen tika runāts – no Ls 21 uz Ls 26 un par apgādājamo – no Ls 10,50 uz Ls 18. “Tas nozīmē, ka ģimenē diviem strādājošiem cilvēkiem mēneša ienākumi palielināsies par aptuveni 20 latiem.” Nākamā gada budžeta projektā paredzēti Ls 27 miljoni skolotāju algām.
“Veselības aprūpes sistēmas sakārtošana ir un paliek viena no šīs valdības prioritātēm”, atzīmēja A.Kalvītis un šajā darbā uz sadarbību aicināja arī pašvaldības. Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību veicināt struktūrplāna ieviešanu: “Lai arī tas būs smags darbs, taču tas mums visiem ir nepieciešams. Ņemot vērā salīdzinoši zemo iedzīvotāju blīvumu Latvijā, mēs nevaram atļauties uzturēt 120 slimnīcas un vienlaikus tajās nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus.” No nākamā gada vidus plānots arī palielināt mediķu algas, lai divu gadu laikā tās sasniegtu aptuveni 1,8 vidējās valstī maksātās algas.
A.Kalvītis atzīmēja, ka šī valdība rūpēsies par medikamentu pieejamību un recepšu medikamentu samazināšanu. Vienlaikus valdības vadītājs pauda apņēmību līdz ar nākamo gadu papildināt kompensējamo medikamentu sarakstu, kā arī kompensējamo medikamentu apjomu un tam paredzēto finansējumu. “Lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmu un veidotu to pieejamāku pacientiem, nepieciešams stiprināt ģimenes ārstu institūciju un ambulatoro aprūpi,” uzsvēra Ministru prezidents. Viņš minēja, ka valdība stiprinās arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, pērkot jaunas automašīnas un palielinot šo mediķu algas.
Kā valdības prioritāte tika minētas arī investīcijas pašvaldībām. Nākamā gada budžeta un pašvaldību kontekstā Ministru prezidents minēja arī plānoto līdzekļu piešķiršanu Liepājas koncertzāles būvniecībai – tādējādi Kurzemes reģionā tiks stiprināta kultūras dzīve.
A.Kalvītis runāja arī par reģionālo reformu un uzsvēra novadu veidošanas nepieciešamību: “No reformas neviens netaisās atteikties. Tā ir nepieciešama.”
Valdības vadītājs norādīja, ka šīs Saeimas laikā plānots pabeigt privatizācijas sertifikātu lietošanu – īpaši nozīmīgi tas ir zemes tirgus kontekstā. “Svarīgi, lai cilvēki, kuri nomā vai kuru lietošanā ir zeme, to savā īpašumā varētu iegūt vienkāršā ceļā, līdzīgi kā tas bija ar paātrināto dzīvokļu privatizāciju” – tā A.Kalvītis. Viņš piebilda, ka šajā sakarā gaidāmas būtiskas un nozīmīgas izmaiņas Valsts zemes dienestā – gan konceptuālā, gan vadības līmenī. Ministru prezidents uzsvēra: “Starptautiski pētījumi liecina, ka tieši sarežģīto zemesgrāmatas procedūru dēļ Latvijā mazinājusies uzņēmējdarbības konkurētspēja un uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas. Piemēram, lai īpašumu reģistrētu zemesgrāmatā, Latvijā nepieciešamas aptuveni 60 dienas, bet citās valstīs tas aizņem 30 un pat mazāk dienas.”
Lai atvieglotu birokrātisko slogu, vienkāršotu iedzīvotāju sazināšanās iespējas ar valsts un pašvaldību institūcijām un veidotu Latviju par mūsdienīgu valsti, izveidots īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās postenis. A.Kalvītis pauda pārliecību, ka e-pārvaldi izdosies ieviest divu gadu laikā un līdz ar tās ieviešanu, attīstību un stiprināšanu iedzīvotajiem būs vienkāršāk sazināties ar valsti un pašvaldībām, tiks mazināts administratīvais slogs, kā arī mazināsies notāru monopols.
Pašvaldību vadītāji ar Ministru prezidentu pārrunāja arī jautājumus par lauku ceļiem, par pašvaldību iespējām saņemt ES fondu līdzekļus. Tika runāts arī par pašvaldību detālplānojumiem un izglītības jautājumiem reģionos.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments