Lai saprastu latvieti, jāsaprot stāsts par viņa maizi
Indra Čekstere Amatas novada Āraišos notiekošajā Maizes dienā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Plašo vēstījumu “Mūsu maize”, kas
iepazīstina ar latviešu izsenis koptajām maizes cepšanas
tradīcijām un kas nule ieraudzījis dienasgaismu, sacerējusi
etnogrāfe un kultūras vēsturniece Indra Čekstere. Grāmatu par
latviešu maizes cepšanas tradīcijām un maizes lomu latvieša dzīvē
izdevis Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs sadarbībā ar
akciju sabiedrību “Hanzas maiznīca”.
Izdevums iecerēts kā vērtīgs tradīciju nesējs Latvijas ģimenēs un
reprezentatīvs kultūras avots ārvalstu viesiem. Tādēļ grāmata
izdota uzreiz latviešu un angļu valodā. Materiāli tai vākti
daudzu gadu garumā visā Latvijā, un tas ir plašs izziņas krājums.
Atspoguļotas katra novada īpatnības. Vietējo kolorītu izceļ un
papildina bagātīgs vietvārdu, dziesmu, ēdienu recepšu, zīmējumu
un fotoattēlu klāsts.
“Grāmatā izmantoti teksti no maniem atmiņu pierakstiem un
aptaujas lapām par maizes cepšanu Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un
Latgalē, kā arī teksti no vēsturiskiem materiāliem. Visos tekstos
pieminētās ieražas, tradīcijas, ticējumi un nostāsti ir mūsu
tautas kopīgais garīgais mantojums, nevis manas fantāzijas radīts
tēlojums,” saka autore.
“Mūsu maizes” nozīmīgumu šodienas sociālajā kontekstā novērtējis
Latvijas institūts. Tā direktors Ojārs Kalniņš domā, ka latviešu
zemes mīlestība un maize, ar šo mīlestību cepta, ir saglabājusies
cauri visiem nācijas sociālās, politiskās un kultūras attīstības
gadsimtiem. “Lai saprastu latvieti, jāsaprot stāsts par viņa
maizi,” uzskata O.Kalniņš.
“LV” informācija