Veicina atlikumu atdzimšanu jaunā veidolā

Latvijā ik gadu tiek izmests aptuveni 700 tūkstoši tonnu atkritumu, un to apjoms arvien pieaug. Gandrīz trešā daļa ir dažādu izlietoto preču iepakojums, kas varētu kļūt par otrreizējo izejvielu. Lai rosinātu šķirot atkritumus un izskaidrotu, kā dalītie atkritumi atgūst otru dzīvi, brīvprātīgās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas ieviesēja Latvijā – organizācija “Zaļā josta” – Latvijas skolām un bibliotēkām dāvina grāmatu “Cilvēks. Vide. Atkritumi”.

Grāmata nule laista klajā, un, kā stāsta tās līdzautore un organizācijas “Zaļā josta” izpilddirektore Velga Vilciņa, Izglītības un zinātnes ministrija to apstiprinājusi kā mācību palīgmateriālu. Ar ministrijas gādību iecerēts grāmatu nogādāt visās mācību iestādēs.
Pagājušajā nedēļā izdevuma atvēršanas svētki notika Gulbenē, Rēzeknē, Daugavpilī, vakar Jelgavā, bet šodien Liepājā un Ventspilī. Savukārt Rīgā grāmatas atvēršanas pasākums, kurā aicināts piedalīties arī vides ministrs Raimonds Vējonis, notiks 16.decembrī.

Pārstrādei piemērota trešdaļa atkritumu

Katrs cilvēks vidēji gadā rada ap 200 kilogramu atkritumu, no kuriem 60 līdz 70 kilogrami, piemēram, papīrs, stikls, plastmasa, piemēroti pārstrādei. Latvijā atkritumu šķirošana iedzīvotājiem vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu rīcību. “Zaļā josta” ne tikai organizē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, bet arī rosās vides izglītības laukā. Informējot sabiedrību, īpaša uzmanība pievērsta skolēnu izglītošanai. Tā ir investīcija nākotnē, kad pašreizējie skolēni būs kļuvuši par aktīviem Latvijas tautsaimniecības dalībniekiem. Turklāt bērnos un pusaudžos vēl nav stabilizējušās sabiedriskās normas un uzvedības modeļi un viņi ir atvērtāki videi draudzīgai rīcībai. Taupīgai attieksmei pret jaunu izejvielu izmantošanu ir acīm redzams pozitīvs efekts – tiek pasargāti dabas resursi, kā arī samazināts noglabāto atkritumu daudzums atkritumu poligonos.

Zināšanas atver acis

V.Vilciņa uzskata, ka gan skolotājiem un skolēniem, gan sabiedrībai kopumā trūkst informatīvo materiālu par apkārtējās vides aizsardzību. Tādēļ arī izlolota un īstenota iecere par grāmatu “Cilvēks. Vide. Atkritumi”. “Šodien daudzi neiedziļinās, kādu kaitējumu videi nodara atkritumi,” saka grāmatas līdzautore. Jautāta, vai sabiedrība atsaucīgi uzņem ideju par atkritumu šķirošanu, V.Vilciņa atbild apstiprinoši: “Tad, kad uzzina un izprot, cilvēki labprāt grib ko mainīt.” Zināšanas atver acis.
“Zaļās jostas” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa domā, ka skolēni var aktīvi piedalīties vides saglabāšanā: “Mēs visi to spējam – galvenokārt sekojot līdzi tam, kā un ko darām ar saviem atlikumiem. Pirms izmetam kārtējo čipšu paciņu vai kolas pudeli, padomāsim, kur tas viss nonāks.”
Grāmatā ir izskaidrotas un ilustrētas aktuālas tēmas par to, kas videi nodara ekoloģisko kaitējumu un kā to var samazināt, kā var ietaupīt dabas resursus, kādēļ ir jāšķiro atlikumi un kā dalītie atkritumi sāk otru dzīvi.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Fakti

* Vienu tonnu papīra var saražot, nozāģējot 14 kokus, bet tos var arī nosargāt, izmantojot papīra ražošanai otrreizējās izejvielas.
* No otrreizējām izejvielām, kas iegūtas no 27 plastmasas pudelēm, var izgatavot vienu svīteri, no 670 alumīnija dzērienu skārdenēm – vienu velosipēdu, no 19 000 tērauda pārtikas kārbām – vienu automašīnu.

Pēc “Zaļās jostas” informācijas